Video sociālie stāsti
Projekta “Sper soli pasaulē” ietvaros izveidoti video sociālie stāsti bērnu un jauniešu ar autiska spektra traucējumiem (AST) vecākiem, asistentiem un pedagogiem. Video sociālie stāstu izmantošana veicina bērnu, jauniešu un pieaugušo ar AST pozitīvu uzvedību sadzīvē un sabiedriskās vietās. Tie palīdz saprast vienkāršas un sarežģītas sadzīves situācijas, iemācīties sabiedrībā pieņemtās normas, sekmē komunikācijas un saziņas iemaņas, līdz ar to – bērnu un jauniešu ar AST integrāciju sabiedrībā. Projekts tika īstenots no 2017.gada 1.marta līdz 10.novembrim, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas projektu konkursa finansējumam . Video sociālie stāstu tēmas – emocijas, pārtikas veikals, skola, lidosta, stomatologs, spēles, sabiedriskais transports, kafejnīcas apmeklējums, frizētava, atrakciju parks un apģērbu un apavu pirkšana. Video sociālie stāsti ir pieejami Caritas Latvija youtube kanālā. Kas ir sociālie stāsti? Sociālie stāsti ir metode, kas palīdz bērniem un pusaudžiem saprast dažādas sociālās situācijas, kā arī attīsta empātijas spējas izprast citu cilvēku rīcību, domas un jūtas. Sociālos stāstus radīja Kerola Greja (Carol Gray) 1991. gadā kā metodi palīdzībai bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Sociālie stāsti drīz vien pierādīja sevi kā veiksmīga izglītošanas un atbalsta metode ne vien bērniem ar autismu, bet arī citiem bērniem un jauniešiem, kuriem jāpalīdz tikt skaidrībā ar dažādām mūsu dzīves situācijām. Tie var būt rakstiski stāsti, ar attēliem veidoti un papildināti stāsti vai stāsti nelielu videofilmiņu veidā. Sociālo stāstu mērķis nav nosodīt, pamācīt vai izrīkot. Tie sniedz draudzīgu informāciju, kas pastāsta un izskaidro nerakstītos sociālos likumus, ko parasti uzskatām par pašsaprotamiem. Metode palīdz izprast, kā labāk rīkoties dažādās dzīves situācijās – gan ikdienišķās, kā piemēram, sasveicināšanās no rīta, pārvietošanās sabiedriskajā transportā utml., gan arī neikdienišķās, kuras mēs ceram, ka bērns nekad nepieredzēs, piemēram, apmaldīšanās lidostā. Gan vecāki, gan bērni jutīsies drošāki, ja viņi jau iepriekš zinās, kā rīkoties. Kam tie domāti? Sociālie stāsti var būt noderīgi: 1) bērniem un jauniešiem ar autiska spektra traucējumiem. Viena no pamatproblēmām autiska spektra traucējumu gadījumā ir grūtības izprast citu cilvēku domas, jūtas, rīcību un tās motivāciju. Tāpēc sociālie stāsti var būt viens no palīdzības veidiem, kā draudzīgā veidā paskaidrot notiekošo. 2) bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, kuriem ir grūtības izprast dažādas dzīves situācijas. Cilvēkiem, kas ir ļoti introverti, nedroši un kautrīgi, ar traumatisku vai nepietiekamu sociālo pieredzi bērnībā, mēdz būt grūtības saprast, kā jārīkojas vai kādi ir citu cilvēku rīcības motīvi. Ir ģimenes, kuras dzīvo sociālā izolācijā. Nonākot skolā septiņu gadu vecumā, bērnam var pietrūkt prasmju un dzīves pieredzes par to, kā uzvesties vai rīkoties atsevišķās situācijās. 3) sociālie stāsti var būt noderīgi bērnudārziem, parastajām un speciālajām izglītības iestādēm, kā arī skolām ar iekļaujošo izglītību. Sociālos stāstus var izmantot gan psihologa, gan sociālā pedagoga praksē, individuālās konsultācijās un arī darbā ar grupu – klasē, bērnudārzā. Kādās situācijās tos lieto? Sociālos stāstu metode ir lietojama praktiski visās situācijās, kurās bērniem un pusaudžiem ir jāizskaidro, kas notiek, kāpēc citi tā rīkojas un kas jādara viņam pašam. Tos var izmantot, izskaidrojot kādu jaunu jēdzienu, piemēram, draudzība, cieņa. Sociālie stāsti ir ļoti iedrošinoši un palīdz bērniem justies drošākiem. Bieži vien arī justies drošākiem par lietām, kuras viņi it kā jau zina, bet varbūt kautrējas, piemēram, kā sveicināties vai lūgt palīdzību. Kā lietot sociālo stāstu metodi? Sociālie stāsti bieži tiek rakstīti vai filmēti konkrētam bērnam, bet tos var veidot arī grupai vai klasei. Stāstus iespējams lasīt priekšā gan atsevišķam bērnam, gan visai klasei, ieteicams – draudzīgā, mierīgā, sirsnīgā gaisotnē. Sociālos stāstus nevajadzētu izmantot kā disciplinēšanas līdzekli, lai bērnu sodītu par nepareizu uzvedību ar mērķi parādīt, kā jāuzvedas pareizi. Tie nav jālieto, lai moralizētu. To mērķis nav panākt bērnu paklausību, bet gan veicināt mācīšanās procesu. Pēc filmiņas noskatīšanās vai stāstu izlasīšanas var iedrošināt bērnu pašam izspēlēt lomas vai arī attēlot situāciju ar lellēm. Tas ļauj bērnam labāk sagatavoties gaidāmajam notikumam, saprast, kas un kāpēc notiks, kā arī būt gatavam sajūtām, kuras viņš varētu piedzīvot. Kad bērns ir noskatījies filmiņu, izmēģinājis lomu spēli un mēģinājis iejusties reālajā situācijā, būtiski ir bērnu uzslavēt, ka viņam labi izdodas. Līdz ar to sociālie stāsti veicina dzīvu un sirsnīgu komunikāciju starp pieaugušo un bērnu.
Pāvesta Franciska vēstījums pirmajā Vispasaules trūkumcietēju dienā
Parastā liturģiskā laikposma XXXIII svētdienā gada 19. novembrī Mīlēsim nevis vārdos, bet gan darbos [1] ,,Bērni, mīlesim ne ar vārdiem un ne ar mēli, bet gan darbos un patiesībā” (1 Jņ 3, 18). Šie apustuļa Jāņa vārdi izsaka pavēli, ko neviens kristietis nedrīkst neievērot. Nopietnība, ar kādu ,,mīļotais māceklis” nodod Jēzus pavēli, mūsdienās kļūst vēl skaidrāka, pretnostatot tukšus vārdus, kas tik bieži ir uz mūsu lūpām, un konkrētus darbus, pēc kuriem esam aicināti izvērtēt sevi. Mīlestība nepieļauj aizbildināšanos. Kurš vēlas mīlēt, kā mīlēja Jēzus, tam jāseko Viņa piemēram, īpaši, kad tas attiecas uz mīlestību pret trūkumcietējiem. Dieva Dēla mīlestības veids ir labi zināms, un Jānis to pasaka skaidri. Tas balstās uz diviem pīlāriem: Dievs pirmais mūs ir mīlējis (sal. 1 Jņ 4, 10, 19), un Viņš tā ir mīlējis, ka par mums ir atdevis savu dzīvību (sal. 1 Jņ 3, 16). Šāda mīlestība nedrīkst palikt neatbildēta. Lai gan sniegta bez nosacījumiem, neprasot neko pretī, tā tik ļoti aizdedz sirdis, ka tie, kuri to piedzīvo, tiek mudināti šai mīlestībai atbildēt, neskatoties uz viņu ierobežotību un grēkiem. Bet tas var notikt tikai tad, ja mēs savu iespēju robežās sirdīs pieņemam Dieva žēlastību un Viņa žēlsirdīgo mīlestību tā, lai mūsu griba un pat jūtas ir vērstas gan uz Dieva, gan tuvākā mīlēšanu. Tādā veidā žēlsirdība, kas nāk no Trīsvienības sirds, var veidot mūsu dzīves un nest līdzcietību un žēlsirdības darbus mūsu trūkumcietēju brāļu un māsu labumam. [2] ,,Nabags sauca, un Kungs to uzklausīja.” (Ps 34, 6) Baznīca vienmēr ir izpratusi šī sauciena svarīgumu. Par to Apustuļu darbu pirmajās lappusēs mums ir lieliska liecība, kad Pēteris lūdz, lai septiņi vīri, ,,gara un gudrības pilni” (6, 3), tiktu izvēlēti trūkumcietēju aprūpes kalpojumam. Tā noteikti ir viena no pirmajām zīmēm, ka kristīgā kopiena uziet uz pasaules skatuves: kalpošana trūkumcietējiem. Tas viss bija iespējams, jo viņi saprata, ka būt Jēzus māceklim nozīmē brāliskumu un solidaritāti, paklausot Mācītāja sacītajam, ka trūkumcietēji ir svētīgi un debesu valstības mantinieki (sal. Mt 5, 3). ,,Savus īpašumus un mantu viņi pārdeva un tos izdalīja visiem, cik kuram bija vajadzīgs.” (Apd 2, 45) Šajos vārdos skaidri izpaužas pirmo kristiešu sirsnīgās rūpes. Evaņģēlists Lūkass, bibliskais autors, kurš par žēlsirdību runā vairāk kā visi citi, ne tikai skaisti izsakās, aprakstot dalīšanās praksi pirmo kristiešu kopienā. No otras puses viņa vārdi ir adresēti ticīgajiem visās paaudzēs, tātad arī mums, lai uzturētu mūsu pašu liecību un iedrošinātu mūsu rūpes par tiem, kas ir trūkumā. Tādu pašu vēstījumu ar līdzīgu pārliecību izsaka arī apustulis Jēkabs, kurš savā vēstulē lieto spēcīgus un izteiksmīgus vārdus: ,,Klausieties, mani mīļie brāļi! Vai tad Dievs nav izredzējis tos, kas ir nabagi pasaules priekšā, par bagātiem ticībā un par tās valstības mantiniekiem, ko Viņš apsolīja tiem, kas Viņu mīl? Bet jūs esat nabagu iegrūduši negodā. Vai tad ne bagātnieki ir tie, kas jūs apspiež un vazā pa tiesām? (..) Ko tas līdz, mani brāļi, ja kāds saka, ka viņam ir ticība, bet ja viņam nav darbu? Vai ticība var viņu izglābt? Ja brālim vai māsai nebūtu ko apģērbt un pietrūktu dienišķā uztura un ja kāds no jums sacītu viņiem: ,,Ejiet mierā, sasildieties un paēdiet,” bet jūs nedotu viņiem to, kas miesai ir nepieciešams, ko tas līdzētu? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, pati sevī ir mirusi.” (2, 5 – 6; 14 – 17) [3] Tomēr ir bijuši brīži, kad kristieši nav pilnībā uzklausījuši šo aicinājumu, ļaujot tam piesārņoties ar pasaulīgu domāšānas veidu. Tomēr Svētais Gars turpināja aicināt viņus saglabāt savu skatienu, fokusētu uz būtisko. Viņš ir aicinājis vīriešus un sievietes, kuri dažādos veidos ir veltījuši savas dzīves kalpošanai trūkumcietējiem. Šo divtūkstoš gadu laikā cik gan daudzas vēstures lappuses ir sarakstījuši kristieši, kuri lielā vienkāršībā un pazemībā ar lielu sirsnību un radošu tuvākmīlestību ir kalpojuši saviem vistrūcīgākajiem brāļiem un māsām! Visievērojamākais piemērs ir svētais Asīzes Francisks, kuram gadsimtu gaitā sekojuši daudzi citi svēti brāļi un māsas. Viņš nebija apmierināts tikai ar spitālīgo apskaušanu un žēlsirdības dāvanu došanu, bet gan izvēlējās doties uz Gubbio, lai paliktu kopā ar viņiem. Šajā satikšanā viņš saskatīja savas atgriežanās brīdi: ,,Kad es biju savos grēkos, likās pārāk grūti paraudzīties uz lepras slimniekiem, un tad Kungs pats mani aizveda pie viņiem, un es izrādīju tiem žēlsirdību. Viņus pametot, tas, kas man šķita smagi, bija pārvērties prāta un miesas saldumā.” (Testamentum 1 – 3: FF 110) Šī liecība parāda tuvākmīlestības un kristīgā dzīvesveida pārveidojošo spēku. Nedomāsim par trūkumcietējiem tikai kā mūsu labo brīvprātīgo darbu reizi nedēļā vai labas gribas improvizētu labdarības darbu saņēmējus, lai nomierinātu mūsu sirdsapziņu. Tomēr šādas labas un lietderīgas darbības var padarīt mūs jūtīgus pret cilvēku vajadzībām un netaisnību, kas bieži vien ir viņu gadījumā, tām būtu mūs jānoved pie patiesas saskarsmes ar trūcīgajiem un dalīšanās, kas kļūst par dzīvesveidu. Mūsu lūgšana un māceklības un atgriešanās ceļojums rod sava evaņģēliskā autentiskuma apstiprinājumu tieši šādā tuvākmīlestībā un gatavībā dalīties. Šāds dzīvesveids ļauj pieaugt priekam un dvēseles mieram, jo ar savām rokām mēs pieskaramies Kristus miesai. Ja mēs patiesi vēlamies sastapties ar Kristu, mums ir jāpieskaras Viņa miesai trūkumcietēju miesas ciešanās, kas ir kā atbilde Euharistijā dāvātajai sakramentālajai kopībai. Kristus Miesa, salauzta svētajā liturģijā, ir saskatāma caur tuvākmīlestību un dalīšanos mūsu visievainojamāko brāļu un māsu sejās un personās. Svētā Jāņa Hrizostoma pamācība vienmēr paliek aktuāla: ,,Ja jūs vēlaties godāt Kristus miesu, nenievājiet to, kad tā ir kaila; negodiniet euharistisko Kristu ar zīda drānām, kamēr ārpusē jūs atstājat novārtā citu Kristu, kas cieš no aukstuma un kailuma.” (Homilia in Matthaeum, 50, 3: PG 58) Tādēļ esam aicināti pasniegt trūkumcietējiem roku, tos satikt, ieskatīties to acīs, apskaut un ļaut sajust mīlestības siltumu, kas izlaužas cauri viņu vientulībai. Viņu pastieptā roka ir arī aicinājums iziet no mūsu drošības un komforta zonas un iepazīt nabadzību kā tādas vērtību. [4] Nekad neaizmirsīsim, ka Kristus mācekļiem nabadzība pāri visam ir aicinājums sekot nabadzīgajam Jēzum. Tas ir ceļojums, sekojot Viņam un ar Viņu, ceļojums, kas aizved uz debesu valstības svētībām (sal. Mt 5, 3; Lk 6, 20). Nabadzība nozīmē būt ar pazemīgu sirdi, kas pieņem radību ierobežotību un grēcīgumu un tādējādi palīdz pārvarēt kārdinājumu justies visvarenam un nemirstīgam. Nabadzība ir sirds nostāja, kas novērš naudas, karjeras
Caritas – Man, Draudzei, Pasaulei
Siguldas draudzes Caritas grupas prezentācija – “Caritas – Man, Draudzei, Pasaulei”, kas izskanēja 2017.gada 23.septembrī Caritas kalpotāju sezonas atklāšanā un ir projekta “Caritas komandas iniciatīvas līmeņa celšana” rezultāts. Tajā brīvprātīgās – Marita Vabeļa, Anita Strakša un Eva Viļķina dalās ar savu pieredzi, par to, ko nozīmē Caritas personīgi, visai draudzei un pasaulei kopumā. Video ir ietvertas arī Jāņa un Ingas liecības, ko viņu dzīvēs ir izmainījušas tikšanās ar Caritas kalpotājiem Baznīcā.
Nopērc sveci un atbalsti trūcīgos!
19.novembrī pasaulē pirmo reizi tiks atzīmēta pāvesta Franciska izsludinātā Vispasaules trūkumcietēju diena. “Caritas Latvija” šajā dienā draudzēs uzsāks sveču akciju „Žēlsirdības uguns”, kuras ietvaros vāks līdzekļus Latvijas trūcīgajiem. Žēlsirdības jubilejas gada noslēgumā pāvests Francisks iedibināja Pasaules Trūkumcietēju dienu, lai kristiešu kopienas visā pasaulē kļūtu par vēl lielāku Kristus žēlsirdības pret vismazākajiem zīmi un trūkumcietēji tiktu uzskatīti par neatņemamu mūsu sabiedrības daļu, kurai ir uzticēta īpaša loma. Svētā tēva vēstījums šai dienai sniedz konkrētus rīcības piemērus. Viņš raksta: “Mēs esam aicināti tuvoties trūkumcietējiem, satikt viņus, ieskatīties acīs, apskaut un ļaut sajust mīlestības siltumu, kas izlaužas cauri viņu vientulībai. Viņu izstieptā roka ir arī aicinājums atstāt mūsu priekšstatus un ērtības un atzīt nabadzības vērtību.” Pāvests uzskata, ka galvenais mērķis ir padziļināt mūsu aicinājumu sekot Jēzum Viņa paša nabadzībā, pievērst mūsu skatienu Viņam, atpazīt un kalpot Viņam starp nabagiem, kas mūs uzrunā; rīkoties, lai palīdzētu viņiem izkļūt no atstumtības stāvokļa. Šāds gars dod iespēju atpazīt nabadzības tūkstoš sejas, ko izraisījusi sociālā netaisnība, morālās ciešanas, mazākuma alkatība un sabiedrības vispārējā vienaldzība. Vairākas „Caritas Internationalis” dalīborganizācijas jau rīko Caritas dienas nacionālā, diecēzes un draudzes līmenī. Šo dienu mērķis ir mobilizēt kristiešu kopienas un labas gribas cilvēkus izrādīt solidaritāti saviem trūcīgajiem brāļiem un māsām, atbalstot dažādās Caritas aktivitātes humānās palīdzības jomā. Šīs dienas visbiežāk notiek Adventa un Lielā gavēņa laikā. „Caritas Latvija” 19. novembrī draudzēs uzsāks sveču akciju „Žēlsirdības uguns”, kas norisināsies līdz Sveču dienai 2.februārim. Iegādājoties šīs akcijas sveces, draudzes cilvēki atbalstīs vairāk nekā 2000 trūcīgos, kam gada laikā palīdzību sniedz „Caritas”. “Caritas” sveces var iegādāties draudzēs vai arī interesēties “Caritas Latvija” birojā, zvanot par tālruni 29635337. Iepriekšējā gada sveču akcijā „Caritas Latvija” savāca 1222 eiro (skatīt infografiku), par kuriem tika atbalstītas ģimenes ar bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām – tika rīkotas divas vasaras nometnes, divas brīvdabas aktivitātes un filmētas sociālo stāstu īsfilmas.
Projekta “Sper soli pasaulē” prezentācija
No 2017.gada 1.marta līdz 10.novembrim, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas projektu finansējumam, kā arī “Caritas Latvija” darbības atbalstītājiem, nodibinājums realizēja inovatīvu projektu “Sper soli pasaulē”, kura laikā tika izveidots inovatīvs metodiskais materiāls bērniem un jauniešiem ar autiskā spektra traucējumiem. 27.oktobrī NVO Namā notika projekta prezentācija plašākai sabiedrībai. Projekta “Sper soli pasaulē” ietvaros ir izveidoti video sociālie stāsti bērniem un jauniešiem ar autiska spektra traucējumiem (AST), kurus viņi var noskatīties kopā ar vecākiem, asistentiem un pedagogiem. Tajos ir atspoguļotas 11 tēmas, piemēram, skola, stomatologs, sabiedriskais transports, veikali u.c. Sociālie stāsti ir metode, kas palīdz bērniem un pusaudžiem saprast dažādas sociālās situācijas, kā arī attīsta empātijas spējas izprast citu cilvēku rīcību, domas un jūtas. Tos radīja Kerola Greja (Carol Gray) 1991.gadā kā metodi palīdzībai bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Sociālie stāsti drīz vien pierādīja sevi kā veiksmīga izglītošanas un atbalsta metode ne vien bērniem ar autismu, bet arī citiem bērniem un jauniešiem, kuriem jāpalīdz tikt skaidrībā ar dažādām dzīves situācijām, jāpalīdz iemācīties sabiedrībā pieņemtās normas. Tāpat arī sociālie stāsti sekmē komunikācijas un saziņas iemaņas, līdz ar to – integrāciju sabiedrībā. Sociālo stāstu metode ir lietojama praktiski visās situācijās, kurās bērniem un pusaudžiem ir jāizskaidro, kas notiek, kāpēc citi tā rīkojas un kas jādara viņiem pašiem. Tāpat tos var izmantot, arī izskaidrojot kādu jaunu jēdzienu, piemēram, draudzība, cieņa. Lai arī Latvijā video sociālie stāsti ir inovatīva metode, pasaules praksē tā ir atzīta kā veiksmīga un tiek efektīvi izmantota. Ar sociālo stāstu metodi projekta prezentācijā klātesošos Rīgas pirmsskolu un skolu pedagogus, sociālo pedagogu asociācijas pārstāvjus, bērnu ar AST vecākus un asistentus iepazīstināja Latvijas Autisma centra vadītāja un psiholoģe Zane Kronberga un Latvijas Autisma apvienības biedre Nellija Repina. Klātesošajiem tika izdalīti ne tikai sociālo stāstu uzskates materiāli, bet bija arī iespēja noskatīties vienu no projekta ietvaros tapušajiem video sociālajiem stāstiem. Projekta prezentācijas noslēgumā sirsnīgu pateicību par atbalstu un ieguldītajām zināšanām video stāstu tapšanā “Caritas Latvija” vadītāja Egita Volinska izteica Latvijas Autisma centra vadītājai Zanei Kronbergai un Latvijas Autisma apvienības vadītājai Līgai Bērziņai. Tāpat arī projekta komandai – īpaši jauniešiem, kuri divu nedēļu intensīvā darbā piedalījās video stāstu filmēšanā, filmētājiem un montētājiem, atbalstītājiem, kā arī vecākiem. Sociālo Pedagogu asociācijas vārdā īpaši sirsnīgu pateicību izteica arī projekta “Sper soli pasaulē” vadītājai Diānai Mekšai. “Mēs esam ļoti pateicīgi un priecīgi, ka varējām būt šeit. Šis tiešām bija ļoti noderīgs un izzinošs pasākums. Ceram arī uz turpmāko sadarbību.” Ikviens klātesošais dāvanā saņēma projekta “Sper soli pasaulē” ietvaros tapušos video sociālos stāstus DVD formātā. Tāpat tie DVD formātā būs pieejami vecākiem, skolām un dienas centriem Latvijas Autisma apvienībā, kā arī drīzumā ievietoti interneta vidē (www.caritas.lv; www.autisms.lv, Facebook grupā “Vizuālais atbalsts”). Autisms ir iedzimts psihisks traucējums, ko raksturo cilvēka nosliece norobežoties no apkārtējās sabiedrības. To var novērot jau agrā bērnībā (līdz 3 g.v.) un tam ir dažādas formas – gan viegla, kad bērns pieaugot var izveidot patstāvīgu dzīvi, gan smaga, kad cilvēkam nepieciešama nepārtraukta aprūpe. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem vērojamas pamatgrūtības trīs svarīgās jomās: komunikācijā, sociālajā mijiedarbībā un elastīgajā domāšanā, tādēļ bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir daudz pacietīgāk jāmācās to, ko citi bērni apgūst intuitīvi vai sociālajās situācijās. LRKB IC [foogallery id=”3623″]
Paldies par ziedoto “Skolas akcijā”
“Caritas Latvija” pateicas visiem, kuri atsaucās “Skolas akcijai”, kas norisinājās no 24.augusta ar mērķi atbalstīt ģimenes, kurās aug skolas vecuma bērni, bet iztikas līdzekļi ir nepietiekoši, lai iegādātos visas skolai nepieciešamās lietas. Lielu pateicību izsaka arī vairāki desmitu ģimeņu, kas palīdzību saņēma Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzē un ģimenes, kuras apmeklē Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionāru māju Rīgā. Akcijas laikā cilvēki ziedoja apģērbu un apavus skolas vecuma bērniem, dažādas skolai nepieciešamas lietas un “Caritas Latvija” kontā šai akcijai saziedoti 208 eiro. Minētā summa tika izlietota, lai trūcīgām ģimenēm iegādātos kancelejas priekšmetus un skolas somas.
Lūgšanu grupu Somijā praktiskās darbības augļi nonāk Latvijā
2017.gada sākumā Rīgā viesojās Caritas Somija ģenerāldirektore Larissa Franz-Koivisto, lai pārrunātu sadarbības iespējas ar Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionārēm Latvijā. Somijā Žēlsirdības misionāru darbība uzrunāja luteriskās draudzes un 80 seniori no luterāņu draudzēm izveidoja lūgšanu grupu tīklu, kurās notiek arī praktiska darbība – seniori ada segas, kuras tālāk nonāk pie trūcīgiem cilvēkiem Indijā, par kuriem rūpējas Žēlsirdības misionāres. Politisku apsvērumu dēļ segas vairs nav iespējams nogādāt uz Indiju. Lai iesāktais darbs neapstātos tika meklēti jauni ceļi, kur adītās lietas nogādāt. Larissa tikšanās laikā ar Žēlsirdības misionāru priekšnieci Latvijā m.Serafimu vienojās, ka adījumus varētu atgādāt uz Latviju un ļoti noderīgas būtu zeķes, cepures, šalles un cimdi. Š.g. augusta beigās pirmos adījumus no Somijas uz Latviju atveda Johanna un Laila, kas ir lūgšanu grupu tīkla dalībnieces. Sadarbībā ar “Caritas Latvija” somietes adījumus nogādāja Žēlsirdības misionārēm Rīgā un “Caritas Latvija” sadarbības organizācijai “Cerību spārni” Siguldā, kas rūpējas par cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā un kura nesen ir atvērusi māju sievietēm ar bērniem krīzes situācijās “Cerību māja”.
Baznīcai jūs esat vajadzīgi
“Baznīcai jūs esat vajadzīgi” – šie laikam ir vieni no tiem vārdiem, kuri visvairāk palikuši sirdī pēc draudžu Caritas grupu kalpotāju tikšanās, kas notika 23.septembrī. Tā bija arī jaunās darba un kalpošanas sezonas atklāšana, jo daudzas draudžu Caritas grupas vasarā netiekas regulāri, atpūšas no ikdienas kalpojumiem, tāpēc būtiski atzīmēt jaunā sākumu un pateikties Dievam par līdz šim sniegtajām iespējām un svētībām. Kopumā tikšanos apmeklēja ap 40 dalībnieku. Šoreiz Caritas kalpotāji sanāca Rīgā, Katoļu ielā – vispirms pulcējoties Sv. Franciska baznīcā uz kopīgu Euharistiju, kuru svinēja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, koncelebrējot draudzes prāvestam Marcinam Vozņakam. Bīskaps sprediķī apliecināja Caritas kalpotāju jeb brīvprātīgo darba nepieciešamību Baznīcai – “Baznīcai jūs esat vajadzīgi”, kā arī norādīja, ka grūtības kalpošanas darbā ir zīme Dieva klātbūtnei, kas arī atbalsojās daudzu klausītāju sirdīs. Tālākā tikšanās noritēja blakus esošajā Betlēmes Žēlsirdības mājā, kas daudziem kalpotājiem ir pazīstama no apmeklētajiem semināriem, taču tagad patīkami iepriecināja ar veiktajiem iekšdarbu remontiem. Tikšanās pirmajā daļā Siguldas draudzes grupa prezentēja savas Caritas grupas darbību, balstoties uz to, ko Caritas nozīmē man, draudzei un pasaulei. Prezentācijā bija iekļautas gan trīs liecības (viena no tām video formātā), gan draudzes prāvesta Riharda Rasnača video sveiciens tikšanās dalībniekiem. Īpaši aizkustinoša bija Ingas liecība, kura saņēmusi palīdzību biedrībā “Cerību spārni”. Tā kā biedrības vadītāja ir arī Siguldas draudzes locekle un Caritas grupas kalpotāja, tad abi kalpojumi ir nesaraujami saistīti. Inga saņēmusi ne tikai iespēju iziet no nelabvēlīgās dzīves vides, bet arī iepazinusi Dievu katoļu Baznīcā, pateicoties draudzei un brīvprātīgajiem kalpotājiem. Siguldas draudzes Caritas grupas prezentācija būs pieejama arī video formātā mājas lapā www.caritas.lv. Pēc kafijas pauzes pasākuma dalībnieki biedrības “Go Beyond”, ar kuru “Caritas Latvija” sadarbojās arī 2016./2017.gada projektā, dibinātāja Raivja Kalniņa vadībā apzinājās katra individuālos Caritas kalpotāja mērķus šim gadam un tos apkopoja. Noslēgumā sekoja īsa šī gada paredzēto pasākumu prezentācija. Organizācija “Caritas Latvija” iet ikvienai organizācijai normālo attīstības ceļu. Mēs meklējam jaunus veidus un ceļus kā turpināt darbu ar brīvprātīgajiem un Caritas grupām, kā arī turpinām realizēt pārbaudītās vērtības – Caritas kalpotāju rekolekcijas un pieredzes apmaiņas braucienu uz kādu vietu Latvijā, kur tiek aktīvi realizēts Kristus tuvākmīlestības bauslis. Rekolekcijas un pieredzes apmaiņas braucieni tiek organizēti kopš 2013.gada. Meklēsim arī šajā jaunajā Dieva dotajā sezonā Viņa gribu un centīsimies to īstenot ikdienas dzīvē! “Caritas Latvija”, kopfoto: Guntis Šūpulnieks [foogallery id=”3521″]
Satikties un uzklausīt svešinieku
Pāvests Francisks 27. septembrī atklāj starptautisko migrācijas jautājumam veltīto Caritas divu gadu kampaņu “Ceļš kopā” (“Share the Journey”). Kampaņas iedvesmas avots ir pāvesta veicinātā “satikšanās kultūra” pretstatā valdošajai “vienaldzības kultūrai”. Šai kampaņai ir iespējams pievienoties arī Latvijā. “Satikšanās kultūras” sirdī ir katram cilvēkam piemītošā cilvēciskā cieņa. Caritas Internationalis kampaņas mērķis ir būvēt stiprāku sabiedrību, veicinot dažādu kopienu tikšanos. Caritas kampaņas laikā vēlas paraudzīties uz migrācijas iemesliem, izjaukt mītus par migrantiem un satuvināt migrantus un vietējo sabiedrību. Kā norāda Caritas Internationalis, viens no veidiem var būt vienkārša tikšanās, kurā migranti dalās ar saviem dzīvesstāstiem, kurā ir vietējās sabiedrības uzklausīti un sadzirdēti, satikti. Latvijā, piemēram, šādas tikšanās Dzīvajā bibliotēkā organizē biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Tuvākais pasākums paredzēts 26. septembrī pl. 18:30 Rīgas Ekonomikas augstskolā. Dalība tajā ir ar iepriekšēju pieteikšanos. Sīkāka informācija un pieteikšanās dalībai sociālajā tīklā facebook. “Caritas Latvija” aicina atsaukties ģimenes, kuras vēlētos pavadīt brīvo laiku ar kādu patvēruma meklētāju ģimeni, kas šobrīd dzīvo Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanās centrā. Brīvā laika pavadīšana, piemēram, var būt kopīga pēcpusdiena pie jūras vai kafejnīcas apmeklējums. Tikšanās var būt vienreizēja, bet ir iespējamas arī atkārtotas tikšanās. Iniciatīvas autors ir biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”, uz kuru ir atsaukusies arī “Caritas Latvija”. Ieinteresētās ģimenes pirms tikšanās ar patvēruma meklētāju ģimeni tiksies ar mentoru, ko nodrošina biedrība “Patvērums “Droša māja””, kas ir migrācijas eksperts Latvijā nevalstisko organizāciju vidū jau 10 gadus. Ieinteresētās ģimenes lūdzam sazināties ar “Caritas Latvija” biroja un projektu vadītāju Egitu Volinsku, zvanot uz tālr.29552102 vai rakstot: info@caritas.lv
“Mīlestības graudi 2” noslēgums
Gančauskās, no 21. līdz 24.augustam, tika aizvadīta Jauniešu Pastorālās mājas un Caritas Latvija sadarbības projekta “Mīlestības graudi 2” vasaras tikšanās bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem. Četras augusta dienas piepildīja mūzikas skaņas un dziesmas, mākslas nodarbības un svečturu darbnīcas, vafeļu un cepumu cepšana, vārda dienas ballīte, zirgu izjādes, ekskursija uz Siguldu un aktivitātes, kas bērniem un vecākiem ļāva mazliet izrauties no ikdienas. Bērniem asistēja gandrīz 30 cilvēku liela brīvprātīgo komanda, kas tikšanās laikā aprūpēja, pieskatīja un bērniem dāvāja veselu mīlestības gūzmu. Savā pieredzē dalās viena no brīvprātīgajiem: ”Šī nometne bija mana pirmā pieredze ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Ideja kļūt par brīvprātīgo bija tik spontāna, ka tagad, skatoties atpakaļ, es saprotu, ka šis bija izteikts Dieva darbs. Šādi cilvēki, kas ikdienā likās esam tik tālu no manas realitātes, lika saprast, ka tas tā patiesībā nemaz nav. Šī pieredze palīdzēja man paskatīties uz viņiem citā gaismā, kas ir Jēzus mīlestības un pieņemšanas gaisma. Šī pieredze ļāva ieraudzīt pašai sevī tās nezāles, kas jāizravē, ļāva iepazīt daudzus brīnišķīgus cilvēkus un ļāva mācīties saskatīt otrā labo – skatīties dziļāk par viņa uzvedību vai izskatu, novērtējot pašu cilvēku, kā milzīgu un unikālu Dieva dāvanu pasaulei.” Šīs dienas tika padarītas īpašas arī bērnu vecākiem, kuri redzēja, ka viņu bērni ir citu pieņemti, mīlēti un aprūpēti. Bērnu mammām tikšanās bija laiks, lai dalītos, aizmirstu ikdienas rūpestus un atpūstos. “Visu gadu gaidām nometni, jo nav citas iespējas pabūt pie dabas un tikt lutinātiem. Saņemam spēku vismaz dažiem mēnešiem,” tā savā dalās viena no dalībniecēm. “Atbraucot mājās visu laiku gribas smaidīt,” pēc tikšanās cita bērna mamma. Un, šķiet, tā ir visiem, kuri piedzīvoja tikšanos ar bērniem ar īpašām vajadzībām Gančauskās. Izsakām dziļu paldies visiem tiem, kas atbalstīja pasākumu. Paldies brīvprātīgajiem. Pateicamies par atbalstu Bonifatius Werk. Paldies Kristīgo nometņu vietai Gančauskas un administrācijai, biedrībām “Cerību spārni” un “Saullēkts”, Siguldas Romas katoļu draudzei un pr. R. Rasnacim. Pateicamies Jānim Franciskam Kurševam, Augustinoviču ģimenei par sagādātām dāvanām bērniem un Caritas Malta Youth pārstāvjiem. Jauniešu Pastorālās mājas brīvprātīgo koordinatore Marija Stefānija Skudra [foogallery id=”3437″]