Caritas.lv

GULBENES CARITAS GRUPAS ZIEMASSVĒTKU AKCIJA

Pirms Ziemassvētku laikā Gulbenes draudzes Caritas grupa devās ar lūgumu pie uzņēmējiem ziedot saldumus un augļus Ziemassvētku paciņu sagatavošanai. Mums tika noziedoti vairāki kilogrami konfekšu, piparkūkas un arī lielās glazētās piparkūkas, 2kg cepumi „Minūtīte”, Ušuru dzērvenītes kopā ar dāvanu maisiņiem, sienamo lentīti un caurspīdīgo papīru. Tajā varējām ietīt dzērvenītes, lai ieliktu tās paciņās Grašu bērnu ciemata bērniem. Veikalā „Maxima” 23.decembrī mums bija akcija, kurā aicinājām cilvēkus arī ziedot saldumus un augļus, ar ko varētu iepriecināt Grašu bērnu ciemata bērnus, Litenes un Jaungulbenes pansionāta iemītniekus. Ikvienam ziedotājam tika iedota papīra sirsniņa un aizmugurē tai bija Caritas uzlīmīte. Jaunieši no draudzes bija ļoti atsaucīgi. Viņi labprāt iesaistījās akcijā un veikalā uzrunāja cilvēkus. Parasti divi jaunieši bija pie veikala ieejas un divi stāvēja pie ratiņiem. Viņi mainījās ik pēc divām stundām. Kāda drosmīga jauniete vairākas stundas spēlēja uz ģitāras un dziedāja. Mugurā viņiem visiem bija Caritas krekliņi, par kuriem ļoti pateicamies „Caritas Latvija” birojam. Aptuveni 15 gadus Gulbenes draudzes locekļi brauc ciemos uz Litenes pansionātu, lai iepriecinātu tā iemītniekus. Parasti uz turieni dodas priesteris un Bērniņa Jēzus karmelīšu māsas ar bērnu ansamblīti, kas uzstājas ar koncertiņu vai kādu uzvedumu. Tā kā cilvēki bija atsaucīgi ziedojuši dažādus našķus, katram pansionāta iemītniekam, kurš bija atnācis uz koncertu, ejot pa durvīm ārā, tika iedota kāda šokolādes tāfelīte vai cepumu paka. Priesteris arī katram iedeva pa svētbildītei.

PANSIONĀTA “MEŽCIEMS” APMEKLĒJUMS

Š.g. 8.janvārī skaists notikums bija pansionāta “Mežciems” iemītniekiem, pie kuriem ciemos bija ieradušies “Caritas” brīvprātīgie, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta pārstāvji, Marijas Leģions no Vissvētākās Trīsvienības draudzes un bērni no Rīgas Katoļu ģimnāzijas 3. un 4 klases. Sākumā visi pulcējās pansionāta Lielajā zālē uz Svēto Misi, kuru koncelebrēja priesteri Aleksandrs Stepanovs un priesteris Vitolds Kokars. Priesteris V.Kokars savā sprediķī uzrunāja klātesošos, atgādinot, ka mūsu laicīgā dzīve nav vērtīga, ja tajā nav “garīgās maizes” un mums ir pienākums dalīties tajā ar apkārtējiem, sekojot gan Dieva iedvesmām, gan neaizmirstot par tuvākmīlestību. Savukārt priesteris A.Stepanovs klātesošajiem ar šalles palīdzību nodemonstrēja, ka mūsu dzīve ne vienmēr ir gluda un tajā nereti gadās grūtības un dažādi sarežģījumi, un vienīgi uzticot visas grūtības un samezglojumus Dievam, mūsu dzīves ceļš atkal kļūst gluds, un mēs varam Viņam arvien vairāk tuvoties. Pēc Svētās Mises nelielu koncertu sniedza bērnu koris no Rīgas Katoļu ģimnāzijas, kuri ar savām brīnišķīgajām balsīm iepriecināja pansionāta iemītniekus. Noslēgumā pienāca pasākuma gaidītākais brīdis, kad bērni devās uz istabiņām pie tiem pansionāta iemītniekiem, kuri uz Svēto Misi paši nevarēja ierasties, lai nodotu Ziemassvētku laikā īpaši šim pasākumam sagatavotās apsveikuma kartiņas. Tās bija sagatavojušas divas skolnieces no Rīgas Katoļu ģimnāzijas 7.klases un bērni no Rīgas Katoļu ģimnāzijas bērnudārza, Poļu bērnudārza, bērnudārza „Ābecītis” un Mārupes bērnudārza. Pansionāta iemītnieku apmeklējums izvērtās patiešām jauks un sirsnīgs, aizkustinot gan sirmgalvju, gan bērnu sirdis. Pasākuma izskaņā bērni izteica vēlmi uz pansionātu doties ciemos atkal, piemēram, pavasarī, iepriecinot pansionāta iemītniekus ar pirmajām pavasara puķēm. Paldies visiem, pateicoties, kuriem šis apmeklējums varēja notikt, un ceram turpināt veiksmīgi iesākto savstarpējo sadarbību! Sandra Novika

„CARITAS” ZIEMASSVĒTKU PASĀKUMI RĪGAS DRAUDZĒS

2013. gada 28. decembrī, Ziemassvētku oktāvas ietvaros, Rīgas Sv. Franciska draudzes „Caritas” grupa kopā ar senioriem sanāca uz sadraudzības pasākumu. Dalībnieki līdzi nesa pārtikas „groziņu” tējas galdam un nelielas dāvanas. Vakarā ieskaņā klātesošos uzrunāja un Dieva svētību deva priesteris Andžejs Stoklosa. Kopīgi dziedot, izskanēja „Klusa nakts, svēta nakts” un citas Kristus dzimšanai veltītas dziesmas. Dziedāšanu kuplināja baznīcas kora solistes Ināra Balode, Helēna Sorokina un ērģelniece Rita Jermaka. Patīkamu pārsteigumu un jautrību izraisīja Ziemassvētku vecīša ierašanās, kurš, uzklausot priekšnesumus, izdalīja svētku dalībniekiem dāvanas un visus iesaistīja jautrās rotaļās, dziedāšanā un kopīgā fotosesijā. Pirms maltītes, izsakot sirsnīgus novēlējumus, dalībnieki lauza un sniedza viens otram oblātes. Pasākums turpinājās ar pašu sarūpētu maltīti pie tējas galda. Foto: Ināra Balode, teksts: Emīlija Liukiša 2013. gada 30. decembrī uz Ziemassvētku pasākumu aicināja Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles „Caritas” grupa. Svētki sākās ar draudzes administratora priestera Paula Kļaviņa svinētu Svēto Misi un turpinājās Kardināla Juliana Vaivoda Svētdienas skolas telpās Mazā Pils ielā 2. Uz aicinājumu piedalīties svētkos bija atsaukušies daudzi „Caritas” grupas apmeklētie vecākās paaudzes cilvēki un ikmēneša pārtikas paku saņēmēji. Kopā ieradās 75 viesi. Pēc pr. Paula Kļaviņa uzrunas, visi dalījās mīlestībā, laužot oblātes. Bija sarūpēts garšīgs un skaisti noformēts svētku mielasts. Ar priekšnesumu uzstājās Rīgas Improvizācijas teātra aktieris, Jēkaba katedrāles draudzes loceklis Viesturs Vizulis. Visus priecīgā noskaņā vienoja dažādas Ziemassvētku dziesmas. Noslēgumā ikvienam tika Jēkaba katedrāles „Caritas” grupas sarūpēta dāvaniņa. Foto: Liene Bahura, teksts: Ingrīda Puce Bildes no Ziemassvētku pasākuma var apskatīt šeit: failiem.lv/u/qvzklwl. pārpublicēts ar www.katolis.lv atļauju

ZIEMASSVĒTKU LABDARĪBAS TIRDZIŅŠ

Svētdien, 15.decembrī, Māras zālē, Klostera ielā 4 norisinājās otrais „Caritas Latvija” organizētais Ziemassvētku labdarības tirdziņš. Tajā ar saviem pašdarinājumiem piedalījās Sv. Terēzes no Bērna Jēzus, Sv. Alberta un citu draudžu pārstāvji, kā arī draugi no citu kristīgo konfesiju draudzēm. Tirdziņu atklāja un iesvētīja priesteris Andžejs Keziks, Sv. Marijas Magdalēnas draudzes vikārs. Desmitā daļa no ziedojuma, ko saņēma labdarības tirdziņa dalībnieks, tika ziedota „Caritas Latvija”, kas to tālāk novirza trūcīgo atbalstam Kristus dzimšanas svētkos. Kā īpašs stends tirdziņā jāmin “Sv. Lūkas darbnīca”, kurā pret ziedojumu varēja saņemt ieslodzījuma vietās esošu cilvēku rokdarbus un zīmējumus. Kā pastāstīja cietumu kapelāns Mārtiņš Krūklis, ir noslēgts sadarbības līgums ar Daugavgrīvas cietumu. Izveidotie darbi tiek realizēti dažādos kristīgu draudžu rīkotos pasākumos. Daļa no ziedojumiem tiek nodoti “Caritas Latvija” mērķu, t.i., trūcīgo atbalstam, sasniegšanai, bet pārējie – atlīdzībai autoriem un jaunu izejmateriālu iegādei. Savukārt daži citi no tirdziņa dalībniekiem visus savāktos ziedojumus izvēlējās veltīt „Caritas Latvija” labdarības mērķiem. Tirdziņā visplašāk pārstāvētā darinājumu kategorija bija rokdarbi – brošas, adītas jakas un zeķes, krelles, auskari. Agnese Rudzinska no Rīgas Kristus Karaļa draudzes, kuras auskaru stendā bija izlikti skaisti un oriģināli darinājumi, kas noteikti varētu iepriecināt kādu dāmu Ziemassvētkos, sacīja, ka auskarus gatavojot gan pati, gan vīrs. Tirdziņā piedalījās arīdzan “Katoļu Baznīcas Vēstneša” komanda. Šogad tika testēta jauna ideja kristīgām ģimenes svinībām – “Ziemassvētku viktorīna”, kas noder gan kā dāvana, gan spēle. Izveidots arī jauns sienas kalendārs. Īpaši atraktīvi bija izveidots atspirdzinājumu stends Māras zāles telpās – par to rūpējās Sv. Marijas Magdalēnas draudzes pārstāvji. Tējai, karstajam dzērienam un kūciņām tika doti neparasti nosaukumi, piemēram, “Magdalēnas prieka asara” un “Magdalēnas mīlas dzēriens”. Foajē pie zāles durvīm pie liela zupas un piedevu katla saimniekoja draugi no luterāņu draudzes Ilona un Katrīna. Ilona atklāj, ka garšīgā soļanka ir pašu vārīta, savukārt ideja pieder Sandijam. Bija prieks redzēt, ka tirdziņš pulcē gan konsekrētas personas, gan jauniešus, vecāka gadagājuma ļaudis un ģimenes ar bērniem. Tirdziņā valdīja jauka un draudzīga atmosfēra, kuru īpašu darīja mūziķu uzstāšanās. Cerēsim, ka šī tradīcija iesakņosies un attīstīsies! Anna Velika. Foto: Ģirts Spēlmanis multinews.lv  

LIECĪBA PAR PIRMAJĀM CARITAS REKOLEKCIJĀM

Caritas rekolekcijas Adventā Apustulis Matejs labi zināmajā līdzībā mums pateica par pēdējo tiesu (sal. Mt 25, 31-46), kurā mīlestība kļūst par galveno kritēriju galīgajā spriedumā – cik vērtīgu vai maznozīmīgu dzīvi ir nodzīvojis cilvēks. Tajā Jēzus identificē sevi ar tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, ar trūcīgajiem – izsalkušajiem, cietušajiem, svešiniekiem, kailiem, slimiem, cietumniekiem.„Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mt 25, 40). Dieva mīlestība un mīlestība pret līdzcilvēkiem apvienojas kopā – vismazākajā mēs saskatām pašu Jēzu, bet Jēzū redzam Dievu. Caritas Latvija rekolekcijās, kas notika no 6. līdz 8.decembrim Dzintaros, tēma par kalpošanu citiem tika aplūkota ļoti interesantā rakursā: caur atgriešanos, caur aicinājumu, personiskās Dieva pieredzes unikālo atskārsmi, sava ceļa pieņemšanu, kā arī par Jēzus Kristus mīlestības straumi, ko mūsu sirdis var uzņemt sevī, un kā pēc tam mēs atdodam šo mīlestību savam līdzcilvēkam. Viņš ir tas, kam es esmu nepieciešams, kam es varētu palīdzēt. Piesātinātas un interesantas priestera Ingara Stepkāna lekcijas, vai drīzāk garīgās sarunas, ļāva šo rekolekciju ietvaros mums īpaši paskatīties vienam uz otru, uz savas dvēseles iekšējo stāvokli, ikkatram no mums ieskatīties savā sirdī. Mums nācās atbildēt uz visai sarežģītiem jautājumiem par mūsu ticību, cerību un uzticību Jēzum, novērtēt savu spēju uzņemt garīgo barību un būt gataviem cīņai pret kārdinājumiem. Cik stipri mēs esam spējīgi ticēt un pieņemt, līdzīgi kā Jaunava Marija, ar pateicību un pazemību Kunga gribu mūsu dzīvē? Pēc kā ir visspēcīgākās mūsu ilgas, pēc kā mums slāpst un alkst tieši tagad, mūsu dzīves konkrētajā mirklī? No kā ir visvairāk bail, no kā mēģinām aizbēgt? Kas mūs priecē un ar ko esam gatavi dalīties? Pieņemot to, ka Dievs valda pār pasauli, bet ne mēs, vienojāmies, ka sniedzam Viņam mūsu kalpojumu tikai ar to, ko mēs varam darīt paši. Un līdz tam, kamēr Viņš dod mums spēku. Lūgšanas un dziedāšana kopā, piedalīšanās Svētajā Misē, meditācija un Vissvētākā Sakramenta pielūgsme adorācijā – trīs dienu laikā kļuvām, kā maza draudzīga kopiena, it kā mēs zinātu viens otru jau ļoti sen. Pēdējās sanāksmes laikā, apkopojot rezultātus šo Adventa rekolekciju laikā, tika vēlreiz apstiprināta gan tuvuma sajūta, kā arī vienotības mērķis un gara stāvoklis. Runātāji dalījās ar saviem priekiem un bēdām žēlsirdības darbā savās draudzēs, un visiem bija dedzīga vēlme turpināt īstenot savu aicinājumu. Viņi turpinās mācīties „redzēt ar sirdi”, atbildēt uz citu vajadzībām, dažkārt pat saņemot apsūdzības un nepateicības par to. Visi secināja: tuvākā mīlestība atver acis uz to, ko Dievs dara man un kā Viņš mani mīl. Pāvils, savā žēlsirdības himnā (sal. 1 Kor 13), mums māca, ka žēlsirdība – tas vienmēr ir kaut kas vairāk, nekā tikai darbības: „Un ja es izdalītu visu savu mantu trūcīgo uzturam, un ja es nodotu savu ķermeni, lai mani sadedzina, bet mīlestības man nebūtu, tad tas man nekā nelīdzētu”(3.p.). Mīlestība uz atraitnēm un bāreņiem, ieslodzītajiem, slimajiem un trūcīgajiem Baznīcai ir tikpat svarīga, kā sniegtie sakramenti un Evaņģēlija sludināšana. Un pats svarīgākais ir tas, ka Baznīcā, tāpat kā ģimenē, neviens loceklis nedrīkst ciest no nabadzības, trūkuma. Šajā ziņā, par likumu mums visiem ir vārdi no apustuļa Pāvila Vēstules Galatiešiem: „Tātad, darīsim labu visiem, kamēr mums ir laiks, bet sevišķi ticības brāļiem”. (6, 10). Tāpēc, atverot Caritas Latvija draudzes nodaļas, mēs varēsim atklāt pilnībā Baznīcas būtību, kur žēlsirdība ir viņas patiesā izpausme. „Patiesi, jūs redzat Trīsvienību, ja redzat žēlsirdīgo mīlestību” – rakstīja Sv.Augustīns. „Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu” (Mt 5, 8). Veikt patiesus darbus labdarībā var tikai ar tīru sirdi, tāpēc lūgsim Kungu, lai attīrītu lūgšanā, grēku nožēlošanā mūsu sirdis, un dod mums pazemību un gudrību, lai visi mūsu darbi būtu patīkami Dievam. Elīna Čulkstēna  

MAZSALACAS KATOĻU DRAUDZES CARITAS GRUPAS LIECĪBA PAR UZSĀKTO ZUPAS VIRTUVI

  2013.gada oktobrī mazajā Mazsalacā uzsāka darbību ‘’Kopgalds – siltas maltītes pusdienas”vai tautā sauktā ‘’Zupas virtuve”. Doma radās kādu gadu iepriekš, bet nemācējām atrast iespējas, jo šim pasākumam pamatā ir finanses. Pamudinājumam kalpoja Teterovu fonda plašā reklamēšanās šovasar par palīdzības sniegšanu trūkumcietējiem un mēs nolēmām uzrakstīt projektu, ko arī izdarījām. Par šo uzdrīkstēšanos padalījāmies ar CARITAS meitenēm Egitu un Ditu. Viņas ieteica griezties vēl fondā ‘’ziedot.lv”, tā teikt, dubults neplīst. Un šoreiz, tiešām, ar Dieva palīdzību, projektu atbalstīja”ziedot.lv”. Tas tiešām bija ļoti labi, jo tik mazapdzīvotām vietām, kur ir vairāk lauki, kā pilsēta, nav dzirdēts, ka tiktu tāda veida pasākums atbalstīts. Tā 20 cilvēkiem, kuri ir nonākuši kāda veida dzīves grūtībās, trīs reizes nedēļā ir iespēja paēst siltu maltīti. Mazsalacas novada Sociālais dienests iesaka cilvēkus, kam tas visvairāk vajadzīgs. Pagaidām ēdāju skaits ir ierobežots, jo naudiņas ir tik cik ir, bet rati ir iekustināti un sākuši ripot. Nelielu atbalstu esam raduši no Mazsalacas novada domes, dažām privātpersonām un viena lielveikala. Lielu atbalstu sniedza Mazsalacas slimnīcas darbinieki un, īstenībā, bez viņu līdzdalības mēs diezvai varētu vispār uzsākt darbu. Siltās maltītes sagatavošana notiek slimnīcas virtuvē un vienā telpā ir iekārtots mājīgs stūrītis, kur izsniegt ēdienu, šeit iespējams arī paēst uz vietas. Trīs reizes nedēļā mūsu līdzcilvēki, kuriem gandrīz ir zudusi ticība sev un savai nākotnei, sapulcējušies lūdz Tēvreizi un pateicas Dievam par maltīti. Rudens laikā kāds atnes ābolus. Svarīgi, ka viņi jūtas neaizmirsti un aprūpēti, jo piedāvājam arī apģērbu, kas arī nav mazsvarīgi. Mūsu Caritas nodaļai ir sava apģērbu un citu sadzīves mantu istaba. Ceram un ticam uz turpmāko izaugsmi. Sākums vienmēr ir grūts, bet, redzot pateicības asaras mūsu novadnieku acīs, saprotam, ka tas ir svētīgs darbs un tas dod mums spēku. Lai Dievs palīdz mums un visiem šī svētīgā darba darītājiem!   Mazsalacas katoļu draudzes CARITAS nodaļas vadītāja Jevgenija Narņicka

CARITAS ŽĒLSIRDĪBAS DIENA JELGAVĀ

Rudenīgā sestdienā, 26.oktobrī, Jelgavā notika Caritas Latvija organizētā Žēlsirdības diena. Tās mērķis bija pastāstīt par žēlsirdības darbu veikšanas iespējām un pamudināt cilvēkus tajos iesaistīties. Diena sākās ar V.E. bīskapa E.Pavlovska uzrunu, kuras laikā Ekselence īsumā pastāstīja par žēlsirdības darbu nepieciešamību. Tālāk sekoja prezentācija par caritas izpratni Baznīcas mācībā, kā arī par Caritas Latvija – lomu, mērķiem, uzdevumiem un iesaistīšanās iespējām tajā. Iedvesmojošus un stiprinošus vārdus teica lektors – priesteris Arnis Maziļevskis. Viņš norādīja uz pasaulē valdošo garīgo nabadzību, kas ir vēl smagāka nekā materiālā. Materiālās dzīves sakārtotība nav garants cilvēka laimei. Garīgā un emocionālā nabadzība izpaužas tajā, ka cilvēks domā pirmkārt par sevi, ir „ierāvies sevī”, „savā pasaulē”. Šajā garīgajā nabadzībā nav ne Dieva klātbūtnes, ne dzīvības. Saņemot mīlestību, izmainās cilvēks, izmainās viņa skats. Priesteris norādīja, ka lielākais žēlsirdības darbs, ko varam sniegt otram cilvēkam, ir palīdzēt viņam satikties ar Dievu. Tātad žēlsirdības darbs ir gan ļaut otram satikt Dievu, gan arī caur pašiem žēlsirdības darbiem satikties ar Dievu. Patiesa žēlsirdība ir dot ne tikai to, kas paliek pāri, bet tad, kad mīlam tik ļoti, kad esam spējīgi kopā ar otru ciest. Lektors uzsvēra, ka Dieva Vārdā Jēzus norāda, ka to, ko esat darījuši vienam no vismazākajiem, to esat Man darījuši, kā arī: „Ja kāds saka: „Es mīlu Dievu”, bet ienīst savu brāli, tas ir melis. Jo kā tas, kas nemīl savu brāli, kuru redz, var mīlēt Dievu, kuru neredz”. Uzrunas noslēgumā priesteris Arnis aicināja pamudināt uz labiem darbiem arī tos cilvēkus, kuri dzīvo „savā pasaulē”, kuri jūtas „nelaimīgi”, jo bieži vien šīs nelaimes sajūtas iemesls ir kalpošanas trūkums, dalīšanās trūkums ar savu dzīvi. Kalpojot laimes sajūta un mīlestība pieaug, attīstās un pilnveidojās. Kalpošana – tā ir iespēja manai personīgajai glābšanai. Turpinājumā sekoja liecības par žēlsirdības kalpojumiem, kas notiek Jelgavas katoļu draudzē. Jāatzīst, ka tā ir bagātīgi svētīta ar dažādiem kalpojumiem. Tie ir: Alfa kursi, Alfa kurss cietumā, kas ir zīmīgs ar to, ka tajā kalpojums sastāv it kā no divām daļām – viena komanda kalpo tieši cietumā ieslodzītajiem, bet otra tajā pat laikā lūdzas Vissvētākā Altāra Sakramenta priekšā Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu klostera mājā turpat pie Jelgavas katedrāles. Tāpat māsu karmelīšu vadībā jau septīto gadu notiek māmiņu kluba tikšanās. Māsas sniedz dažādas lekcijas par ticības jautājumiem. Šīs tikšanās reizes māmiņām dod spēku iet tālāk savā ticības ceļā ar Dievu. Savukārt Baltajā mājā daudzu gadu garumā reizi nedēļā notiek zupas izdalīšana jeb tiek organizēta zupas virtuve, bet sagatavošanās tai sākas jau dienu iepriekš. Zupas virtuve ir atvērta gada vēsākajos mēnešos. Cilvēkiem, kuri nāk uz zupas virtuvi, Ziemassvētkos tiek rīkots īpašs mielasts. Kopš 1994.gada draudzē darbojas Marijas Leģions. Tā māsas un brāļi apmeklē pansionātus, slimnīcas, bērnu namus, vientuļus un pārvietoties vairs nespējīgus cilvēkus. Tā kā tika norādīts, ka daudzi cilvēki meklē arī sociālo palīdzību, taču Marijas Leģions ar to nenodarbojas, tad šī žēlsirdības kalpošanas joma Jelgavas draudzē vēl nav apzināta. Uz Žēlsirdības dienu Jelgavā bija ieradušies jaunieši no Brunavas un Budbergas draudzes, kas atrodas pie pašas robežas ar Lietuvu. Viņi rosināja aicināt arī citus uz kalpošanu, jo bieži vien ir tā, ka uzaicinājums ir vienīgais, kas ir nepieciešams, lai labais darbs varētu sākties. Priecājāmies uzzināt, ka Brunavas jauniešu grupa līdztekus svētdienas skolai nodarbojas arī ar praktisku palīdzības sniegšanu – tīra draudzes baznīcas pagalmu, apmeklē ļaudis pansionātā, sagatavo viņiem pašdarinātus apsveikumus utml. Pēc pusdienu pauzes Baltajā mājā bija laiks Žēlsirdības dienas programmas praktiskajai daļai, kad dalībnieki devās uz Ģintermuižas slimnīcu, kur kopā ar slimnīcas pacientiem stundu dziedāja, dejoja, slavēja Dievu, kā arī ieklausījās priestera Arņa teiktajā par Kunga īpašo mīlestību uz katru no mums. Pacienti saņēma arī īpaši šai tikšanās reizei Raudas internātpamatskolas bērnu sagatavotus apsveikumus. Žēlsirdības diena Jelgavā noslēdzās ar Sv.Misi Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē, ko celebrēja V.E. bīskaps E.Pavlovskis, koncelebrējot priesterim Arnim Maziļevskim, kurš arī teica sprediķi. Caritas Latvija izsaka sirsnīgu pateicību V.E. bīskapam E.Pavlovskim par būšanu kopā ar mums gandrīz visas dienas garumā, priesteriem Arnim Maziļevskim un Jurijam Gorbačevskim par uzrunām un aktīvu klātbūtni, māsai Natālijai par muzikālo pavadījumu, Marijai Ruščakai ar komandu par gardajām pusdienām un visiem, kuri liecināja un piedalījās Žēlsirdības dienā. Ceram, ka Jelgavas draudzes piemērs iedvesmos arī citus aktīvai tuvākmīlestībai! Nākamā Žēlsirdības diena būs Madonā, sīkāk skat. http://caritas.lv/raksti/564616-madonas-zelsirdibas-diena Anna Eižvērtiņa, Caritas Latvija  

EIROPAS BRĪVPRĀTĪGAIS DARBS

„Caritas Latvija” 2013.gada septembrī   tika akreditēta Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” apakšprogrammas „Eiropas brīvprātīgais darbs”  kā nosūtītājorganizācija. „Caritas Latvija” var palīdzēt jauniešiem vecumā no 18 – 30 gadiem realizēt sapņus, strādājot brīvprātīgo darbu kādā no Eiropas valstīm, palīdzot sev un sabiedrībai. Sīkāku info skat. http://jaunatne.gov.lv/lv/jaunatne-darbiba/eiropas-brivpratigais-darbs/kas-ir-eiropas-brivpratigais-darbs   Varbūt, ka šāda iespēja ir tieši tas, ko tu meklē? Ja tevi tas interesē, sazinies ar mums: brīvprātīgo koordinatore  Dina Puķīte, tel. 20032459, epats info@caritas.lv

VAJADZĪGI BRĪVPRĀTĪGIE SIEVIEŠU IĻĢUCIEMA CIETUMĀ

Iļģuciema sieviešu cietumā aktīvi darbojas kapelānu dienests un brīvprātīgie kustību – deju terapijā, mākslas terapijā, ir terapeitiskās grupas veidošanā, psiholoģijas nodarbības un dekupāža. Šobrīd ir vajadzīgi brīvprātīgie ar pedagoģisko un/vai muzikālo izglītību, kas varētu sievietēm mācīt par bērnu audzināšanu (līdz 4 gadu vecumam) vai arī pasniegt muzikālās nodarbības sieviešu cietuma bērnu – māšu nodaļā. Sievietēm, kuras ir izcietušas sodu ar brīvības atņemšanu, praktiski nav viegli iekļauties sabiedrībā, grūti atrast darbu, dzīvesvietu un/vai no viņām novērsušies tuvinieki. Ņemot vērā šos apstākļus, tiek aicināti brīvprātīgie, kuri būtu ieinteresēti veidot atbalsta grupas sievietēm, kuras ir atbrīvotas no soda izciešanas vietas. Atbalsta grupa ir uzticības personu loks, ar kuru sieviete kontaktējas un no kuras saņemt psiholoģisku, morālu un cilvēcisku atbalstu. Ja ir interese par šo brīvprātīgo darbu – rakstiet uz epastu info@caritas.lv vai zvaniet uz tel. 20032459