LAI CARITAS NAV TIKAI NOSAUKUMS BET DZĪVESVEIDS…
Pēc ikdienas darbu intensitātes cilvēkam nepieciešama atpūta, lai ar jauniem spēkiem turpinātu veikt savus pienākumus. Baznīcā, veicot kādu pienākumu vai kalpojumu, cilvēkam arī nepieciešams garīgi atjaunoties un atpūsties. Mīlestības kalpojumā iesaistītajiem 30 „Caritas Latvija” brīvprātīgajiem 11.maijā bija iespēja doties izbraucienā uz Saldu, lai kopīgi lūgtos un slavētu Dievu, dalītos pieredzē un atpūstos. Saldū Caritas brīvprātīgos sirsnīgi sagaidīja un uzņēma prāvests Andrejs Mediņš un biedrības „Caritas Saldus” vadītāja un dalībnieki. Pāris stundās, ko pavadījām Saldū, tikām Dieva mīlestības lutināti –svinējām Sv.Misi, ieklausījāmies interesantajā baznīcas tapšanas vēsturē, baudījām prāvesta muzikālo priekšnesumu uz ērģelēm, baudījām pusdienas „Caritas Saldus” Zupas virtuvē un devāmies pastaigā pa Saldus pilsētas dabas taku. Priesteris Andrejs Mediņš teica uzrunu, no kuras ikviens varēja paņemt līdzi vārdus un atziņas tālākajā kalpojumā. Vēlamies līdzdalīt 3 galvenās domas arī ar citiem: Pasaule negaida kādus darbus no Caritas kā organizācijas, bet gaida Caritas – žēlsirdību no katra cilvēka. Visiem ir jābūt Caritas – žēlsirdīgiem, jo Jēzus ir teicis: „Esiet žēlsirdīgi, kā Es esmu žēlsirdīgs”. Caritas darbība draudzē, pirmkārt, ir – atvērt baznīcas durvis, atvērt 24h diennaktī. Tā ir pirmā lieta, kas atklāj Dieva mīlestību draudzē. Lai mūsu kalpošana ir noslēpumā, t.i., lai tā ir beznosacījuma mīlestības vadīta. Paldies visiem, kas bagātināja ar savu klātbūtni šo izbraucienu. Paldies, četriem Bētlemes Žēlsirdības mājas puišiem un sešiem Rīgas Lagtales priekšpilsētas bērniem, kas devās kopā ar mums un palīdzēja nenoslēgties savā priekā, bet dalīties arī ar citiem. Egita Volinska, „Caritas Latvija”
ATKLĀT DIEVA PĒDAS SAVĀ DZĪVĒ…
Nodibinājuma „Caritas Latvija” brīvprātīgo apmācību seminārs 27. aprīlī bija veltīts vientulības tēmai un saskarsmei ar gados veciem cilvēkiem. Semināru ievadīja diakona Gunāra Konstantinova uzruna un lūgšana. Diakons sacītais lika aizdomāties par to, cik pašsaprotami mums kristiešiem vajadzētu darīt labus darbus, tas ir kā elpot! Par elpošanu neviens nespriedelē, vai ir, vai nav jāelpo, un kā mēs elpojam. Tāpat arī par labo darbu darīšanu, nebūtu nevienam jāspriež, bet jādara žēlsirdības darbi! Svētīgā Māte Terēze saka: ”Vientulība un izjūta, ka tu neesi nevienam vajadzīgs ir visbriesmīgākā nabadzība. Ar šiem vārdiem savu prezentāciju uzsāka lektore Līga Roķe, kas stāstīja par vientulību un par tās dažādajām sejām sabiedrībā. Vientulība mūsdienās ir ļoti izplatīta. Visapkārt ir liela steiga, cilvēki nespēj apstāties un novērtēt otru cilvēku līdzās, jo trūkst laika! Vislielākais risks būt vientuļiem ir pusaudžiem un veciem cilvēkiem! Tas liek aizdomāties par to, vai spējam apstāties steigā un pievērst uzmanību citiem? Vai palīdzam pusaudžiem pārvarēt krīzes, vai esam blakus viņiem un saviem novecojošiem vecākiem? Sabiedrībā, kurā augsts uzsvars likts uz produktivitāti, jaunību, skaistumu, spēku, vitalitāti, gados vecāki cilvēki var justies nevajadzīgi un zemāk novērtēti, valda uztvere, ka viņi ir nasta tuviniekiem un sabiedrībai. Šādas izjūtas rada stresu, jo cilvēks saprot, ka viņiem nepieciešams vairāk rūpju nekā pārējiem. Lektore mudināja neaizmirst blakus cilvēku, uzklausīt, uzrunāt šo cilvēku, iedrošināt viņu. Tāpat arī atgādināja pieskārienu nozīmi, cik ļoti svarīgi mums visiem, ka mūs samīļo, kaut vai uzliek uz pleca roku, arī vecam cilvēkam tas ir svarīgi, arī pusaudzim! Otra lekcija cieši savijās ar pirmo, m. Inese Lietaviete stāstīja par Dzīvesstāstu – sociālā darba metodi cilvēkiem gados. Kāda ir laimīga dzīve? Tas ir jautājums kas neliek mieru vecus cilvēkus un patiesībā ikvienu, kurš aizdomājas par savu dzīvi, regulāri izvērtē savas dzīves kvalitāti! Tāpēc ir dzīvesstāsts, kuru stāstām, lai saprastu, kāda ir mana dzīve un kāda ir tās jēga? Dzīvesstāsts ir kā terapija, kurā izstāstām savu dzīvi, un klausītājs ir kā līdzgaitnieks, kurš pavada un palīdz saskatīt dzīvei jēgu, vērtību un skaistumu! Tas palīdz atklāt Dieva pēdas savā dzīvē! Seminārā dzirdētais dalībniekiem noderēs gan saskarsmē ar tuviniekiem ģimenē, gan līdzcilvēkiem draudzē, gan brīvprātīgo kalpošanas vietās – mājapmeklējumos, pansionātos, slimnīcās, patversmēs, dienas centros u.c. „Caritas Latvija” brīvprātīgo apmācības noslēguma seminārs šajā mācību gadā būs 25.maijā, Rīgā, Klostera ielā 4. Seminārā dzirdēsiet par palīdzību krīzes situācijās un izdegšana kalpojot. Noslēguma seminārs būs kā svētki, jo pasniegsim sertificētas apliecības „Caritas Latvija” brīvprātīgajiem par pilna apmācību kursa noklausīšanos. „Caritas Latvija” Egita Volinska, Dina Puķīte