Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā (Nr. 9.2.2.3/22/A/024)
Projekta mērķis ir sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs (turpmāk – bērni ar funkcionāliem traucējumiem), lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 15 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem, aizbildņiem (likumiskajiem pārstāvjiem) vai audžuģimenēm. ESF projekta 3. kārtas ietvaros nodibinājums “CARITAS LATVIJA” Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes Māja” Ojāra Vācieša ielā 6/1, īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā”. Projekta ietvaros sociālos pakalpojumus līdz jūnija beigām jau uzsākuši 48 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, vēl 2 bērni uzsāks pakalpojumu līdz augusta beigām. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piedāvājam arī bērnu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm. Bērnu likumiskie pārstāvji (vecāki, vecvecāki, aizbildņi, audžuģimenes) ir ļoti pateicīgi par nodibinājuma “Caritas Latvija” bezmaksas sniegto pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tā apmēru un kvalitāti. Pārstāvji atzīst, ka pakalpojuma saņemšanas laikā bērnu funkcionālās spējas ir acīmredzami uzlabojušās. Ir arī atsauksmes no mācību iestādēm par šo bērnu attīstības progresu. Citāts no kāda vecāka atsauksmes: “Es, kā vecāks, esmu ļoti apmierināta ar bērnam sniegto pakalpojumu. Esmu pateicīga par speciālistu spēju ieraudzīt bērna vajadzības. Speciālisti spēja pielāgot individuālu pieeju bērnam, ieraudzīt bērna iekšējo pasauli, viņa būtību un to atvērt, ieraudzīt bērna individualitāti. Tika atvērta bērna krāsainā pasaule un tā atklāta bērnam. Bērns sāka sevi pieņemt, ir kļuvis priecīgs un komunikabls”. Projekta vadītāja Inese Švekle 29.06.2023.
Žēlsirdības projekts Ilūkstē: ekskursija uz Aglonu
Šī gada jūnijā Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu draudze īstenoja Žēlsirdības projektu “Iepazīt Latgali ticībā, cerībā, sirdsmierā.” Projekta ietvaros draudzes teritorijā esošā SIA “Veselības centrs Ilūkste” ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas 23 klienti rada iespēju doties ekskursijā. Galvenais ekskursijas mērķis bija Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas bazilika. Lielākā daļa aprūpes centra iemītnieku baziliku bija tikai redzējuši televīzijā, vai arī par to dzirdējuši. Tādējādi došanās ekskursijā aprūpes centra klientiem deva laiku un vietu lūgšanai. Kā raksta projekta īstenotāji: “Aprūpes institūcijā dzīvo dažādu tautību un ticību cilvēki, bet visus apvieno viens – ticība Dievam.” Ekskursijas ietvaros tika apmeklēts arī turpat Aglonā esošais maizes muzejs. Muzejā gan tika gūtas zināšanas par maizes tapšanu, gan arī ekskursanti varēja iesaistīties rudzu maizes cepšanā, kā arī rotaļās un dejās. Ekskursijas noslēgumā notika svaigi ceptās maizes degustācija. Projektu bija iespējams īstenot, pateicoties “Caritas Latvija” ziedotājiem.
Caritas Jauniešu centra atvērtās durvju dienas 2023
Aicinām Tevi uz foršu pasākumu, kas domāts, lai varētu TEV parādīt mūsu skaisto un mājīgo Caritas Jauniešu centru pēc remonta. Ar prieku pastāstīsim, kas mēs esam un ko mēs šeit daram, centra piedāvātājām aktivitātēm un iespējām, kā arī varēsi uzzināt par brīvprātīgo darbu Caritas Latvija, satikt jaunus cilvēkus, dzirdēt pieredzes stāstus un pieēsties saldējumu!! ? Pasākuma norises laiks: 14. jūlijs plkst. ⏰ 14.00-16.00. ? Norises vieta: Caritas Jauniešu centrs, O. Vācieša ielā 6, Rīga. ?Pasākuma programma: Iepazīšanās un saliedēšanās spēles. Ko dara Caritas brīvprātīgie un kāpēc tas ir svarīgi? Jauniešu centra piedāvātās aktivitātes un iespējas Saldējums un citi gardumi Būs forši! Tiekamies! Piesaki savu dalību te: https://ej.uz/nacciemosCaritasJC
Caritas Jauniešu centra aktivitātes jūlijā
Caritas Jauniešu centra pasākumu kalendārs jūlijā. Darbosimies radoši, aktīvi un izglītojoši. Jūlijā katru otrdienu būs iespēja trenēt angļu valodas prasmes sarunu klubiņā, pirmdienās darboties radoši dažādās meisterklasēs, bet ceturtdienās piedalīties treniņos- vingrošanā vai zumbā! Dalība bezmaksas. Atrdodamies O.Vācieša ielā 6, Rīga? Seko mums līdzi arī instagram: Instagram.com/caritaslatvija/ Piesakies aktivitātēm te: https://ej.uz/caritasjul
20. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bēgļu diena
Šodien, 20. jūnijā, visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bēgļu diena. Šajā dienā visā pasaulē tiek rīkoti pasākumi, lai vērstu sabiedrības uzmanību un radītu izpratni par patvēruma jautājumiem pasaulē, kā arī solidarizētos ar tiem cilvēkiem, kam dažādu iemeslu dēļ nācies atstāt savas mājas, lai dotos bēgļu gaitās. Starptautisku organizāciju dati liecina, ka bēgļu skaits pasaulē ievērojami pieaug. Kā vēsta ANO Bēgļu aģentūras jaunākais ziņojums “Globālās tendences”, 2022. gada beigās visā pasaulē bija 108,4 miljonu piespiedu kārtā pārvietotu cilvēku, kuri pameta savas mājas, lai bēgtu no kara, vardarbības, vajāšanas, cilvēktiesību pārkāpumiem un citiem nopietni traucējošiem notikumiem, aptuveni pusei šo cilvēku nākot vien no 3 valstīm – Sīrijas, Ukrainas un Afganistānas. Salīdzinot ar 2021.gada datiem, šis skaitlis ir pieaudzis par 19,1 miljonu cilvēku, un diemžēl, līdz šī gada maijam kopējais skaits piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku jau sasniedzis 110 miljonus (Pēc UNHCR 2023.gada apkopojuma). Uzsākot dzīvi svešā valstī, ir svarīgi, lai cilvēki nepaliktu vieni un saņemtu kvalitatīvu valsts atbalstu un palīdzību sadzīvisku jautājumu risināšanā. Tāpēc Fonds nodrošina patvēruma meklētājiem sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu, kas ietver praktisku atbalstu un palīdz apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes, kā arī sniegt atbalstu dažādu formalitāšu sakārtošanā – dzīvesvietas, apģērba un darba iespēju nodrošināšanā. No 2022. gada sākuma līdz 2023. gada aprīlim Fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Caritas Latvija” sniedzis sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu 637 patvēruma meklētājam un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Lielākais cilvēku skaits nācis no kara vai politiskās nestabilidātes skartām valstīm – Afganistānas, Baltkrievijas, Krievijas, Irākas un citām valstīm. Latvijā jau vairāk nekā gadu bēgļu tēma ir bijusi īpaši aktuāla saistībā ar pilna mēroga Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma Latvija ir uzņēmusi vairāk nekā 45 000 bēgļu no Ukrainas, kas reģistrējušies pagaidu aizsardzībai, veidojot aptuveni 2,4 procentus no iedzīvotāju skaita. Tas ir lielākais bēgļu pieplūdums Latvijas vēsturē. Pērn Fonds kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzīja atbalsta sniegšanu civiliedzīvotājiem no Ukrainas. Gada laikā tika izstrādāta jauna un pielāgotas vairākas esošās atbalsta programmas, kas sniedz mērķtiecīgu, uz galvenajām vajadzībām vērstu atbalstu – izveidots informatīvais zvanu centrs “Palīdzība ukraiņiem Latvijā”, rastas iespējas pārtikas un pamata materiālā atbalsta paku pieejamībai, nodrošināta bezmaksas latviešu valodas mācība visos Latvijas reģionos, uzsākta atbalsta programma “Sociālā mentora nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem”, kā arī sniegts nozīmīgs atbalsts Latvijas nevaldības organizācijām un brīvprātīgā darba aktivitātēm, lai palīdzētu koordinēt atbalstu un palīdzības sniegšanu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem. Kopš programmas iedzīvināšanas 2022. gada aprīlī līdz šī gada jūnija vidum sociālā mentora atbalstu jau ir saņēmuši 1853 Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā. No šī gada sākuma Fonds uzsāka jauna pakalpojuma attīstīšanu – Vienas pieturas aģentūra (VPA) ārzemniekiem. VPA pakalpojumus var saņemt trešo valstu pilsoņi, kas saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, un personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (bēgļi, personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un patvēruma meklētāji). Konsultācijās iespējams noskaidrot informāciju saistībā arī ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem valstī, nodarbinātību, mājokli, veselības aprūpi, izglītību, humāno palīdzību, kā arī saņemt palīdzību individuālo situāciju risināšanai. Šobrīd aģentūra jau nodrošina mutiskos un rakstiskos tulkojumus atsevišķās retajās valodās – arābu, dari, farsi, tadžiku, turku un azeru. Plānots pakāpeniski palielināt sniegto pakalpojumu klāstu – ieviest rakstisko tulkošanu, juridiskās konsultācijas, psihologa un psihoterapeita individuālās konsultācijas. Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts. Avots: www.sif.gov.lv
Caritas Latvija Jauniešu centrs uzsāk darbu renovētajās telpās
“Caritas Latvija” iecere par Jauniešu centra izveidi ir realizējusies un Jauniešu centra ēka, kas atrodas Ojāra Vācieša ielā 6 k-4, ir izremontēta un atvērta jauniešiem! Remonts ilga trīs mēnešus un tā rezultātā ir pieejamas mājīgas un skaistas telpas abos ēkas stāvos. Telpas ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jauniešiem ir pieejama plaša telpa pasākumiem un mazākas telpas nodarbībām, ir aprīkota virtuve, kā arī kabineti darbiniekiem. 17.jūnijā ar jauniešu dalību notika sirsnīgs Jauniešu centra ēkas iesvētīšanas pasākums. Bīskaps Andris Kravalis un arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs iesvētīja ēku un deva svētību ikkatram jaunietim un darbiniekiem, kuri šeit darbosies, un pasākumiem, kuri šeit notiks. Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs izteica gandarījumu, ka ēka, kas iepriekš ir kalpojusi kā mājvieta priesteriem, tagad brīnišķīgi atjaunota kalpos par tikšanās vietu jauniešiem. Viņš novēlēja, lai Jauniešu centra aktivitātes nes arī bagātīgus garīgos augļus! “Caritas Latvija” Jauniešu centra vadītāja Arta Mozule Zepa ir priecīga, ka jaunieši varēs nākt uz Jauniešu centru un lietderīgi pavadīt laiku dažādās interesantās aktivitātēs. “Gaidīsim jauniešus no Rīgas un Latvijas, lai arī viņi realizē savas idejas mūsu Jauniešu centrā. Jauniešiem ir svarīga droša un pieņemoša vide, to mēs šeit varam piedāvāt!” Jauniešu centra iesvētīšanas pasākumā piedalījās arī jaunieši, kas dosies uz Pasaules Jauniešu dienām Portugālē, tāpēc neizpalika bez sirsnīgām jauniešu čalām, sadraudzības, dažādām spēlēm, radošām aktivitātēm, slavēšanas un vakara Svētās Mises. Vakars izdevās ļoti piepildīts! Jauniešu centrā jau šobrīd tiek realizēts projekts Ukraiņu jauniešiem, kuri var nākt, socializēties un apmeklēt dažādas organizētas nodarbības. Jauniešu centra jūnija nodarbību kalendāru var apskatīt: https://ej.uz/nodarbības_caritas “Caritas Latvija” pateicas Vācijas katoļu labdarības organizācijai “Bonifatiuswerk” par finansiālo atbalstu Jauniešu centra remontam, kā arī Starptautiskajai katoļu migrācijas komisijai par atbalstu darbam ar Ukrainas jauniešiem, kas, bēgot no kara Ukrainā, ir ieradušies Latvijā! Esam priecīgi un gandarīti par paveikto Jauniešu centrā un gaidām jauniešus, lai kopā varētu realizēt iespējas un īstenot sapņus!
CARITAS LATVIJA piedāvā vasaras dienas nometni “Mans vasaras piedzīvojums” 2023.
Vasaras dienas nometne “Mans vasaras piedzīvojums” 2023.17.-21.jūlijs. Plānots uzņem 15 bērnus ar funkcionāliem traucējumiem no Rīgas valstspilsētas pašvaldības,vecuma posmā no 4 – 18 gadiem, kuri apmeklē sociālo pakalpojumu centru “Terēzes māja”. Nometne notiks Ojāra Vācieša ielā 6-1, Rīgā, centrā “Terēzes māja” katru dienu no plkst.10:00 līdz 15:00. Nedēļas garumā bērniem būs iespēja doties piecos ceļojumos, jeb katru dienu caur spēlēm, mūziku, aktivitātēm, radošajām darbnīcām nonākt pie jūras, mežā, ZOO, pilsētā un dārzā. Dienas tēma palīdzēs gan speciālistiem strukturēt nodarbības, gan bērnos radīs lielāku dienas notikumu apzināšanos. Notiks mūzikas terapija, nodarbība ar fizioterapeitu, mākslas terapija-radošās darbnīcas un katru dienu noslēgumā paredzēts arī īpašais notikums, taču noslēguma dienā – paredzēts pikniks kopā ar vecākiem, kuram cītīgi gatavojušies būs paši bērni, un nometnes noslēgumā bērnus priecēs putu ballīte. Nometne ir bezmaksas, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta nometņu projekta ietvaros. Jautājumi un vairāk informācijas par nometni: Arta Mozule Zepa +371 20269862
Daudz jaunu nodarbību Caritas Jauniešu centrā!
Hei! Jūnijā piedāvājam daudz jaunu nodarbību Caritas Jauniešu centrā! Katrs atradīs sev tīkamu nodarbību, piedāvājam gan radošās darbnīcas, gan zumbas un vingrošanas treniņus, kā arī var vienkārši atnākt un uzspēlēt galda spēles! Apmeklējums ir bez maksas. Visi mīļi gaidīti! Piesakieties šeit: https://forms.gle/fafoHSjv42rLVKaz7 (Atrodamies: Jauniešu centrā O.Vācieša 6/1, Rīga)
Caritas Jauniešu centrs aicina brīvprātīgos vasaras sezonai!
Ja esi jaunietis, vecumā no 13- 30 gadiem un vēlies lietderīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku, tad piesakies būt par brīvprātīgo Caritas Jauniešu centrā. Mums ikdienā ir nepieciešama palīdzība gan ikdienišķu uzdevumu izpildē, gan jaunu iniciatīvu sagatavošanā un īstenošanā. Brīvprātīgais darbs ir iespēja ikvienam ar savu gribasspēku, mērķtiecību un brīvo laiku iesaistīties jauniešu aktivitāšu programmas veidošanā. Ko Tu varēsi darīt? Organizēt pasākumus un aktivitātes, darboties pasākuma laikā, gan tā sagatavošanas procesā Fotografēt, rakstīt blogus, veidot video, administrēt sociālos tīklus. Izplatīt un izvietot informāciju (skolā, darba vietā, internetā) Trenēt publiskās runas un prezentācijas prasmes Mēs atrodamies: centrā ” Terēzes māja”, O.Vācieša ielā 6, Rīga. Pieteikšanās anketa šeit: https://forms.gle/zSm7zcZSWQuQieKZA Gaidam ziņu un mēs ar Tevi noteikti sazināsimies!
Pāvests Caritas Internationalis: sludiniet Evaņģēliju ar labajiem darbiem
Ceturtdien, 11. maijā, pāvests tikās ar “Caritas Internationalis” 22. Ģenerālās asamblejas dalībniekiem. Latviju pārstāv Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis un nodibinājuma “Caritas Latvija” valdes priekšsēdētāja Inese Švekle. Francisks savā uzrunā atgādināja, kāda ir mīlestības patiesā nozīme, un mudināja klātesošos sludināt Evaņģēliju ar labajiem darbiem. Saņēmušiem Dieva mīlestību, mums ir jākļūst par šīs mīlestības zīmi un instrumentu citiem cilvēkiem – viņš uzsvēra. Minētā Ģenerālā asambleja notiek Romā no 10. līdz 17. maijam. Kopumā tajā piedalās aptuveni 400 pārstāvji no 160 valstīm. Kā tika norādīts delegātu uzrunā Svētajam tēvam, tas ir žēlastības, lūgšanas, dialoga un lēmumu pieņemšanas laiks. Tikšanās temats: “Veidot jaunus brālības ceļus”. Caritas strādā plecu pie pleca ar vietējiem bīskapiem gan bagāto, gan trūcīgo zemju cilvēces perifērijās un vietās, kur apstākļi ir kritiski, cenšoties visiem atklāt Baznīcas mīlošo vaigu, veicināt pasaulē mieru un padarīt to taisnīgāku. Ar ko Caritas Internationalis atšķiras no citām labdarības organizācijām un kas tai ir specifisks? Pāvests, runājot par tās galvenajiem uzdevumiem, uzsvēra, ka ir svarīgi pievērsties avotam, proti, Dieva mīlestībai pret mums, jo Caritas Internationalis identitāte ir tiešā veidā atkarīga no misijas, ko tā saņēmusi. Tā atšķiras no citām organizācijām ar savu “ekleziālo aicinājumu”, un tās kalpojums Baznīcā ir īpašs ar to, ka, atšķirībā no daudzām citām Baznīcas institūcijām un asociācijām, kas nodarbojas ar žēlsirdības darbiem, Caritas Internationalis atbalsta bīskapus un palīdz viņiem pastorālās mīlestības īstenošanā. Tas notiek vienotībā ar Svēto Krēslu un saskaņā ar Baznīcas Maģistēriju. Francisks klātesošajiem atgādināja, ka viņu uzdevums, pirmkārt, ir līdzdarboties universālās Baznīcas izplatīšanā, sludinot Evaņģēliju ar saviem labajiem darbiem. Šeit ir runa ne tikai par dažādu noderīgu projektu īstenošanu, bet pastāvīgu iesaistīšanos misionārās atgriešanās procesā. Tas nozīmē parādīt, ka atbilde cilvēka visdziļākajām ilgām ir Evaņģēlijs. Otrkārt, viņi ir aicināti palīdzēt vietējām Baznīcām reāli veikt pastorālās mīlestības kalpojumu. Tas nozīmē rūpēties par tādu cilvēku formāciju, kuri būtu kompetenti un spējīgi ienest Baznīcas vēsti politiskajā un sociālajā dzīvē. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi sagatavot apzinīgus un nobriedušus lajus. Treškārt, pāvests mudināja klātesošos būt vienotiem un izdzīvot atšķirības kā bagātību. Svētais tēvs uzsvēra, ka nekad nevajadzētu aizmirst, ka ikvienas mūsu karitatīvās un sociālās darbības pamats ir Kristus, kurš “mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, mīlēja viņus līdz galam” (Jņ 13, 1). Viņš atdod par mums pats sevi un mīl mūs pirmais. Euharistijā, kas ir Kristus dzīvās, reālās un pastāvīgās klātbūtnes zīme, Kungs nāk cilvēkam pretī un kļūst par viņa ceļabiedru. Euharistija ir cilvēkam. Šis lielais noslēpums izraisa mūsos izbrīnu, un mums, kā jūdiem, kurus Vasarsvētkos dziļi uzrunāja apustuļa Pētera vārdi, vajadzētu jautāt: “Brāļi, ko mēs varam darīt?” (Apd 2, 37). Pāvests paskaidroja, ka mēs varam izvēlēties pievērsties saviem brāļiem, kuri cieš un kuriem ir vajadzīga mūsu palīdzība, lai viņi atgūtu savu kā Dieva bērnu cieņu. Mēs varam kļūt par Dieva mīlestības zīmēm un instrumentiem citiem. Vislabākais veids, kā varam apliecināt Dievam, ka esam izpratuši Euharistijas nozīmi, ir dalīšanās ar citiem dāvanā, ko paši esam no Viņa saņēmuši. Šajā kontekstā Francisks norādīja uz jēdziena Tradīcija patieso nozīmi: kad, atbildot Kristus mīlestībai, mēs kļūstam par dāvanu citiem, tad mēs pasludinām Kunga nāvi un augšāmcelšanos, tiekams Viņš nāk (sal. 1 Kor 11, 26). Iedrošinot klātesošos turpināt savu tuvākmīlestības kalpojumu, Francisks viņus aicināja uzmanīgi pārlasīt pēcsinodālā apustuliskā pamudinājuma Amoris laetitia 4. nodaļu, jo tur izklāstītās domas var palīdzēt viņu darbā un dot jaunu impulsu viņu misijai. Svētā Pāvila Himnā mīlestībai, kas ir iztirzāta šajā apustuliskajā pamudinājumā, ir teikts, ka mīlestība ir visizcilākais ceļš (sal. 1 Kor 12, 31), ko varam iet, lai iepazītu Dievu un sastatītu to, kas kristīgajā dzīvē ir vissvarīgākais. Pāvests atgādināja svētā Pāvila norādi, ka “mīlestības trūkums iztukšo jebkuru darbību, atņemot tai saturu”. Tad “paliek tikai ārējā forma, bet nevis realitāte”. Bez mīlestības nav jēgas pat visneparastākajiem darbiem un visvaronīgākajai rīcībai. Bez ticības Dievam Tēvam, bez draudzības ar Kristu pieredzes, bez Svētā Gara vadības paliek tikai ārēja fasāde. Mīlestība ļauj mums būt – turpināja pāvests. Kad mēs pieņemam Dieva mīlestību un mīlam Viņā, tad mēs smeļamies no patiesības par to, kas mēs esam, kā indivīdi un kā Baznīca, un pa īstam izprotam savas dzīves jēgu. Mēs saprotam ne tikai to, cik liela nozīme ir mūsu dzīvei, bet arī to, cik vērtīga ir citu cilvēku dzīve. Tad mēs skaidri saskatām, ka ikviena dzīvība ir neaizstājama un atklājas kā brīnums Dieva acīs. Francisks atgādināja, ka mīlestība atver mums acis, paplašina skatienu, ļauj saskatīt sastaptajā svešiniekā brāli, kuram ir vārds, savs dzīves stāsts, dramatiskā pieredze, pret ko nevaram palikt vienaldzīgi. Dieva mīlestības gaismā otra veidols iznirst no ēnas un cilvēks iegūst vērtību un nozīmi. Tuvākā vajadzības liek mums iziet no sava komforta zonas un uzņemties atbildību. Joprojām mīlestības gaismā mēs atrodam spēku un drosmi atbildēt ļaunajam, kas otru nospiež – uzsvēra pāvests. Vai gribi zināt, vai kristietis mīl? – pajautāja Svētais tēvs. “Tad skaties, vai viņš ir gatavs labprātīgi palīdzēt”, viņš paskaidroja. Mīlestība ir pacietīga, un būt pacietīgam nozīmē spēt izturēt negaidītus pārbaudījumus un panest ikdienas grūtības, nezaudējot prieku un paļāvību uz Dievu. Francisks arī norādīja, ka izdzīvot žēlsirdību nozīmē būt augstsirdīgiem un labestīgiem, atzīstot, piemēram, ka, lai varētu konstruktīvi kopā strādāt, vispirms ir jādod otram vieta. Tas notiek tad, kad esam atvērti dialogam un protam ieklausīties, mierīgi pieņemot arī atšķirīgu viedokli, kad nenocietināmies savās pozīcijās, bet meklējam saskarsmes punktus un vidusceļu. Pāvests atgādināja svētā Pāvila teikto, ka mīlestība visu apklāj, un paskaidroja, ka ne jau tādēļ, lai noslēptu patiesību, par ko kristietim ir tieši jāpriecājas, bet lai atšķirtu grēku no grēcinieka, lai tādējādi viens tiktu nosodīts, bet otrs glābts. Apustulis Pāvils noslēdz savu “slavas dziesmu mīlestībai”, apgalvojot, ka mīlestība ir lielāka nekā ticība un cerība. Kamēr ticība un cerība ir “pagaidu dāvanas”, tas ir, saistītas ar mūsu dzīvi šinī pasaulē, tikmēr mīlestība ir “galīgā dāvana”, Dieva valstības ķīla un anticipācija. Tāpēc viss paies, bet mīlestība nekad nebeigsies – skaidroja Francisks. “Labais, kas tiek darīts Dieva vārdā, ir mūsu labā daļa, kas netiks izdzēsta, kas neies zudumā”, viņš uzsvēra. Autors: Jānis Evertovskis, Vatican News Foto: Inese Švekle