Caritas.lv

Iesaisties
Ziedo
Menu

Autors: Caritas

Projektā “PROTI un DARI!” sniegts atbalsts gandrīz 40 jauniešiem

Nodibinājums “CARITAS LATVIJA” divus gadus darbojās projekta “PROTI un DARI!” īstenošanā kā Rīgas pašvaldības stratēģiskais partneris. Projekta mērķa grupa bija NEET jaunieši (t.i., jaunieši, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu) vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Savukārt projekta mērķis bija attīstīt šo jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, nodarbinātībā, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Nodibinājums katram ieinteresētajam jaunietim nodrošināja divas atbalsta personas – mentoru un programmas vadītāju. Jaunieša un “CARITAS LATVIJA” sadarbības sākumā projekta mērķa sasniegšanai katram jaunietim tika sastādīta individuāla programma,  kas varēja ilgt no viena līdz deviņiem mēnešiem. Kopējā darba ilgums bija atkarīgs no sasniedzamā mērķa un jaunieša interesēm un vajadzībām. Divu gadu laikā atbalsts tika sniegts 39 jauniešiem. Visas nodarbības jauniešiem tika nodrošinātas bez maksas. Kopdarbojoties ar biedrību “Romu Kultūras Centrs” atbalsts tika sniegts tajā skaitā arī 7 romu jauniešiem. Tāpat arī projekta sniegtās iespējas izmantoja 3 jaunietes, kuras bija nesen pārcēlušās uz dzīvi Latvijā – no Lielbritānijas, Krievijas un Ēģiptes. Ļoti priecājamies, ka spējām turpināt darbu arī pandēmijas radītajos apstākļos, tiem veiksmīgi pielāgojoties. Tas un pārējais darbs nebūtu bijis iespējams bez lieliskās komandas – kopumā projektā ar NEET jauniešiem darbojās trīs programmas vadītājas un pieci jaunieši – mentori. Programmas noslēgumā (vai dažkārt tai pat nenoslēdzoties) gandrīz puse no jauniešiem (16) iesaistījās darba tirgū. Divas trešdaļas no viņiem uzsāka nodarbinātību pie darba devēja, bet pārējie reģistrējās kā saimnieciskās darbības veicēji, lai īstenotu programmas laikā apgūtās profesijas – grāmatveža un manikīra. Daudzi no jauniešiem projekta rezultātā iesaistījās arī kāda dienas centra vai NVO darbībā. Liela daļa jauniešu projekta laikā vēlējās apgūt autovadīšanas prasmes. Citi jauniešu izvēlētie kursi – valodas, IT, praktiskas un teorētiskas iemaņas remontdarbos, māksla, grāmatvedība, manikīrs. Tāpat jaunieši iesaistījās dažādās ārpusmājas aktivitātēs, tajā skaitā kultūras un sporta nodarbībās. Jaunieši, kuri piedalījās projektā, bija ļoti dažādi. Atšķirības bija gan izglītībā, veselībā, motivācijā, gan citos priekšnosacījumos rezultatīvā projekta īstenošanā. Tomēr jāatzīst, ka katrs no viņiem, ar dalību projektā paplašināja savus redzesloku, bieži vien izejot no savas komforta zonas, un saņēma impulsu pozitīvām pārmaiņām savā dzīvē. 2021. gada oktobris [foogallery id=”6070″]  

Aicinām darbā aprūpētāju (atbalsta personu) darbā ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm

Nepieciešamā kvalifikācija: Vidējā izglītība (vēlama izglītība vai kursi bērnu ar funkcionāliem traucējumiem aprūpē, speciālajā pedagoģijā, medicīnā, psiholoģijā vai sociālajā darbā). Par priekšrocību tiks uzskatīta pieredze darbā ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un autovadītāja apliecība (B kategorija), sertifikāts pirmās palīdzības sniegšanā. No 2021.gada 15.novembra pakalpojumu var sniegt tikai tās personas, kuras var uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Piedāvājam: Stabilu atalgojumu (bruto darba alga mēnesī no 720 – 800 EUR). Apmācības (teorija, praktiskās nodarbības), uzsākot darbu iepazīšanās ar klienta ģimeni. Iespēju paplašināt zināšanas un profesionālās iemaņas, saņemt atbalstošas supervīzijas. Atbildīgu un interesantu darbu sociālo pakalpojumu jomā draudzīgā kolektīvā. Pieteikuma dokumentus – motivētu pieteikuma vēstuli, CV un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas uz e-pastu: info@caritas.lv Tālrunis papildus informācijai: 22348865  

Tikšanās Rīgas sociālās aprūpes institūciju brīvprātīgajiem

Kopš šī gada augusta esam iesaistīti brīvprātīgā darba organizēšanā sešās Rīgas sociālajās institūcijās. Darbs uzsākās strauji – vienlaikus notika praktiskā kalpošana sociālās aprūpes centros, slēgti līgumi ar brīvprātīgajiem un viņi ievadīti jaunajos pienākumos, tāpat notika informēšanas darbs draudzēs un sociālajos medijos, iepazīšanās ar institūcijām, kā arī citi praktiski darbiņi. Šobrīd atskatoties varam teikt, ka esam labi “iešūpojušies” un stabili turpinām iesākto. 14. oktobrī sanācām kopā klātienē un attālināti, lai dalītos pirmā darba cēliena iespaidos, iepazītos, savstarpēji stiprinātos un bagātinātos, dalītos pieredzē. Tikšanās notika Svētās Ģimenes mājā, kur sanākušos priecēja sirsnīgs muzikāls sveiciens Mārča un Ilonas izpildījumā, kā arī brīvprātīgās Daigas dzeja. Brīvprātīgo kustībai Rīgas pašvaldības institūcijās ir pievienojušies gan cilvēki ar iepriekšēju pieredzi šajā darbā (biedrībā “Svētās Ģimenes māja”, nodibinājumā “Caritas Latvija”), gan bez tās. Katra ceļš līdz brīvprātīgā darbam ir bijis citāds, bet katrs no mums ir sajutis tajā prieku un gandarījumu, sajutis to kā savu aicinājumu. Brīvprātīgie šo trīs ar pus mēnešu laikā ir darījuši dažādas lieliskas lietas – palīdzējuši pansionātu iemītniekiem nokļūt uz baznīcām (katoļu un pareizticīgo), lai piedalītos dievkalpojumos, rādījuši kristīgās filmas, devušies pastaigās, ekskursijās, veltījuši laiku sarunām gan klātienē, gan telefoniski, palīdzējuši sporta spēļu organizēšanā, kanisterapijā un citas. Tikšanās laikā secinājām, ka tās nebūt nav visas mūsu idejas, ko vēlamies realizēt. Atgādinām, ka mūsu sadarbības institūcijas ir SAC “Gaiļezers”, SAC “Mežciems”, SAC “Stella maris”, Bērnu un jaunieši centri, Rīgas pilsētas 1. slimnīca un Rīgas patversmes. Tikšanos noslēdzām ar kopīgu lūgšanu, jo tieši ticībā smeltais spēks un mīlestība var būt stiprs pamats tālākajam ceļam kopā ar tiem, kuri ir mums uzticēti. Kā savā vēstījumā V Vispasaules trūkumcietēju dienai raksta pāvests Francisks: “Nabadzīgie ir mūsu vidū. Cik evaņģēliski tas būtu, ja mēs varētu pateikt visu patiesību: arī mēs esam nabagi, jo vienīgi tā mēs patiešām varam viņus pazīt, lai viņi kļūtu par daļu no mūsu dzīves un par mūsu pestīšanas instrumentu.” Aizvien gaidām arī savā komandā jaunus brīvprātīgos, kuru sirdī deg vēlme kalpot savam tuvākajam vai vienkārši gūt jaunu pieredzi, lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Ja esi viens no viņiem, raksti – info@caritas.lv, vai zvani – 22 348 865 (Gunita). [foogallery id=”6053″]

Pāvesta Franciska vēstījums V Vispasaules trūkumcietēju dienā

2021. gada 14. novembrī, 33. parastā laika svētdienā “Trūcīgie ir vienmēr pie jums” (Mk 14, 7) 1. “Trūcīgie ir vienmēr pie jums” (Mk 14, 7). Šos vārdus Jēzus izteica dažas dienas pirms Pashas svētkiem, piedaloties pusdienu maltītē Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā. Kā stāsta evaņģēlists, kāda sieviete ienāca, turot rokā alabastra trauku ar dārgu tīras Nardes eļļu, kuru izlēja uz Jēzus galvas. Šāda rīcība izraisīja lielu izbrīnu un izsauca divas dažādas reakcijas. Pirmā bija sašutums klātesošo, tai skaitā mācekļu, vidū, kuri, ņemot vērā eļļas cenu, kas ir aptuveni 300 denāriji jeb strādnieka viena gada alga, uzskata, ka labāk būtu bijis to pārdot un iegūto naudu atdot trūcīgajiem. Svētā Jāņa evaņģēlijā šo viedokli pauž Jūdass: “Kāpēc šo svaidāmo eļļu nepārdeva par trīssimt denārijiem un tos neizdalīja nabagiem?” Un evaņģēlists piebilst: “To viņš sacīja ne tāpēc, ka viņam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis, un, naudas kuli pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tanī tika ielikts.” (Jņ 12, 5–6). Tā nav nejaušība, ka tik smagu kritiku izsaka nodevējs: tas pierāda, ka tie, kuri ignorē trūcīgos, ir Jēzus mācības nodevēji un nevar būt Viņa mācekļi. Atcerēsimies Origēna asos vārdus, izteiktus saistībā ar šo situāciju: “Jūdass tikai izlikās, ka viņam rūp trūcīgie. Ja tagad vēl ir kāds, kuram ir Baznīcas kase un kurš līdzīgi Jūdasam runā par nabagiem, taču pats pēc tam piesavinās to, kas tur ielikts, lai viņam ir Jūdasa daļa.” (Komentārs Mt 11, 9). Citāda bija reakcija no Jēzus puses, un tā ļauj dziļāk izprast sievietes žestu. Viņš saka: “Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie Manis ir darījusi.” (Mk 14, 6). Jēzus zina, ka Viņa nāve ir tuvu, un šajā žestā saskata zīmi savas miesas svaidīšanai pirms apbedīšanas. Un tas pārsniedz visu klātesošo iztēles spējas. Jēzus viņiem atgādina, ka Viņš ir pirmais visu trūcīgo vidū, ka Viņš ir visnabadzīgākais no nabagiem, jo pārstāv viņus visus. Dieva Dēls akceptē šīs sievietes žestu visu nabagu un vientuļo, visu atstumto un diskriminēto vārdā. Savukārt viņa savā sievišķīgajā jūtīgumā izrādās vienīgā, kura saprot Kunga dvēseles stāvokli. Viņa ir anonīma sieviete, varbūt tāpēc, lai pārstāvētu visu sieviešu pasauli, kurai gadsimtu gaitā nav bijis balsstiesību un kura ir cietusi no vardarbības. Šī sieviete kļūst par vienu no daudzām, kurai ir nozīmīga loma Kristus dzīves izšķirošajos brīžos: krustā sišana, nāve, apbedīšana un augšāmcelšanās. Sievietes bieži tiek diskriminētas un izstumtas no atbildīgām pozīcijām, Evaņģēlija lappusēs viņas parādās kā galvenās atklāsmes vēsturē. Jēzus piešķir šai sievietei lielu evaņģelizācijas misiju: “Patiesi es Jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, viņas piemiņai tiks stāstīts, ko tā darījusi.” (Mk 14, 9). 2. Šī spēcīgā “empātija” starp Jēzu un sievieti, kā arī tas, kā Viņš interpretē šo svaidīšanu ar eļļām, pretēji Jūdasa un citu sašutuma pilnajai reakcijai, dod vielu auglīgām pārdomām par nesaraujamu saistību starp Jēzu, nabadzīgajiem un Evaņģēlija sludināšanu. Jēzus mums atklāj Dieva Vaigu, kurš ir Tēvs, norūpējies par nabagiem, un ir tuvs viņiem. Visa Jēzus darbība apliecina, ka nabadzība nav nelaimīgs liktenis, bet ir konkrēta Viņa klātbūtnes zīme mūsu vidū. Mēs neatrodam Viņu, kur un kad gribam, bet iepazīstam Viņu nabagu dzīvē, viņu ciešanās un vajadzībās, tajos bieži vien necilvēcīgajos apstākļos, kādos viņi ir spiesti dzīvot. Un es nemitējos atkārtot, ka nabagi ir patiesi Evaņģēlija sludinātāji, jo viņi bija pirmie, kuri tika evaņģelizēti un aicināti uz līdzdalību Kunga priekā un valstībā (Mt 5, 3). Nabadzīgie vienmēr un visur evaņģelizē mūs, jo viņi ļauj mums arvien no jauna atklāt Tēva patieso seju. “Viņi mums var daudz ko iemācīt. Viņi ne tikai piedalās sensus fidei, bet arī savās ciešanās pazīst Kristu – cietēju. Mums jāļauj, lai viņi mūs evaņģelizē. Jaunā evaņģelizācija ir aicinājums atzīt nabagu esamības pestījošo spēku un nolikt viņus Baznīcas ceļa centrā. Esam aicināti ne tikai atklāt viņos Kristu un iestāties par viņu vajadzībām, bet arī būt viņu draugiem, ieklausīties viņos, viņus saprast un uzņemt sevī to noslēpumaino gudrību, ko Dievs mums vēlas nodot ar viņu starpniecību. Mūsu iesaistīšanās neaprobežojas tikai un vienīgi ar attīstības un atbalsta pasākumiem vai programmām. Gars mudina nevis uz pārmērīgu aktivitāti, bet vispirms jau uzmanību, kas tiek pievērsta otram cilvēkam, uzskatot, ka viņš ir tas pats, kas es. Šī mīlestības pilnā uzmanība ir iesākums patiesām rūpēm par otra cilvēka personu, un, ņemot to par pamatu, es vēlos pēc būtības meklēt viņa labumu” (Apust. adhortācija Evangelii Gaudium, 198–199). 3. Jēzus ne tikvien nostājas nabagu pusē, bet arī dala ar viņiem tādu pašu likteni. Tā ir spēcīga liecība Viņa mācekļiem jebkurā gadsimtā. Jēzus vārdi “trūcīgie ir vienmēr pie Jums” norāda, ka viņi nemitīgi ir ar mums, taču tas nedrīkst būt pašsaprotami un novest līdz vienaldzībai, bet tam jākļūst par pamudinājumu uz beznosacījuma dalīšanos ar dzīvi. Nabagi kopienai nav “ārējie” locekļi, bet gan brāļi un māsas, ar kuriem jādalās ciešanās, lai atvieglotu viņu grūto situāciju un marginalizāciju, lai palīdzētu atjaunot viņu cieņu un nodrošinātu viņiem nepieciešamo iekļaušanu sabiedrībā. No otras puses, ir skaidrs, ka labdarības akta priekšnoteikums ir devējs un saņēmējs, savukārt savstarpēja dalīšanās rada brālību. Nabagdāvanai ir gadījuma raksturs, bet savstarpējā dalīšanās ir paliekoša. Nabagdāvanai piemīt risks izsaukt gandarījuma sajūtu devējam, un tā var izradīties pazemojoša saņēmējam. Savukārt, savstarpēja dalīšanās stiprina solidaritāti un liek pamatus taisnīgumam. Tātad, ticīgie, kad vēlas redzēt Jēzu personīgi un Viņam pieskarties, zina, kur Viņu atrast. Nabagi ir Kristus sakraments, reprezentē Viņa personu un norāda uz Viņu. Mums ir daudz svēto, kuri ir dalījuši ar nabagiem savu dzīves projektu. Viņu vidū man nāk prātā tēvs Damjēns de Veusters, svētais apustulis, kurš darbojas ar spitālīgajiem. Ar milzīgu atsaucību viņš atbildēja uz aicinājumu doties uz Molokai salu, kura bija kļuvusi par geto spitālīgajiem, – lai dzīvotu un nomirtu ar viņiem. Viņš atlocīja piedurknes un darīja visu, ko varēja, lai uzlabotu dzīvi tiem, kuri bija nabadzīgi, slimi un izstumti. Viņš kļuva par ārstu un kopēju, neskatoties uz pastāvošo risku, un ienesa mīlestības gaismu šajā “nāves kolonijā”, kā toreiz dēvēja salu. Arī viņš pats saslima ar lepru, kas kļuva par zīmi viņa pilnīgajai atdevei to brāļu un māsu labā, kuriem viņš ziedoja savu dzīvi. Viņa liecība ir ļoti aktuāla arī mūsdienās, kad plosās koronavīrusa pandēmija. Nav šaubu, ka Dieva žēlastība

Noslēdzies Žēlsirdības projekts Silenes draudzē

Šogad laikā no 1. jūnija līdz 30. septembrim Silenes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudze īstenoja projektu “No sirds sirdij”. Projekts varēja notikt, pateicoties nodibinājuma “Caritas Latvija” žēlsirdības projektu konkursā iegūtajam finansiālajam atbalstam. Silenes draudzes pārstāve Sofija Mole norāda, ka projekta ietvaros tika sniegta dažāda veida palīdzība grūtībās nonākušies sirmgalvjiem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Tāpēc tika rīkotas vairākas aktivitātes, sniedzot gan materiālu, gan arī garīgu un emocionālu atbalstu, kliedējot viņu vientulību un atstumtību, uzlabojot noskaņojumu. Silenes baznīcā notika dievkalpojums nodomā par senioru veselību, atsevišķi seniori tika apciemoti mājās. Visiem tika piedāvata garīga literatūra, bet dievkalpojuma apmeklētāji saņēma arī dāvaniņas. “Ņemot vērā mērķauditorijas materiālās iespējas, veselības stāvokli un dzīves apstākļus, projekta gaitā tika organizēta iespēja senioriem saņemt pirts pakalpojumu,” skaidro S. Mole. Viņa paskaidroja, ka arī tiem cilvēkiem, kas dzīvo laukos un kuriem pirts ir, ir pašiem sarežģīti sagatavot to saviem spēkiem. Tāpēc tika kopumā izdalītas 90 ieejas biļetes Silenes sabiedriskās pirts apmeklējumam. Tāpat tika izdalītas 29 paciņas ar dažādām ikdienā nepieciešamām higiēnas precēm. Projektā kopumā piedalījās 45 Skrudalienas pagasta seniori un septiņi Silenes katoļu baznīcas locekļi. Projekta īstenotāji pauž pateicību nodibinājumam “Caritas Latvija” par lielisku iespēju palīdzēt veciem cilvēkiem un atvieglot viņu ikdienu. KABIA

Konference – diskusija: “Bērni ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenes Rīgā – mūsu rūpes un atbildība”

Noslēdzoties sabiedrības izglītības mēnesim par bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm aktuālo problemātiku, nodibinājums “CARITAS LATVIJA” 29. septembrī organizēja tiešsaistes konferenci – diskusiju – “Bērni ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenes Rīgā – mūsu rūpes un atbildība”. Konferenci atklāja Rīgas arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča ievadvārdi, norādot uz tematikas vertikālo dimensiju. Arhibīskaps uzsvēra katra cilvēka cieņu, jo ikvienu Dievs ir radījis pēc sava attēla un līdzības. Viņš minēja piemērus, ka bērni ar īpašām vajadzībām var būt resurss, kas sabiedrībā veicina solidaritāti un līdzdarbību, mudina uz empātiju, līdz ar to viņu klātbūtne var būt kā svētība, ko jāspēj apjaust. Turpinājumā ar prezentāciju par valsts sniegto atbalstu ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, uzstājās Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Jau pēc šīs pirmās prezentācijas izvērsās aktīvas dalībnieku diskusijas lieliskā pasākuma moderatora žurnālista Anša Bogustova vadībā, pateicoties kura prasmēm tikšanas noritēja ļoti pozitīvā atmosfērā. Nākamajā prezentācijā Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas ģimenēm un bērniem vadītāja Līga Tetere stāstīja par pašvaldības piedāvāto atbalstu un pakalpojumiem šai sabiedrības grupai. Noslēgumā arī nodibinājums “CARITAS LATVIJA” valdes priekšsēdētāja Inese Švekle dalījās ar nodibinājuma pieredzi sociālo pakalpojumu jomā bērniem ar invaliditāti un veiktās vecāku aptaujas rezultātiem. Spraigajās diskusijās tika meklēti jauni risinājumi, rastas atbildes vai vienkārši katrs varēja izteikt savu redzējumu un zināt, ka būs sadzirdēts un uzklausīts. Pasākums piesaistīja vairāk kā 60 dažādu jomu pārstāvjus – gan īpašo bērnu vecākus, gan profesionāļus, kuri strādā ar šiem bērniem ikdienā. Konferences – diskusijas izskaņā raisījās doma, ka šādas tikšanās varētu kļūt par ikgadēju tradīciju. Lai gan konferencē skartie jautājumi un situācijas nav vieglas, tomēr nevar nepiekrist A. Bogustova teiktajam, ka tiem, kuri dara labu savā ikdienā, katra diena kļūst par svētdienu. Konference ierakstā ir pieejama šeit – https://ej.uz/konference-diskusija Konference – diskusija tika rīkota ar Rīgas domes Labklājības departamenta finansiālu atbalstu.

Sabiedrības izglītības mēnesis

Septembri esam ieplānojuši kā sabiedrības izglītības mēnesi attiecībā par bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm. Tā mērķis ir plašāku sabiedrības grupu izglītošana par bērnu ar invaliditāti un viņu ģimeņu problēmu jautājumiem. Tā ietvaros notiks trīs semināri – lekcijas, ko vadīs pieredzes bagāti lektori un sava aroda speciālisti: 8. septembrī 17.30 – 19.00 “Biežākie veselības traucējumu iemesli bērniem ar funkcionāliem traucējumiem” (Dr. Anda Jansone) 19.00 – 20.30 “Veselības un sociālās rehabilitācijas pamatnostādnes – individuālais rehabilitācijas plāns” (Dr. Lolita Cibule) 15. septembrī 17.30 – 19.00 “Saskarsme un komunikācija ar bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ģimeni, kurā ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem” (Mg. Psych. Inese Lietaviete) 19.00 – 20.30 “Sociālās aprūpes pamatprincipi darbā ar bērniem ar invaliditāti atbilstoši viņu funkcionālajiem traucējumiem” (Mg. Sc. Educ. Ina Vīksniņa) 22. septembrī 17.30 – 19.00 “Rehabilitācija bērniem ar invaliditāti, t.sk. inovatīvas metodes” (Prof. Aivars Vētra) 19.00 – 20.30  “Sociālās sistēmas Rīgas pašvaldībā iespējas bērnu ar funkcionāliem traucējumiem atbalstam” (Zane Šteinerte, Rīgas Sociālais dienests). Savukārt 29. septembrī no plkst. 13.00 līdz 16.00 notiks konference – diskusija: “Bērni ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenes Rīgā – mūsu rūpes un atbildība”. Moderators – žurnālists Ansis Bogustovs. Konferences – diskusijas mērķis ir veicināt sabiedrības, tai skaitā mērķa grupas un speciālistu, izpratni par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm problēmām, veselības un sociālās funkcionēšanas uzlabošanas iespējām, līdzdarboties sociālās integrācijas jomā. Semināri un konference plānotas klātienē – “CARITAS LATVIJA” sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes māja” Ojāra Vācieša ielā 6 k-1, gan tiešsaistē – ZOOM platformā un https://www.facebook.com/CaritasLatvija. Lai reģistrētos dalībai klātienē vai ZOOM platformā – pieteikšanās līdz 06.09., rakstot – info@caritas.lv vai zvanot – 29 552 102 Semināri un konference tiek organizēti ar Rīgas domes Labklājības departamenta finansiālu atbalstu.    

Palīdzība migrantiem

Augusta pēdējā dekādē “CARITAS LATVIJA” nogādāja nepieciešamās lietas uz Latvijas – Baltkrievijas robežas esošajiem migrantiem, īpaši rūpējoties par ģimenēm ar maziem bērniem – segas, silto apģērbu, katlus ūdens sildīšanai un ēdiena gatavošanai āra apstākļos, pārtiku, rotaļlietas bērniem u.c. Sirsnīgi pateicamies visiem atsaucīgajiem cilvēkiem un organizācijām – biedrībai “Dari labu” par lietu un pārtikas ziedojumu, Ērikam par palīdzību ar transportu, Mārītei Kravalei-Pauliņai par operatīvo iesaistīšanos katlu un plēves iegādē, priesteriem Andrim Ševelim un Arnim Maziļevskim, biedrībai “Gribu palīdzēt bēgļiem” par sadarbību darbu koordinēšanā! Kopā darbojoties nevalstiskajām organizācijām, varam būt vienoti, palīdzot ikvienam cilvēkam krīzes situācijā humānu mērķu labā. Paldies Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes darbiniekiem par atsaucību. Tāpat arī mūsu brīvprātīgie (attēlā) palīdz izdalīt pārtiku patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Paldies viņiem!