JĒKABPILS KATOĻU DRAUDZES SADRAUDZĪBAS VAKARS
Klusajā Gavēņa laikā ikviens no mums, ticīgajiem, atvēl laiku pārdomām, lūgšanām un sarunām ar Dievu. Arī mēs, Jēkabpils katoļu draudzes Caritas grupa, 14.martā rīkojām sadraudzības vakaru, lai caur savu un citu kristiešu liecībām, vēl vairāk izjustu Dieva tuvumu un Viņa lielo mīlestību. Vakara tēma bija „Dievs ir mīlestība”. Sadraudzības vakaru iesākām ar kopēju lūgšanu un pateicību Dievam par doto iespēju sarīkot šādu pasākumu. Caritas brīvprātīgā Marija Puķīte sadraudzības vakara apmeklētājus iepazīstināja ar savu redzējumu par Dieva mīlestību. Marija vadīja arī turpmāko vakara gaitu. Kā mazu, simbolisku piemiņu Marija Puķīte katram no mums pasniedza sirsniņu ar fragmentu no kāda psalma. Uzticot savu dzīvi Dievam, un pilnībā paļaujoties uz Viņu, arī pārējās lietas dzīvē tiks sakārtotas. Par to mēs varējām pārliecināties, noskatoties filmu par Dievam uzticīgo sportistu augstajiem sasniegumiem, kuri panākti pilnībā paļaujoties uz Dievu. Vakara turpinājumā Marija Puķīte aicināja visus izpaust savas mākslinieciskās dotības uzzīmējot, ar ko katram no mums saistās Dieva mīlestība. Savi darbi bija jāprezentē, un jāsniedz liecības par izjusto Dieva mīlestību katra dzīvē. Sadraudzības vakara noslēgumā katram izdalīja vēl pa vienai sirsniņai, šoreiz bez ieraksta, un mūsu uzdevums bija ierakstīt tajā savu vēlējumu otram. Sirsnīgi pateicamies visiem, kuri atvēlēja laiku pasākuma apmeklēšanai! Pateicamies par jūsu atbalstu un novēlam ikvienam apmeklēt mūsu sadraudzības vakarus, lai sajustu otra cilvēka tuvākmīlestību un sirds siltumu! Īpaši paldies arī mūsu atbalstītājiem par mājīgajām telpām! Nobeigumā vēlos citēt moto no Mātes Terēzes grāmatas „Tur, kur ir mīlestība”. „Nav nekā skaistāka kā mīlēt citam citu, kā Dievs mīl ikvienu no mums. Tieši tāpēc mēs esam pasaulē.” Jēkabpils Caritas grupas vārdā Anita Žigure
GADA BRĪVPRĀTĪGAIS MAZSALACAS NOVADĀ
“Caritas Latvija” nacionālais birojs vēlas dalīties ar kādu priecīgu ziņu, kas tikai tagad kļuva zināma. Izrādās, ka Mazsalacas katoļu draudzes Caritas grupa pagājušajā gadā ir saņēmusi divus apbalvojumus par nesavtīgu tuvākmīlestības darbu vietējiem cilvēkiem. Par abiem apbalvojumiem vēsta Mazsalacas novada ziņas Decembris/2014 Nr.11: Mazsalacas novadā goda nosaukumu “Gada kolektīvs labdarības jomā Mazsalacas novadā 2014” saņēma labdarības organizācija “Caritas” Ženija Narņicka un Marta Lulle. Par zupas virtuves izveidi 2014.gadā, iersosmi veidot labdarības koncertus un ilggadēju slimnīcas pacientu aprūpi. 5.decembrī Starptautiskajā brīvprātīgo dienā Rīgā notika plašas un skanīgas brīvprātīgo svinības visas dienas garumā. Rīgas Nacionālajā sporta manēžā notika „Gada brīvprātīgais 2014” godināšanas ceremonija, kurā pulcējās vairāk nekā 2000 brīvprātīgie un brīvprātīgā darba organizēšanā iesaistīties cilvēki no visas Latvijas. Savukārt Rīgas kultūras un izglītības centros notika reģionālo brīvprātīgo sumināšana. Rīgas Stradiņa universitātes Aulā pulcējās visi izvirzītie brīvprātīgie no Vidzemes un Latgales, lai saņemtu atzinības rakstus par savu nesavtīgo ieguldījumu sabiedrības labā 2014. gada laikā. Izvirzīto brīvprātīgo vidū bija arī mazsalacietes – Sabīne Petrakova, Ženija Narņicka un Marta Lulle. Ženija un Marta jau ilgus gadus kalpo Mazsalacas slimnīcas pacientiem, reizi nedēļā to apciemojot palātās. Ar viņu gādību tika organizēts projekts “Zupas virtuve”, kur astoņus mēnešus 2014. gadā Mazsalacas novada trūcīgie iedzīvotāji trīs reizes nedēļā varēja saņemt siltu zupu. Par ikgadējiem kļuvuši organizācijas “Caritas” ierosinātie Labdarības koncerti Kultūras centrā pirms Ziemassvētkiem, kur, piedaloties novada pašdarbības kolektīviem, saziedotā nauda tiek novirzīta sagatavojot dāvaniņas Mazsalacas slimnīcas pacientu iepriecināšanai Ziemassvētkos. Kāpēc Jūsu esat izvēlējušās kalpot līdzcilvēkiem šādā veidā? Ženija Narņicka (Labdarības organizācijas “Caritas” Mazsalacas grupas vadītāja): – Grūti pateikt – tas kļuvis jau par dzīvesveidu. Esmu pensijā jau sesto gadu, un principā visu laiku darbojos labdarības jomā – nezinu, kāpēc tieši šogad tā īpaši tieku celta saulītē. Es nekautrējos no dzīves grūtībās nonākušajiem, nav problēmu pieiet uz ielas tiem klāt, parunāt. Tad nu viņi man arī zvana,un acīm redzot es viņiem liekos vajadzīga. Turklāt man patīk, ka joprojām varu būt aktīva, darboties. Nupat vētrā man gandrīz divas dienas nebija elektrības, sēdēju mājā, pustumsā – nu ko man vienai laukos darīt? Bērni jau lieli, bet negribu sēdēt mājās uz blenzt vienā stūrī, gribas šiverēt – domāju, pie tā vainīgs arī mans latgalietes raksturs. Marta Lulle (Labdarības organizācijas “Caritas” Mazsalacas grupas locekle, Romas Katoļu baznīcas Mazsalacas draudzes priekšniece un Mazsalacas slimnīcas kapelāne): – Man šķiet, ka būtu daudz grūtāk to nedarīt, nekā darīt – it īpaši cilvēkam vecākos gados, jo tad ir iegūts garīgs briedums. Ja cilvēks nedarbojas dimensijā, kas ir vērsta augšup, tad viņš garīgi sagumst, paliek ierobežots savā domāšanā un garā, viņa dzīve ir plakana. Uzskatu, ka cilvēkam ir jāpiepilda savs dzīves uzdevums – darīt labu. Kāpēc tad vispār dzīvot, ja nedari labu? Mana kalpošanas slimiem un veciem cilvēkiem sākās pēc manu vecāku nāves. Sapratu, ka cilvēks, kas ir slims un bezpalīdzīgs savu sāpju priekšā, jūtas ļoti vientuļš un atstāts, viņam ir bailes, neziņa. Un mans novērojums ir rūgts – tuvinieki to visbiežāk nesaprot. Kad cilvēks ir miris, viņi to cenšas kompensēt ar asarām un ziedu pušķiem kapos, bet viņi nav pratuši iedot šim vecajam cilvēkam vēl dzīvam esot to, kas viņam visvairāk bija nepieciešams – sajūtu, ka viņš ir novērtēts, sirds siltumu un izpratni. Sabiedrība, kas novēršas no vecuma slimības skartiem cilvēkiem staigā pa “plānu ledu”, jo nekad taču nevaram zināt, kādi mēs būsim sava mūža beigās. Mazsalacas Katoļu draudzes Caritas grupa arī šajā gadā sadarbībā ar vietējo pašvaldību organizē zupas virtuvi Mazsalacas trūcīgajiem cilvēkiem. Vēlam Dieva svētību un stiprinājumu turpmākajā darbā! Caritas Latvija
CARITAS BRĪVPRĀTĪGO FORMĀCIJAS OTRĀ SESIJA “SVĒTĪGI MIERA NESĒJI”
No 27.februāra līdz 1.martam notika Caritas brīvprātīgo formācijas otrā sesija „Svētīgi miera nesēji”. Kopā tika pavadītas divas brīnišķīgas dienas aptuveni 20 apņēmīgu kristiešu vidū Dzintaru rekolekciju mājā. Pirmajā vakarā mūs sagaidīja lieliska lekcija pr. Marcina Vozņaka vadībā. Klausoties tajā mēs aizdomājāmies, cik svarīgi ir būt patiesam, bez maskām, jo tikai un vienīgi tad mūsu kalpošana būs efektīva. „Ļaut Dievam pieņemt sevi bez jebkādām maskām. Kādas maskas konkrētās dzīves situācijās man ir uzvilktas? Caur kādu prizmu es uztveru cilvēkus man līdzās? Kāpēc ir tik svarīgi ļaut Dievam pieņemt sevi tādu, kāda esmu, lai varētu kalpot tuvākajam? Lekcijās radušies jautājumi ir kā iedīgļi, kam atbildes tika daļēji rastas nedēļas nogales lūgšanu laikā” ir teikusi kāda formācijas dalībniece. Tik tiešām, pirmā lekcija lika aizdomāties pilnīgi katram un lika sagatavoties nākamās dienas lekcijām. Nākamā diena katram bija ļoti īpaša savā veidā. Runājām kā atrisināt konfliktus, ko darīt krīzes situācijās, mācījāmies būt profesionāli konsultāciju laikā māsas Diānas vadībā. Elīna Juraka, formācijas dalībniece un divu bērnu māmiņa, aprakstot nedēļas nogali sacīja: „Paldies māsai Diānai par lekciju. Tā parādīja, cik daudz var izteikt bez vārdiem. Ieklausījos arī padomā, ka jāsāk ar kaut ko vienu, un to jāmaina, nevis uzreiz jācenšas mainīt visu. To arī sāku un jau jūtu pozitīvas pārmaiņas.” Daudziem bija svarīga skartā uzticēšanās tēma, kā arī Dieva Vārda apcere, piemēram, lūgšanā izmantotais citāts no Radīšanas grāmatas. Kāda brīvprātīgā dalās: „pēc šī nolasītā vārda sapratu, ka neesmu tikusi galā ar bērnības sāpēm. Taču sapratu arī, ka runāju ar Kungu, ar Dievu caur Jēzu Kristu, kurš piepilda mani ar Svēto Garu! Tas bija ļoti labi, ļoti dziļi, tas nāca no augšas līdz papēžiem, tas piepildīja visu kapelu un mani!” Projām visi aizbrauca katrs ar jaunām atziņām, ar savu Jēzus dzimšanas svētku sajūtu sirdī. Pēc šīs sesijas ir sajūta, ka pilnīgi visi ir Svētā Gara stiprināti, lai mēs spētu arī turpmāk kalpot no visa sava spēka un turpinātu nest mieru pasaulei! Zane Tērpa
ALBERTA DRAUDZES SADRAUDZĪBAS VAKARS
Pateicamies par jūsu atbalstu un novēlam ikvienam apmeklēt mūsu sadraudzības pasākumus, kas ziemā notiek teju katru mēnesi, lai sajustu ne tikai otra rokasspiedienu Sv. Misē, bet arī viņa sirds siltumu kopīgajā sadraudzībā. 7. februārī notika kārtējais Caritas brīvprātīgo organizētais draudzes saiets, kurā pankūku un maizīšu baudīšanu kuplināja dzīva garīgo darbinieku kapela: tēvs Vitolds OFMCap – akordeons, tēvs Jans OFMCap no Olaines – ģitāra, katehēte Marina – klarnete, mūziķis Uldis – sintezators un simpātiskā draudzes locekle Ilze – balss. Programmā skanēja tautai tuvas un mīļas melodijas un dziesmas. Patīkamajā sadraudzībā draudzes locekļiem tā vien kājas cilājās, un divi pāri pat laidās dejā. Saieta sākumā tēvs Krišjānis OFMCap pastāstīja par konsekrēto cilvēku aicinājumu, kas varbūt ir grūts, bet ļoti nepieciešams arī Latvijā. Vēlāk Sņežana, kura kopā ar Madaru bija cepušas pankūkas, stāstīja par konsekrētās dzīves gada logotipu, zīmētu simbolisku zīmi, kas raksturo konsekrētajai dzīvei veltīto gadu. Jāpateicas draudzes prāvestam tēvam Krišjānim, jo svētās Agates dienas Sv. Misē vāktie ziedojumi nonāca Caritas kasē, un tas nozīmē vēl lielāku atbalstu un palīdzību draudzes vientuļajiem un nabagiem. Pateicamies par jūsu atbalstu un novēlam ikvienam apmeklēt mūsu sadraudzības pasākumus, kas ziemā notiek teju katru mēnesi, lai sajustu ne tikai otra rokasspiedienu Sv. Misē, bet arī viņa sirds siltumu kopīgajā sadraudzībā. Jūsu Alberta draudzes ”Caritas” grupa
SVĒTCEĻOJUMA PIEPILDĪTS
Uzsākot jauno baznīcas liturģisko gadu, kas veltīts konsekrētām personām, mūsu Jēkabpils draudzes prāvests Viktors Siļčonoks sadarbībā ar draudzes Caritas grupu un Jēkabpils pašvaldības atbalstu rīkoja divus svētceļojumus, kuru mērķis bija vienot draudzi. Pirmais svētceļojums notika 6. decembrī un tā mērķis bija iepazīties ar Jelgavas diecēzes draudzēm. Braucienu uzsākām ar rīta Sv. Misi, kas veltīta Dievmātes godam. Pirmais mūsu svētceļojuma objekts bija Viesītes Sv. Franciska baznīca, kas vēl atrodas būvēšanas stadijā. Nākamā draudze bija Neretas Svētā Gara katoļu baznīca, bet pēc tam sekoja Kurmenes Sv. Pētera baznīca. Mūsu svētceļojuma svarīgākais apmeklējuma objekts bija Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, kas Latvijā ir pazīstama ar aizvien pieaugošo svētceļnieku skaitu, lai izlūgtos no Dieva un Dievmātes nepieciešamās žēlastības un svētību sev un citiem. Tālāk sekoja Bauskas Vissvētākā Sakramenta katoļu baznīcas apmeklējums. Šo draudzi apkalpo prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns. Nākamā svētceļojuma maršruta apskates vieta bija Iecavas baznīca, kas veltīta Sv. Antona godam. Pusdienlaikā mēs ieradāmies mūsu diecēzes sirdī, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē, kur mūs sagaidīja bīskaps Edvards Pavlovskis ar uzklātiem galdiem un ļoti garšīgām pusdienām. Savā uzvedības manierē viņš atgādināja Sv. Francisku – ar pazemību apkalpojot pie galdiem sēdošos viesus. Pēc sātīgu pusdienu nobaudīšanas devāmies uz Sv. Misi Jelgavas katedrālē, kuru vadīja bīskaps Antons Justs. Olaines Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcā mūs sagaidīja Mazāko Brāļu Kapucīnu ordeņa mūks, kurš pastāstīja par pašu baznīcu un ordeni, kurā kalpo. Tālāk sekoja Jaunjelgavas Svētā Krusta katoļu baznīca. Mūsu maršruta nākamais pieturpunkts bija Aizkraukles Sv.Terēzes no Bērna Jēzus baznīca, kas izceļas ar mūsdienīgu arhitektūru un dizainu un ieejot tajā var sajust nepārprotamu lūgšanas garu. Koknesē mēs apmeklējām Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīcu. Pēdējais mūsu maršruta pieturpunkts bija Pļaviņu katoļu baznīca, kur mūs sagaidīja priesteris Andžejs Stoklosa. Savukārt 29.decembrī prāvests Viktors Siļčonoks rīkoja otru svētceļojumu mūsu draudzes mazākajiem pārstāvjiem, lai apskatītu 9 dažādās Rīgas baznīcās ierīkotās betlēmītes. Pirmais apskates objekts bija Kristus Karaļa draudze, kur mūs sagaidīja karmelīšu klostermāsa Noemi. Pēc tam apskatījām 3 Vecrīgā atrodošās baznīcas – Sv. Jēkaba katedrāli, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcu un Sāpju Dievmātes baznīcu. Nākamā svētceļojuma pieturvieta bija Pārdaugava, kur apmeklējām Sv. Jāzepa baznīcu, Sv. Alberta baznīcu un Sv. Terēzes no Bērna Jēzus baznīcu. Atpakaļceļā apskatījām Sv. Franciska baznīcu un Vissvētākās Trīsvienības baznīcu. Apmeklējām arī Rīgas Garīgo semināru, kur mūs sagaidīja seminārists Jānis. Apskatījām gan moderno aprīkojumu auditorijās, gan kapelu, gan mūzikas telpu. Kopumā sanāca apmeklēt vairāk nekā plānots – kopā 12 betlēmītes. Vislielāko bērnu simpātiju ieguva Rīgas Kristus Karaļa draudzes un Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā ierīkotās betlēmītes. Interesanti bija novērot, ar kādu cītību bērni skaitīja betlēmītēs atrodošos dzīvniekus, jo par pareizajām atbildēm prāvests apbalvoja ar konfektēm. Brauciens izdevās ļoti labi, par to liecināja bērnu sajūsma un prieks, apciemojot Jēzus Bērniņu. Vēlamies draudzes vārdā izteikt pateicību mūsu prāvestam Viktoram Siļčonokam par šiem svētceļojumiem, kuros tikām visu laiku izklaidēti un lutināti, bet galvenais – guvām vērtīgu pieredzi, kā arī mūsu Jēkabpils pilsētas pašvaldībai par materiālu atbalstu. Gads ir iesācies diezgan raženi un noteikti, ka būs vēl daudz interesantu notikumu, sekosim šo notikumu gaitām un aktīvi piedalīsimies draudzes rīkotajos pasākumos. Uz drīzu tikšanos… Zemāk redzamas fotogrāfijas no svētceļojuma pa Jelgavas diecēzes baznīcām. Marija Goršelatova
SV. JĒKABA KATEDRĀLES CARITAS ZIEMASSVĒTKI 2014
Svētku pasākums sākās ar Ziemassvētku koncertu, kur sieviešu koris “Daiļrade” ievadīja mūs svētku noskaņā, dziedot skaistas Ziemassvētku dziesmas. Turpinājumā bija Svētā Mise Caritas nodomā, kuru celebrēja priesteris Pauls. Pēc Svētās Mises devāmies uz Svētdienas skolas telpām, kur viesus gaidīja silts ēdiens. Laužot oblātes, klātesošie novēlēja viens otram vēlējumus jaunajā gadā. Sekoja dziesmas, viktorīnas un citas atrakcijas. Brīvprātīgie klātesošajiem bija sarūpējuši arī gaišas dāvaniņas. Bija redzami sirsnīgi smaidi un mirdzošas acis. Mazo bērnu, jauniešu, pusmūža cilvēku un vecākā gadagājuma cilvēku priecīgās čalas sasildīja klātesošo sirdis. Paldies visiem brīvprātīgajiem, kas iesaistījās un palīdzēja gan ar idejām, gan mīlestības vadīti veltīja savu laiku un darbu! Paldies visiem ziedotājiem, kas atbalsta savus nabadzīgākos brāļus un māsas finansiāli vai piepildot pārtikas lādi! Paldies visiem, kas uzsmaidot, pasniedzot pretī palīdzīgu roku vai jebkādā citā veidā ir palīdzējuši un palīdz izplatīt mīlestību starp tuvākajiem!
LAIMĪGI GARĀ NABAGIE
Skaists Adventa laika iesākums bija tiem Caritas organizācijas brīvprātīgajiem un draugiem, kuri Baznīcas liturģiskā gada miju pavadīja Dzintaru rekolekciju mājā, lai piedalītos Caritas brīvprātīgo formācijas sesijā “Laimīgi garā nabagie”. Šāda veida nedēļas nogale notika pirmo reizi un arī pirmo reizi, sadarbojoties ar Vidzemes katoļu jauniešu centra komandu. Tās mērķis bija sniegt stiprinājumu un uzmundrinājumu tiem, kuri ir nesavtīgi strādājuši, kalpojot saviem mazākajiem brāļiem un māsām. Ikviens, kas bija ieradies, piedzīvoja ne tikai patiesu kopā būšanas prieku, bet arī ieguva iespēju šo laiku veltīt savai garīgajai izaugsmei. Kopīgās rīta lūgšanas, slavēšana un Dieva vārda pārdomāšana klusumā ļāva no jauna sajust Dieva mīlestību, neskatoties uz grūtībām un dažādām dzīves problēmām, ar kurām ikdienā saskaras gan paši brīvprātīgie, gan tie, kuriem viņi kalpo. Žozefa Bastēna lekcijas palīdzēja saskatīt un pieņemt to nabadzīgo bērnu, kas mājo ikvienā no mums, kā arī vairāk iepazīt iekšējo lūgšanu un ieklausīties Dievā. Ž.Bastēns arī atgādināja, cik svarīgi ir nevis kalpot nabadzīgajiem, bet gan darīt to kopā ar viņiem, jo ir tik daudz lietu, ko šajā pasaulē mums var iemācīt tikai nabadzīgie. Savukārt Claudio Rivera pastāstīja par būtiskāko veiksmīgas savstarpējās komunikācijas izveidē. Kāda brīvprātīgā par šo lekciju dalās: „Ļoti patika šī lekcija, jo tajā atraktīvā veidā tika pastāstīts par komunikāciju trīs līmeņos – ķermenis, prāts un dvēsele. Lektors apvienoja uzrunā gan laicīgos, gan garīgos aspektus, integrējot ticību Dievam un komunikācijas piemērus no politiskās dzīves.” Gunta Ziemele iepazīstināja ar kerigmas jeb Labās vēsts pasludināšanu, parādot tās vienkāršību un skaistumu. Daudzi no dalībniekiem par to dzirdēja pirmo reizi. Īpašs bija arī sestdienas vakars, kurā kustības Dzīvības straumes komanda ļāva ikvienam piedzīvot izlīguma un dziedināšanas vakaru, lūdzot Dieva dziedināšanu tajos ievainojumos, kas traucē Svētajam Garam darboties mūsu dzīvē un dot mums tās dāvanas, kuras Debesu Tēvs mums ir paredzējis. Brīvais laiks bija lieliska iespēja, lai atpūstos un dotos pastaigā gar jūru, kura šajā nedēļas nogalē bija īpaši mierīga, ļaujot sajust Dieva mieru un klusumu arī savās sirdīs. Priecīgā Adventa tuvuma un muzikālā noskaņā tika svinēta Svētā Mise, kuru celebrēja priesteris Kārlis Miķelsons, savā sprediķī uzrunājot klātesošos ar līdzību par podnieku un mālu. Lai arī Dievs mūs reizēm pārveido sāpīgā procesā, tomēr, ja ļaujamies tam un sadarbojamies ar Dieva žēlastību, beigu beigās no ikvienas neizteiksmīgas māla pikas tiek izveidots skaists un noderīgs māla trauks. Šī nedēļas nogale bija kā maza apstāšanās, lai ieskatītos sevī, dalītos savā pieredzē ar citiem un saņemtu Dieva uzmundrinājumu, lai šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā arī citiem nestu vēsti, ka ikviens ir Dieva mīlēts, un Viņš šajā pasaulē ir nācis, lai nestu gaismu tur, kur ir tumsa, cerību tur, kur valda bezcerība, un mīlestību tur, kur tā zudusi. Līdzīgas nedēļas nogales Caritas brīvprātīgo ticības un vadības padziļināšanai plānotas arī nākamajā gadā – “Laimīgi Miera nesēji” un “Laimīgi izsalkušie un izslāpušie”. Arī tu vari iesaistīties Caritas kalpošanā, interesējoties pie draudzes prāvesta vai ieskatoties www.caritaslatvija.lv. Sandra Novika
NEDĒĻAS NOGALES AKTIVITĀTES CARITAS GRUPĀS
Nedēļas nogalē, 24. un 25.oktobrī, divas Rīgas draudžu Caritas grupas organizēja dažādus pasākumus savā redzeslokā esošajiem trūcīgajiem cilvēkiem. Sv.Jēkaba katedrāles draudzes Caritas grupa piektdien, 24.oktobrī, bija sarīkojusi kultūrizglītojošu pasākumu maznodrošinātajiem, uzaicinot viņus uz Ziemeļblāzmas kultūras pili. Sākumā bija ekskursija pa Ziemeļblāzmas pili, bet plkst.19:00 bija iespēja piedalīties sieviešu kora „Daiļrade” 35 gadu jubilejas koncertā, kurā skanēja tautā pazīstamas un iemīļotas melodijas, kā, piemēram, Imanta Kalniņa un Raimonda Paula dziesmas. Savukārt sestdien, 25.oktobrī, Sv.Alberta draudzes Caritas grupas brīvprātīgie savā aprūpē esošos mazturīgos katru personīgi bija ielūguši uz Sv.Misi plkst.12:00, ko celebrēja t.Jāzeps Kornaševskis OFMCap. Pēc tam visi draudzes mājā piedalījās agapē, kurai sekoja t.Jāzepa uzruna par mīlestību. Tajā tēvs aicināja mums būt pazemīgiem un lēnprātīgiem pēc Kristus mīlošās Sirds parauga, kā arī norādīja, ka īsta mīlestība ir tā, kura upurē. Pēc uzrunas sekoja diskusija par dzirdēto mazajās grupās. Nākamā šāda veida tikšanās reize notiks sestdien, 22.novembrī, kurā tēvs Jāzeps runās par svētumu. Sv.Alberta draudzes Caritas grupa turpmāk plāno šāda veida tikšanās rīkot reizi mēnesī. „Caritas Latvija”
CARITAS DIENA RĪGĀ
2014.gada 18.oktobrī, dienā, kad Baznīca svin svētā evaņģēlista Lūkasa svētkus, Caritas brīvprātīgie, labdari, draugi un atbalstītāji bija tikušies uz pateicības Sv.Misi, kas tika svinēta Sv.Franciska baznīcā Rīgā, jo tieši šajā gadā aprit 10 kopš Uzņēmumu reģistrā oficiāli ir reģistrēts „Nodibinājums Caritas Latvija”. Kopumā bija pulcējušies aptuveni 60 svētku dalībnieki no visas Latvijas. Pateicības pasākums, vērsts ar skatu nākotnē, turpinājās, kā ierasts, Betlēmes Žēlsirdības mājas skaisti izremontētajā, gaišajā zālē. Sākumā ar Latvijas sociālo situāciju, īpaši sociālās iekļaušanas, nabadzības riska un nodarbinātības jomā iepazīstināja pētījuma eksperte Dr.geogr. Aija Lulle. „Caritas Latvija” pirmo reizi piedalās vienotajā Caritas Eiropa ēnu ziņojumā, kura dati ļoti augstu tiek vērtēti pētnieku aprindās, pateicoties sniegtajiem faktiem, kuri tiek balstīti organizāciju darba pieredzē. Programmas otrajā daļā ar savu pieredzi iepazīstināja un iedvesmoja draugi no Polijas – Ļubļinas arhidiecēzes Caritas direktors priesteris Mgr.lic. Veslavs Kosickis (Wiesław Kosicki) ar komandu – Magadlenu un Joannu, kuras ir attiecīgi atbildīgas par finanšu un brīvprātīgo piesaisti. Kopš 2013.gada Ļubļinas arhidiecēzes Caritas īsteno jaunu programmu, kas ir balstīta uz inovāciju un darbu pie organizācijas koptēla. Lai gan situācija katrā valstī atšķiras, tomēr mūs vieno vēlme kalpot Evaņģēlija garā tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams, un aizdedzināt ar savu degsmi arī tos, kuri mums ir apkārt. Noslēgumā brīvprātīgie un labdari saņēma pateicības rakstus un apsveikumus, ko darinājuši Raudas internātpamatskolas bērni, bet pārsteigumā sadaļā visus gaidīja svētku torte. Paldies visiem, kuri ar savu kalpojumu un atbalstu veicina žēlsirdības darbu Latvijā! „Caritas Latvija”
EIROPAS BRĪVPRĀTĪGĀ DARBA PIEREDZE
Mani sauc Eva, man ir 23 gadi, un jau gandrīz 6 mēnešus piedalos Eiropas brīvprātīgo projektā Itālijā, pilsētā Brescia un mans projekts strauji tuvojas noslēgumam. Šeit esmu iesaistījusies vairākos projektos. Viens no tiem ir darbs Caritas konsultāciju centrā „Porta aperta” (latviski – atvērtās durvis), uz kuru nāk cilvēki, kam jāatjauno abonementi, lai varētu ieturēt pusdienas Caritas ēdnīcā, saņemtu pārtikas pakas vai cita veida palīdzību. Šajā centrā viņi ierodas, lai tiktos ar sociālo darbinieku, kurš uzklausa katra klienta vajadzības un izvērtē iespējas palīdzēt. Uz šejieni nāk arī itāļi, bet lielākā daļa klientu ir ārzemnieki, kas ieceļojuši no dažādām valstīm – Rumānijas, Marokas, Ēģiptes un citām, tāpēc ir interesanti censties izprast dažādu kultūru atšķirības. Vēl darbojos pēc-skolas centriņā projekta „Emera” ietvaros. Tur ierodas 1. – 5. klašu skolēni, kam skolā ir grūtības ar mācībām, un lielai daļai ir izveidotas īpaši viņiem pielāgotas programmas. Arī šeit, tāpat kā „Porta aperta”, lielākā daļa ir imigranti, kuri vai nu paši ir ieceļojuši Itālijā pavisam maziņi, vai arī ir dzimuši Itālijā, jo vecāki ir ieradušies šeit pirms vairākiem gadiem. Kad bērni ierodas centra telpās, tad skolotājas un brīvprātīgie palīdz viņiem pildīt mājasdarbus, un, kad tie ir pabeigti, tad ir laiks rotaļām. Šī projekta ideja man ļoti patīk, jo ne vienmēr vecākiem ir laiks palīdzēt bērniem mācīties, kā arī šeit bieži vien bērni itāliski runā labāk par vecākiem. Iespējams, kaut ko līdzīgu varētu attīstīt arī Latvijā, jo, zinu, ka arī tur ir daudz bērnu, kam ir nepieciešama palīdzība mācībās. Vēl nedaudz apgūstu to, kas ir svarīgs un jāņem vērā tajā, kas ir saistīts ar finansējuma piesaistīšanu projektiem, jo tā ir ļoti būtiska projektu sastāvdaļa, bez kuras bieži vien idejas nav iespējams īstenot. Lai labāk apgūtu šo tēmu droši vien būtu nepieciešams atsevišķs projekts, taču iesākumam ir vērtīgi gūt arī tikai ieskatu un uzklausīt padomus no personas, kas ar to strādā ikdienā. Tā kā papildus projektam, šajā laikā ir bijis jāpiedalās vairākas apmācībās un izvērtēšanās ar citiem brīvprātīgajiem, un, izjūtot uz savas ādas šo pieredzi, esmu daudz ko iemācījusies, tad ļoti labprāt gribētu dalīties arī ar citiem jauniešiem par to, cik interesanti un noderīgi ir piedalīties šāda veida projektos – gan daloties pieredzē, gan varbūt kādu dienu sekojot līdzi tam, kā attīstās citu jauniešu projekti. Kad paliek grūti, tad atgādinu sev, ka esmu šeit ne tikai, lai mācītos un gūtu pieredzi, bet arī, lai dāvātu mīlestību tiem, kuriem ikdienā tās ir mazāk. Eva Leilande