Novērs badu Āfrikā! Palīdzi bada skartajiem Āfrikas iedzīvotājiem
21. maijā kristieši visā pasaulē ir aicināti lūgties un atbalstīt Āfrikas raga valstu iedzīvotājus, kuri piedzīvo badu, ūdens un pārtikas trūkumu. Iniciatīvu organizē katoļu žēlsirdības organizāciju apvienība „Caritas in Veritate International” sadarbībā ar katoļu un ekumeniskiem partneriem visā pasaulē. Iniciatīvas organizatori ziņo, ka bada draudi Āfrikas raga valstīs ir sasnieguši kritisku līmeni: Bads draud vairāk nekā 20 miljoniem iedzīvotāju. Divos Dienvidsudānas apgabalos tas jau ir izsludināts, savukārt Somālija, Nigērija un Jemena atrodas uz bada sliekšņa. Vairāki miljoni visā Austrumāfrikā cieš no ūdens un pārtikas trūkuma. ANO apgalvo, ka šī draud būt pasaules lielākā humanitārā krīze kopš 1945. gada. Jebkurš bads ir konfliktu, sausuma un globālās pasivitātes rezultāts un tāpēc ir novēršams. gadā vairāk nekā 260 000 cilvēku nomira no bada Somālijā – puse no viņiem dzīvību zaudēja pirms bads bija oficiāli izsludināts, bet viss posts vēl joprojām nav pilnībā apzināts. Līdzšinējā notikumu virzība liek bažīties, ka pasaule nereaģē uz šo cilvēku ciešanām pietiekami nopietni. Jau 20. februārī Pasaules pārtikas programma un citas ANO aģentūras paziņoja, ka vairākos Dienvidsudānas reģionos ir iestājies bads. Arī pāvests Francisks aicina steidzīgi palīdzēt ar pārtiku šīs valsts iedzīvotājiem, kas ir „nolemti bada nāvei”. Dienvidsudāna ir visjaunākā valsts pasaulē, neatkarīga kopš 2011. gada. To vēl arvien plosa iekšējie konflikti un pilsoņu karš, bet izpostītās ekonomikas sekas pirmkārt skar valsts visnabadzīgākos iedzīvotājus. Reģionu ir piemeklējis arī sausums. Tas un iekšējā migrācija nav ļāvusi iedzīvotājiem savākt 2016. gada ražu un izskatās, ka līdzīgs liktenis piemeklēs arī šī gada ražu. Dienvidsudānas katoļu bīskapi ir izplatījuši pastorālo vēstuli, kurā atzīst, ka pašreizējo krīzi valstī pirmkārt ir izraisījusi cilvēku darbība – gan valdības spēki, gan opozīcija, kas pieļauj vardarbību pret civilpersonām, slepkavības, spīdzināšanas, izvarošanas. „Vēlamies, lai pasaule uzzina patieso situāciju mūsu tautā,” raksta bīskapi. „Mūsu valsts ir humanitārās krīzes – bada, nedrošības un ekonomisko grūtību – sašķelta. Cilvēki ar grūtībām cīnās par izdzīvošanu.” Vardarbības dēļ daudzi ir spiesti pamest mājas. Saskaņā ar ANO aprēķiniem šī problēma skar 3,4 miljonus Dienvidsudānas iedzīvotāju. Gandrīz 2 miljoni no viņiem vēl arvien uzturas valstī, bet nevar atgriezties mājās pie apstrādātajiem laukiem, kas ir viņu vienīgais iztikas avots. Pārējie kā bēgļi uzturas kaimiņvalstīs. Mateja evaņģēlija 25. nodaļā Jēzus aicina Baznīcu pabarot izsalkušos un kalpot mazākajiem. Pulcējoties uz kopīgu lūgšanu visur pasaulē, Baznīca var pievērst uzmanību šai krīzei, uzskata iniciatīvas organizatori. Atsaucoties starptautiskās kopienas aicinājumam, arī „Caritas Latvija” ir uzsākusi līdzekļu vākšanu Dienvidsudānas un citu Āfrikas valstu iedzīvotāju atbalstam. 21. maijā visas draudzes un kristieši individuāli ir aicināti aizlūgt par tiem, kas cieš no pārtikas un ūdens trūkuma, kā arī iespēju robežās sniegt konkrētu finansiālu atbalstu. Latvijā to var darīt, ziedojot uz “Caritas Latvija” kontu LV46HABA0551008657797 ar norādi “Palīdzība Āfrikas iedzīvotājiem”. Ziedojumi tiks pārskaitīti uz „Caritas Internationalis”, kas tālāk tos nodos tām Caritas organizācijām, kuras sniedz palīdzību uz vietas bada skartajās Āfrikas valstīs. “Caritas Latvija” rekvizīti: reģ. Nr. 40008086191, juridiskā adrese: Mazā Pils 2A, Rīga, LV-1050.
Vissvētākās Trīsvienības draudzes Caritas kalpotāji un bērni ciemos pie Radio Marija
22.aprīļa rītā pēc sv.Mises Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu baznīcā Caritas kalpotāji devās uz Pārdaugavu, lai sv.Terēzes no Bērna Jēzus draudzes mājā organizētu Lieldienu pasākumu savas draudzes bērniem un viņu vecākiem. Lai viss izdotos kā iecerēts, jau krietni pirms ģimeņu ierašanās tika klāti galdi, dekorētas telpas, sagatavota mūzika. Ap 12.00 ieradās Vissv. Trīsvienības draudzes bērni un viņu vecāki, aptuveni 30 cilvēki. Pirms došanās uz sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes māju, visiem bija iespēja piedalīties ekskursijā un iepazīties ar Radio Marija darbību. Radio Marija koordinatore Judīte Ozoliņa laipni izrādīja radio telpas, pastāstīja par radio kolektīvu, kā arī daudzajiem brīvprātīgajiem, kuru skaits jau sniedzas pāri simtam. Bērni ar īpašu interesi apskatīja radio mikrofonus, pultis, ierakstu studiju, kā arī uzdeva sev interesējošos jautājumus Judītei. Pēc viesošanās radio visi devās uz draudzes māju, kur bērniem tika rīkotas rotaļas, papīra olu krāsošana un citas jautras izdarības. Vēlāk, pēc kopīgas Tēvreizes lūgšanas, visi varēja mieloties pie bagātīgi klātiem galdiem un jautri patērzēt. Pēc pasākuma, sirsnīgi atvadoties, bērnu sejās bija neviltots smaids un prieks, bet daži no bērnu vecākiem nespēja noslēpt aizkustinājuma asaras par izdevušos pasākumu. Mums tā bija ne tikai lieliska kalpošanas iespēja, bet arī domāju, ka bērnu sirdīs tika iesēta sēkla kaut kā laba sākumam. Vita Jirgensone, Vissvētākās Trīsvienības draudzes Caritas brīvprātīgā
Kas mūs vieno?
7.aprīlī jaunieši no Jauniešu Pastorālās mājas sadarbībā ar Caritas Latvija rīkoja tematisko vakaru ar “Humusa komandu”, kurā strādā patvēruma meklētāji no Irākas. Vakara laikā centāmies noskaidrot, kas mūs vieno, kā jūtas šie cilvēki Latvijā, kopā gatavojām kurdu nacionālos ēdienus. LU Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode pasākuma dalībniekus īsumā iepazīstināja ar dažām islāma un kristīgās kultūras līdzībām un aicināja tās novērtēt, lai mēs pilnīgāk spētu pieņemt un novērtēt līdzcilvēkus. Katrīna raksta: “Mani šajā tikšanās reizē “aizķēra” doma, ka ne jau kultūra vai tautība ir tā, kas mūs vieno vai šķir, bet gan mūsu attieksme un domāšanas veids. Kā skaists piemērs tam bija arī bērni, kuru uzvedībā nebija manāmi nekādi aizspriedumi. Pārsteidza bēgļu atvērtība un viņu uzticēšanās mums, atklājot gan savā zemē piedzīvoto, gan savas nākotnes cerības. Šī tikšanās bija lieliska iespēja iepazīt gan viņus, gan viņu kultūru un saprast, kāda ir viņu dzīve te, Latvijā. Sirsnīgie smiekli, gardie ēdieni un kopības sajūta radīja lielu prieku, kam ne valoda, ne mentalitāte nebija šķērslis. Ja mēs esam atvērti un meklējam vienojošo, tad arī atšķirīgais iegūst vērtību.” Paldies visiem, kas atnāca, paldies par kopā būšanu! Paldies Ievai Jokstei un Katrīnai Andersonei par ieguldīto darbu tikšanās organizēšanā. Pateicamies Bonifatius Werk par finansiālo atbalstu. Jauniešu Pastorālā māja
Paēdināt izsalkušos
Nodibinājums “Caritas Latvija” izsaka sirsnīgu pateicību ziedotājiem ne tikai par sniegto finansiālo atbalstu, bet arī par vēlmi atbalstīt žēlsirdības darbus. Pateicoties ziedotāju dāsnajam atbalstam, gan aizvadītā gada Ziemassvētkos, gan arī uz šā gada Lieldienām “Caritas Latvija” var atbalstīt tās draudzes, kurās tiek organizētas zupas virtuves, kā arī sniegt atbalstu tām Caritas draudzes grupām, kuras karitatīvā kalpojuma ietvaros izdala pārtikas pakas. Kopā pārtika tika nogādāta uz 17 punktiem: Krāslavā, Daugavpilī, Mazsalacā, Gulbenē, Rīgas Vissv.Trīsvienības draudzē, Rikavā, Kuldīgā, Betlēmes Žēlsirdības mājai, Liepājā, Ilūkstē, Bebrenē, Eglainē, Saldū, Bruknas Kalna Svētību kopienā, Kalkutas māsām, Rīgas Sv. Franciska draudzē, Cartas Latvija) Ar pārtiku tika atbalstīts 5 zupas virtuves. Vienu reizi nedēļā Krāslavas zupas virtuvē tiek pabaroti 85 cilvēki, savukārt Daugavpils zupas virtuvē apmēram 60. Mazsalacas Caritas zupas virtuvi apmeklē 40 ģimenes. Savukārt trīs reizes nedēļā siltu maltīti Kalkutas māsu zupas virtuvē Rīgā saņem apmēram 100 cilvēki, bet Saldus katoļu draudzes Caritas zupas virtuvē -150 Ar draudžu Caritas grupu brīvprātīgo starpniecību ziedotāju pārtikas pakas saņēma 505 ģimenes un 47 rehabilitanti: Krāslavā 10 ģimenes, Daugavpils katoļu draudzē 80 ģimenes, Gulbenes katoļu draudzē 15 ģimenes, Rīgas Vissv. Trīsvienības draudzē 45 ģimenes, Rikavas katoļu draudzē 50 ģimenes, Kuldīgas katoļu draudzē 70 ģimenes, Liepājas katoļu draudzē 40 ģimenes, 40 trūcīgās ģimenes Ilūkstē, Bebrenē un Eglainē, Saldus draudzes trūcīgajiem cilvēkiem un ģimenēm tika sagatavotas 100 pārtikas pakas, Sv. Franciska katoļu draudzē 40 ģimenes. Ar pārtikas pakām tika atbalstīti arī 47 Betlēmes Žēlsirdības mājas un Bruknas Kalna Svētību kopienas rehabilitanti. “Caritas Latvija” birojs ar pārtikas pakām atbalstīja 15 savā redzesloka nonākušās trūcīgās ģimenes. Visu draudžu Caritas grupu vārdā, kā arī pārtikas paku saņēmēju un zupas virtuvju apmeklētāju vārdā, vēlreiz izsakām sirsnīgu pateicību par sniegto atbalstu ziedotājiem un visiem labas gribas cilvēkiem, kas sniedz savu ieguldījumu un atbalstu karitatīvā kalpojuma veicināšanā. Caritas Latvija
Tikšanās Cēsu un Iļģuciema ieslodzījuma vietās
25.marts, Cēsis, Iļģuciems. Tikāmies sestdienas agrā rītā, lai brauktu apciemot jauniešus, kas atrodas ieslodzījumā. Cēsīs atnāca uz tikšanos 26 jaunieši, Iļģuciemā – 24. Mūsu komandas atziņas pēc pavadītās dienas: “Mēs savstarpēji labi jutāmies. Nebija šķēršļu komunikācijai. Gars mūs vienoja.”, “Bija prieks no kopā darbošanās. Par īsu tikšanās.”, “Mēs varam mācīties no viņiem būt atvērtiem un atraisītiem.”, “Jutu labestību no viņu puses. Prieka apmaiņa. Bija labi būt kopā.”,”Iesākumā likās, ka viss notiks nopietni. Bet tad atmosfēra kļuva brīva. Viņi nesēdēja malā, piedalījās. Man šķiet, ka lielākā daļa vēlas mainīt savu dzīvi”,”Kļūdas paliek pagātnē, to neatgriezīsi. Nākotne var būt savādāka, lai viņiem pietiek spēka to mainīt.”,”Mums pašiem šīs tikšanās bija svarīgas. Ja mēs neesam ieslodzījumā, nenozīmē, ka neesam izdarījuši pārkāpumus. Mēs nezinām, kādas cīņas viņi izcīna savās dvēselēs.”,”Tik daudz talantīgu cilvēku ir starp viņiem. Kaut viņiem izdotos atklāt savu patiesu aicinājumu un piepildīt savu dzīvi, neizniekot to. Ja iesākumā viņu acīs bija pētoša izteiksme, tad pēc īsa brīža prieks un draudzība.” Saņēmām jautājumus: “Drīz atbrīvošos, kur varētu jūs satikt?”,”Atbaruciet vēl, negaidiet, kad paies gads!”(pirms gada bijām tikušies tur pat:))”Nākošreiz mēs arī sagatavosim priekš jums dziesmas. Kad atbrauksiet?”,”Paldies, ka atradāt laiku atbraukt pie mums!”,”Bija forši ar jums!”,”Drīz būšu brīvībā. Dzīvošu savādāk!” Paldies katram no komandas, kas vēlējās savu brīvdienas laiku dāvāt tiem, kas ir ieslodzījumā, dāvāt gaismu un cerību! Projektu”Mīlestības graudi2″ īstenojam sadarbībā ar Caritas Latvija un ar Bonifatius werk atbalstu. Jauniešu Pastorālā māja
Kalpojot: piepildīt ne tikai vēderus, bet arī dvēseli
Mīlestību pret tuvāko caur žēlsirdības darbiem vairākās Latvijas draudzēs veic daudzi, bet ne vienmēr viņu kalpojums ir pareizi izprasts un pieņemts. Ar veiksmes stāstiem un izaicinājumiem kalpojumā šī gavēņa laikā dalīsies cilvēki, kas dažādās Latvijas vietās palīdz trūcīgajiem, ieslodzītajiem, atkarīgajiem, vientuļajiem u.c. draudžu locekļiem, kuru grūtības ne vienmēr izdodas pamanīt. Šoreiz par vienu no izplatītākajiem palīdzības sniegšanas veidiem – pārtikas dalīšanu un zupas virtuvju rīkošanu trūcīgajiem. No idejas līdz rīcībai Ilūkstē zupas virtuve darbojas jau ilgāk kā divus gadus, un pēdējos mēnešus zupa no bietēm, kartupeļiem un citu lauku labumiem tiek vārīta divreiz nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās. Šobrīd atbildīgās virējas ir daudzbērnu māmiņa Edīte Čamāne, kādreizējā sociālā darbiniece Inese Cirse un medmāsa Marina Ivanova. Edīte stāsta, ka ideja organizēt zupas virtuvi Ilūkstē bijusi jau sen, bet ilgu laiku tās realizēšanai trūka stimula, apņemšanās. Situācija mainījās, kad Marijas evaņģelizācijas skolā Daugavpilī septiņu bērnu māmiņa sapratusi: “Nav jāgaida, ir jāsāk rīkoties.” Ideja par realitāti pārtapa nedēļas laikā. Edītei saimnieciskās lietas palīdzēja nokārtot vīrs Aldis, atrodot bezmaksas telpas pašā mazpilsētas centrā, pāris metru attālumā no pareizticīgo, luterāņu un katoļu baznīcas. Tādas zupas sastāvdaļas kā sīpolus, bietes, kartupeļus ziedo vietējie, bet ar sausajiem pārtikas produktiem palīdz organizācija “Caritas Latvija”. “Caritas Latvija” jau sešus gadus Latvijā veido tīklu – iniciē Caritas grupiņu veidošanos draudzēs. To mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Draudzes locekļi tiek pulcināti kā brīvprātīgie, lai sev tuvā apkārtnē veiktu žēlsirdības darbus. “Caritas Latvija” vadītāja Latvijā Egita Volinska stāsta, ka šobrīd darbojas 17 Caritas grupas dažādās draudzēs, bet ir arī tādas draudzes, kurās ir atsevišķi cilvēki vai grupas, kas sadarbojas ar “Caritas Latvija”, kaut oficiāli sevi par Caritas pārstāvjiem nesauc. Zupas virtuve Ilūkstē ir šāds piemērs. Egita uzsver, ka šādi draudzei ir iespēja “iet uz āru”, gan iepazīt labāk savus draudzes locekļus, gan apkārtējos cilvēkus. Katrai grupai iesaka vismaz sākumā izvēlēties vienu sociālo grupu, kam palīdzēt – trūkumcietējiem, atkarīgajiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībās vai tml. Viena no izplatītākajām Caritas palīdzības sniegšanas formām ir pārtikas dalīšana trūcīgajiem. Dažādu sociālo grupu pārstāvji ir pateicīgi, ka viņiem vienreiz vai divreiz mēnesī ir iespēja papildus saņemt pārtiku un ietaupīt savus līdzekļus. “Lauku draudzēs ir diezgan izplatītas zupas virtuves. Savukārt Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē atbalsta arī ar medikamentiem,” stāsta Egita. Viņa aicina apzināt to palīdzības veidu, kas draudzē ir visnepieciešamākais un ietilpst pašu entuziastu iespējās. Rūpēties, lai entuziasms kalpot neizsīkst Laiku, cik daudz katra velta kalpošanai, Ilūkstes zupas virtuves īstenotājas nemēra. Inese pastāsta, ka vasarā viņa nevar palīdzēt, savukārt Marina atzīst, ka viņai ir bijis periods, kad entuziasms bija pazudis, bet nu tas ir atgriezies. “Vienam vārīt ir ļoti grūti, tu psiholoģiski piekūsti,” atklāj Edīte, “bet, ja atnāk kāds palīgs, kaut vai traukus nomazgāt, ir vieglāk.” Inese zupas virtuvi organizē jau sen, iepriekš viņa kalpojusi Bebrenes draudzē. Viņa atzīst, ka tur pirmos soļus iniciatīvas īstenošanā spēris priesteris Arnis Maziļevskis: “Bez priestera atbalsta ko tādu grūti uzsākt.” Visas atzīst, ka bijis jāpārkāpj gan savām šaubām, gan sabiedrības nosodījumam. Pēc diviem gadiem arī oponentiem nācies atzīst, ka vismaz divās nedēļas dienās šie trūcīgie un atkarīgie izkāpj no savas ikdienas nolemtības. Grūtākais bijis nevis pierast pie šo cilvēku higiēnas trūkuma, dzīvesveida, bet pārliecināt sabiedrību, arī ģimeni par šī darba lietderību. “Nav tā, ka nesaprot, bet daudziem ir grūti pieņemt to domu, ka man ir jākalpo,” stāsta Inese, kas bieži saskārusies ar apkārtējo jautājumu: “Vai tad tev mājās nav ko darīt?” Viņa ir pārliecināta, ka otra saprašana ir sevis iepazīšana, kas nes prieku: “Mēs tomēr esam pārliecinājušās, ka tas dot spēku, un mēs augam ticībā.” “Caritas Latvija” brīvprātīgajiem rīko seminārus, kuros izglīto par sociālo sistēmu Latvijā, lai kalpotāji būtu informēti par to, kādas tiesības dažādām sociālajām grupām pienākas. Egita uzsver: “Lai brīvprātīgais kalpojums būtu ilgtermiņa, arī viņiem vajadzīga uzmanība, garīgā atpūta.” Viņasprāt, būtiski ir apzināties savas kalpošanas misiju. “Svarīgākais ir palīdzēt cilvēkam atgriezt cieņu, kas viņam ir no Dieva,” viņa uzskata. Protams, pastāv arī jautājums, vai viņi paši to vēlās, vai ir gatavi mainīt dzīvesveidu, tomēr viņa atzīst: “Mēs mācamies no pr. Andreja Mediņa, arī kardināla, kas vienmēr uzsver nepieciešamību izrādīt beznosacījumu mīlestību, jo ne jau mēs esam tiesneši, izvērtētāji.” Draudzes arī domā, kā palīdzību sniegt citos veidos. Piemēram, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle organizē Bībeles stundas, kas palīdz augt garīgi. Ideāls variants ir sasniegts, ja palīdzības lūdzēji ar laiku iesaistās kalpošanā, piemēram, palīdz pārtikas izdalē. Sniegt un pašiem radīt iespējas Ilūkstes kalpotājas atzīst, ka galvenais šajās zupas virtuves tikšanās reizēs ir nevis trūcīgo pabarošana, bet gan sarunas ar viņiem, radot pieņemšanas gaisotni. Pēc tam trūcīgie parasti neatsaka arī paši pastrādāt – mazgāt traukus, grīdu. Viņiem jāievēro arī stingri noteikumi, jābūt sakoptiem, skaidrā prātā. “Jā, piemēram, Herberts sen nav redzēts, varbūt dzīves vietu mainījis,” virējas atpazīst savus uzticīgākos apmeklētājus. Sievietes nenoliedz, ka lielākā daļa apmeklētāju cieš no atkarībām, tāpēc nevar paredzēt, cik no viņiem katrā reizē būs. Taču viņi nav vienīgie, dažkārt ierodas arī kāda māte ar bērniem no sociālās mājas, invalīdi. Zupas virtuve viņiem ir arī vieta, kur iegūt informāciju par aktualitātēm, kristīgi spēcinošiem pasākumiem, piemēram, Alfa kursiem, Marijas skolu. Uzzinot, ka zupas virtuve būs divas reizes nedēļā, viņi parasti apjūk par izrādītajām rūpēm. Stāstot par sevi, viņiem labāk patīk kavēties atmiņās par bērnību, ģimeni, atklāt sen aizmirstus talantus, piemēram, ģitāras spēli. Divi, kas cieš no atkarībām, atzinuši, ka vēlētos no tās atbrīvoties, bet viņiem trūkstot atbalsta, lai ievērotu regulāru disciplīnu. Tāpēc radusies ideja kādreiz izveidot arī kopienu atkarīgajiem, kur viņi varētu pulcēties un kopā cīnīties pret to. “Šī ir vieta, kur viņi nejūtzs pamesti, nesaprasti, šeit viņiem ir iespēja integrēties citā sabiedrības vidē,” Inese atzīst. Kaut gan sociālais dienests daudz ko dara, viņiem, piemēram, nav iespējams aiziet pie psihologa. “Mums ir arī svētki divreiz gadā – Lieldienas un Ziemassvētki,” atklāj Edīte. Kristus dzimšanas svētki tiek atzīmēti, rīkojot pasākumu, uz kuru uzaicināti gan zupas virtuves organizatori un apmeklētāji arī no tuvējo ciemu draudzēm – Bebrenes un Eglaines. Lai tos finansētu, ziedojumi vākti vietējā poliklīnikā. “Kādu laiku mums gaļu pirka viena daktere, tomēr viņai izmainījās finansiālie apstākļi,” stāsta Marina, “bet tad atradās cits dakteris, kas pārņēma viņas ziedojumu.” Arī virtuves ierīces, kas nepieciešamas zupas gatavošanai, ir ziedotas – plīts,
Iegūst pieredzi Somijā
Sadarbībā ar Katoļu Baznīcas labdarības organizācijām „Caritas Latvija” un „Caritas Somija” no 8. marta līdz 10. martam notika pieredzes vizīte Somijā. Tās mērķis bija iepazīties ar Somijas organizāciju pieredzi darbā ar cilvēkiem, kuriem ir autiska spektra traucējumi, kas noderētu dienas aprūpes centra izveidei Rīgā bērniem un jauniešiem ar autismu un aspergera sindromu. Uz Somiju devās organizāciju „Carita Latvija” un Jauniešu Pastorālā māja pārstāvji, kas ir visciešāk saistīti ar dienas aprūpes centra izveides ideju. Organizācijas „Caritas Somija” darbinieki bija sagatavojuši ļoti pārdomātu programmu, ņemot vērā mūsu intereses un vajadzības. Pirmajā vizītes dienā tika apmeklēts organizācijas „Caritas Somija” ofiss, kur iepazināmies ar organizācijas darbu Somijā. Lai gan organizācija ir salīdzinoši maza, tomēr tā veic plašu darbību, attīstot un īstenojot sadarbības projektus ar citu valstu „Caritas” organizācijām. Savukārt tikšanās laikā ar nodibinājuma „Vamlas” pārstāvjiem ieguvām ne tikai plašāku redzējumu par Somijas sistēmu, kā tiek organizēts atbalsts cilvēkiem ar dažāda veida traucējumiem, bet arī iepazināmies ar pašas organizācijas darbību, kuras galvenais mērķis ir aizsargāt bērnu un jauniešu ar dažāda veida traucējumiem tiesības. „Vamlas” darbinieki īsteno dažādus projektus, palīdz ģimenēm, kurās ir bērni ar traucējumiem, kā arī organizē dažādus kursus un seminārus. Sevišķi vērtīgi bija apmainīties ar pieredzēm nometņu organizēšanā- šajā jomā saskatījām sadarbības iespējas, kuras īstenosim jau šajā vasarā. Vizītes otrajā dienā iepazināmies ar Somijas Autistu un aspergera sindroma apvienības darbu, kā arī apmeklējām slimnīcu, kurā bērniem diagnosticē autiska spektra traucējumus un piedāvā rehabilitāciju. Šajā dienā aizguvām labus piemērus kā nodrošināt lielāku atbalstu vecākiem ikdienas gaitās ar bērniem autistiem, kādā veidā palīdzēt iedrošināt vecākus savstarpēji sadarboties un sniegt atbalstu. Vērtīga bija saruna par pusaudžiem autistiem un viņu seksualitāti, kā arī ieguvām dažādu speciālistu kontaktus, kas noderēs apmācību organizēšanā pašiem un bērnu vecākiem. Slimnīcas apmeklējums bija saistošs, lai noskaidrotu diagnostikas procesu un paņēmienus, ar kuriem bērniem tiek noteikts autiskā spektra traucējumu līmenis. Patīkami pārsteidza, cik rūpīgi un pamatīgi tiek diagnosticēti bērni- šeit bērna diagnostikai velta vismaz četras dienas. Noslēdzošajā vizītes dienā apmeklējām „Jaatinen” centru, kas ģimenēm ar bērniem, kuriem ir dažāda veida traucējumi, ir kā otrās mājas. Bijām sajūsmā par centra iekārtojumu, kas ir ne tikai vizuāli, bet arī tehniski pielāgots bērnu un vecāku vajadzībām- atpūtas un rotaļu istabas, sensorā istaba, kur satraukti bērni var nomierināties, virtuve, kur var darboties vecāki ar bērniem. Vecāki kopā ar bērniem var apmeklēt centru un sniegt viens otram atbalstu, kā arī iesaistīties centra rīkotajos pasākumos. Šī centra apmeklējums vēlreiz apstiprināja, cik liela nozīme un ietekme ir vecāku iesaistei un iniciatīvai, jo vecāki vislabāk pārzina savu bērnu vajadzības. Izvērtējot vizīti secinājām, ka pavadītais laiks Somijā bijis labs iespēju laiks ne tikai papildināt zināšanas un stiprināt pieredzi, kas noderēs dienas aprūpes centra izveidē, bet arī iegūt jaunus kontaktus, kuri noderēs, lai veidotu turpmāko sadarbību un pieredzes apmaiņu. Paldies „Caritas Somija” komandai, kas ne tikai sagatavoja ļoti labu vizītes programmu un mūs sirsnīgi uzņēma, bet arī dalījās pieredzē, kā realizēt apjomīgus ilgtermiņa projektus un tiem izvēlēties partnerus, un izteica vēlmi turpināt sadarbību. Ir lieliska sajūta pārliecināties, ka sadarbībai piemīt ļoti liels spēks.
Caritas Internationalis Ģenerālsekretāra uzruna kolēģiem
Dārgie kolēģi, vēlamies vērst jūsu uzmanību uz Svētā Tēva pāvesta Franciska vēstījumu ticīgajiem Lielajam gavēnim. Vēstījums, kura temats ir “Vārds ir dāvana. Otrs cilvēks ir dāvana”, balstās uz Evaņģēlija stāstu par bagātnieku un nabagu vārdā Lācars Līdzībā par Lācaru, kas nozīmē “Dievs palīdz”, Svētais Tēvs saskata aicinājumu “atvērt savas sirds durvis otram, jo katrs cilvēks ir dāvana” un “Gavēnis ir labvēlīgs laiks tam, lai mēs atvērtu savas sirds durvis tiem, kuri ir trūkumā, un saskatītu viņos Kristus vaigu”, ar cieņu un mīlestību pieņemt viņus kā dāvanu. Šādā veidā mēs izvairīsimies no bagātnieka, kura vārds pat nav pieminēts un kurš bija aizmirsis, ka ir mirstīgs, lepnības. Atcerēsimies, ka piedzimstot mēs neko šajā pasaulē neienesam un tāpat arī nomirstot neko no tās nepaņemsim sev līdzi! Pāvesta Franciska vēstījums mudina visus ticīgos piedalīties dažādās Lielā Gavēņa iniciatīvās un veicināt sastapšanās kultūru. Tas ir aicinājums, kurā mums kā Caritas ir jāieklausās. Šo Svētā Tēva aicinājumu mēs varam nodot tālāk, piedāvājot ticīgajiem, kā arī visiem labas gribas cilvēkiem, konkrētus veidus, kā būt atvērtiem citiem cilvēkiem, nabadzīgajiem, tiem kuri ir atstumti. Un tas veicina tādu kopienas un sabiedrības attīstību, kur garīgā dzīve, īpaši Euharistijas svinēšana, ir saistīta ar solidaritāti un uzmanības pievēršanu citiem. Vēlot svētīgu Lielā gavēņa laiku un došanos pretī Lieldienām kopā ar mūsu Kungu un Viņa Māti, Michel Roy Caritas Internationalis Ģenerālsekretārs
“Caritas komandas iniciatīvas līmeņa celšanas” IV tikšanās
18. februārī projekta “Caritas komandas iniciatīvas līmeņa celšana” dalībnieki tikās jau ceturto reizi, lai “Go Beyond” treneres Lindas Sinkes vadībā kopā atskatītos uz jau paveikto, kā arī lai izvirzītu jaunus uzdevumus projekta mērķa sasniegšanai. Tikšanos sākām ar atskatu uz šajā laikā paveikto. Katram projekta dalībniekam bija iespēja izvērtēt, kas no projekta uzsākšanas brīža ir mainījies, nosaukt pozitīvo, kā arī sasniedzamo rezultātu. Vērtējumi bija dažādi- sākot no ļoti pozitīviem, kas pauda viedokli, ka pateicoties šim projektam draudzes Caritas grupas locekļi redz, ka draudzē viņi var darīt daudz vairāk, kā tikai dalīt pārtikas pakas. Citi pauda viedokli, ka projekta semināros ir saņēmuši vajadzīgo stiprinājumu un pamudinājumu, kā rezultātā ir izmainījusies grupas darba dinamika un plānošana ir kļuvusi daudz mērķtiecīgāka. Daudzus ir uzrunājusi tikšanās dinamiskā un radošā gaisotne, kā arī draudzes Caritas grupu projektu ilgtermiņu raksturs. Izskanēja arī mazliet skeptiskāki viedokļi, kas norādīja, ka svarīgi ir pievērst uzmanību tam, lai apzinātos reāli pieejamos resursus projekta realizēšanai, kā arī ir svarīgi, lai teorija un prakse būtu līdzsvarā. Projekta semināra laikā runājām par to, kas veido mūsu personību un cik svarīgi ir izprast savas reakcijas konfliktsituācijās, kā arī analizējām dažādus motivācijas veidus, kas liek mums iesaistīties dažādās aktivitātēs. Tāpat arī Linda iepazīstināja ar ‘plūsmas teoriju’. Pareizi izvērtējot priekšā stāvošā uzdevuma sarežģītības pakāpi, salīdzinājumā ar cilvēkam piemītošajām prasmēm, lai veiktu šo uzdevumu, var veiksmīgāk izvairīties no tādām sekām kā neapmierinātība vai garlaicība. Gandarījumu par paveikto sasniedzam, ja uzdevuma izaicinājuma līmenis atbilst prasmju līmenim. Plūsmas teoriju ir svarīgi ņemt vērā katram komandas līderim, īpaši projekta vadītājam sadalot pienākumus. Semināra tikšanās otrā daļa noritēja darbojoties grupās, kurās tika pārrunāts, kādi būs nākamie konkrēti veicamie soļi, lai veiksmīgi realizētu projektu. Tāpat arī notika konkrētu uzdevumu sadalījums starp komandas locekļiem. Lai Dieva svētība un radošums pavada ikvienu projekta realizēšanas ceļā! “Caritas Latvija”
Ciemos pie “Ticības un gaisma” Lietuvā
10.-11.02. Pateicoties Caritas Latvija vadītājai Egitai un JAUNIEŠU PASTORĀLĀ MĀJA, vadītājai Diānai, mums bija iespēja piedalīties Lietuvas kustības Ticība un gaisma svētkos. Ierodoties Kauņā mūs sagaidīja kustības “Ticība un gaisma” Lietuvas koordinatore Silvija Knezekite, kura iepazīstināja ar šīs kustības darbu un principiem. Šīs kustības aizsācējs ir Žans Vanjē, kurš 1964.gadā Trolībrejā (Trosly-Breuil) Francijā viņš nodibina pirmo L’Arche (Arka – ar ko domāts Noasa šķirsts) kopienu, kas uzņem cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem. Šodien visā pasaulē ir 120 L’Arche kopienu. Žans Vanjē ir arī Ticības un Gaismas līdzdibinātājs. Tā ir kustība, kas apvieno cilvēkus ar īpašām vajadzībām, viņu vecākus un draugus. Pašlaik pastāv jau ap 1500 šādu kopienu visā pasaulē. Svētku laikā, kopā ar no visas Lietuvas kustības Ticība un gaisma atbraukušajiem dalībniekiem, tika svinēta Lietuvas kardināla Audrisa Juozas Bačkis 80 gadu jubileja. Deviņdesmito gadu sākumā, kad Žans Vanjē bija ieradies Lietuvā, tikšanās reizē ar kardinālu Audrisa Juozas Bačkis, viņš bija norādījis, ka kardināls varētu būt tas, kurš pirmais sāks rādīt, cik tas ir normāli, ka visiem cilvēkiem, neskatoties uz funkcionāliem traucējumiem, ir tiesības būt sabiedrībā, ir tiesības apmeklēt dievkalpojumus. Un tā, ar kardināla atbalstu, uzsākās kustības “Ticība un gaisma” attīstība Lietuvā. Kopienu un kustības cilvēki sirsnīgi sveica kardinālu viņa jubilejā un šī sveikšana bija ļoti sirsnīgā gaisotnē, viņi to dara no sirds. Tāpat mums bija iespēja iepazīties arī ar kustības “Ticība un gaisma” kopienu – Arka, kurā dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Apciemojām viņus, lai redzētu kā viņu darbs notiek ikdienā. Par mūsu labsajūtu un to, lai mēs saprastu visu teikto, rūpējās māsa kalpone Sandra, kura ir no Latvijas un četrus gadus jau kalpo Lietuvā. Noslēgumā visi svētku dalībnieki veltīja lūgšanu par Latviju, lai izdodas arī Latvijā organizēt darbu balstoties uz kustības “Ticība un gaisma” darbības vadlīnijām. Paldies Jauniešu Pastorālās mājas jauniešiem par jauko kopā būšanu un viņu brīvprātīgo iesaistīšanos dažādu pasākumu un tikšanās reižu organizēšanā ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Cerību spārni