Otrā Žēlsirdības projektu konkursa rezultāti
Nedēļā pēc Vispasaules trūkumcietēju dienas mums ir prieks ziņot, ka ir noslēdzies otrais “Caritas Latvija” izsludinātais Žēlsirdības projektu konkurss. Tā ietvaros tika saņemti pieci draudžu pieteikumi. Konkursa komisijas priekšsēdētājs ir bīskaps Andris Kravalis, pārējie komisijas locekļi – nodibinājuma “Caritas Latvija” valdes priekšsēdētāja Inese Švekle, nodibinājuma finansiste Iveta Lāce un “Caritas Latvija” brīvprātīgā darba vadītāja Marija Diaza. Komisija izskatīja projektu pieteikumus un konstatēja, ka visi atbilst konkursa nolikuma kritērijiem un atzīstami par atbalstāmiem. Atbalstītie projekti: 1) Silenes draudzes projekts “Kopā būs vieglāk!”, 2) Mazsalacas draudzes projekts “Svētceļojums uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā”, 3) Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles projekts “Ziemassvētku pasākums Sv. Jēkaba katedrāles Caritas grupas trūcīgajiem”, 4) Madonas draudzes projekts “Atbalsts vājdzirdīgajiem Madonas katoļu baznīcā”, 5) Rīgas Sv. Franciska draudzes projekts “Dalīties mīlestībā”. Plānojam informēt sabiedrību un ziedotājus par katru realizēto projektu. Ceram, ka šī iniciatīva veicinās jaunu “Caritas” grupu veidošanos pie draudzēm, kā arī stiprinās savstarpējo sadraudzību un tuvākmīlestību. Paldies visiem projektu iesniedzējiem par iesaistīšanos un aktivitāti, kā arī ziedotājiem, bez kuru sirds dāsnuma iniciatīva nebūtu iespējama. Plānots, ka Gavēņa laikā tiks izsludināta otrā projektu konkursa kārta, kurā varēs piedalīties citas draudzes.
Bāreņu svētdiena 2022. gada 6. novembrī
Šogad 6. novembrī atzīmējam Bāreņu svētdienu, kas ir ekumēnisks pasākums vairāk kā 60 pasaules valstīs. Nodibinājums “CARITAS LATVIJA” sadarbībā ar “Bīskapa Boļeslava Sloskāna garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas un saglabāšanas fondu” un “Latvijas Kristīgo aliansi bāreņiem” aicina kristīgās draudzes Latvijā iesaistīties Bāreņu svētdienas atzīmēšanā, aizlūdzot par bāreņiem, aicinot uz Sv. Misēm bāreņus, bāreņu namu darbiniekus, audžuģimenes, aizbildņus, adoptētājus, viesģimenes, mentorus, brīvprātīgos, apmeklējot bāreņu namus, organizējot sadraudzības pasākumus. Ikviens no 500 bērniem, kas joprojām uzturas bērnunamā, ir tikai viena gādīga pieaugušā attālumā, lai būtu veiksmes stāsts! Dievs Svētajos Rakstos daudzkārt mums ir atklājies kā Tāds, kuram rūp bāreņi. Viņš mūs katru Savā žēlastībā ir adoptējis, un tas ļauj mums Viņu uzrunāt: “Mūsu Tēvs Debesīs”. Jēzus izvēlējās identificēties ar vismazākajiem, atstumtākajiem un neaizsargātākajiem. Šogad īpašu uzmanību veltām bērnu pagātnei un to, cik svarīgi ir jaunajiem bērnu aprūpētājiem palīdzēt bērnam pieņemt, skumt, izprast un zināt savu pagātni.
Ukrainas neatkarības dienā Ukrainas armijai nosūtīti medicīniskie žņaugi
Vakar, 24. augustā, kad Ukraina svin neatkarības svētkus, ceļā uz Ukrainu devās kārtējais sūtījums no Latvijas – medicīniskie žņaugi, lai ar to palīdzību apturētu asiņošanu kara laukā ievainotajiem. Līdzekļi žņaugu iegādei tika savākti, rīkojot Ukainas bērnu zīmējumu izstādi un Ļvivas klarnešu kvarteta koncertus. Jau kara sākumā nodibinājums “Caritas Latvija” sāka dažādus projektus, kuru mērķis bija sniegt palīdzību kara bēgļiem. Viens no šādiem projektiem bija atbalsts bērnu istabas ierīkošanā Ukrainas bēgļu uzņemšanas centrā Rīgā. Šajā telpā nodibinājums ierīkoja mākslas stūrīti, kur brīvprātīgo mākslinieku Antona Glotova un Agnesas Lokšinas vadībā bērni varēja zīmēt un veidot dažādas mākslas instalācijas, lai ar radošā procesa palīdzību aizmirstu piedzīvotās kara šausmas. Pēc tam, pateicoties brīvprātīgās kuratores Gabrielas Kabitsina-Kabjeres (Gabriella Kabitsyna-Cabiere) iniciatīvai un “Caritas Latvija” atbalstam, 8. maijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles svētdienas skolas telpās tika atklāta bērnu darbu izstāde. Šobrīd tā apskatāma Francijas institūta telpās Rīgā. Savukārt 22. jūlijā Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā, pateicoties “Caritas Latvija” atbalstam, notika divi Ļvivas klarnešu kvarteta koncerti. Šo pasākumu laikā tika savākti 2300 eiro, kuri tika izmantoti, lai nopirktu medicīniskos žņaugus, kas tiek izmantoti, lai kaujas laukā apturētu ievainoto asiņošanu. Ukrainas neatkarības dienā, pateicoties biedrības “Tavi draugi” atbalstam, nopirktie 100 žņaugi tika nosūtīti Ukrainas armijai, pastāstīja projektu līdzautore G. Kabitsina-Kabjere. Tā kā atbalsts Ukrainai un tās armijai joprojām ir nepieciešams, G. Kabitsina-Kabjere norāda, ka sadarbībā ar “Caritas Latvija” tiks organizēti arī citi pasākumi. Šoreiz, lai savāktu līdzekļus automašīnas iegādei Ukrainas armijas vajadzībām. KABIA; Foto: projekta autori
Viņa svētības pāvesta Franciska vēstījums VI Vispasaules trūkumcietēju dienā
2022. gada 13. novembrī, parastā liturģiskā laika 33. svētdienā. “Kristus jūsu dēļ kļuvis nabags” (sal. 2 Kor. 8, 9) 1.“Jēzus Kristus [..] jūsu dēļ kļuvis nabags” (sal. 2 Kor. 8, 9). Ar šiem vārdiem apustulis Pāvils uzrunā pirmos kristiešus Korintā, iedrošinot viņus izrādīt solidaritāti ar brāļiem un māsām trūkumā. Vispasaules trūkumcietēju diena arī šajā gadā kļūst kā pozitīvs izaicinājums, lai palīdzētu mums izvērtēt savu dzīves stilu un daudzās nabadzības formas šī brīža pasaules situācijā. Pirms pāris mēnešiem pasaule sāka atgūties no pandēmijas radītās vētras, sākās ekonomikas atveseļošanās, kas būtu varējusi palīdzēt miljoniem cilvēku, kuri pazaudējot darbu, nonākuši trūkumā. Pavērās jauni apvāršņi, kad, saglabājot dziļi sirdīs sāpīgas atmiņas par aizgājušajiem mīļajiem tuviniekiem, beidzot radās perspektīva, kas solīja iespēju atgriezties pie tiešiem savstarpējiem sakariem, pie tikšanās bez ierobežojumiem un aizliegumiem. Bet, lūk, pie apvāršņa parādījās jauna katastrofa, uzspiežot pasaulei citu scenāriju. Karš Ukrainā ir pievienojies reģionālajiem kariem, kuri pēdējā laikā ir nesuši nāvi un postu. Tomēr šajā gadījumā situācija ir sarežģītāka “lielvaras” tieša uzbrukuma dēļ, kas grib uzspiest savu gribu pretēji tautu pašnoteikšanās principam. Atkārtojas ainas no traģiskajām atmiņām, kurā atkal šīs pasaules dažu lielvaru savstarpēja šantāža nomāc cilvēces balsi, kas prasa mieru. 2. Cik daudz nabagu rada kara bezjēdzība! Kurp vien raugāmies, mēs redzam, ka varmācība skar neaizsargātākos un visvājākos. Cilvēku tūkstošu – pirmām kārtām jau zēnu un meiteņu – deportācijas, lai atrautu viņus no saknēm un uzspiestu citu identitāti. Atkal aktualizējas psalmista vārdi par Jeruzalemes izpostīšanu un jauno ebreju trimdu: “Pie Babilonas upēm tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Sionu. Tās zemes vītolos mēs pakārām savas cītaras. Jo tie, kas mūs aizveda, lūdza no mums tur dziesmas, un tie, kas mūs nomāca, līksmošanu: [..] Kā gan mēs dziedāsim Kunga dziesmu, svešajā zemē?” (Ps137, 1–4). Miljoniem sieviešu, bērnu un vecāku cilvēku ir spiesti pārvarēt bombardēšanas briesmas, lai tikai paglābtos, meklējot patvērumu kā bēgļi kaimiņu valstīs. Cik daudzi tomēr paliek bruņotu konfliktu zonās, kur katra diena atnes bailes, līdz ar pārtikas, ūdens, medicīniskās aprūpes, bet galvenokārt – mīlestības trūkumu. Tādās situācijās prāts zaudē skaidrību, bet notikušā sekas skar neskaitāmus vienkāršus cilvēkus, kuri pievienojas jau tā milzīgajam trūkumcietēju skaitam. Kā lai šādos apstākļos rod īsto atbildi, kas nestu atvieglojumu un mieru tiem daudzajiem, kuri nonākuši nestabilitātes un nabadzības varā? 3. Cik gan pretrunīgā laikā tiek atzīmēta VI Vispasaules trūkumcietēju diena, kurā esam aicināti pārdomāt apustuļa Pāvila pamudinājumu uzlūkot Jēzu, kurš, “būdams bagāts, jūsu dēļ kļuva nabags, lai Viņa nabadzībā jūs kļūtu bagāti” (2 Kor 8, 9). Apmeklējot Jeruzalemi, Pāvils tikās ar Pēteri, Jēkabu un Jāni, kuri lūdza viņu neaizmirst par nabagiem. Jeruzalemes kopiena bija nonākusi lielās grūtībās bada dēļ, kas bija piemeklējis valsti. Apustulis Pāvils nekavējoties organizēja naudas vākšanu, lai palīdzētu bada skartajiem. Korintas kristieši izrādījās ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Atbildot uz Pāvila lūgumu, katras nedēļas pirmajā dienā viņi savāca to, ko bija izdevies ietaupīt, un visi bija ļoti dāsni. Šķiet, ka laiks nav pavirzījies uz priekšu; arī mēs katru svētdienu Euharistijas svinību laikā atkārtojam šo pašu žestu, vācot ziedojumus, lai kopiena varētu nodrošināt vistrūcīgāko cilvēku vajadzības. Tā ir zīme, ko kristieši vienmēr ir īstenojuši ar prieku un lielu atbildības sajūtu, lai nodrošinātu ikvienam brālim un māsai vajadzīgos iztikas līdzekļus. To apliecināja jau svētā Justīna stāstījums, kurš otrajā gadsimtā ķeizaram Antonijam Pijam kristiešu svētdienas svinēšanu apraksta šādi: “Tā saucamajā Saules dienā mēs visi – pilsētu un lauku iedzīvotāji, pulcējamies kopā un lasām apustuļu atmiņas vai praviešu rakstus, cik atļauj laiks. [..] Tad notiek konsekrētās Euharistijas sadalīšana un izdalīšana, bet diakoni nogādā to tiem, kuri nav klāt. Turīgie un tie, kuri grib, brīvi ziedo, katrs, ko vēlas, un viss savāktais tiek nodots priesterim. Viņš gādā par bāreņiem, atraitnēm, tiem, kuri ir trūcīgi slimības vai kādu citu iemeslu dēļ, ieslodzītajiem, ārzemniekiem, kuri ir kopā ar mums: vārdu sakot, viņš rūpējas par ikvienu grūtībās nonākušo.” (Pirmā apoloģija LXVII, 1–6). 4. Atgriežoties pie korintiešu kopienas, jāatzīst, ka pēc sākotnējā entuziasma, viņu iesaistīšanās sāka samazināties, un apustuļa ierosinātā iniciatīva zaudēja savu vērienīgumu. Tieši tas mudināja Pāvilu atkal dedzīgi aicināt vākt ziedojumus: “tagad izpildiet to arī darbā, lai labprātīgai gribai seko arī izpildīšana no tā, kas jums ir” (2 Kor 8, 11). Es šobrīd domāju par to gatavību, kādu pēdējos gados ir parādījušas veselas tautas, uzņemot miljoniem bēgļu no Tuvajiem Austrumiem, no Centrālās Āfrikas un tagad no Ukrainas. Ģimenes ir plaši vērušas savu māju durvis, nodrošinot vietu citām ģimenēm, un kopienas ir nesavtīgi uzņēmušas sievietes un bērnus, dāvājot viņiem pienācīgu cieņu. Tomēr, jo vairāk ieilgst šis konflikts, jo apgrūtinošākas kļūst tā sekas. Tautas, kuras ir uzņēmušas bēgļus, aizvien vairāk pagurst, cenšoties nodrošināt nemitīgu palīdzību – ģimenes un kopienas arvien vairāk izjūt stāvokļa smagumu, kas ir vairāk nekā ārkārtas situācija. Tas ir brīdis nezaudēt dūšu, bet atjaunot sākotnējo motivāciju. Darbs, kuru esam iesākuši, ir jāpaveic līdz galam ar tādu pašu atbildības sajūtu. 5. Patiesībā tieši tā ir solidaritāte: dalīties ar mazumu, kas mums ir, ar tiem, kam nav nekā, – tā, lai neviens neciestu trūkumu. Jo vairāk pieaug kopības sajūta un kopība kā dzīves stils, jo vairāk attīstās solidaritāte. No otras puses, jāatzīmē, ka ir valstis, kurās daudzās ģimenēs pēdējās desmitgadēs vērojams būtisks labklājības pieaugums, tās ir sasniegušas dzīves līmeņa stabilitāti. Šis pozitīvais rezultāts radies, pateicoties personīgai iniciatīvai, kā arī likumiem, kas ir atbalstījuši ekonomisko izaugsmi apvienojumā ar konkrētu stimulu ģimenes politikai un sociālajai atbildībai. Sasniegtajā drošības un stabilitātes līmenī viņi tagad var dalīties ar tiem, kuri bijuši spiesti pamest savas mājas un valsti, lai izglābtos un izdzīvotu. Kā pilsoniskās sabiedrības locekļi, mēs nemitīgi aicinām iedzīvināt brīvības, atbildības, brālīguma un solidaritātes vērtības. Kā kristieši mēs vienmēr atrodam savas identitātes un darbības pamatu žēlsirdībā, ticībā un cerībā. 6. Interesanti atzīmēt, ka apustulis Pāvils nevēlas uzspiest kristiešiem žēlsirdības darbu pildīšanu. Viņš patiesībā raksta: “To es nesaku pavēlēdams” (2 Kor 8, 8), drīzāk viņš vēlas “pārbaudīt jūsu mīlestības patiesīgumu”, pievēršot uzmanību un rūpējoties par nabadzīgajiem (sal. turpat). Pāvila lūgums noteikti balstās vajadzībā pēc konkrētas palīdzības, taču viņa nodoms sniedzas tālāk. Viņš aicina vākt ziedojumus tā, lai tas kļūtu par mīlestības zīmi, par ko ir liecinājis pats Jēzus. Citiem vārdiem sakot, visspēcīgākais motīvs dāsnumam pret nabagiem ir paša Dieva Dēla izvēlē, kurš vēlējās kļūt nabags.
Izsludināts otrais Žēlsirdības projektu konkurss
Ar prieku ziņojam, ka ir izsludināts otrais Žēlsirdības projektu konkurss. Pirmais norisinājās 2021. gadā un projektus veiksmīgi īstenoja vairākas Latvijas katoliskās Baznīcas draudzes. Daži piemēri ir rodami šeit: https://www.caritas.lv/2021/11/26/zelsirdibas-projekts-dvietes-draudze/, https://www.caritas.lv/2021/10/07/nosledzies-zelsirdibas-projekts-silenes-draudze/, https://www.caritas.lv/2021/08/12/realizets-zelsirdibas-projekts-velas-zavetaja-iegade-rikavas-caritas/. Arī šoreiz, pateicoties saņemtajiem ziedojumiem, kopumā būs pieejams finansējums 5000 eiro apmērā, bet viena projekta īstenošanai varēs saņemt līdz 500 eiro lielu finansiālu atbalstu. Konkursa nolikums ir atrodams šeit – https://www.caritas.lv/2022/10/03/zelsirdibas-projektu-konkursa-nolikums/, bet projekta pieteikuma veidlapa – https://ej.uz/konkursa_veidlapa. Lai atbalstītu un veicinātu draudžu veiktos žēlsirdības darbus, šoreiz projekts ir domāts īstenošanai caur draudzēm vai draudžu Caritas grupām. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir š.g. 1. novembris (ieskaitot), sūtot aizpildītu veidlapu ar paraksttiesīgās personas (draudzes prāvesta) elektronisko parakstu uz e-pastu – info@caritas.lv vai sūtot pa pastu uz nodibinājumu “CARITAS LATVIJA”, Mazā Pils ielā 2A, Rīga LV-1050. Konkursa rezultāti tiks publicēti līdz 2022. gada 15. novembrim organizācijas mājas lapā – www.caritas.lv pēc to izskatīšanas koleģiālā komisijā. Projektu realizācijas termiņš ir no 2022. gada 25. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim. Papildu jautājumu gadījumā lūgums zvanīt uz tālruni 20 516 206 vai rakstīt uz e-pastu: marija.diaza@caritas.lv. Foto: www.pixabay.com
Latvijas draudžu ziedojums Ukrainas atbalstam – vairāk nekā 43 000 eiro
Mēnesi pēc tam, kad Ukrainā bija sācies karš, Latvijas Bīskapu konference 25. martā aicināja katoļu draudzes ziedot karā cietušo atbalstam, savāktos līdzekļus pārskaitot nodibinājuma “Caritas Latvija” bankas kontā. Organizācija ziņo, ka vasaras izskaņā apkopojusi no draudzēm ienākušos līdzekļus. Kopumā tie bijuši 43 882, 61 eiro. No saziedotās summas 2800 eiro tika izmantoti, lai iegādātos furgonu Ukrainas armijas vajadzībām. 16. septembrī jezuītu priesteris Ivars Juhņevičs furgonu svētīja pirms ceļa uz Ukrainu, uz kurieni tas devās nākamajā dienā sadarbībā ar biedrību “Agendum”, kurai kopš kara sākuma ir pieredze transportlīdzekļu nogādē uz Ukrainu. Minētais transporta līdzeklis tiks izmantots, lai pārvadātu ievainotos un nogādātu humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Atlikušo summu, kā arī privātus ziedojumus – kopumā 42 000 eiro apmērā – “Caritas Latvija” ieskaitīja “Caritas Internationalis” kontā. “No turienes šis ziedojums pilnībā tiek izmantots kaut daļējai atbildes sniegšanai uz tām neaprakstāmi daudzajām vajadzībām, kas skar Ukrainas iedzīvotājus. Minētā palīdzība tiek sniegta, izmantojot “Caritas Ukraina” un “Caritas Spes” resursus. (Ukrainā darbojas divas “Caritas” organizācijas, katra attiecīgi saistīta ar Ukrainas Grieķu un Romas katoļu Baznīcām.),” skaidro “Caritas Latvija”. Nodibinājums pateicas visiem, īpaši tiem, kas rada iespēju ziedot “arī no savas jau tā nelielās rocības”, un norāda, ka arī turpmāk ir iespēja “Caritas Latvija” kontā pārskaitīt ziedojumus ar norādi “Ukrainas karā cietušo atbalstam”. Turpmāk līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu tos Ukrainas cilvēkus, kas kā kara bēgļi ir nonākuši Latvijā. “Caritas Latvija” ziņo, ka nodibinājums sniedz atbalstu Latvijā nonākušajiem ukraiņiem, piedāvājot viņiem sociālā mentora pakalpojumu. “Sociālā mentora pakalpojums Ukrainas iedzīvotājiem ir pieejams 60 dienas un sniedz praktisku palīdzību dažādu ikdienā būtisku jautājumu risināšanā. Tādējādi tiks veidota cilvēku izpratne par dzīvi Latvijā, palīdzot reālajās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt jaunas iemaņas, kā arī sniedzot atbalstu dažādu formalitāšu sakārtošanā, piemēram, dzīvesvietas, apģērba un darba iespēju nodrošināšanā vai nokļūšanai līdz palīdzības saņemšanas vietai,” skaidro organizācijā. Lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu saņemt pakalpojumu, viņiem ir jāsaņem nozīmējums no sociālā dienesta. Pakalpojumam ukraiņi piesakās gan paši, gan arī nodibinājums pats aktīvi uzrunā un meklē jaunos klientus. Pakalpojums tiek sniegts Rīgā, Salaspils novadā, Jūrmalā, Tukuma novadā, Mārupes novadā, Liepājā, Dienvidkurzemes novadā, Saldus novadā, Ķekavas novadā, Bauskas novadā, Siguldas novadā, Cēsu novadā, Smiltenes novadā, Daugavpilī, Augšdaugavas novadā, Krāslavas novadā. Atgādinām, ka līdz šim ar “Caritas Latvija” atbalstu ir notikuši arī vairāki citi pasākumi karā cietušo atbalstam, piemēram, Ukrainas bērnu zīmējumu izstāde, Ukrainas mūziķu koncerti, lai iegādātos medicīniskos žņaugus Ukrainas armijas vajadzībām, latviešu valodas nodarbības Svētās Ģimenes mājā u.c. Ņemot vērā, ka karadarbība Ukrainā turpinās, esam aicināti atbalstīt tos cilvēkus, kas nonāk mūsu valstī, gan ziedojot “Caritas Latvija” kontā, gan arī šobrīd īpaši atbalstot bērnus, kas sākuši skolas gaitas un kuriem ir nepieciešamas kancelejas preces. KABIA
Jēkaba katedrāles svētdienas skolā skatāma ukraiņu bērnu zīmējumu izstāde
Tanki, briesmoņi un pazuduši mājdzīvnieki, bet arī cerība uz krāsaināku nākotni drošībā un draudzībā. Tādi ir Ukrainas bēgļu bērnu zīmējumu, ko izstādē aplūkojami Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles draudzes svētdienas skolā aplūkojama Ukrainas bēgļu bērnu zīmējumu izstāde. Izstādē apskatāmi aptuveni 200 zīmējumi, ko Rīgā bēgļu palīdzības centra bērnu istabā radījuši mazie ukraiņu mākslinieki. Viņu vidū arī astoņgadīgā Anna: “Es zīmēju varavīksni mūsu, Ukrainas karoga, krāsās un raķetes, kas lido uz mūsu Ukrainu, bet varavīksne sargā un glābj mūs.” Annas mamma Lidija novērojusi, ka zīmēšana bērnam kalpo kā terapija un iespēja pārdzīvot šausmas: “Viņa pat uz bumbu patversmi ņēma līdzi zīmuļus un zīmēja tur, jo tas viņai palīdzēja novērst domas. Un arī tagad palīdz, bet nav vēl pavisam atguvusies. Tagad viņa kļuvusi daudz kautrīgāka, agrāk tā nebija.” Zīmēšanas studija Ukrainas bēgļu palīdzības centrā izveidota ar katoļu baznīcas labdarības organizācijas “Caritas” un arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētību. Bet sākotnējā ideja pieder mākslas vēsturniece Gabrielai Kabjerai. “Sākumā bērni bija ļoti noslēgti, grib, lai viņus liek mierā, bet, kad mākslinieks ar viņu uzmanīgi darbojas, parāda dažādas krāsas un tehnikas, tad bērns atveras un viņu radošums izpaužas pilnā mērā. Šeit ir tik daudz krāsu un tēmu! Šeit ir mājas, ceļojumi, bet, protams, daudz arī kara tēmas. Daudz mājdzīvnieku, īpaši kaķu, kas daudziem no viņiem palikuši Ukrainā,” pastāstīja Kabjera. Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs uzsvēra – Gabriela pati uz Latviju salīdzinoši nesen pārvākusies no Maskavas un darbojas Sāpju Dievmātes draudzes katedrāles krievu kopienā. “Lūk, maskaviete nāk ar ideju, lai palīdzētu Ukrainas bērniem, jo viņiem sāp par to, ko dara Krievija Ukrainā. Tas ir tāds vēstījums, ka baznīca apvieno pretstatus, apvieno dažādu tautību cilvēkus, kas šeit nonāk pie izlīguma un pie savstarpējas brālības. Vienkārši viņu cilvēcība atraisās caur to,” sacīja Stankevičs. Izstāde Jēkaba katedrāles svētdienas skolas telpās Rīgā, Mazajā pils ielā 2, būs aplūkojama līdz 23. maijam. Ieeja ir bez maksas, bet iespējams atstāt ziedojumus, lai bērnu zīmēšanas studija varētu turpināt darboties. Avots: www.lsm.lv (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jekaba-katedrales-svetdienas-skola-skatama-ukrainu-bernu-zimejumu-izstade.a455807/?fbclid=IwAR3Wy6yZfB-yQ6Sqa_1q6hZqZKzOBmmJa7GQ7472WWpu55QPw2KG-qEMP1A) Foto: “Caritas Latvija”
Sociālā mentora atbalsts ikdienas situāciju risināšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejams visā Latvijā
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) noslēdzis septiņus sadarbības līgumus ar nevaldības organizācijām par sociālā mentora pakalpojuma sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem, kas kara rezultātā ieradušies Latvijā, ikdienas situāciju risināšanā. Finansējuma ietvaros pakalpojumu saņems vismaz 7 000 Ukrainas iedzīvotāju, un tas jau ir pieejams visā Latvijas teritorijā. Jaunie sadarbības partneri izraudzīti SIF organizētajā tirgus izpētes procesā 15 reģionos. Sociālā mentora pakalpojumu nodrošinās Ģimenes un audžuģimenes atbalsta biedrība “DOMUS”, nodibinājums “Caritas Latvija”, biedrība “Patvērums “Drošā māja””, Biedrība “Gaišo domu platforma”, Mācību centrs “FIBRA”, nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” un biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs”. Līgumu kopējā vērtība ir 700 000 EUR. Iepriekš vēstīts, lai pēc iespējas operatīvāk sniegtu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kas kara rezultātā nokļuvuši Latvijā, SIF sadarbībā ar Labklājības ministriju ir izveidojis jaunu atbalsta pakalpojumu. Lai saņemtu sociālā mentora pakalpojumu, Ukrainas iedzīvotājiem ir jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā. Sociālo dienestu sociālie darbinieki izvērtēs katra klienta individuālo gadījumu, un nepieciešamības gadījumā piesaistīs SIF nodrošinātu sociālo mentoru. Pakalpojums Ukrainas iedzīvotājiem jau ir pieejams visā Latvijas teritorijā un tiek īstenots sadarbībā ar 43 pašvaldību sociālajiem dienestiem, tā nodrošinot ērtā un vienkāršā veidā atbalstu uzņemšanas vietā. Pakalpojumu šobrīd jau izmanto 295 cilvēki no Ukrainas. Sociālā mentora pakalpojums Ukrainas iedzīvotājiem būs pieejams 60 dienas un sniegs praktisku palīdzību dažādu ikdienā būtisku jautājumu risināšanā. Tādējādi tiks veidota cilvēku izpratne par dzīvi Latvijā, palīdzot reālajās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt jaunas iemaņas, kā arī sniedzot atbalstu dažādu formalitāšu sakārtošanā, piemēram, dzīvesvietas, apģērba un darba iespēju nodrošināšanā vai nokļūšanai līdz palīdzības saņemšanas vietai. Lai nodrošinātu atbalstu, šobrīd piesaistīti aptuveni 50 sociālie mentori. Savukārt, augot pieprasījumam, plānots palielināt sniegtā pakalpojuma kapacitāti līdz 250 sociāliem mentoriem vai vairāk. Pakalpojumu būs iespējams nodrošināt līdz 2023.gadam vai pieejamā finansējuma beigām. Vienlaikus SIF sadarbībā ar nodibinājumu “Caritas Latvija” turpinās arī nodrošināt sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Sociālā mentora pakalpojums Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts. Avots: www.sif.gov.lv
RML un “CARITAS LATVIJA” projekts “Kristīgā balss katrā namā” realizēts veiksmīgi
Viena no 5 Radio Marija pamatvērtībām, kas nosaka mūsu identitāti ir misijas gars. Radio Marija mērķis ir palīdzēt Baznīcai evaņģelizācijas darbā, vēlamies, lai radio skanējums ļauj cilvēkiem nemitīgi piedzīvot Dieva klātbūtni. Tādēļ arī īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības atstumtajiem – nabagiem, slimajiem, vientuļajiem, ieslodzītajiem, kā arī citiem, kuri atstāti sabiedrības perifērijā. Pērnā gada pavasarī Katoļu Baznīcas labdarības organizācija “Caritas Latvija” izsludināja žēlsirdības projektu konkursu- 500 EUR labdarībai. Radio Marija darbiniekiem un brīvprātīgajiem ātri vien radās ideja projektam – “Kristīgā balss katrā namā” – sniegt atbalstu sociāli mazaizsargāto personu grupām un nodrošināt iespēju klausīties radio. Kopējās projekta izmaksas sastādija 972,97 eur, no kuriem 500 EUR tika finansēti no nodibinājuma “Caritas Latvija” projekta, bet 472,97 EUR no biedrības “Radio Marija Latvija” finansējuma. Projekta realizācijas pirmajā posmā ciešā sadarbībā ar brīvprātīgo Ingu Zvirgzdiņu un Caritas grupu draudžu koordinatoriem un brīvprātīgajiem tika apzināti Rīgas, Liepājas, Krāslavas un Cēsu apkārtnē dzīvojošie, maznodrošinātie draudžu locekļi, tika norunātas tikšanās. Mazie radio aparāti tika speciāli šim mērķim pasūtīti no Itālijas, šāda veida ierīces Radio Maria Pasaules ģimene izplata arī citviet pasaulē, tās var darboties gan ar elektrības pieslēgumu, gan ar baterijām, komplektā ietilpst arī austiņas. Projekta otrajā posmā notika dāvanu pasniegšana 7 Latvijas draudzēs, kurās aktīvi darbojas CARITAS grupas un ir iespējams Radio Marija dzirdēt FM frekvencēs. Akcija tika atklāta 14. novembrī – Vispasaules trūkumcietēju dienā, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Radio Marija Latvija komandas pārstāvji un brīvprātīgie piedalījās pasākumā, tikās ar cilvēkiem un kopā ar draudzes Caritas grupas pārstāvjiem pasniedza sagatavotos dāvanu komplektus – radio aparāts, kāds saldumiņš, radio programmiņas, kā arī pēc nepieciešamības tika veikta īsa pamācība, kā lietot pašu radioaparātu. Tam sekoja pasākumi 26. novembrī Rīgas Vissvētās Trīsvienības draudzē, 28. novembrī Rīgas Sv. Marija Magdalēnas draudzē un Olaines katoļu draudzē; 5. decembrī Krāslavas Sv. Ludvika draudzē, 15. decembrī Cēsu Kristus karaļa draudzē, 19. decembrī Liepājas pilsētā. Projekta mērķis ir sasniegts, jo esam nodrošinājuši 70 cilvēkiem iespēju būt kopā ar Baznīcu ikdienā, iekļaujot viņus radio klausītāju garīgajā kopienā. Esam nodrošinājuši iespēju praktizēt savu ticības dzīvi, bagātināties kulturāli un sociāli, klausoties Radio Marija programmu un aicinot arī aktīvi tajā iesaistīties. Viena no projekta realizētājām, RML komandas locekle Jolanta Grāvīte dalās savos iespaidos: “Katrā no 7 draudzēm jutāmies ļoti gaidīti un labi uzņemti. Cilvēkiem tas ir liels atbalsts un prieks saņemt šādu dāvanu. Savukārt, mums kā RML pārstāvjiem bija ļoti svarīgi sastapties un redzēt mūsu klausītājus klātienē. “ Nākotnē mēs vēlētos sniegt šāda veida atbalstu arī vietās, kur vēl neskan, bet drīzumā skanēs Radio Marija FM frekvencēs – Saldū, Tukumā un Rēzeknē. Projektu ir bijis iespējams realizēt, pateicoties “CARITAS LATVIJA” un “Radio Marija Latvija” ziedotājiem. Paldies arī visiem brīvprātīgajiem, kas iesaistījās, ziedojot savu laiku un resursus! Pārpublicēts no www.rml.lv
Ukrainas bēgļu atbalsta centrā mākslas aktivitātes bērniem
Ukrainas bēgļu atbalsta centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1 ir izveidota radošā istaba bēgļu bērniem, kur viņi brīvprātīgo mākslinieku vadībā var zīmēt. Projekta idejas autore ir Gabriela Kabjēre (Gabriella Cabiere), māksas vēsturniece, kura stāsta, ka bērni ir sajūsmā par šo iespēju, jo zīmēt viņi var jebko, kas konkrētajā brīdī ienāk prātā vai šķiet būtisks. Savukārt brīvprātīgo mākslinieku rindās pārsvarā ir mākslinieki no Ukrainas, kas Latvijā ieradušies kā bēgļi un velta savu laiku, lai palīdzētu bērniem šajā smagajā situācijā. Projekta idejas autore pastāstīja, ka bērni, kuri to vēlēsies, varēs izstādīt pašu radītos darbus izstādē. Izstādes darbu tapšanai būs paredzētas īpašas radošās dienas dažādās vietās – bēgļu atbalsta centrā, “CommonGround” centrā Andrejostā un Svētās Ģimenes mājā Klostera ielā. Tajās bērniem palīdzēs profesionāli mākslinieki. G. Kabjēre arī sacīja, ka Ukrainas bēgļu atbalsta centrā plānots rīkot bērnu tikšanos ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, kurš aprunāsies ar bērniem, kā arī sniegs viņiem savu svētību. Jautāta par to, kāpēc mākslinieki un arī viņa pati ir iesaisījusies šajā aktivitātē, G. Kabjēre norāda, ka mākslinieku motivācija ir būt noderīgiem šajos sarežģītajos apstākļos. Arī G. Kabjēre norāda, ka vēlējusies būt noderīga ar savu pieredzi un zināšanām, īpaši organizējot dažādas izstādes. “Vēlējos būt noderīga cilvēkiem, kas ir zaudējuši mājas šajā nežēlīgajā karā. Un tā kā māksla ir mana kompetences joma, nolēmu atbalstīt visneaizsargātos – bērnus,” stāsta projekta idejas autore un papildina, ka viņai kā katolietei ir svarīgi, lai šis projekts ir Baznīcas atbalsts cietošajiem. Akciju atbalsta nodibinājums “Caritas Latvija”, kas norāda, ka tās m) vai “Caritas Latvija” vadītājai Inesei Šveklei (inese.svekle@caritas.lv). KABIA