Caritas.lv

Iesaisties
Ziedo
Menu

Autors: Caritas

Caritas. Identitāte. Misija. Garīgums.

“Caritas Latvija” ir prieks Latvijas Romas katoļu draudzēm dāvināt sen loloto un nesen izdoto rokasgrāmatu “Caritas. Identitāte. Misija. Garīgums”, kuru sastādīja “Caritas Latvija” biroja komanda. Rokasgrāmatas veidošanai un izdošanai savu piekrišanu deva organizācijas dibinātājs – Latvijas Bīskapu konference. Izdevuma prezentācijas pasākumā, 10.novembrī, “Caritas Latvija” valdes priekšsēdētāja Inese Švekle sacīja: “Novēlu, lai rokasgrāmata  iedvesmo arvien vairāk cilvēku pārdomāt savā sirdī aicinājumu kļūt par  draudžu Caritas brīvprātīgajiem, un ir labs palīgs žēlsirdības darbos, palīdzot tiem, kuri nonākuši grūtībās.” Rokasgrāmatas mērķis ir izglītot, atbalstīt un nodrošināt kopīgu vīziju cilvēkiem, kuri ir iesaistīti žēlsirdības darbā un darbojas Latvijas Romas Katoļu Baznīcas vārdā, īpaši draudžu Caritas brīvprātīgajiem. Tas ir būtiski, ka visi Caritas darbā iesaistītie (darbinieki, brīvprātīgie un ticīgā tauta) zina un paliek uzticīgi misijai, kas viņiem ir uzticēta. “Caritas Latvija” valdes loceklis, priesteris Andris Kravalis, rokasgrāmatas ievadvārdos raksta, “lai šī brošūra palīdz iepazīt starptautisko Dieva žēlsirdības kalpošanas kustību – Caritas, iesaistīties tajā un īstenot tās misiju mūsu draudzēs un sabiedrībā!”. Mums ir cerība, ka šis izdevums palīdzēs jums labāk izprast un pareizi formulēt to, kas mēs esam un kāda misija mums ir uzticēta no Baznīcas, Baznīcā un sabiedrībā. Rokasgrāmatas sākumā izvēlējāmies rakstīt par Caritas identitāti, misiju un garīgumu, jo Kristus mīlestība mūs skubina (2Kor 5,14) un iedvesmas avots ir Dieva Vārds, Baznīcas tradīcija, Katoliskās Baznīcas mācība, tāpat arī to cilvēku dzīve, kuriem mēs kalpojam. Tāpat rokasgrāmatā būs noderīga informācija draudžu karitatīvajai darbībai, draudžu Caritas izveidei un darbam. Noslēgumā ir sniegtas īsas biogrāfijas Caritas debesu aizbildņiem: svētais Mārtiņš de Porres, svētā māte Terēze no Kalkutas un svētais Oskars Romero. Rokasgrāmatas “Caritas Latvija” nacionālais birojs nogādās diecēžu bīskapiem, kuri tālāk tās nodos savu diecēžu priesteriem un draudzēm vairākos bezmaksas eksemplāros. Dieva svētību vēlot visiem, kas īsteno vienu no Baznīcas uzdevumiem – mīlestības kalpojumu, “Caritas Latvija” [foogallery id=”4447″]  

Attīstības plāns 2019.-2021.gadam

“Caritas Latvija” attīstības plāns ietver četrus darbības virzienus un katrs no tiem ir vērsts, lai sasniegtu četrus konkrētus rezultātus: 1) organizācijas identitātes, kapacitātes un profesionālisma stiprināšana – a) Caritas tīkla stiprināšana draudzēs; b) projektu vadības spējas stiprināšana; c) Caritas Akadēmijas izveide; d) komunikācijas plāna ieviešana; 2) strukturālās plānošanas izvēršana – a) “Caritas Internationalis” vadības standartu ieviešanas uzlabošana; b) 2021.-2023.gada stratēģiskā plāna sagatavošana; c) diecēzes līmeņa Caritas centra izveide; d) dažāda līmeņa partnerību stiprināšana; 3) rūpes par sabiedrības atstumtajām grupām – a) sociālā pakalpojuma nodrošināšana bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm; b) ģimeņu atbalsta programmas izstrāde; c) sociālā riska grupas atbalsta programmas izstrāde; d) dažādu sociālo grupu interešu aizstāvība; 4) finansiālās stabilitātes veicināšana – a) maksas sociālo pakalpojumu ieviešana; b) mentoringa un supervīziju pakalpojuma ieviešana; c) līdzekļu piesaistes plāna ieviešana; d) sociālās uzņēmējdarbības projekta ieviešana.

14. dzimšanas dienu “Caritas Latvija” sagaida ar jaunu valdi

Šī gada otrajā pusē ir mainījusies organizācijas “Caritas Latvija” vadība. Latvijas Bīskapu konference par organizācijas valdes priekšsēdētāju ir iecēlusi Inesi Švekli, valdē turpmāk darbosies valdes locekļi Jānis Balevičs un priesteris Andris Kravalis. Darbu “Caritas Latvija” birojā turpinās līdzšinējās darbinieces – biroja un projektu vadītāja Egita Volinska un projektu vadītāja Anna Eižvērtiņa. Kā norāda organizācijas pārstāve Egita Volinska, galvenā izmaiņa valdē ir tā, ka turpmāk tajā būs vairāk laju, kas ar savām zināšanām un pieredzi varēs iesaistīties organziācijas darbībā. Līdz šim “Caritas Latvija” vadībā bija trīs priesteri: Ingars Stepkāns, Marcins Vozņaks un Lauris Malnačs. “Mēs pateicamies viņiem par morālo atbalstu un ieguldīto darbu”, saka E. Volinska, bet arī pauž izpratni, ka lielā noslogotība liedza priesteriem pilnībā iesaistīties organizācijas darbībā. “Organizācijai ir nepieciešama attīstība un iepriekšējo septiņu gadu laikā galvenā “Caritas Latvija”  nacionālā biroja darbība bija vērsta uz draudžu “Caritas” izveidi, brīvprātīgo apmācībām, garīgo formāciju un jauniešu iesaisti žēlsirdības darbos, un ir pienācis laiks spert nākamo attīstības soli. “Caritas” kā Mātes Baznīcas rokas daudz efektīgāk vēlas atbildēt līdzcilvēku vajadzībām, tāpēc ir nepieciešama arī profesionālas palīdzības sniegšana un dažādu sociālo grupu interešu aizstāvība,” skaidro “Caritas” pārstāve. Jaunās valdes pārstāvji uzsver, ka plāno turpināt iesākto darbu, tas ir,  veicināt draudžu “Caritas” attīstību, gādāt par apmācībām un garīgo formāciju brīvprātīgajiem, kā arī attīstīt darbības loku, sniedzot profesionālus sociālos pakalpojumus. Kopumā “Caritas Latvija” attīstības plāns 2019. -2021. gadam ietver četrus galvenos mērķus: organizācijas identitātes, kapacitātes un profesionālisma stiprināšanu; strukturālās plānošanas izvēršanu; rūpes par sabiedrības atstumtajām grupām; finansiālās stabilitātes veicināšanu. Lai iepazītos ar jauno “Caritas Latvija” valdi, apmeklētu organizācijas jaunās biroja telpas Vecrīgā, kā arī kopā svinētu “Caritas Latvija” 14. dzimšanas dienu, ikviens interesents būs mīļi gaidīts sestdien, 10. novembrī, pl. 10 uz pateicības Svēto Misi Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Pl. 11  sadraudzība, biroja telpu iesvētīšana, tikšanās ar valdi un dažādi pārsteigumi sekos Svētās Ģimenes mājā Klostera ielā 5/7. Lūgums ierasties ar groziņu kopīgam svētku mielastam. LRKB IC Foto (no kreisās): Jānis Balevičs, Inese Švekle, Birgita Ertla (“Caritas Austrija”), Egita Volinska, Marks Somers (“Caritas Europa”).  

Paldies par ziedojumiem cietušajiem Indonēzijā

Vairāk nekā pirms mēneša – 28.septembrī – Indonēzijas piekrasti satricināja spēcīga 7.5 balles zemestrīce, kas, savukārt, izraisīja cunami, kura viļņi sasniedza pat 6 metru augstumu. Šo dabas katastrofu rezultātā bojā gājuši vairāk nekā 2000 cilvēku un vairāk nekā 10 000 ir nopietni ievainoti. Arī “Caritas Latvija” aicināja ziedot Indonēzijā cietušajiem un izsakām sirsnīgu pateicību visiem, kuri tam atsaucās. Šim mērķim nodibinājuma kontā ir ieskaitīti 270 EUR, kas tiks ieskaitīti “Caritas Internationalis” un nodoti tālāk atbalsta sniegšanai cietušajiem. Indonēzija ir ļoti blīvi apdzīvota, tajā ir 260 miljoni iedzīvotāji un tā ir iedzīvotāju skaita ziņā ceturtā lielākā valsts pasaulē. Tāpēc saprotams, ka ir cietuši tik daudz cilvēku – vismaz 67 000 mājas ir iznīcinātas vai bojātas, vairāk nekā 87 000 cilvēku dzīvo pagaidu nometnēs, bet daudz vairāk dzīvo pie radiem vai draugiem. Vissmagāk skartajā piekrastes apvidū ir iznīcināti 80 % māju. Tuvākā gada laikā “Caritas” sniegs palīdzību visvairāk cietušajos reģionos – Palu, Sigi un Donggala – nodrošinot 4 300 ģimeņu pamatvajadzības, apmācot kā rīkoties iedzīvotājus līdzīgās katastrofu situācijas nākotnē, sniedzot psihosociālo atbalstu cietušajiem. Tā ir tikai daļa no vajadzību aisberga, tāpēc turpināt ziedot var, ejot uz šo saiti – https://www.caritas.org/donation/indonesia-tsunami-and-earthquake-relief/.

Apmācības brīvprātīgajiem palīgiem ģimenēm ar “īpašiem” bērniem

Jau vairākus gadus, pateicoties organizācijas “Caritas Latvija” atbalstam, ir notikuši dažādi pasākumi un iniciatīvas ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tās ir gan vasaras nometnes, gan regulāras tikšanās, sporta aktivitātes un izbraucieni, kas notiek sadarbībā ar Jauniešu pastorālās mājas jauniešiem. Šogad “Caritas Latvija” saņēma reģistrācijas apliecību trīs sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar kustību traucējumiem – dienas aprūpes centram (Rīgā, O.Vācieša ielā 6), aprūpei mājās un sociālajai rehabilitācijai (Rīgā, Klostera ielā 5/7, Svētās Ģimenes Mājā). Plānots, ka šos sociālos pakalpojumus varētu uzsākt 2019. gada pavasarī. “Aprūpe mājās” pakalpojumā ir paredzēts sniegt atbalstu 10 klientiem dienā, dienas apūpes centrā – 15 bērniem un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – 20 bērniem. Lai jau tagad sāktu gatavot brīvprātīgos, kas varētu sniegt atbalstu mājās ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, 5., 12., 20. un 26. novembrī notiks īpaši semināri. Tajos tiks apskatītas vairākas tēmas: sociālās aprūpes pamatprincipi un palīdzība; mākslas terapijas iespējas invalīdu aprūpē; saskarsme un komunikācija ar ģimeni, kurā ir bērns ar invaliditāti; ergoterapeita ieteikumi bērnu ar invaliditāti aprūpē. Semināru lektori būs Inese Lietaviete (Mg. Psych., klīniskais psihologs, kognitīvi – biheiviorālai terapeits), Vineta Preisa (Mg. Paed., sociālais pedagogs), Agnese Kārkliņa (ergoterapeits), Edīte Krēvica (Mg. sc. sal., sertificēta mākslas terapeite). Semināru lektori ir savas jomas profesionāļi ar lielu darba pieredzi un zināšanām gan par dažādām bērnu diagnozēm, to īpatnībām, gan veidiem, kā vislabāk palīdzēt ģimenei. Kā pastāstīja “Caritas Latvija” pārstāve V. Preisa, kas ir atbildīga par semināru organizēšanu, apmācību cikls paredzēts 30 cilvēku grupai, taču tiks uzņemti visi interesenti, ja telpas ietilpība to ļaus. “Kļūt par brīvprātīgo, kurš palīdz ģimenei vai kādam grūtībās nonākušam cilvēkam, noteikti var jebkurš, kurš sajūt sevī šo aicinājumu. Tomēr būtu svarīgi izvērtēt, vai manas zināšanas un prasmes ir atbilstošas tam, lai tiešām sniegtu nepieciešamo atbalstu, nevis vienkārši apliecinātu savu labo gribu palīdzēt. Tāpēc arī organizējam šo semināru ciklu, lai cilvēkiem, kuri vēlas vai jau palīdz kādai ģimenei, kurā ir bērns ar īpašām vajadzībām, sniegtu ieskatu nepieciešamajās zināšanās, kuras tālāk varētu vēl pilnveidot,” skaidro V. Preisa. Viņa arī uzsver, ka prakse pierāda – zināšanas ir nepieciešamas. “Zināšanas par dažādu diagnožu specifiku iedrošina arī palīdzētāju mērķtiecīgākai un pārliecinātākai darbībai, kā arī pasargā no iespējām negribot nodarīt kādu kaitējumu ģimenei vai bērnam. Bieži vien nepareizi novērtējot bērna spējas un vajadzības, tiek kavētas bērna attīstības iespējas. Daudziem „palīdzēt” nozīmē izdarīt bērna vietā. Taču tas ir aplami, jo tādējādi bērnam tiek liegta attīstība.” Atbalsts ģimenēm ir nepieciešams, par to liecina līdžinējā “Caritas” pieredze šai jomā. Tāpat ir skaidrs, ka Rīgā un citās lielākajās pilsētās profesionāļu pieejamība dažādu pakalpojumu nodrošināšanai šādām ģimenēm visdrīzāk ir labāka nekā reģionos, spriež V. Preisa. Tādēļ, viņasprāt, īpaši būtu jāpievērš uzmanība, kā palīdzēt šādām ģimenēm lauku rajonos vai mazpilsētās. Ļoti vērtīgs šādās situācijās būtu arī draudžu locekļu atbalsts. Iedrošinot pieteikties apmācībai, V. Preisa uzsver: “Lai darbotos šajā jomā, laikam vissvarīgākais ir apjaust, ka katrs cilvēks, katrs bērns ir unikāls, ka, neraugoties uz mūsu zināšanām un iegūto pieredzi, jāspēj katru bērnu uzlūkot ar lielu pietāti un vēlmi izzināt tieši viņa vajadzības. Šis ir kalpošanas aicinājums. Tas nozīmē – spēt savas vēlmes un iegribas pakārtot bērna un viņa ģimenes patiesajām vajadzībām.” Apmācība būs bez makas un pieteikties var vēl līdz 2. novembrim, rakstot uz e-pastu: info@caritas.lv vai zvanot uz tālruni: 29448456. Pēc semināru apmeklēšanas tiks izsniegti sertifikāti. Projektu finansiāli atbalsta Rīgas domes Labklājības departaments. LRKB IC

Aicinājumi Vispasaules trūkumcietēju dienai tuvojoties

18. novembrī, dienā, kad Latvija svinēs savu simtgadi, pasaulē tiks atzīmēta arī Vispasaules trūkumcietēju diena. Šogad tā tiks atzīmēta otro gadu, un pāvests Francisks aicina katoļu kopienas visā pasaulē sadzirdēt nabagā saucienu un viņam atbildēt. Kā šīs dienas tēma šogad ir izraudzīti 37. psalma vārdi “Šis nabags sauc un Kungs viņu uzklausa” (Ps 34,7). Pāvests ir sagatavojis arī vēstījumu, kurā citastarp aicina Trūkumcietēju dienā “pabarot nabagos”. Viņš norāda, ka aizvadītajā gadā vairākās diecēzēs kopīgs mielasts bagātināja svinības. “Daudzi atrada mājas siltumu, svētku ēdiena prieku un solidaritāti no to cilvēku puses, kuri vēlējās dalīties mielastā vienkāršā un brālīgā veidā. Es vēlētos, lai arī šogad un nākotnē šī diena tiktu svinēta priekā par atkal atklāto iespēju būt kopā. Lūgties kopā kopienā un dalīties svētdienas mielastā,” raksta pāvests. Tāpēc arī organizācija “Caritas Latvija”, kuras redzeslokā ir daudzi trūkumcietēji un pasaules atstumtie, aicina draudzes un ikvienu labas gribas cilvēku rūpīgi iedziļināties pāvesta vēstījumā un īstenot šo soli – kopīgu mielastu. “Katoļu diecēzes un žēlsirdības organizācijas, kopienas tiek iedrošinātas organizēt svētku maltīti cilvēkiem, kas piedzīvo trūkumu, doties uz patversmēm, cietumiem, slimnīcām, pansionātiem, rehabilitācijas centriem un citur, lai šie pāvesta vārdi var aizsniegt ikvienu. 18. novembris, kad svinam arī Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu, var kļūt par iespēju pie ģimenes vai draugu pulka svinību galda aicināt arī cilvēkus, kas ir vientuļi un sabiedrības atstumti,” mudina “Caritas Latvija” pārstāve Egita Volinska. Viņa arī aicina visu novembra mēnesi savu iespēju robežās veltīt tam, lai īstenotu pāvestam tik tuvo “satikšanās kultūru” ar cilvēkiem, kuriem ikdienā paskrienam garām. Atsaucoties pāvesta aicinājumam, “Caritas Latvija” ir ieplānojusi vairākas novembra aktivitātes. Tā sestdien, 3. novembrī, organizācija kopā ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta maģistrantūras pirmā kursa studentiem dosies pie Žēlsirdības misionārēm, lai praktiski palīdzētu un būtu kopā ar bezpajumtniekiem zupas virtuvē. Savukārt svētdien, 4. novembrī, kad tiek atzīmēta Bāreņu svētdiena, draudzes var ne tikai lūgties par bērniem, kas nesaņem vecāku mīlestību un rūpes, bet arī tikties ar ģimenēm, kas ir adoptējušas bērnus, kļuvušas par audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm vai mentoriem, kā arī apmeklēt bērnus ārpusģimenes aprūpes iestādēs. 18. novembrī pl. 18.30 Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles “Caritas” grupa svinēs Svēto Misi kopā ar cilvēkiem, kas saņem draudzes “Caritas” materiālo un garīgo atbalstu. Pēc dievkalpojuma paredzēta svinīga sadraudzība. Ja kādam ir vēlēšanas šo pasākumu atbalstīt, pastāv iespēja sagatavot nelielas dāvaniņas un līdz 18. novembrim tās nogādāt katedrāles pārtikas lādē. Savukārt sestdien, 24. novembrī, pl. 12 “Caritas Latvija” organizē sadraudzības pasākumu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Pasākums notiks Rīgā, O.Vācieša ielā 6, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudzes mājā. Pasākumu var atbalstīt gan ar savu brīvprātīgo kalpošanu gan finansiālo atbalstu turpmākajam “Caritas” darbam šai mērķa grupai. Lai Vispasaules trūkumcietēju diena kļūtu ne tikai par lokālu notikumu, “Caritas Latvija” aicina pievienoties starptautiskai inicaitīvai, ko īsteno Žēlsirdības misionāru laju kopiena. Tā aicina 18. novembrī veidot “Lūgšanu tiltu” par visiem, kas dzīvo trūkumā. Šī iniciatīva radās pērn, un tajā piedalījās cilvēki ko vairāk nekā 100 vietām. Iniciatīvā var piedalīties gan draudzes, gan individuāli cilvēki, kas apņemas 18. novembrī konkrētā laikā lūgties par trūkumcietējiem. Lai pievienotos “Lūgšanu tiltam”, līdz 17. novembrim var rakstīt iniciatīvas autoriem uz e-pastu: kontakt@svd-partner.eu vai arī līdz 9. novembrim “Caritas Latvija” uz e-pastu: info@caritas.lv, norādot valsti, vietu, savu vārdu vai arī draudzi. Visas lūgšanu vietas tiks apkopotas un publicētas mājaslapā https://www.svd-partner.eu/welttag-der-armen/. Lai dalītos par savām idejām un iniciatīvām, kas tiks īstenotas, atzīmējot Vispasaules trūkumcietēju dienu, “Caritas Latvija” aicina rakstīt uz e-pastu: info@caritas.lv. LRKB IC

Pāvesta Franciska vēstījums otrajā Vispasaules trūkumcietēju dienā

Šis nabags sauc un Kungs viņu uzklausa 1. “Šis nabags sauc un Kungs viņu uzklausa” (Ps 34,7). Psalmista vārdi kļūst arī par mūsējiem brīdī, kad tiekam aicināti sastapties ar dažādiem ciešanu un marģinalizācijas apstākļiem, kuros dzīvo daudzi mūsu brāļi un māsas, ko esam pieraduši apzīmēt ar vispārīgo terminu “nabagi”. Cilvēkam, kurš šos vārdus raksta, šie apstākļi itin nemaz nav sveši. Tieši otrādi, viņš pats ir pieredzējis nabadzību, bet tomēr viņš to pārvērš slavas un pateicības Kungam dziesmā. Šis psalms šodien ļauj arī mums, kas esam iestiguši visdažādākajos nabadzības veidos, saprast, kuri ir tie īstie trūkumcietēji, kuriem esam aicināti pievērst savu skatienu, lai sadzirdētu viņu saucienu un saskatītu viņu vajadzības. Vispirms mums ir teikts, ka Kungs uzklausa nabagus, kas sauc uz Viņu, un ir labs pret tiem, kuri meklē Viņā patvērumu ar skumju, vientulības un atstumtības plosītu sirdi. Viņš dzird tos, kuru cieņa tiek mīdīta, un, kuriem, neskatoties uz to, pietiek spēka, lai paceltu savu skatienu uz augšu un saņemtu gaismu un mierinājumu. Viņš dzird tos, kuri tiek vajāti maldīgas taisnības vārdā, kurus apspiež politikas, kas nav sava vārda cienīgas, un kuri ir vardarbības iebiedēti; un kuri tomēr apzinās, ka Dievs ir viņu Glābējs. No šīs lūgšanas īpaši iznirst pamestības sajūta un paļāvība uz Tēvu, kurš uzklausa un pieņem. Uz šo vārdu viļņa varam daudz dziļāk izprast, ko Jēzus gribēja teikt ar svētību: “Svētīgi garā nabadzīgie, jo viņiem pieder debesu valstība” (Mt 5,3). Ņemot vērā šo vienreizējo un, visādā ziņā, nepelnīto un pilnībā neizsakāmo pieredzi, rodas tomēr vēlēšanās nodot to tālāk citiem – vispirmām kārtām tiem, kuri, kā psalmists, ir nabagi, tiek atstumti un marģinalizēti. Patiešām, nevienam nav jājūtas izslēgtam no Tēva mīlestības – īpaši, šajā pasaulē, kas bieži vien noliek priekšā bagātības kā visaugstāko labumu un ved pie noslēgšanās sevī. 2. Psalmā tiek izmantoti trīs darbības vārdi, lai raksturotu nabaga attieksmi un viņa attiecības ar Dievu. Pirmkārt, vārds “saukt”. Nabadzību nevar izteikt vienā vārdā. Tā kļūst par saucienu, kas paceļas uz debesīm un aizsniedz Dievu. Ko tad citu izsaka trūcīgā cilvēka sauciens, ja ne viņa ciešanas un vientulību, viņa vilšanos un cerību? Mēs varam jautāt: Kā tas var būt, ka šis sauciens, kas paceļas līdz pat Dievam, nespēj nonākt līdz mūsu ausīm, un mēs paliekam vienaldzīgi un nejūtīgi? Šajā Dienā mēs esam aicināti veikt nopietnu sirdsapziņas izmeklēšanu, lai saprastu, vai patiešām esam spējīgi sadzirdēt trūkumcietējus. Lai saklausītu viņu balsi, mums ir nepieciešams palikt klusumā un ieklausīties. Ja mēs paši pārāk daudz runājam, tad nespēsim viņus sadzirdēt. Es bīstos, ka daudzas iniciatīvas, lai cik tās būtu nozīmīgas un vajadzīgas, bieži vien tiek rīkotas, lai mēs vairāk izpatiktu sev nekā patiesi atbildētu nabagu saucienam. Šādā gadījumā mēs nespējam adekvāti atbildēt viņu saucieniem un just līdzi viņu stāvoklim. Mēs esam tik ļoti iesprostoti šajā kultūrā, kas spiež mūs skatīties spogulī un pārlieku nodarboties ar sevi, ka domājam, ka pietiek tikai ar kādu nesavtīgu žestu un nav vajadzības tieši iesaistīties. 3. Otrais darbības vārds: “atbildēt”. Psalmists saka, ka Kungs ne tikai dzird nabaga saucienu, bet arī atbild. Kā to apliecina visa pestīšanas vēsture, Viņa atbilde ir mīlestības pilnā dalīšanās ar trūkumu cietošā cilvēka stāvokli. Tā tas notika tad, kad Ābrahams, neraugoties uz savu un sievas Sāras vecumu un to, ka viņiem nebija bērnu, izteica Dievam vēlmi pēc pēcnācēja (sal. Rad 15,1-6). Tā tas notika, kad Mozus degošajā ērkšķu krūmā, kas dega un nesadega, saņēma dievišķā vārda atklāsmi un misiju izvest tautu no Ēģiptes (sal. Izc 3,1-15). Un šī atbilde apstiprinājās visā tautas ceļojumā cauri tuksnesim: kad tā cieta badu un slāpes (sal. Izc 16,1-16; 17,1-7) un kad krita vislielākajā postā, tas ir, neuzticībā derībai un elkdievībā (sal. Izc. 32,1-14). Dieva atbilde trūkumcietējam vienmēr ir pestīšanas atbilde, lai dziedētu dvēseles un miesas ievainojumus, atjaunotu taisnību un palīdzētu atkal dzīvot cienīgu dzīvi. Dieva atbilde ir arī aicinājums katram, kurš uz Viņu tic, darīt to pašu savu cilvēcisko iespēju robežās. Vispasaules trūkumcietēju diena būs maza atbilde, kas no visas visā pasaulē izkaisītās Baznīcas puses būs adresēta visu veidu un visu zemju nabagiem, lai tie nedomātu, ka viņu sauciens ir bijis tukša skaņa. Iespējams, tā ir kā ūdens piliens nabadzības tuksnesī; un tomēr tā var kļūt par dalīšanās zīmi visiem tiem, kuri cieš trūkumu, lai tie sajustu kāda brāļa vai kādas māsas aktīvo klātbūtni. Nabagiem nav vajadzīgi starpnieki. Viņiem ir vajadzīga personīga iesaistīšanās no to puses, kuri dzird viņu saucienu. Lai cik nepieciešama un providenciāla pirmajā brīdī būtu palīdzības sniegšana, ticīgo rūpes nevar ar to aprobežoties. No viņiem tiek prasīta šī “mīlestības pilnā uzmanība” (apust. pamud. Evangelii gaudium, 199), kuras rezultātā otrs cilvēks tiek cienīts kā persona un tiek meklēts viņa labums. 4. Trešais darbības vārds ir „atbrīvot”. Bībeles nabadzīgais dzīvo ar pārliecību, ka Dievs iestāsies viņa labā, lai tam atgrieztu cieņu. Nabadzība nav meklēta, bet egoisma, augstprātības, alkatības un netaisnīguma radīta. Seni kā cilvēks ļaunumi, bet vienmēr grēki, kas iesaista daudzus nevainīgus, novedot līdz dramatiskām sociālām konsekvencēm. Darbība, ar kuru Kungs atbrīvo, ir pestīšanas akts tiem, kas parādīja Viņam savas bēdas un bažas. Nabadzības važas tiek sarautas ar Dieva iejaukšanās spēku. Daudzi psalmi vēstī un svin šo pestīšanas vēsturi, kura atbilst nabaga personīgajai dzīvei: „Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko nabadzīgā postu, nav apslēpis no tā savu vaigu, bet ir to uzklausījis, kad tas sauca pēc palīdzības” (Ps 22,25). Iespēja kontemplēt Dieva vaigu ir Viņa draudzības, Viņa tuvības, Viņa pestīšanas zīme. „Tu esi uzlūkojis manu postu un zinājis manas dzīves bēdas; […] Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā” (Ps 31,8-9). Veltīt trūkumcietējam „plašāku vietu” ir tas pats, kas atbrīvot viņu „no mednieku cilpas” (Ps 91,3), izraut no viņa ceļā izliktā slazda, lai viņš varētu brīvi staigāt un skatīties uz dzīvi ar skaidrām acīm. Dieva pestīšana ir kā roka, kura stiepjas pretī nabadzīgajam, ir atvērta uzņemšanai, aizstāv un ļauj just viņam vajadzīgo draudzību. Ar šo konkrēto un taustāmo tuvību iesākas patiess atbrīvošanas ceļš: „Katrs kristietis un katra kopiena tiek aicināta būt par Dieva instrumentu nabagu atbrīvošanai un paaugstināšanai, lai tie varētu pilnībā integrēties sabiedrībā; tas paredz, lai mēs būtu paklausīgi un uzmanīgi, dzirdot nabaga saucienu un viņam palīdzot (Evangelii gaudium, 187). 5. Es esmu ļoti aizkustināts, zinot,

Atziņas pēc pāvesta vizītes, kalpojot cilvēkiem ar invaliditāti

Vēlamies dalīties ar pāris fotogrāfijām un zīmējumiem no nesen piedzīvotās pāvesta Franciska vīzītes Aglonā, kurā “Caritas Latvija” bija uzticēta cilvēku ar īpašām vajadzībām koordinēšana un izvietošana divos sektoros. Dalībai bija pieteikušies 67 cilvēki ratiņkrēslos un 67 cilvēki ar cita veida invaliditāti, katram līdzi devās viens pavadonis. Dažādu apstākļu dēļ trešā daļa no tiem, kuri vēlējās piedalīties, tomēr neatbrauca, bet prieks un pateicība ir par visiem, kuri atbrauca un varēja piedalīties Sv. Misē, pateicoties savu ģimenes locekļu, draudzes cilvēku un Caritas brīvprātīgo no Rīgas Sv. Alberta draudzes, Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzes un darbinieku no dienas centra “Saule” atbalstam. Lūk, brīvprātīgo atziņas, palīdzot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nokļūt Aglonā un piedalīties pāvesta Franciska vadītajā Sv. Misē. Sandra: “Cilvēki, par kuriem rūpējos, ir ļoti apmierināti un priecīgi. Es esmu priecīga, ka tur biju.” Alise: “Man patika. Priecājos, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām smējās, runājās savā starpā, jokojās.” Zemāk redzami arī zīmējumi un atsauksmes no dienas centra “Saule” klientiem: Rivo: “Atbraucām uz Aglonu, iegājām bazilikā, sākām lūgties! Priesteris runāja. Pēc tam gājām uz ģimnāziju, ēdām vakariņas, pēc tam gājām gulēt! No rīta ēdām brokastis, aizgājām paskatīties Aglonu. Tad gājām pusdienās, pēc tam atpakaļ uz laukumu. Helikopterī atbrauca pāvests Francisks, pēc tam ēdām vakariņas un braucām mājās!” Alise: “Priecājos satikt pāvestu klātienē un piedalīties Svētajā Misē. Izlīgu ar draugiem. Šajā svētceļojumā guvu garīgu gandarījumu un prieku, iedvesmu un garīgu stiprinājumu. Guvu spēku garīgai kalpošanai, kristīgai dzīvei, vēlēšanos darīt un nepadoties!” [foogallery id=”4373″]