„CARITAS” ZIEMASSVĒTKU PASĀKUMI RĪGAS DRAUDZĒS
2013. gada 28. decembrī, Ziemassvētku oktāvas ietvaros, Rīgas Sv. Franciska draudzes „Caritas” grupa kopā ar senioriem sanāca uz sadraudzības pasākumu. Dalībnieki līdzi nesa pārtikas „groziņu” tējas galdam un nelielas dāvanas. Vakarā ieskaņā klātesošos uzrunāja un Dieva svētību deva priesteris Andžejs Stoklosa. Kopīgi dziedot, izskanēja „Klusa nakts, svēta nakts” un citas Kristus dzimšanai veltītas dziesmas. Dziedāšanu kuplināja baznīcas kora solistes Ināra Balode, Helēna Sorokina un ērģelniece Rita Jermaka. Patīkamu pārsteigumu un jautrību izraisīja Ziemassvētku vecīša ierašanās, kurš, uzklausot priekšnesumus, izdalīja svētku dalībniekiem dāvanas un visus iesaistīja jautrās rotaļās, dziedāšanā un kopīgā fotosesijā. Pirms maltītes, izsakot sirsnīgus novēlējumus, dalībnieki lauza un sniedza viens otram oblātes. Pasākums turpinājās ar pašu sarūpētu maltīti pie tējas galda. Foto: Ināra Balode, teksts: Emīlija Liukiša 2013. gada 30. decembrī uz Ziemassvētku pasākumu aicināja Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles „Caritas” grupa. Svētki sākās ar draudzes administratora priestera Paula Kļaviņa svinētu Svēto Misi un turpinājās Kardināla Juliana Vaivoda Svētdienas skolas telpās Mazā Pils ielā 2. Uz aicinājumu piedalīties svētkos bija atsaukušies daudzi „Caritas” grupas apmeklētie vecākās paaudzes cilvēki un ikmēneša pārtikas paku saņēmēji. Kopā ieradās 75 viesi. Pēc pr. Paula Kļaviņa uzrunas, visi dalījās mīlestībā, laužot oblātes. Bija sarūpēts garšīgs un skaisti noformēts svētku mielasts. Ar priekšnesumu uzstājās Rīgas Improvizācijas teātra aktieris, Jēkaba katedrāles draudzes loceklis Viesturs Vizulis. Visus priecīgā noskaņā vienoja dažādas Ziemassvētku dziesmas. Noslēgumā ikvienam tika Jēkaba katedrāles „Caritas” grupas sarūpēta dāvaniņa. Foto: Liene Bahura, teksts: Ingrīda Puce Bildes no Ziemassvētku pasākuma var apskatīt šeit: failiem.lv/u/qvzklwl. pārpublicēts ar www.katolis.lv atļauju
ZIEMASSVĒTKU LABDARĪBAS TIRDZIŅŠ
Svētdien, 15.decembrī, Māras zālē, Klostera ielā 4 norisinājās otrais „Caritas Latvija” organizētais Ziemassvētku labdarības tirdziņš. Tajā ar saviem pašdarinājumiem piedalījās Sv. Terēzes no Bērna Jēzus, Sv. Alberta un citu draudžu pārstāvji, kā arī draugi no citu kristīgo konfesiju draudzēm. Tirdziņu atklāja un iesvētīja priesteris Andžejs Keziks, Sv. Marijas Magdalēnas draudzes vikārs. Desmitā daļa no ziedojuma, ko saņēma labdarības tirdziņa dalībnieks, tika ziedota „Caritas Latvija”, kas to tālāk novirza trūcīgo atbalstam Kristus dzimšanas svētkos. Kā īpašs stends tirdziņā jāmin “Sv. Lūkas darbnīca”, kurā pret ziedojumu varēja saņemt ieslodzījuma vietās esošu cilvēku rokdarbus un zīmējumus. Kā pastāstīja cietumu kapelāns Mārtiņš Krūklis, ir noslēgts sadarbības līgums ar Daugavgrīvas cietumu. Izveidotie darbi tiek realizēti dažādos kristīgu draudžu rīkotos pasākumos. Daļa no ziedojumiem tiek nodoti “Caritas Latvija” mērķu, t.i., trūcīgo atbalstam, sasniegšanai, bet pārējie – atlīdzībai autoriem un jaunu izejmateriālu iegādei. Savukārt daži citi no tirdziņa dalībniekiem visus savāktos ziedojumus izvēlējās veltīt „Caritas Latvija” labdarības mērķiem. Tirdziņā visplašāk pārstāvētā darinājumu kategorija bija rokdarbi – brošas, adītas jakas un zeķes, krelles, auskari. Agnese Rudzinska no Rīgas Kristus Karaļa draudzes, kuras auskaru stendā bija izlikti skaisti un oriģināli darinājumi, kas noteikti varētu iepriecināt kādu dāmu Ziemassvētkos, sacīja, ka auskarus gatavojot gan pati, gan vīrs. Tirdziņā piedalījās arīdzan “Katoļu Baznīcas Vēstneša” komanda. Šogad tika testēta jauna ideja kristīgām ģimenes svinībām – “Ziemassvētku viktorīna”, kas noder gan kā dāvana, gan spēle. Izveidots arī jauns sienas kalendārs. Īpaši atraktīvi bija izveidots atspirdzinājumu stends Māras zāles telpās – par to rūpējās Sv. Marijas Magdalēnas draudzes pārstāvji. Tējai, karstajam dzērienam un kūciņām tika doti neparasti nosaukumi, piemēram, “Magdalēnas prieka asara” un “Magdalēnas mīlas dzēriens”. Foajē pie zāles durvīm pie liela zupas un piedevu katla saimniekoja draugi no luterāņu draudzes Ilona un Katrīna. Ilona atklāj, ka garšīgā soļanka ir pašu vārīta, savukārt ideja pieder Sandijam. Bija prieks redzēt, ka tirdziņš pulcē gan konsekrētas personas, gan jauniešus, vecāka gadagājuma ļaudis un ģimenes ar bērniem. Tirdziņā valdīja jauka un draudzīga atmosfēra, kuru īpašu darīja mūziķu uzstāšanās. Cerēsim, ka šī tradīcija iesakņosies un attīstīsies! Anna Velika. Foto: Ģirts Spēlmanis multinews.lv
LIECĪBA PAR PIRMAJĀM CARITAS REKOLEKCIJĀM
Caritas rekolekcijas Adventā Apustulis Matejs labi zināmajā līdzībā mums pateica par pēdējo tiesu (sal. Mt 25, 31-46), kurā mīlestība kļūst par galveno kritēriju galīgajā spriedumā – cik vērtīgu vai maznozīmīgu dzīvi ir nodzīvojis cilvēks. Tajā Jēzus identificē sevi ar tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, ar trūcīgajiem – izsalkušajiem, cietušajiem, svešiniekiem, kailiem, slimiem, cietumniekiem.„Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mt 25, 40). Dieva mīlestība un mīlestība pret līdzcilvēkiem apvienojas kopā – vismazākajā mēs saskatām pašu Jēzu, bet Jēzū redzam Dievu. Caritas Latvija rekolekcijās, kas notika no 6. līdz 8.decembrim Dzintaros, tēma par kalpošanu citiem tika aplūkota ļoti interesantā rakursā: caur atgriešanos, caur aicinājumu, personiskās Dieva pieredzes unikālo atskārsmi, sava ceļa pieņemšanu, kā arī par Jēzus Kristus mīlestības straumi, ko mūsu sirdis var uzņemt sevī, un kā pēc tam mēs atdodam šo mīlestību savam līdzcilvēkam. Viņš ir tas, kam es esmu nepieciešams, kam es varētu palīdzēt. Piesātinātas un interesantas priestera Ingara Stepkāna lekcijas, vai drīzāk garīgās sarunas, ļāva šo rekolekciju ietvaros mums īpaši paskatīties vienam uz otru, uz savas dvēseles iekšējo stāvokli, ikkatram no mums ieskatīties savā sirdī. Mums nācās atbildēt uz visai sarežģītiem jautājumiem par mūsu ticību, cerību un uzticību Jēzum, novērtēt savu spēju uzņemt garīgo barību un būt gataviem cīņai pret kārdinājumiem. Cik stipri mēs esam spējīgi ticēt un pieņemt, līdzīgi kā Jaunava Marija, ar pateicību un pazemību Kunga gribu mūsu dzīvē? Pēc kā ir visspēcīgākās mūsu ilgas, pēc kā mums slāpst un alkst tieši tagad, mūsu dzīves konkrētajā mirklī? No kā ir visvairāk bail, no kā mēģinām aizbēgt? Kas mūs priecē un ar ko esam gatavi dalīties? Pieņemot to, ka Dievs valda pār pasauli, bet ne mēs, vienojāmies, ka sniedzam Viņam mūsu kalpojumu tikai ar to, ko mēs varam darīt paši. Un līdz tam, kamēr Viņš dod mums spēku. Lūgšanas un dziedāšana kopā, piedalīšanās Svētajā Misē, meditācija un Vissvētākā Sakramenta pielūgsme adorācijā – trīs dienu laikā kļuvām, kā maza draudzīga kopiena, it kā mēs zinātu viens otru jau ļoti sen. Pēdējās sanāksmes laikā, apkopojot rezultātus šo Adventa rekolekciju laikā, tika vēlreiz apstiprināta gan tuvuma sajūta, kā arī vienotības mērķis un gara stāvoklis. Runātāji dalījās ar saviem priekiem un bēdām žēlsirdības darbā savās draudzēs, un visiem bija dedzīga vēlme turpināt īstenot savu aicinājumu. Viņi turpinās mācīties „redzēt ar sirdi”, atbildēt uz citu vajadzībām, dažkārt pat saņemot apsūdzības un nepateicības par to. Visi secināja: tuvākā mīlestība atver acis uz to, ko Dievs dara man un kā Viņš mani mīl. Pāvils, savā žēlsirdības himnā (sal. 1 Kor 13), mums māca, ka žēlsirdība – tas vienmēr ir kaut kas vairāk, nekā tikai darbības: „Un ja es izdalītu visu savu mantu trūcīgo uzturam, un ja es nodotu savu ķermeni, lai mani sadedzina, bet mīlestības man nebūtu, tad tas man nekā nelīdzētu”(3.p.). Mīlestība uz atraitnēm un bāreņiem, ieslodzītajiem, slimajiem un trūcīgajiem Baznīcai ir tikpat svarīga, kā sniegtie sakramenti un Evaņģēlija sludināšana. Un pats svarīgākais ir tas, ka Baznīcā, tāpat kā ģimenē, neviens loceklis nedrīkst ciest no nabadzības, trūkuma. Šajā ziņā, par likumu mums visiem ir vārdi no apustuļa Pāvila Vēstules Galatiešiem: „Tātad, darīsim labu visiem, kamēr mums ir laiks, bet sevišķi ticības brāļiem”. (6, 10). Tāpēc, atverot Caritas Latvija draudzes nodaļas, mēs varēsim atklāt pilnībā Baznīcas būtību, kur žēlsirdība ir viņas patiesā izpausme. „Patiesi, jūs redzat Trīsvienību, ja redzat žēlsirdīgo mīlestību” – rakstīja Sv.Augustīns. „Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu” (Mt 5, 8). Veikt patiesus darbus labdarībā var tikai ar tīru sirdi, tāpēc lūgsim Kungu, lai attīrītu lūgšanā, grēku nožēlošanā mūsu sirdis, un dod mums pazemību un gudrību, lai visi mūsu darbi būtu patīkami Dievam. Elīna Čulkstēna
PIEDĀVĀJUMS UN AICINĀJUMS DRAUDZĒM ADVENTA LAIKAM!
MAZSALACAS KATOĻU DRAUDZES CARITAS GRUPAS LIECĪBA PAR UZSĀKTO ZUPAS VIRTUVI
2013.gada oktobrī mazajā Mazsalacā uzsāka darbību ‘’Kopgalds – siltas maltītes pusdienas”vai tautā sauktā ‘’Zupas virtuve”. Doma radās kādu gadu iepriekš, bet nemācējām atrast iespējas, jo šim pasākumam pamatā ir finanses. Pamudinājumam kalpoja Teterovu fonda plašā reklamēšanās šovasar par palīdzības sniegšanu trūkumcietējiem un mēs nolēmām uzrakstīt projektu, ko arī izdarījām. Par šo uzdrīkstēšanos padalījāmies ar CARITAS meitenēm Egitu un Ditu. Viņas ieteica griezties vēl fondā ‘’ziedot.lv”, tā teikt, dubults neplīst. Un šoreiz, tiešām, ar Dieva palīdzību, projektu atbalstīja”ziedot.lv”. Tas tiešām bija ļoti labi, jo tik mazapdzīvotām vietām, kur ir vairāk lauki, kā pilsēta, nav dzirdēts, ka tiktu tāda veida pasākums atbalstīts. Tā 20 cilvēkiem, kuri ir nonākuši kāda veida dzīves grūtībās, trīs reizes nedēļā ir iespēja paēst siltu maltīti. Mazsalacas novada Sociālais dienests iesaka cilvēkus, kam tas visvairāk vajadzīgs. Pagaidām ēdāju skaits ir ierobežots, jo naudiņas ir tik cik ir, bet rati ir iekustināti un sākuši ripot. Nelielu atbalstu esam raduši no Mazsalacas novada domes, dažām privātpersonām un viena lielveikala. Lielu atbalstu sniedza Mazsalacas slimnīcas darbinieki un, īstenībā, bez viņu līdzdalības mēs diezvai varētu vispār uzsākt darbu. Siltās maltītes sagatavošana notiek slimnīcas virtuvē un vienā telpā ir iekārtots mājīgs stūrītis, kur izsniegt ēdienu, šeit iespējams arī paēst uz vietas. Trīs reizes nedēļā mūsu līdzcilvēki, kuriem gandrīz ir zudusi ticība sev un savai nākotnei, sapulcējušies lūdz Tēvreizi un pateicas Dievam par maltīti. Rudens laikā kāds atnes ābolus. Svarīgi, ka viņi jūtas neaizmirsti un aprūpēti, jo piedāvājam arī apģērbu, kas arī nav mazsvarīgi. Mūsu Caritas nodaļai ir sava apģērbu un citu sadzīves mantu istaba. Ceram un ticam uz turpmāko izaugsmi. Sākums vienmēr ir grūts, bet, redzot pateicības asaras mūsu novadnieku acīs, saprotam, ka tas ir svētīgs darbs un tas dod mums spēku. Lai Dievs palīdz mums un visiem šī svētīgā darba darītājiem! Mazsalacas katoļu draudzes CARITAS nodaļas vadītāja Jevgenija Narņicka
CARITAS ŽĒLSIRDĪBAS DIENA JELGAVĀ
Rudenīgā sestdienā, 26.oktobrī, Jelgavā notika Caritas Latvija organizētā Žēlsirdības diena. Tās mērķis bija pastāstīt par žēlsirdības darbu veikšanas iespējām un pamudināt cilvēkus tajos iesaistīties. Diena sākās ar V.E. bīskapa E.Pavlovska uzrunu, kuras laikā Ekselence īsumā pastāstīja par žēlsirdības darbu nepieciešamību. Tālāk sekoja prezentācija par caritas izpratni Baznīcas mācībā, kā arī par Caritas Latvija – lomu, mērķiem, uzdevumiem un iesaistīšanās iespējām tajā. Iedvesmojošus un stiprinošus vārdus teica lektors – priesteris Arnis Maziļevskis. Viņš norādīja uz pasaulē valdošo garīgo nabadzību, kas ir vēl smagāka nekā materiālā. Materiālās dzīves sakārtotība nav garants cilvēka laimei. Garīgā un emocionālā nabadzība izpaužas tajā, ka cilvēks domā pirmkārt par sevi, ir „ierāvies sevī”, „savā pasaulē”. Šajā garīgajā nabadzībā nav ne Dieva klātbūtnes, ne dzīvības. Saņemot mīlestību, izmainās cilvēks, izmainās viņa skats. Priesteris norādīja, ka lielākais žēlsirdības darbs, ko varam sniegt otram cilvēkam, ir palīdzēt viņam satikties ar Dievu. Tātad žēlsirdības darbs ir gan ļaut otram satikt Dievu, gan arī caur pašiem žēlsirdības darbiem satikties ar Dievu. Patiesa žēlsirdība ir dot ne tikai to, kas paliek pāri, bet tad, kad mīlam tik ļoti, kad esam spējīgi kopā ar otru ciest. Lektors uzsvēra, ka Dieva Vārdā Jēzus norāda, ka to, ko esat darījuši vienam no vismazākajiem, to esat Man darījuši, kā arī: „Ja kāds saka: „Es mīlu Dievu”, bet ienīst savu brāli, tas ir melis. Jo kā tas, kas nemīl savu brāli, kuru redz, var mīlēt Dievu, kuru neredz”. Uzrunas noslēgumā priesteris Arnis aicināja pamudināt uz labiem darbiem arī tos cilvēkus, kuri dzīvo „savā pasaulē”, kuri jūtas „nelaimīgi”, jo bieži vien šīs nelaimes sajūtas iemesls ir kalpošanas trūkums, dalīšanās trūkums ar savu dzīvi. Kalpojot laimes sajūta un mīlestība pieaug, attīstās un pilnveidojās. Kalpošana – tā ir iespēja manai personīgajai glābšanai. Turpinājumā sekoja liecības par žēlsirdības kalpojumiem, kas notiek Jelgavas katoļu draudzē. Jāatzīst, ka tā ir bagātīgi svētīta ar dažādiem kalpojumiem. Tie ir: Alfa kursi, Alfa kurss cietumā, kas ir zīmīgs ar to, ka tajā kalpojums sastāv it kā no divām daļām – viena komanda kalpo tieši cietumā ieslodzītajiem, bet otra tajā pat laikā lūdzas Vissvētākā Altāra Sakramenta priekšā Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu klostera mājā turpat pie Jelgavas katedrāles. Tāpat māsu karmelīšu vadībā jau septīto gadu notiek māmiņu kluba tikšanās. Māsas sniedz dažādas lekcijas par ticības jautājumiem. Šīs tikšanās reizes māmiņām dod spēku iet tālāk savā ticības ceļā ar Dievu. Savukārt Baltajā mājā daudzu gadu garumā reizi nedēļā notiek zupas izdalīšana jeb tiek organizēta zupas virtuve, bet sagatavošanās tai sākas jau dienu iepriekš. Zupas virtuve ir atvērta gada vēsākajos mēnešos. Cilvēkiem, kuri nāk uz zupas virtuvi, Ziemassvētkos tiek rīkots īpašs mielasts. Kopš 1994.gada draudzē darbojas Marijas Leģions. Tā māsas un brāļi apmeklē pansionātus, slimnīcas, bērnu namus, vientuļus un pārvietoties vairs nespējīgus cilvēkus. Tā kā tika norādīts, ka daudzi cilvēki meklē arī sociālo palīdzību, taču Marijas Leģions ar to nenodarbojas, tad šī žēlsirdības kalpošanas joma Jelgavas draudzē vēl nav apzināta. Uz Žēlsirdības dienu Jelgavā bija ieradušies jaunieši no Brunavas un Budbergas draudzes, kas atrodas pie pašas robežas ar Lietuvu. Viņi rosināja aicināt arī citus uz kalpošanu, jo bieži vien ir tā, ka uzaicinājums ir vienīgais, kas ir nepieciešams, lai labais darbs varētu sākties. Priecājāmies uzzināt, ka Brunavas jauniešu grupa līdztekus svētdienas skolai nodarbojas arī ar praktisku palīdzības sniegšanu – tīra draudzes baznīcas pagalmu, apmeklē ļaudis pansionātā, sagatavo viņiem pašdarinātus apsveikumus utml. Pēc pusdienu pauzes Baltajā mājā bija laiks Žēlsirdības dienas programmas praktiskajai daļai, kad dalībnieki devās uz Ģintermuižas slimnīcu, kur kopā ar slimnīcas pacientiem stundu dziedāja, dejoja, slavēja Dievu, kā arī ieklausījās priestera Arņa teiktajā par Kunga īpašo mīlestību uz katru no mums. Pacienti saņēma arī īpaši šai tikšanās reizei Raudas internātpamatskolas bērnu sagatavotus apsveikumus. Žēlsirdības diena Jelgavā noslēdzās ar Sv.Misi Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē, ko celebrēja V.E. bīskaps E.Pavlovskis, koncelebrējot priesterim Arnim Maziļevskim, kurš arī teica sprediķi. Caritas Latvija izsaka sirsnīgu pateicību V.E. bīskapam E.Pavlovskim par būšanu kopā ar mums gandrīz visas dienas garumā, priesteriem Arnim Maziļevskim un Jurijam Gorbačevskim par uzrunām un aktīvu klātbūtni, māsai Natālijai par muzikālo pavadījumu, Marijai Ruščakai ar komandu par gardajām pusdienām un visiem, kuri liecināja un piedalījās Žēlsirdības dienā. Ceram, ka Jelgavas draudzes piemērs iedvesmos arī citus aktīvai tuvākmīlestībai! Nākamā Žēlsirdības diena būs Madonā, sīkāk skat. http://caritas.lv/raksti/564616-madonas-zelsirdibas-diena Anna Eižvērtiņa, Caritas Latvija
EIROPAS BRĪVPRĀTĪGAIS DARBS
„Caritas Latvija” 2013.gada septembrī tika akreditēta Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” apakšprogrammas „Eiropas brīvprātīgais darbs” kā nosūtītājorganizācija. „Caritas Latvija” var palīdzēt jauniešiem vecumā no 18 – 30 gadiem realizēt sapņus, strādājot brīvprātīgo darbu kādā no Eiropas valstīm, palīdzot sev un sabiedrībai. Sīkāku info skat. http://jaunatne.gov.lv/lv/jaunatne-darbiba/eiropas-brivpratigais-darbs/kas-ir-eiropas-brivpratigais-darbs Varbūt, ka šāda iespēja ir tieši tas, ko tu meklē? Ja tevi tas interesē, sazinies ar mums: brīvprātīgo koordinatore Dina Puķīte, tel. 20032459, epats info@caritas.lv
VAJADZĪGI BRĪVPRĀTĪGIE SIEVIEŠU IĻĢUCIEMA CIETUMĀ
Iļģuciema sieviešu cietumā aktīvi darbojas kapelānu dienests un brīvprātīgie kustību – deju terapijā, mākslas terapijā, ir terapeitiskās grupas veidošanā, psiholoģijas nodarbības un dekupāža. Šobrīd ir vajadzīgi brīvprātīgie ar pedagoģisko un/vai muzikālo izglītību, kas varētu sievietēm mācīt par bērnu audzināšanu (līdz 4 gadu vecumam) vai arī pasniegt muzikālās nodarbības sieviešu cietuma bērnu – māšu nodaļā. Sievietēm, kuras ir izcietušas sodu ar brīvības atņemšanu, praktiski nav viegli iekļauties sabiedrībā, grūti atrast darbu, dzīvesvietu un/vai no viņām novērsušies tuvinieki. Ņemot vērā šos apstākļus, tiek aicināti brīvprātīgie, kuri būtu ieinteresēti veidot atbalsta grupas sievietēm, kuras ir atbrīvotas no soda izciešanas vietas. Atbalsta grupa ir uzticības personu loks, ar kuru sieviete kontaktējas un no kuras saņemt psiholoģisku, morālu un cilvēcisku atbalstu. Ja ir interese par šo brīvprātīgo darbu – rakstiet uz epastu info@caritas.lv vai zvaniet uz tel. 20032459
“CARITAS LATVIJA” BRĪVPRĀTĪGO UN LABDARU TIKŠANĀS 28. SEPTEMBRĪ
28.septembrī notika Caritas Latvija organizētā brīvprātīgo tikšanās. Tajā ņēma dalību gandrīz 60 brīvprātīgie. Caritas Latvija biroja vadītāja – Egita Volinska un brīvprātīgo koordinatore Dina Puķīte iepazīstināja ar Caritas Latvija brīvprātīgo tālākizglītības programmas mērķiem jaunajam darba gadam, kā arī pastāstīja par pašreizējo brīvprātīgo iesaistīšanās un kalpošanas iespējām. Priesteris Ingars Stepkāns, Caritas Latvija vadītājs, stāstīja par svētumu kā mūsu ceļu pie Dieva. Viņš dalījās ar atziņu, ka svētums nav mūsu dzīves pašmērķis, jo tādējādi mēs savas dzīves centrā noliekam sevi, bet gan mūsu dzīves mērķis ir tuvošanās Dievam, līdz ar to svētums ir tikai līdzeklis, lai to sasniegtu. Priesteris labprāt atbildēja uz tikšanās dalībnieku jautājumiem, kas izskanēja gan pēc priestera lekcijas, gan arī individuāli – kafijas pauzes laikā. Savu stāstījumu viņš papildināja ar vienkāršiem un labi saprotamiem piemēriem no paša pieredzes. Pēc kafijas pauzes, kuras laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties vienam ar otru personīgi, sekoja priestera Andreja Mediņa uzruna. Tajā viņš deva spilgtus un pārdomas raisošus piemērus no Saldus draudzes karitatīvās darbības pieredzes. Priesteris ieteica padomāt, vai darbojamies patiešām Kristus mīlestības vadīti, t.i., neko negaidot pretī par labo, ko sniedzam, vai arī tomēr mūsos ir un, cik lielā mērā, egoisma dzirksts, vai gaidām atlīdzību šeit, uz zemes. Tāpat uzrunā izskanēja retoriski jautājumi: „Kāpēc mana dzīve, mana kalpošana neaizrauj citus?”; „Kāpēc neesam tie līdzekļi, kurus Dievs izmanto, lai atvestu pie sevis citus?”, uz kuriem katrs varējām sniegt sev atbildi, vai arī iesākt to meklēt. Pr.A.Mediņš atgādināja, ka mīlestība sākas ģimenē, savukārt, pēc ģimenes vistuvākie cilvēki ir tie, kuri ir draudzē, kā arī to, ka saskaņā ar svētīgās Mātes Terēzes teikto, nabagi visvairāk nepieciešami ir mums pašiem. Uzrunas noslēgumā mūsu uzmanība tika vērsta uz pāvesta Franciska izteikto brīdinājumu „nepadarīt Baznīcu par sociālās aprūpes sniedzēju” jeb nezaudēt iekšējo kalpošanas motivāciju. Tikšanās noslēdzās ar Svētās Mises Upuri sv.Jēkaba katedrālē, ko svinēja priesteris Ingars Stepkāns. Sprediķī viņš īsi un kodolīgi apkopoja tikšanās laikā izskanējušās atziņas. Svētā Mise tika upurēta Caritas Latvija brīvprātīgo un labdaru nodomā. Atvadoties sapratām, ka nepieciešama ciešāka sadarbība ar brīvprātīgajiem un biežāki savstarpējie kontakti. Caritas Latvija
CAUR NESAVTĪGU KALPOŠANU MĒS TIEKAM DZIEDINĀTI
Augustā uzzinājām, ka Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs Pļaviņu draudzes prāvestam Ingaram Stepkānam ir uzticējis vadīt „Caritas Latvija”. Pēc viņa tikšanās ar arhibīskapu aicinājām pr. Ingaru pastāstīt par to, kas tiek sagaidīts no šīs organizācijas. Ko „Caritas” vajadzētu darīt Latvijā? „Caritas” ir instruments, ar kuru mēs palīdzam cilvēkiem augt. Ne tikai caur sprediķiem, lūgšanu dzīvi, bet arī caur kalpošanu, kā ir teikts Sv. Rakstos, ka ticība bez darbiem ir mirusi ticība. Un šiem darbiem ir liela nozīme ne nabadzīgo dēļ, bet mūsu garīgās izaugsmes dēļ, jo, tieši izpildot Evaņģēliju dzīvē, mēs varam saukties par kristiešiem. Arhibīskaps atklāja tās ilgas, kas bīskapiem ir attiecībā uz „Caritas”. Šīs organizācijas mērķis ir veicināt vienotību – savstarpējo vienotību, vienotību ar tiem, kas ir nonākuši nelaimē, un vienotību arī ar tiem, kas varbūt vēl nav katoļu Baznīcā, bet vēlas darīt labus žēlsirdības darbus. Tādā veidā šī vienotība gan cilvēku garīgajā dzīvē, gan pašai Baznīcai nes lielu žēlastību. Tas ir visskaistākais evaņģelizācijas veids, kādu vispār iedomāties, ja mēs esam vienoti tuvākmīlestības darbos. Ko nozīmē vienotība? Pirmām kārtām tas nozīmē to, ka neesam vienaldzīgi. Otrkārt, ka mums ir kopējs pamats, t.i., Jēzus Kristus bauslis, pavēle. Starp citu, skumīgi, ka katoļi bieži vien zina tikai 15 baušļus – desmit Dieva baušļus un piecus Baznīcas baušļus, retāk piemin divus tuvākmīlestības baušļus, bet vēl retāk Jēzus bausli. Baušļi nav vienkārši ieteikums: būtu labi, ja jūs nezagtu, nemelotu. Ja jums tas izdodas, tad brīnišķīgi. Bauslis ir pavēle, kuru ir pienākums izpildīt. Jāņa evaņģēlijā (13,34) lasām: „Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu, kā es esmu jūs mīlējis, tā arī jūs mīliet cits citu. Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.” Tas ir jaunais tulkojums. Vecajā skanēja: „No tā pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja mīlestība būs jūsu vidū.” Tātad Jēzus mācekļi mēs esam tikai tad, ja izpildām mīlestības bausli. Protams, pamats ir desmit baušļi, tas arī ir mīlestības bauslis, jo kad nezogam, nemelojam, nepārkāpjam laulību, kad izpildām savus pienākumus attiecībā pret Dievu un Baznīcu, tas arī ir mīlestības darbs. Kad mēs savas iegribas, kārdinājumus, vājības liekam malā un mums svarīgākais ir kopīgais labums, tas arī ir mīlestības bauslis. Taču garīgā dzīve ir kā piramīda. Ir desmit baušļi, kas mums saka robežas, ko drīkst, ko nedrīkst. Pēc tam pieci Baznīcas baušļi, kas nosaka to, kādā veidā izpildi šos baušļus. Divi tuvākmīlestības baušļi Vecajā Derībā ir vissvarīgākie. Bet tie ir Vecās Derības vissvarīgākie baušļi. Tie saka: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Tātad mīlestības latiņa ir tik augstu, cik tu sevi mīli. Bet Jēzus bauslis ir virsotne šajā piramīdā. Jēzus saka: Es esmu šīs mīlestības latiņa. Mīliet cits citu, kā es esmu jūs mīlējis. Nav nevienam lielākas mīlestības kā tam, kas ir atdevis savu dzīvību par saviem draugiem. Tas ir mūsu mērķis. Jēzus saka, ka Debesu valstība ir pielīdzināma desmit jaunavām. Piecas bija gudras, piecas negudras. Visas izgāja pretī līgavainim. Kāpēc? Tāpēc ka viņas mīl līgavaini. Viņas tic šai tikšanās reizei. Viņas paņem lampas, taču tā lielā starpība ir tas, ka negudrajām nav eļļas. Un cik radikāli Jēzus saka: neskatoties uz to, ka šīs līgavas ir sagatavojušās, ka viņas ir izgājušas pretī, ka gaida līgavaini, bet tikai tāpēc, ka trūkst šīs eļļas, viņas netiek ielaistas kāzu namā, netiek ielaistas Debesu valstībā. Viņas mīl Dievu, tic Dievam, viņas pat ir sagatavojušās, piegājušas pie grēksūdzes, saņēmušas komūniju, paņēmušas lampas, bet eļļas tur nav. Izklausās ļoti traģiski. Ja tuvākmīlestības darbi, mīlestība ir atslēgas vārds, kā cilvēkam piespiest sevi kļūt labam? Es domāju nav tik traģiski, jo mēs nedrīkstam visus cilvēkus mālēt baltā vai melnā krāsā. Cilvēki ir dažādi un arī tajos, kas ir tālu no Dieva, Viņš uzmodina alkas izdarīt kaut ko labu. Tāpēc mēs nevaram teikt, ka Baznīca vai ticīgie nepilda šo mīlestības bausli. Viņi noteikti pilda, kalpojot kaut vai savām ģimenēm, sabiedrībai. Tikai lieta tāda, ka cilvēki to neapzinās, bet tas ir ļoti svarīgi. „Caritas” kā katoliskās Baznīcas labdarības organizācija ir slavena visā pasaulē. Mūsu, manuprāt, lielākā problēma ir tas, ka mēs no padomju laikiem nākam ar tādu apziņu: es, mans, savs. Es ieslēdzos savā pasaulītē, dzīvoju savu garīgo dzīvi. Bet Baznīca ir ģimene. Baznīca ir kopiena. Baznīcā neko nevajadzētu saukt par savu. Tās ir Dieva dāvanas, talanti, kas man ir. Dievs šodien man ir dāvājis talantu skaisti dziedāt. Varbūt rītdien Viņš to man paņems, bet šodien tas ir mūsu, Baznīcas ieguvums. Un tādā veidā mēs kalpojam Dievam, cilvēkiem, sabiedrībai. Cilvēki bieži vien nenovērtē sadraudzības brīžus. Piemēram, sarīkosim draudzē kaut kādu pasākumu, dzimšanas dienu. Puse izklīst, ja laicīgi durvis neaizslēdz ciet. Kāpēc tā ir? Es domāju, tā ir mūsu vēsture, tie ir padomju laiki, kad cilvēki baidījās uzticēties, baidījās būt patiesi. Varētu teikt: tā ir vecākā paaudze, un jaunākā paaudze šos laikus nezina, taču bērni mācās no saviem vecākiem. Jā, jaunākā paaudze ir daudz atvērtāka gan uz dialogu, gan uz sadraudzību, tomēr Baznīcā ir grūti atrast vienotību – dažādi cilvēki, dažādas paaudzes, dažādas izpratnes par to, kas ir skaists, kas ir labs. Ir ļoti daudz nianses, kas mūsu šķir. Nemaz nevajag meklēt ļaunā gara darbību, vienkārši mūsu cilvēciskā daba jau ir ievainota. Varbūt kāds cilvēks ir uzticējies, taču ticis izmantots vai izsmiets, vai labais darbs nav novērtēts. Cilvēkiem ir ievainojumi. Bet šīs attiecības Dievs var dziedināt caur tuvākmīlestības kalpošanu. Mani personīgi ļoti uzrunā un cilvēkiem, kuriem ir kaut kādas dzīves problēmas, es parasti iedodu izlasīt Tima Genāra grāmatu „Piedošana stiprāka par naidu”. Kā viņš tika dziedināts no vislielākā naida pret savu tēvu? Viņš kalpoja. Protams, viņš satika draudzi, priesteri, kas bija atvērts, kas viņu uzklausīja, nenicināja, bet pēc tam ļoti svarīgs moments viņa dzīvē bija kalpošana. Viņš gāja uz sociālo centru, kur kā spēcīgs vīrietis nēsāja uz rokām un palīdzēja vienai meitenei. Tajā pašā laikā bija rokeris, bandas vadonis, bet šī kalpošana viņu mainīja. Es domāju, tieši caur tādu nesavtīgu kalpošanu arī mēs tiekam dziedināti. Viens tāds piemērs no mūsu draudzes. Mēs esam izveidojuši draudzes saimniecību. Zemi es nevaru atļauties nopirkt, varbūt arī nevajag, bet es sarunāju pie viena saimnieka nelielu zemes pleķīti, kuru viņš mums ierādīja ar lielāko prieku. Un