“CARITAS LATVIJA” BRĪVPRĀTĪGO UN LABDARU TIKŠANĀS 28. SEPTEMBRĪ
28.septembrī notika Caritas Latvija organizētā brīvprātīgo tikšanās. Tajā ņēma dalību gandrīz 60 brīvprātīgie. Caritas Latvija biroja vadītāja – Egita Volinska un brīvprātīgo koordinatore Dina Puķīte iepazīstināja ar Caritas Latvija brīvprātīgo tālākizglītības programmas mērķiem jaunajam darba gadam, kā arī pastāstīja par pašreizējo brīvprātīgo iesaistīšanās un kalpošanas iespējām. Priesteris Ingars Stepkāns, Caritas Latvija vadītājs, stāstīja par svētumu kā mūsu ceļu pie Dieva. Viņš dalījās ar atziņu, ka svētums nav mūsu dzīves pašmērķis, jo tādējādi mēs savas dzīves centrā noliekam sevi, bet gan mūsu dzīves mērķis ir tuvošanās Dievam, līdz ar to svētums ir tikai līdzeklis, lai to sasniegtu. Priesteris labprāt atbildēja uz tikšanās dalībnieku jautājumiem, kas izskanēja gan pēc priestera lekcijas, gan arī individuāli – kafijas pauzes laikā. Savu stāstījumu viņš papildināja ar vienkāršiem un labi saprotamiem piemēriem no paša pieredzes. Pēc kafijas pauzes, kuras laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties vienam ar otru personīgi, sekoja priestera Andreja Mediņa uzruna. Tajā viņš deva spilgtus un pārdomas raisošus piemērus no Saldus draudzes karitatīvās darbības pieredzes. Priesteris ieteica padomāt, vai darbojamies patiešām Kristus mīlestības vadīti, t.i., neko negaidot pretī par labo, ko sniedzam, vai arī tomēr mūsos ir un, cik lielā mērā, egoisma dzirksts, vai gaidām atlīdzību šeit, uz zemes. Tāpat uzrunā izskanēja retoriski jautājumi: „Kāpēc mana dzīve, mana kalpošana neaizrauj citus?”; „Kāpēc neesam tie līdzekļi, kurus Dievs izmanto, lai atvestu pie sevis citus?”, uz kuriem katrs varējām sniegt sev atbildi, vai arī iesākt to meklēt. Pr.A.Mediņš atgādināja, ka mīlestība sākas ģimenē, savukārt, pēc ģimenes vistuvākie cilvēki ir tie, kuri ir draudzē, kā arī to, ka saskaņā ar svētīgās Mātes Terēzes teikto, nabagi visvairāk nepieciešami ir mums pašiem. Uzrunas noslēgumā mūsu uzmanība tika vērsta uz pāvesta Franciska izteikto brīdinājumu „nepadarīt Baznīcu par sociālās aprūpes sniedzēju” jeb nezaudēt iekšējo kalpošanas motivāciju. Tikšanās noslēdzās ar Svētās Mises Upuri sv.Jēkaba katedrālē, ko svinēja priesteris Ingars Stepkāns. Sprediķī viņš īsi un kodolīgi apkopoja tikšanās laikā izskanējušās atziņas. Svētā Mise tika upurēta Caritas Latvija brīvprātīgo un labdaru nodomā. Atvadoties sapratām, ka nepieciešama ciešāka sadarbība ar brīvprātīgajiem un biežāki savstarpējie kontakti. Caritas Latvija
CAUR NESAVTĪGU KALPOŠANU MĒS TIEKAM DZIEDINĀTI
Augustā uzzinājām, ka Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs Pļaviņu draudzes prāvestam Ingaram Stepkānam ir uzticējis vadīt „Caritas Latvija”. Pēc viņa tikšanās ar arhibīskapu aicinājām pr. Ingaru pastāstīt par to, kas tiek sagaidīts no šīs organizācijas. Ko „Caritas” vajadzētu darīt Latvijā? „Caritas” ir instruments, ar kuru mēs palīdzam cilvēkiem augt. Ne tikai caur sprediķiem, lūgšanu dzīvi, bet arī caur kalpošanu, kā ir teikts Sv. Rakstos, ka ticība bez darbiem ir mirusi ticība. Un šiem darbiem ir liela nozīme ne nabadzīgo dēļ, bet mūsu garīgās izaugsmes dēļ, jo, tieši izpildot Evaņģēliju dzīvē, mēs varam saukties par kristiešiem. Arhibīskaps atklāja tās ilgas, kas bīskapiem ir attiecībā uz „Caritas”. Šīs organizācijas mērķis ir veicināt vienotību – savstarpējo vienotību, vienotību ar tiem, kas ir nonākuši nelaimē, un vienotību arī ar tiem, kas varbūt vēl nav katoļu Baznīcā, bet vēlas darīt labus žēlsirdības darbus. Tādā veidā šī vienotība gan cilvēku garīgajā dzīvē, gan pašai Baznīcai nes lielu žēlastību. Tas ir visskaistākais evaņģelizācijas veids, kādu vispār iedomāties, ja mēs esam vienoti tuvākmīlestības darbos. Ko nozīmē vienotība? Pirmām kārtām tas nozīmē to, ka neesam vienaldzīgi. Otrkārt, ka mums ir kopējs pamats, t.i., Jēzus Kristus bauslis, pavēle. Starp citu, skumīgi, ka katoļi bieži vien zina tikai 15 baušļus – desmit Dieva baušļus un piecus Baznīcas baušļus, retāk piemin divus tuvākmīlestības baušļus, bet vēl retāk Jēzus bausli. Baušļi nav vienkārši ieteikums: būtu labi, ja jūs nezagtu, nemelotu. Ja jums tas izdodas, tad brīnišķīgi. Bauslis ir pavēle, kuru ir pienākums izpildīt. Jāņa evaņģēlijā (13,34) lasām: „Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu, kā es esmu jūs mīlējis, tā arī jūs mīliet cits citu. Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.” Tas ir jaunais tulkojums. Vecajā skanēja: „No tā pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja mīlestība būs jūsu vidū.” Tātad Jēzus mācekļi mēs esam tikai tad, ja izpildām mīlestības bausli. Protams, pamats ir desmit baušļi, tas arī ir mīlestības bauslis, jo kad nezogam, nemelojam, nepārkāpjam laulību, kad izpildām savus pienākumus attiecībā pret Dievu un Baznīcu, tas arī ir mīlestības darbs. Kad mēs savas iegribas, kārdinājumus, vājības liekam malā un mums svarīgākais ir kopīgais labums, tas arī ir mīlestības bauslis. Taču garīgā dzīve ir kā piramīda. Ir desmit baušļi, kas mums saka robežas, ko drīkst, ko nedrīkst. Pēc tam pieci Baznīcas baušļi, kas nosaka to, kādā veidā izpildi šos baušļus. Divi tuvākmīlestības baušļi Vecajā Derībā ir vissvarīgākie. Bet tie ir Vecās Derības vissvarīgākie baušļi. Tie saka: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Tātad mīlestības latiņa ir tik augstu, cik tu sevi mīli. Bet Jēzus bauslis ir virsotne šajā piramīdā. Jēzus saka: Es esmu šīs mīlestības latiņa. Mīliet cits citu, kā es esmu jūs mīlējis. Nav nevienam lielākas mīlestības kā tam, kas ir atdevis savu dzīvību par saviem draugiem. Tas ir mūsu mērķis. Jēzus saka, ka Debesu valstība ir pielīdzināma desmit jaunavām. Piecas bija gudras, piecas negudras. Visas izgāja pretī līgavainim. Kāpēc? Tāpēc ka viņas mīl līgavaini. Viņas tic šai tikšanās reizei. Viņas paņem lampas, taču tā lielā starpība ir tas, ka negudrajām nav eļļas. Un cik radikāli Jēzus saka: neskatoties uz to, ka šīs līgavas ir sagatavojušās, ka viņas ir izgājušas pretī, ka gaida līgavaini, bet tikai tāpēc, ka trūkst šīs eļļas, viņas netiek ielaistas kāzu namā, netiek ielaistas Debesu valstībā. Viņas mīl Dievu, tic Dievam, viņas pat ir sagatavojušās, piegājušas pie grēksūdzes, saņēmušas komūniju, paņēmušas lampas, bet eļļas tur nav. Izklausās ļoti traģiski. Ja tuvākmīlestības darbi, mīlestība ir atslēgas vārds, kā cilvēkam piespiest sevi kļūt labam? Es domāju nav tik traģiski, jo mēs nedrīkstam visus cilvēkus mālēt baltā vai melnā krāsā. Cilvēki ir dažādi un arī tajos, kas ir tālu no Dieva, Viņš uzmodina alkas izdarīt kaut ko labu. Tāpēc mēs nevaram teikt, ka Baznīca vai ticīgie nepilda šo mīlestības bausli. Viņi noteikti pilda, kalpojot kaut vai savām ģimenēm, sabiedrībai. Tikai lieta tāda, ka cilvēki to neapzinās, bet tas ir ļoti svarīgi. „Caritas” kā katoliskās Baznīcas labdarības organizācija ir slavena visā pasaulē. Mūsu, manuprāt, lielākā problēma ir tas, ka mēs no padomju laikiem nākam ar tādu apziņu: es, mans, savs. Es ieslēdzos savā pasaulītē, dzīvoju savu garīgo dzīvi. Bet Baznīca ir ģimene. Baznīca ir kopiena. Baznīcā neko nevajadzētu saukt par savu. Tās ir Dieva dāvanas, talanti, kas man ir. Dievs šodien man ir dāvājis talantu skaisti dziedāt. Varbūt rītdien Viņš to man paņems, bet šodien tas ir mūsu, Baznīcas ieguvums. Un tādā veidā mēs kalpojam Dievam, cilvēkiem, sabiedrībai. Cilvēki bieži vien nenovērtē sadraudzības brīžus. Piemēram, sarīkosim draudzē kaut kādu pasākumu, dzimšanas dienu. Puse izklīst, ja laicīgi durvis neaizslēdz ciet. Kāpēc tā ir? Es domāju, tā ir mūsu vēsture, tie ir padomju laiki, kad cilvēki baidījās uzticēties, baidījās būt patiesi. Varētu teikt: tā ir vecākā paaudze, un jaunākā paaudze šos laikus nezina, taču bērni mācās no saviem vecākiem. Jā, jaunākā paaudze ir daudz atvērtāka gan uz dialogu, gan uz sadraudzību, tomēr Baznīcā ir grūti atrast vienotību – dažādi cilvēki, dažādas paaudzes, dažādas izpratnes par to, kas ir skaists, kas ir labs. Ir ļoti daudz nianses, kas mūsu šķir. Nemaz nevajag meklēt ļaunā gara darbību, vienkārši mūsu cilvēciskā daba jau ir ievainota. Varbūt kāds cilvēks ir uzticējies, taču ticis izmantots vai izsmiets, vai labais darbs nav novērtēts. Cilvēkiem ir ievainojumi. Bet šīs attiecības Dievs var dziedināt caur tuvākmīlestības kalpošanu. Mani personīgi ļoti uzrunā un cilvēkiem, kuriem ir kaut kādas dzīves problēmas, es parasti iedodu izlasīt Tima Genāra grāmatu „Piedošana stiprāka par naidu”. Kā viņš tika dziedināts no vislielākā naida pret savu tēvu? Viņš kalpoja. Protams, viņš satika draudzi, priesteri, kas bija atvērts, kas viņu uzklausīja, nenicināja, bet pēc tam ļoti svarīgs moments viņa dzīvē bija kalpošana. Viņš gāja uz sociālo centru, kur kā spēcīgs vīrietis nēsāja uz rokām un palīdzēja vienai meitenei. Tajā pašā laikā bija rokeris, bandas vadonis, bet šī kalpošana viņu mainīja. Es domāju, tieši caur tādu nesavtīgu kalpošanu arī mēs tiekam dziedināti. Viens tāds piemērs no mūsu draudzes. Mēs esam izveidojuši draudzes saimniecību. Zemi es nevaru atļauties nopirkt, varbūt arī nevajag, bet es sarunāju pie viena saimnieka nelielu zemes pleķīti, kuru viņš mums ierādīja ar lielāko prieku. Un
PATEICĪBA PAR LABDARĪBAS KONCERTU SV. ALBERTA DRAUDZĒ!
Pateicība par labdarības koncertu Sv. Alberta draudzē! Liels paldies visiem labas gribas cilvēkiem! Gan tiem, kuri piedalījās koncertā ar savu talantu un iepriecināja mūs ar skaisto mūziku, gan tiem, kuri ziedoja laiku un naudu! Koncertā mūs iepriecināja dažāda žanra mūziķi – Sintija Grava, Juris Vizbulis, Jānis Kurševs, Ilze Fomina, Ex animo, Dzintars Beitāns, Mārtiņš Kalniņš, vīru koris FRACHORIA , kuri izjuta sirdī vēlmi palīdzēt. Mūzika pusotras stundas garumā caurvija vislielāko baznīcu Latvijā, kura bija gandrīz pilna ar cilvēkiem. Mūzikas skaņas piepildīja visu Sv. Alberta baznīcu un katra cilvēka sirdi. Koncerts tika noorganizēt pateicoties Sv. Alberta draudzes Caritas grupas brīvprātīgajiem , lai savāktu nepieciešamos līdzekļus priekš draudzes slimajiem un trūcīgajiem brāļiem un māsām. Mērķis tiešām arī tika sasniegts, tika saziedots 588, 67 Ls. Šobrīd varējām palīdzēt jau četriem draudzes locekļiem – lielākā daļa tika ziedota slimas draudzes locekles veselības ārstēšanai, tika palīdzēts arī slimai draudzes loceklei ārtstēšanai pēc vēža , palīdzējām ar dzīvošanu un ar apmaksu par mācībām diviem cilvēkiem un cerams drīzumā varēsim palīdzēt vēl citiem. Caritas grupa vēlas aktualizēt draudzē žēlsirdības darbus un pēc iespējas saliedēt un vienot mūsu lielo draudzi! Sv. Alberta draudzes Caritas grupa
SENIORI, BRĪVPRĀTĪGO ATBALSTĪTI, DODAS EKSKURSIJĀ UZ ZOOLOĢISKO DĀRZU
30. augustā Starpkonfesionālā kristīgā pansionāta „Saulriets” seniori devās ekskursijā uz Rīgas Zooloģisko dārzu. Tas bija labdarības pasākums, jo varēja īstenoties, pateicoties daudzu brīvprātīgo un atbalstītāju sniegtajai palīdzībai. Pansionāts „Saulriets” atrodas Rīgā, Mārupes ielā 14, un darbojas jau kopš 1999. gada 25. septembra. Sākotnēji tas tika veidots, lai palīdzētu Āgenskalna baptistu draudzes sirmgalvjiem, taču šobrīd pansionātā dzīvo seniori ar dažādu ticības un dzīves pieredzi, viņu vidū arī katoļi. Divvietīgās istabiņās pastāvīgi dzīvo 14 klienti – 12 sievietes un divi vīrieši vecumā no 68 – 92 gadiem. Gandrīz visiem viņiem ir dažāda veida kustību ierobežojumi, kas liek pārvietoties ar ratiņkrēsliem u.c. tehniskiem palīglīdzekļiem. Domājot par senioru fiziskajām un psihoemocionālajām vajadzībām, pēdējā pusgada laikā ir ieviesti vairāki terapiju veidi – mākslas, dejas un kustību, ergo, kā arī dzīvnieku asistētā terapija. 2013. gada jūnijā domubiedru grupa nodibināja fondu “VIA VERITAS”. Viens no tā mērķiem ir ieviest dažādas inovatīvas metodes senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, labizjūtas veicināšanai un radošu aktivitāšu ieviešanai ikdienā – gan veicinot viņu fizisko aktivitāti, gan arī radošu pašizpausmi drošā, terapeitiskā vidē. Fonds „VIA VERITAS” ir izveidojis ciešu sadarbību ar pansionātu „Saulriets”, un tās rezultātus jau var baudīt. Piesaistot dažādus atbalstītājus, pansionātam ir sarūpēti dzīvnieki, par kuriem klienti var priecāties katru dienu – šinšillas, pundurtrusis, amadīni un pērļu vistiņas. Pansionātā esošo dzīvnieku terapeitiskais efekts uz pansionāta iemītniekiem ir redzams ikvienam apmeklētājam – seniori rūpējas par dzīvniekiem, tos baro, “runājas” ar tiem un priecājas tos vērojot. Vēloties iepriecināt pansionāta klientus, jau ilgāku laiku gaisā virmoja ideja par Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklējumu kādā no vasaras mēnešiem, kas būtu vērtīga pieredze un paplašinātu viņu ikdienas robežas. Turklāt ierobežoto kustību resursu dēļ senioru aktivitātes lielākoties notiek pansionāta telpās vai klātesošajā pagalmā un daudzi no viņiem gadiem nebija bijuši ārpus šīs teritorijas. Lai pansionāta klienti varētu doties ekskursijā, bija nepieciešami vairāki resursi – īpaši pielāgots transports, ēdināšanas nodrošināšana ārpus pansionāta telpām, šoferi un brīvprātīgie, kuri vadātu seniorus ratiņkrēslos, kā arī pavadošais personāls – cilvēki, kuriem pansionāta klienti uzticas, kurus pazīst. Sapratām, ka ar mūsu pašu spēkiem nepietiks… Bet Dievam nekas nav neiespējams! Kopīgi lūdzot par šo ideju un runājot par to, Dievs atvēra cilvēku sirdis. Mūsu ideju sadzirdēja un tai atsaucās nodibinājums „Caritas Latvija” Dinas Puķītes personā, kura palīdzēja aktualizēt pansionāta „Saulriets” un fonda „VIA VERITAS” ideju, un mums sāka pieteikties pirmie brīvprātīgie – jaunieši no Rīgas Katoļu ģimnāzijas: Dāvids, Valters un š.g. absolvente Klinta. Tad iepazinām Nauri no Rīgas Sv. Terēzītes no Bērna Jēzus draudzes, kurš mums palīdzēja dažās praktiskās vajadzībās un šajā ekskursijā kalpoja ar savu transportu, piekabē uz Zooloģisko dārzu aizvedot ratiņkrēslus. Iepazinām arī atsaucīgo ģimeni Arni un Aiju no Sv. Terēzītes no Bērna Jēzus draudzes, kuri arī izlīdzēja ar savu transportu un brīvprātīgo darbu. „Betlēmes žēlsirdības mājas” puiši Uldis un Aigars palīdzēja iecelt seniorus transportā un izcelt no tā, savukārt Ilvars kalpoja kā šoferītis, vadot laipni šim nolūkam palienēto Katoļu ģimnāzijas busiņu. Paldies arī Ļenai, kuru kā brīnišķīgu kalpotāju iepazinām jau jūnijā, kad pansionāta seniori devās uz tuvējo kafejnīcu, lai nosvinētu, nu jau mūžībā aizgājušā seniora Jāņa vārda dienu. Paldies arī pansionāta darbiniecēm – aprūpētājai Laumai, kura pēc nostrādātās diennakts maiņas pansionātā turpināja kalpot kā brīvprātīgā, un aprūpētājai Veltai, kas palika pansionātā rūpēties par tiem, kuri nebija spējīgi doties ekskursijā. Priecājāmies arī par darbinieku un brīvprātīgo bērniem – Annemariju, Markusu, Tomu un Arti, kuri kuplināja mūsu draudzīgo kompāniju. Tā mums bija brīnišķīga starppaaudžu sadarbības pieredze. Mūsu vidū bija visas paaudzes – bērni, jaunieši, pieaugušie un sirmgalvji. Izbraukumu fotogrāfijās iemūžināja KBV fotoreportiere Anita, brīvprātīgie Ilvars, Aija u.c. Īpaši lielu prieku senioriem sagādāja iespēja ar gardumiem pabarot Lauku sētas iemītniekus – bezbēdīgās un mazliet draiskās kaziņas. Eksotiskās žirafes priecēja ar savu eleganto izskatu, savukārt jautrie surikati izraisīja mīļus smaidus senioru sejās. No Zooloģiskā dārzā mītošajiem putniem īpašu ievērību izpelnījās paradīzes dzērves un pāvi, kas tika „pieķerti” brīvi pastaigājamies pa apmeklētāju celiņiem, savukārt iedvesmojošs šķita pieklājīgo vecumu sasniegušais bruņurupucis. Pusdienojot turpat, Ķīšezera krastā, paviesojāmies arī pie lāčiem, kuri patvērumu no siltuma meklēja gan ūdenī, gan noēnotajās alās. Esam pateicīgi par visu brīvprātīgo pašaizliedzīgo ieguldījumu, mīlestību un sirsnību. Paldies Dievam par vadību, apsardzību un skaisto, saulaino laiku! Paldies visiem, kas iestājās ar savām lūgšanām, lai šis pasākums varētu notikt. Paldies Rīgas Katoļu ģimnāzijai un brīvprātīgajiem par transportu. Pateicamies par nodibinājuma „Caritas Latvija” sponsorētajām ēdināšanas izmaksām, fonda „VIA VERITAS” apmaksātajām brīvprātīgo ieejas biļetēm, kā arī par pretimnākošo attieksmi no Rīgas Zooloģiskā dārza vadības un darbinieku puses. Kopīgiem spēkiem paveicām šo brīnišķīgo kalpojumu Dievam par godu un cilvēkiem par svētību. Pansionāta „Saulriets” seniori tika ļoti iepriecināti un ir pateicīgi par šādu iespēju izbaudīt piepildītu, saulainu un jauku dienu. Esiet vienmēr mīļi gaidīti senioru mājā – pansionātā „Saulriets”! Mūsu sirmgalvji ļoti priecājas par katru mīļu apmeklētāju. Iveta Ozoliņa, pansionāts “Saulriets”, fonds “VIA VERITAS”, foto: Anita Sosnare pārbublicēts no www.katolis.lv
„CARITAS LATVIJA” AGLONĀ
„Caritas Latvija” no 13.-15. augustam piedalījās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā. Svētceļnieki, kas gāja ar „Caritas Latvija” logo no Pļaviņām palīdzēja Aglonas svētku organizētājiem dažādos praktiskos darbos 12.-13.augustā. „Caritas Latvija” nacionālais birojs no visas sirds pateicas visiem brīvprātīgajiem, kas svētku laikā palīdzēja ar savu brīvo laiku „Caritas Latvija” prezentācijas teltī, kur liecināja par žēlsirdības darbiem citiem cilvēkiem. Prezentācijas teltī varēja uzzināt par „Caritas Latvija” darbību un atbalstīt to ar savu ziedojumu, kā arī personīgi satikt brīvprātīgos no dažādām Latvijas Romas Katoļu draudzēm, kurās darbojas Caritas grupas – Pļaviņu, Cēsu, Mazsalacas, Gulbenes, Krustpils, Rikavas, Jēkabpils, Olaines, Rīgas Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes, Rīgas Sv. Trīssvienības draudzes, Rīgas Sv. Alberta draudzes, Rīgas Sv.Jēkaba Katedrāles un Krāslavas zupas virtuves. Pateicība Dievam un Dievmātei par labu laiku un par to, ka bija daudz svētceļnieku! Ziedojumos „Caritas” teltī tika savākti 42,44 Ls, kuri tiks izdalīti trūkumcietēju atbalstam. „Caritas Latvija” birojs
NEDĒĻA SKAUTISMA GARĀ BRUKNĀ
Jau gandrīz nedēļa pagājusi, bet joprojām dzīvojam atmiņās par piedzīvoto. Veselu nedēļu no 3.jūnija līdz 9.jūnijam mēs dzīvojām brīnišķīgajā Bruknas muižā. Nometnē „Piedzīvojums džungļos”, kas notika skautisma garā un kuru organizēja „Caritas Latvija” sadarbībā ar Kalkutas māsām un Eiropas Gaidu un skautu kustību, piedalījās 23 bērni vecumā no 7 līdz 12 gadiem no trūcīgām ģimenēm. Lielākā daļa bērnu pirms tam bija apmeklējuši Kalkutas māsu svētdienas skolu, bet pārējie pieci bija no Saldus puses. Nedēļa sākās ar lielisku iepazīšanās dienu, kuras laikā notika iepazīšanās spēles, sadarbība grupiņās. Individuāli izveidojām savus atmiņu blociņus, kur visas nedēļas garumā pierakstījām atmiņas, spilgtus notikumus un novēlējumus. Otrdiena pēc visām skautu tradīcijām sākās ar karoga pacelšanu un sadalīšanos pa bariņiem. Izveidojās četri vilcēnu bariņi. Notika aktīvas nodarbības, kuru laikā varēja iemācīties siet mezglu, zāģēt ar zāģi. Tāpat bērni uzzināja vairāk par Latvijas karogu. Pēcpusdienā visi kopā aizrautīgi veidojām galdu, pie kura turpmākās dienas ēdām gan brokastis, gan pusdienas. Nākamajās dienās brīvprātīgie kopā ar bērniem devās dabas iepazīšanā un izpētē (orientēšanās trase mežā), pirms tam apgūstot kompasa lietošanu, slepeno šifru un debespušu noteikšanu, koku un putnu dažādību. Meža trasītē bērni izpildīja dažādus uzdevumus komandās. Tāpat kopā ar bērniem runājām par veselīgu uzturu, pēc tam kopīgi pastaigājoties gar Bruknas dobītēm un meklējot sev pazīstamus augļus un dārzeņus. Tāpat bērni uzzināja, kā rīkoties dažādās situācijās, piemēram, zibens, negaisa, suņu uzbrukuma un ugunsgrēka laikā. Piektdien īstā vilcēnu noskaņās darbojāmies radošajās darbnīcās. Mācījāmies pīt, līmēt, veidot mūzikas instrumentus, bet dienas otrā pusē notika olimpiāde. Par tajā sakrātiem punktiem bērniem bija iespēja doties uz tirdziņu un „nopirkt” sev kādu dāvaniņu. Tuvojoties nometnes beigām, piektdien un sestdien kopā ar bērniem atpūtāmies. Kopīgi izspēlējām „Lielo spēli”, kur bērniem, izmantojot iegūtās zināšanas vajadzēja pārvarēt dažādus šķēršķus un izpildīt uzdevumus. Tas prieks, kas pildīja bērnu acis un tās skumjas, kas bija atgriežoties mājās parāda, ka viss izdevās kā plānots. Eiropas Gaidu un skautu meiteņu vadītāja Ilona Griboņika norāda, ka pēdējā dienā bērni stāstīja, cik ļoti viņiem paticis vakara ugunskurs, kā arī lielā spēle. Tāpat viņa norādīja, ka ar šiem bērniem plānots darboties arī tālāk. Ja būs iespējas un interese no bērnu puses, tad turpināsies skautisma nodarbības. Ja nē, tad viņa meklēs citus veidus, kā integrēt un strādāt ar šiem bērniem. Vēlamies teikt lielu paldies Bonifatiuswerk, Eiropas Gaidām un skautiem un Caritas Latvija, protams, arī priesterim Andrejam Mediņam un „Kalnu svētību’’ kopienai kā arī Kalkutas māsu kopienai. Teksts un foto: Signe Smilga
„CARITAS” EKSKURSIJA UZ SKAISTKALNI – PRIEKAM UN SADRAUDZĪBAI
Lai sagādātu prieku grūtībās nonākušiem cilvēkiem, kā arī veicinātu sadraudzību viņu un draudzes locekļu vidū, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles „Caritas” grupa 8. jūnijā organizēja ekskursiju uz Skaistkalni. Ideja par šāda pasākuma rīkošanu radusies draudzes prāvestam Jurim Jalinskim, bet tās īstenošanā – ekskursijas plānošanā un cilvēku aicināšanā – iesaistījušies katedrāles draudzes locekļi, kas iesaistījušies šai tuvākmīlestības kalpošanai. Atbildīgā par „Caritas” grupu Aija Upīte stāsta: „Izdevās ļoti jauki un sirsnīgi! Pateicība Dievam! Pirmā apstāšanās bija Bārbelē, Ausekļu dzirnavās, kur uzzinājām par senajiem amatniecības un sadzīves priekšmetiem, bērniem bija iespēja spēlēties rotaļu laukumā. Ausekļu dzirnavās mums pievienojās priesteris Ingars no Pļaviņām. Tālāk devāmies uz Skaistkalnes baznīcu, kur vēstures skolotājs Ingus mums pastāstīja par Skaistkalnes un tās baznīcas vēsturi. Pie Skaistkalnes Dievmātes visi ekskursijas dalībnieki aktīvi rakstīja lūgumus. Tad priesteris Ingars celebrēja Sv. Misi un sprediķī uzsvēra to, ka arī ciešanās cilvēks spēj iegūt ļoti vērtīgas atziņas un izkopt tādus tikumus kā pazemība, pacietība, drosme. Tāpat viņš teica, ka ir jāmācās atdod visu Kungam, arī ciešanas, jāmācās tās nest kā upuri. Pēc Sv. Mises ēdām ļoti garšīgas pusdienas Skaistkalnes vidusskolas ēdnīcā, bet atceļā iebraucām Vecumniekos, saimniecībā “Jūras”, kur aplūkojām skaistas koka skulptūras, to vidū arī Kristus skulptūru. Diena bija saulaina, un visi satiktie cilvēki bija sirsnīgi un atsaucīgi. Jutām Dieva apsardzību un gādību. Atpakaļceļā teicām arī pateicības lūgšanu Kungam.” Evija Vizule, kas arī piedalījās ekskursijā, atzīst: „Guvu neaizmirstamu pieredzi un prieku, galvenokārt no tā, cik laimīgi jutās tie cilvēki, kuru dēļ ceļojums tika organizēts!” Aija Upīte sirsnīgi pateicas visiem cilvēkiem, kas ziedojuši Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles „Caritas”, jo ekskursija varēja notikt, pateicoties šiem ziedojumiem. informācija paņemta no www.katolis.lv
VAJADZĪBAS BĒRNU NAMOS
Ir iespēja palīdzēt bērniem bērnu namos gan materiāli ,gan nemateriāli, piemēram būt brīvprātīgajiem bērnu namos! Ja sirdī ir vēlme atsaukties, lūdzu sazinieties ar “Caritas Latvija” brīvprātīgo koordinatori Dinu Puķīti, tel. 20032459, info@caritas.lv Sarakstu skatīt šeit! informācija no www.taurenaefekts.lv
ĪPAŠAS BRĪVPRĀTĪGO IESPĒJAS VASARĀ
Arī vasaras laikā ir iespēja būt par brīvprātīgo! Ja ir vēlme kļūt par brīvprātīgo kādā no šīm iestādēm (skat. tālāk), lūdzu sazināties ar brīvprātīgo koordinatori Dinu Puķīti, tel 20032459 vai pa epastu info@caritas.lv Vietas, kur ir vajadzīgi brīvprātīgie: Rīgas sociālais aprūpes centrs “Mežciems”, Malienas iela 3, kur ir ap 300 vecu vientuļu cilvēku, kuri ļoti gaida ciemiņus, īpaši vasaras laikā, kad ārā ir labs laiks, katrs no viņiem būs iepriecināts, ja kāds palīdzēs iziet laukā pastaigāties. Atbalsta centrs bērniem un ģimenēm “Roku rokā”, Līksnas 13 – 1, kur bērni labprāt kopā spēlētos, jautri pavadītu vasaru, iet laukā . Dienas centrs bērniem un jauniešiem “Čiekurs”, Maskavas iela 285 k.6, arī šeit ir bērni, kuri grib interesanti pavadīt laiku, kaut ko iemācīties, piem., spēlēt ģitāru vai zīmēt, vai izšūt, šeit brīvprātīgajiem ir iespēja dalīties ar savu talantu. SIA, Sociālais Aprūpes centrs “Atsaucība”, Telts ielā 1. Šeit ir mājas ap 300 cilvēkiem, kuri redz pasauli savādāk nekā mēs- viņiem ir garīga rakstura saslimšanas, bet arī viņi ļoti vēlas sirds siltumu. Šeit priecāsies par brīvprātīgajiem, kuri izies pastaigāties vai palīdzēs aizbraukt uz tuvinieku kapiem, vai vienkārši palasīs grāmatu vai būs sarunu biedrs šiem cilvēkiem. Mātes Terēzes žēlsirdības misionāres, Ludzas 6/8; kur māsām vajag palīgus- vārot zupu un aprūpējot bezpajumtniekus, darboties ar bērniem. Sestdienās brīvprātīgie ir gaidīti no plkst.15.-18.00. Var palīdzēt māsām organizēt bezpajumtnieku vasaras izbraucienus, kas paredzēti jūlijā. Cietumu kalpošana – psiholoģiski atbalstīt tos, kuri iznāk no cietuma,- palīdzēt viņiem adaptēties sociālajā vidē. Krīzes centrs “Māras centrs”, kurā īslaicīgi uzturas sievietes ar bērniem un bērni no 2-18. gadu vecumam krīzes situācijās, šeit vajadzīgi brīvprātīgie, kas pieskata bērnus, kamēr viņu mammām notiek konsultācijas, darbs grupās. Vasaras brīvdienās jāpalīdz bērniem saturīgi pavadīt dienas gaitas, kopīgi uzspēlēt laukā spēles, aizbraukt uz jūru, uz muzeju u.c. Sociālais aprūpes centrs “Āgenskalna saulriets”, Mārupes iela 14 vajadzīgi brīvprātīgie, kuri palīdzētu vecajiem cilvēkiem, kuri šeit mīt iziet ārpus ierastās vides, parādīt kā izskatās ārpasaule- kā izskatās lielveikals , kā izskatās zoodārzs, muzejs utml. Struktūrvienība “Vita”, Kalnciema iela 131– šeit uzturas bērni no 6-18 gadu vecumam, vajadzīgi brīvprātīgie, kas varētu pasniegt regulāri mūzikas vai sporta nodarbības. Kā arī bērni priecātos par zoodārza, muzeja vai cirka apmeklējumu. Struktūrvienība “Ezermala”, Ezermalas iela 36– šeit mitinās jaunieši no 16- 24 gadiem, jauniešus uzrunātu kādas interesantas nodarbības. Struktūrvienība “Imanta”, Imantas 7. līnija 4 – šīs ir pagaidu mājas bērniem no 2- 18 gadiem, vajadzīgi brīvprātīgie dzīves prasmju un iemaņu bagāts cilvēks, vēlams kuram ir pedagoģiskā izglītība un kurš varētu iziet pastaigāties ar mazajiem bēniem. Krīzes centrs “Marsa gatve”, Marsa gatvē 16, – krīzes centrs ģimenēm ar bērniem, vientuļiem tēviem un bērniem. Vajadzība pēc brīvprātīgajiem, kuri var palīdzēt apgūt sociālās prasmes krīzes skartajās ģimenēs, palīdzēt bērniem ar attīstošām, interesantām nodarbībām.