Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudze
Koordinatore: Indra Ose, telefons: 29475052 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes “Caritas” izveidotas 2020. gada septembrī.
Starptautiskās Caritas organizācijas
Caritas Internationalis “Caritas Internationalis” ir vispasaules konfederācija, kas apvieno 165 katoliskās organizācijas un strādā humāno krīzes situāciju novēršanas un starptautiskās attīstības jomās. “Caritas Latvija” ir “Caritas Internationalis” dalīborganizācija. 1951.gada decembrī „Caritas Internationalis” tika dibināta ar mērķi apvienot visas pasaules katolisko labdarības organizāciju darbu. Dibinot „Caritas,” pāvests Pijs XII raksturoja to kā „Baznīcas mācības oficiālo sludinātāju karitatīvā darba laukā.” 1957.gadā konfederācija mainīja nosaukumu uz „Caritas Internationalis,” lai pilnīgāk atspoguļotu augušo „Caritas” biedru starptautisko klātbūtni visos kontinentos. Savā nozīmīgākajā enciklikā „Populorum Progressio” (1967.g.) pāvests Pāvils VI norādīja, ka „mūsu pašu organizācija „Caritas Internationalis” darbojas visā pasaulē.” 2012.gada novembrī pāvests Benedikts XVI savā „Motu Proprio” nosacīja, ka bīskapiem katrā savas teritorijas draudzē jāiedrošina veidot vietējās „Caritas” kalpošanas grupas vai līdzīgi veidojumi, kas stimulēs arī visas kopienas izglītošanos un sekmēs dalīšanās garu un patiesu žēlsirdību cilvēku vidū. „Caritas” spēks meklējams tās biedru dažādībā – tās ir gan nelielas brīvprātīgo grupas, gan pasaules lielākās humānās un attīstības organizācijas. Lai gan daudzi biedri darbojas zem „Caritas” vārda, dažus pazīst ar citiem nosaukumiem, piemēram, „Catholic Relief Services” ASV, CAFOD Anglijā un Velsā, „Secours Catholique” Francijā, „Cordaid” Nīderlandē un „Trócaire” Īrijā. Kristīgās ticības un Evaņģēlija sludināto vērtību iedvesmoti, „Caritas” pastāvīgi darbojas lielākajā daļā pasaules valstu, strādājot ar nabagiem, neaizsargātajiem un no sabiedrības izslēgtajiem, neatkarīgi no viņu rases un reliģiskās piederības. Ar Katoļu Baznīcas plašo darbības loku „Caritas” spēj apvienot vietējo iedzīvotāju zināšanas un starptautiskā tīkla piedāvātās daudzpusējās kompetences un resursus. „Caritas” biedru vidū ir vairāk nekā miljons darbinieku un brīvprātīgo no visdažādākajām sfērām ar atšķirīgu etnisko izcelsmi un reliģisko piederību. „Caritas Internationalis” galvenā mītne atrodas Romā, kur tiek pieņemti lēmumi par konfederācijas atbildes reakciju uz lielākajām humānās krīzes situācijām, izstrādāta politika un aizstāvētas tiesības uz labāku pasauli, kas būtu balstīta uz taisnīgumu un līdzcietību. „Caritas Internationalis” biroji ir arī Ņujorkā un Ženēvā, kas „Caritas” konfederāciju pārstāv ANO un sadarbojas ar citām starptautiskām iestādēm. „Caritas” konfederāciju veido septiņi reģioni – Āfrika, Āzija, Eiropa, Latīņamerika un Karību jūras valstis, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika (MONA), Ziemeļamerika un Okeānija. Caritas Europa “Caritas Europa” ir organizācija, kas apvieno 49 biedrus, kas darbojas 46 Eiropas valstīs. “Caritas Europa” mērķis ir cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicināt patiesi integrētu cilvēku attīstību, sociālo taisnīgumu un ilgtspējīgas sociālās sistēmas Eiropā un visā pasaulē. “Caritas Latvija” ir “Caritas Europa” dalīborganizācija.
Viņa svētības pāvesta Franciska vēstījums VI Vispasaules trūkumcietēju dienā
2022. gada 13. novembrī, parastā liturģiskā laika 33. svētdienā. “Kristus jūsu dēļ kļuvis nabags” (sal. 2 Kor. 8, 9) 1.“Jēzus Kristus [..] jūsu dēļ kļuvis nabags” (sal. 2 Kor. 8, 9). Ar šiem vārdiem apustulis Pāvils uzrunā pirmos kristiešus Korintā, iedrošinot viņus izrādīt solidaritāti ar brāļiem un māsām trūkumā. Vispasaules trūkumcietēju diena arī šajā gadā kļūst kā pozitīvs izaicinājums, lai palīdzētu mums izvērtēt savu dzīves stilu un daudzās nabadzības formas šī brīža pasaules situācijā. Pirms pāris mēnešiem pasaule sāka atgūties no pandēmijas radītās vētras, sākās ekonomikas atveseļošanās, kas būtu varējusi palīdzēt miljoniem cilvēku, kuri pazaudējot darbu, nonākuši trūkumā. Pavērās jauni apvāršņi, kad, saglabājot dziļi sirdīs sāpīgas atmiņas par aizgājušajiem mīļajiem tuviniekiem, beidzot radās perspektīva, kas solīja iespēju atgriezties pie tiešiem savstarpējiem sakariem, pie tikšanās bez ierobežojumiem un aizliegumiem. Bet, lūk, pie apvāršņa parādījās jauna katastrofa, uzspiežot pasaulei citu scenāriju. Karš Ukrainā ir pievienojies reģionālajiem kariem, kuri pēdējā laikā ir nesuši nāvi un postu. Tomēr šajā gadījumā situācija ir sarežģītāka “lielvaras” tieša uzbrukuma dēļ, kas grib uzspiest savu gribu pretēji tautu pašnoteikšanās principam. Atkārtojas ainas no traģiskajām atmiņām, kurā atkal šīs pasaules dažu lielvaru savstarpēja šantāža nomāc cilvēces balsi, kas prasa mieru. 2. Cik daudz nabagu rada kara bezjēdzība! Kurp vien raugāmies, mēs redzam, ka varmācība skar neaizsargātākos un visvājākos. Cilvēku tūkstošu – pirmām kārtām jau zēnu un meiteņu – deportācijas, lai atrautu viņus no saknēm un uzspiestu citu identitāti. Atkal aktualizējas psalmista vārdi par Jeruzalemes izpostīšanu un jauno ebreju trimdu: “Pie Babilonas upēm tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Sionu. Tās zemes vītolos mēs pakārām savas cītaras. Jo tie, kas mūs aizveda, lūdza no mums tur dziesmas, un tie, kas mūs nomāca, līksmošanu: [..] Kā gan mēs dziedāsim Kunga dziesmu, svešajā zemē?” (Ps137, 1–4). Miljoniem sieviešu, bērnu un vecāku cilvēku ir spiesti pārvarēt bombardēšanas briesmas, lai tikai paglābtos, meklējot patvērumu kā bēgļi kaimiņu valstīs. Cik daudzi tomēr paliek bruņotu konfliktu zonās, kur katra diena atnes bailes, līdz ar pārtikas, ūdens, medicīniskās aprūpes, bet galvenokārt – mīlestības trūkumu. Tādās situācijās prāts zaudē skaidrību, bet notikušā sekas skar neskaitāmus vienkāršus cilvēkus, kuri pievienojas jau tā milzīgajam trūkumcietēju skaitam. Kā lai šādos apstākļos rod īsto atbildi, kas nestu atvieglojumu un mieru tiem daudzajiem, kuri nonākuši nestabilitātes un nabadzības varā? 3. Cik gan pretrunīgā laikā tiek atzīmēta VI Vispasaules trūkumcietēju diena, kurā esam aicināti pārdomāt apustuļa Pāvila pamudinājumu uzlūkot Jēzu, kurš, “būdams bagāts, jūsu dēļ kļuva nabags, lai Viņa nabadzībā jūs kļūtu bagāti” (2 Kor 8, 9). Apmeklējot Jeruzalemi, Pāvils tikās ar Pēteri, Jēkabu un Jāni, kuri lūdza viņu neaizmirst par nabagiem. Jeruzalemes kopiena bija nonākusi lielās grūtībās bada dēļ, kas bija piemeklējis valsti. Apustulis Pāvils nekavējoties organizēja naudas vākšanu, lai palīdzētu bada skartajiem. Korintas kristieši izrādījās ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Atbildot uz Pāvila lūgumu, katras nedēļas pirmajā dienā viņi savāca to, ko bija izdevies ietaupīt, un visi bija ļoti dāsni. Šķiet, ka laiks nav pavirzījies uz priekšu; arī mēs katru svētdienu Euharistijas svinību laikā atkārtojam šo pašu žestu, vācot ziedojumus, lai kopiena varētu nodrošināt vistrūcīgāko cilvēku vajadzības. Tā ir zīme, ko kristieši vienmēr ir īstenojuši ar prieku un lielu atbildības sajūtu, lai nodrošinātu ikvienam brālim un māsai vajadzīgos iztikas līdzekļus. To apliecināja jau svētā Justīna stāstījums, kurš otrajā gadsimtā ķeizaram Antonijam Pijam kristiešu svētdienas svinēšanu apraksta šādi: “Tā saucamajā Saules dienā mēs visi – pilsētu un lauku iedzīvotāji, pulcējamies kopā un lasām apustuļu atmiņas vai praviešu rakstus, cik atļauj laiks. [..] Tad notiek konsekrētās Euharistijas sadalīšana un izdalīšana, bet diakoni nogādā to tiem, kuri nav klāt. Turīgie un tie, kuri grib, brīvi ziedo, katrs, ko vēlas, un viss savāktais tiek nodots priesterim. Viņš gādā par bāreņiem, atraitnēm, tiem, kuri ir trūcīgi slimības vai kādu citu iemeslu dēļ, ieslodzītajiem, ārzemniekiem, kuri ir kopā ar mums: vārdu sakot, viņš rūpējas par ikvienu grūtībās nonākušo.” (Pirmā apoloģija LXVII, 1–6). 4. Atgriežoties pie korintiešu kopienas, jāatzīst, ka pēc sākotnējā entuziasma, viņu iesaistīšanās sāka samazināties, un apustuļa ierosinātā iniciatīva zaudēja savu vērienīgumu. Tieši tas mudināja Pāvilu atkal dedzīgi aicināt vākt ziedojumus: “tagad izpildiet to arī darbā, lai labprātīgai gribai seko arī izpildīšana no tā, kas jums ir” (2 Kor 8, 11). Es šobrīd domāju par to gatavību, kādu pēdējos gados ir parādījušas veselas tautas, uzņemot miljoniem bēgļu no Tuvajiem Austrumiem, no Centrālās Āfrikas un tagad no Ukrainas. Ģimenes ir plaši vērušas savu māju durvis, nodrošinot vietu citām ģimenēm, un kopienas ir nesavtīgi uzņēmušas sievietes un bērnus, dāvājot viņiem pienācīgu cieņu. Tomēr, jo vairāk ieilgst šis konflikts, jo apgrūtinošākas kļūst tā sekas. Tautas, kuras ir uzņēmušas bēgļus, aizvien vairāk pagurst, cenšoties nodrošināt nemitīgu palīdzību – ģimenes un kopienas arvien vairāk izjūt stāvokļa smagumu, kas ir vairāk nekā ārkārtas situācija. Tas ir brīdis nezaudēt dūšu, bet atjaunot sākotnējo motivāciju. Darbs, kuru esam iesākuši, ir jāpaveic līdz galam ar tādu pašu atbildības sajūtu. 5. Patiesībā tieši tā ir solidaritāte: dalīties ar mazumu, kas mums ir, ar tiem, kam nav nekā, – tā, lai neviens neciestu trūkumu. Jo vairāk pieaug kopības sajūta un kopība kā dzīves stils, jo vairāk attīstās solidaritāte. No otras puses, jāatzīmē, ka ir valstis, kurās daudzās ģimenēs pēdējās desmitgadēs vērojams būtisks labklājības pieaugums, tās ir sasniegušas dzīves līmeņa stabilitāti. Šis pozitīvais rezultāts radies, pateicoties personīgai iniciatīvai, kā arī likumiem, kas ir atbalstījuši ekonomisko izaugsmi apvienojumā ar konkrētu stimulu ģimenes politikai un sociālajai atbildībai. Sasniegtajā drošības un stabilitātes līmenī viņi tagad var dalīties ar tiem, kuri bijuši spiesti pamest savas mājas un valsti, lai izglābtos un izdzīvotu. Kā pilsoniskās sabiedrības locekļi, mēs nemitīgi aicinām iedzīvināt brīvības, atbildības, brālīguma un solidaritātes vērtības. Kā kristieši mēs vienmēr atrodam savas identitātes un darbības pamatu žēlsirdībā, ticībā un cerībā. 6. Interesanti atzīmēt, ka apustulis Pāvils nevēlas uzspiest kristiešiem žēlsirdības darbu pildīšanu. Viņš patiesībā raksta: “To es nesaku pavēlēdams” (2 Kor 8, 8), drīzāk viņš vēlas “pārbaudīt jūsu mīlestības patiesīgumu”, pievēršot uzmanību un rūpējoties par nabadzīgajiem (sal. turpat). Pāvila lūgums noteikti balstās vajadzībā pēc konkrētas palīdzības, taču viņa nodoms sniedzas tālāk. Viņš aicina vākt ziedojumus tā, lai tas kļūtu par mīlestības zīmi, par ko ir liecinājis pats Jēzus. Citiem vārdiem sakot, visspēcīgākais motīvs dāsnumam pret nabagiem ir paša Dieva Dēla izvēlē, kurš vēlējās kļūt nabags.
Video sociālie stāsti
Projekta “Sper soli pasaulē” ietvaros izveidoti video sociālie stāsti bērnu un jauniešu ar autiska spektra traucējumiem (AST) vecākiem, asistentiem un pedagogiem. Video sociālie stāstu izmantošana veicina bērnu, jauniešu un pieaugušo ar AST pozitīvu uzvedību sadzīvē un sabiedriskās vietās. Tie palīdz saprast vienkāršas un sarežģītas sadzīves situācijas, iemācīties sabiedrībā pieņemtās normas, sekmē komunikācijas un saziņas iemaņas, līdz ar to – bērnu un jauniešu ar AST integrāciju sabiedrībā. Projekts tika īstenots no 2017.gada 1.marta līdz 10.novembrim, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas projektu konkursa finansējumam . Video sociālie stāstu tēmas – emocijas, pārtikas veikals, skola, lidosta, stomatologs, spēles, sabiedriskais transports, kafejnīcas apmeklējums, frizētava, atrakciju parks un apģērbu un apavu pirkšana. Video sociālie stāsti ir pieejami Caritas Latvija youtube kanālā. Kas ir sociālie stāsti? Sociālie stāsti ir metode, kas palīdz bērniem un pusaudžiem saprast dažādas sociālās situācijas, kā arī attīsta empātijas spējas izprast citu cilvēku rīcību, domas un jūtas. Sociālos stāstus radīja Kerola Greja (Carol Gray) 1991. gadā kā metodi palīdzībai bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Sociālie stāsti drīz vien pierādīja sevi kā veiksmīga izglītošanas un atbalsta metode ne vien bērniem ar autismu, bet arī citiem bērniem un jauniešiem, kuriem jāpalīdz tikt skaidrībā ar dažādām mūsu dzīves situācijām. Tie var būt rakstiski stāsti, ar attēliem veidoti un papildināti stāsti vai stāsti nelielu videofilmiņu veidā. Sociālo stāstu mērķis nav nosodīt, pamācīt vai izrīkot. Tie sniedz draudzīgu informāciju, kas pastāsta un izskaidro nerakstītos sociālos likumus, ko parasti uzskatām par pašsaprotamiem. Metode palīdz izprast, kā labāk rīkoties dažādās dzīves situācijās – gan ikdienišķās, kā piemēram, sasveicināšanās no rīta, pārvietošanās sabiedriskajā transportā utml., gan arī neikdienišķās, kuras mēs ceram, ka bērns nekad nepieredzēs, piemēram, apmaldīšanās lidostā. Gan vecāki, gan bērni jutīsies drošāki, ja viņi jau iepriekš zinās, kā rīkoties. Kam tie domāti? Sociālie stāsti var būt noderīgi: 1) bērniem un jauniešiem ar autiska spektra traucējumiem. Viena no pamatproblēmām autiska spektra traucējumu gadījumā ir grūtības izprast citu cilvēku domas, jūtas, rīcību un tās motivāciju. Tāpēc sociālie stāsti var būt viens no palīdzības veidiem, kā draudzīgā veidā paskaidrot notiekošo. 2) bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, kuriem ir grūtības izprast dažādas dzīves situācijas. Cilvēkiem, kas ir ļoti introverti, nedroši un kautrīgi, ar traumatisku vai nepietiekamu sociālo pieredzi bērnībā, mēdz būt grūtības saprast, kā jārīkojas vai kādi ir citu cilvēku rīcības motīvi. Ir ģimenes, kuras dzīvo sociālā izolācijā. Nonākot skolā septiņu gadu vecumā, bērnam var pietrūkt prasmju un dzīves pieredzes par to, kā uzvesties vai rīkoties atsevišķās situācijās. 3) sociālie stāsti var būt noderīgi bērnudārziem, parastajām un speciālajām izglītības iestādēm, kā arī skolām ar iekļaujošo izglītību. Sociālos stāstus var izmantot gan psihologa, gan sociālā pedagoga praksē, individuālās konsultācijās un arī darbā ar grupu – klasē, bērnudārzā. Kādās situācijās tos lieto? Sociālos stāstu metode ir lietojama praktiski visās situācijās, kurās bērniem un pusaudžiem ir jāizskaidro, kas notiek, kāpēc citi tā rīkojas un kas jādara viņam pašam. Tos var izmantot, izskaidrojot kādu jaunu jēdzienu, piemēram, draudzība, cieņa. Sociālie stāsti ir ļoti iedrošinoši un palīdz bērniem justies drošākiem. Bieži vien arī justies drošākiem par lietām, kuras viņi it kā jau zina, bet varbūt kautrējas, piemēram, kā sveicināties vai lūgt palīdzību. Kā lietot sociālo stāstu metodi? Sociālie stāsti bieži tiek rakstīti vai filmēti konkrētam bērnam, bet tos var veidot arī grupai vai klasei. Stāstus iespējams lasīt priekšā gan atsevišķam bērnam, gan visai klasei, ieteicams – draudzīgā, mierīgā, sirsnīgā gaisotnē. Sociālos stāstus nevajadzētu izmantot kā disciplinēšanas līdzekli, lai bērnu sodītu par nepareizu uzvedību ar mērķi parādīt, kā jāuzvedas pareizi. Tie nav jālieto, lai moralizētu. To mērķis nav panākt bērnu paklausību, bet gan veicināt mācīšanās procesu. Pēc filmiņas noskatīšanās vai stāstu izlasīšanas var iedrošināt bērnu pašam izspēlēt lomas vai arī attēlot situāciju ar lellēm. Tas ļauj bērnam labāk sagatavoties gaidāmajam notikumam, saprast, kas un kāpēc notiks, kā arī būt gatavam sajūtām, kuras viņš varētu piedzīvot. Kad bērns ir noskatījies filmiņu, izmēģinājis lomu spēli un mēģinājis iejusties reālajā situācijā, būtiski ir bērnu uzslavēt, ka viņam labi izdodas. Līdz ar to sociālie stāsti veicina dzīvu un sirsnīgu komunikāciju starp pieaugušo un bērnu.
Izsludināts otrais Žēlsirdības projektu konkurss
Ar prieku ziņojam, ka ir izsludināts otrais Žēlsirdības projektu konkurss. Pirmais norisinājās 2021. gadā un projektus veiksmīgi īstenoja vairākas Latvijas katoliskās Baznīcas draudzes. Daži piemēri ir rodami šeit: https://www.caritas.lv/2021/11/26/zelsirdibas-projekts-dvietes-draudze/, https://www.caritas.lv/2021/10/07/nosledzies-zelsirdibas-projekts-silenes-draudze/, https://www.caritas.lv/2021/08/12/realizets-zelsirdibas-projekts-velas-zavetaja-iegade-rikavas-caritas/. Arī šoreiz, pateicoties saņemtajiem ziedojumiem, kopumā būs pieejams finansējums 5000 eiro apmērā, bet viena projekta īstenošanai varēs saņemt līdz 500 eiro lielu finansiālu atbalstu. Konkursa nolikums ir atrodams šeit – https://www.caritas.lv/2022/10/03/zelsirdibas-projektu-konkursa-nolikums/, bet projekta pieteikuma veidlapa – https://ej.uz/konkursa_veidlapa. Lai atbalstītu un veicinātu draudžu veiktos žēlsirdības darbus, šoreiz projekts ir domāts īstenošanai caur draudzēm vai draudžu Caritas grupām. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir š.g. 1. novembris (ieskaitot), sūtot aizpildītu veidlapu ar paraksttiesīgās personas (draudzes prāvesta) elektronisko parakstu uz e-pastu – info@caritas.lv vai sūtot pa pastu uz nodibinājumu “CARITAS LATVIJA”, Mazā Pils ielā 2A, Rīga LV-1050. Konkursa rezultāti tiks publicēti līdz 2022. gada 15. novembrim organizācijas mājas lapā – www.caritas.lv pēc to izskatīšanas koleģiālā komisijā. Projektu realizācijas termiņš ir no 2022. gada 25. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim. Papildu jautājumu gadījumā lūgums zvanīt uz tālruni 20 516 206 vai rakstīt uz e-pastu: marija.diaza@caritas.lv. Foto: www.pixabay.com
Latvijas draudžu ziedojums Ukrainas atbalstam – vairāk nekā 43 000 eiro
Mēnesi pēc tam, kad Ukrainā bija sācies karš, Latvijas Bīskapu konference 25. martā aicināja katoļu draudzes ziedot karā cietušo atbalstam, savāktos līdzekļus pārskaitot nodibinājuma “Caritas Latvija” bankas kontā. Organizācija ziņo, ka vasaras izskaņā apkopojusi no draudzēm ienākušos līdzekļus. Kopumā tie bijuši 43 882, 61 eiro. No saziedotās summas 2800 eiro tika izmantoti, lai iegādātos furgonu Ukrainas armijas vajadzībām. 16. septembrī jezuītu priesteris Ivars Juhņevičs furgonu svētīja pirms ceļa uz Ukrainu, uz kurieni tas devās nākamajā dienā sadarbībā ar biedrību “Agendum”, kurai kopš kara sākuma ir pieredze transportlīdzekļu nogādē uz Ukrainu. Minētais transporta līdzeklis tiks izmantots, lai pārvadātu ievainotos un nogādātu humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Atlikušo summu, kā arī privātus ziedojumus – kopumā 42 000 eiro apmērā – “Caritas Latvija” ieskaitīja “Caritas Internationalis” kontā. “No turienes šis ziedojums pilnībā tiek izmantots kaut daļējai atbildes sniegšanai uz tām neaprakstāmi daudzajām vajadzībām, kas skar Ukrainas iedzīvotājus. Minētā palīdzība tiek sniegta, izmantojot “Caritas Ukraina” un “Caritas Spes” resursus. (Ukrainā darbojas divas “Caritas” organizācijas, katra attiecīgi saistīta ar Ukrainas Grieķu un Romas katoļu Baznīcām.),” skaidro “Caritas Latvija”. Nodibinājums pateicas visiem, īpaši tiem, kas rada iespēju ziedot “arī no savas jau tā nelielās rocības”, un norāda, ka arī turpmāk ir iespēja “Caritas Latvija” kontā pārskaitīt ziedojumus ar norādi “Ukrainas karā cietušo atbalstam”. Turpmāk līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu tos Ukrainas cilvēkus, kas kā kara bēgļi ir nonākuši Latvijā. “Caritas Latvija” ziņo, ka nodibinājums sniedz atbalstu Latvijā nonākušajiem ukraiņiem, piedāvājot viņiem sociālā mentora pakalpojumu. “Sociālā mentora pakalpojums Ukrainas iedzīvotājiem ir pieejams 60 dienas un sniedz praktisku palīdzību dažādu ikdienā būtisku jautājumu risināšanā. Tādējādi tiks veidota cilvēku izpratne par dzīvi Latvijā, palīdzot reālajās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt jaunas iemaņas, kā arī sniedzot atbalstu dažādu formalitāšu sakārtošanā, piemēram, dzīvesvietas, apģērba un darba iespēju nodrošināšanā vai nokļūšanai līdz palīdzības saņemšanas vietai,” skaidro organizācijā. Lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu saņemt pakalpojumu, viņiem ir jāsaņem nozīmējums no sociālā dienesta. Pakalpojumam ukraiņi piesakās gan paši, gan arī nodibinājums pats aktīvi uzrunā un meklē jaunos klientus. Pakalpojums tiek sniegts Rīgā, Salaspils novadā, Jūrmalā, Tukuma novadā, Mārupes novadā, Liepājā, Dienvidkurzemes novadā, Saldus novadā, Ķekavas novadā, Bauskas novadā, Siguldas novadā, Cēsu novadā, Smiltenes novadā, Daugavpilī, Augšdaugavas novadā, Krāslavas novadā. Atgādinām, ka līdz šim ar “Caritas Latvija” atbalstu ir notikuši arī vairāki citi pasākumi karā cietušo atbalstam, piemēram, Ukrainas bērnu zīmējumu izstāde, Ukrainas mūziķu koncerti, lai iegādātos medicīniskos žņaugus Ukrainas armijas vajadzībām, latviešu valodas nodarbības Svētās Ģimenes mājā u.c. Ņemot vērā, ka karadarbība Ukrainā turpinās, esam aicināti atbalstīt tos cilvēkus, kas nonāk mūsu valstī, gan ziedojot “Caritas Latvija” kontā, gan arī šobrīd īpaši atbalstot bērnus, kas sākuši skolas gaitas un kuriem ir nepieciešamas kancelejas preces. KABIA
Jēkaba katedrāles svētdienas skolā skatāma ukraiņu bērnu zīmējumu izstāde
Tanki, briesmoņi un pazuduši mājdzīvnieki, bet arī cerība uz krāsaināku nākotni drošībā un draudzībā. Tādi ir Ukrainas bēgļu bērnu zīmējumu, ko izstādē aplūkojami Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles draudzes svētdienas skolā aplūkojama Ukrainas bēgļu bērnu zīmējumu izstāde. Izstādē apskatāmi aptuveni 200 zīmējumi, ko Rīgā bēgļu palīdzības centra bērnu istabā radījuši mazie ukraiņu mākslinieki. Viņu vidū arī astoņgadīgā Anna: “Es zīmēju varavīksni mūsu, Ukrainas karoga, krāsās un raķetes, kas lido uz mūsu Ukrainu, bet varavīksne sargā un glābj mūs.” Annas mamma Lidija novērojusi, ka zīmēšana bērnam kalpo kā terapija un iespēja pārdzīvot šausmas: “Viņa pat uz bumbu patversmi ņēma līdzi zīmuļus un zīmēja tur, jo tas viņai palīdzēja novērst domas. Un arī tagad palīdz, bet nav vēl pavisam atguvusies. Tagad viņa kļuvusi daudz kautrīgāka, agrāk tā nebija.” Zīmēšanas studija Ukrainas bēgļu palīdzības centrā izveidota ar katoļu baznīcas labdarības organizācijas “Caritas” un arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētību. Bet sākotnējā ideja pieder mākslas vēsturniece Gabrielai Kabjerai. “Sākumā bērni bija ļoti noslēgti, grib, lai viņus liek mierā, bet, kad mākslinieks ar viņu uzmanīgi darbojas, parāda dažādas krāsas un tehnikas, tad bērns atveras un viņu radošums izpaužas pilnā mērā. Šeit ir tik daudz krāsu un tēmu! Šeit ir mājas, ceļojumi, bet, protams, daudz arī kara tēmas. Daudz mājdzīvnieku, īpaši kaķu, kas daudziem no viņiem palikuši Ukrainā,” pastāstīja Kabjera. Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs uzsvēra – Gabriela pati uz Latviju salīdzinoši nesen pārvākusies no Maskavas un darbojas Sāpju Dievmātes draudzes katedrāles krievu kopienā. “Lūk, maskaviete nāk ar ideju, lai palīdzētu Ukrainas bērniem, jo viņiem sāp par to, ko dara Krievija Ukrainā. Tas ir tāds vēstījums, ka baznīca apvieno pretstatus, apvieno dažādu tautību cilvēkus, kas šeit nonāk pie izlīguma un pie savstarpējas brālības. Vienkārši viņu cilvēcība atraisās caur to,” sacīja Stankevičs. Izstāde Jēkaba katedrāles svētdienas skolas telpās Rīgā, Mazajā pils ielā 2, būs aplūkojama līdz 23. maijam. Ieeja ir bez maksas, bet iespējams atstāt ziedojumus, lai bērnu zīmēšanas studija varētu turpināt darboties. Avots: www.lsm.lv (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jekaba-katedrales-svetdienas-skola-skatama-ukrainu-bernu-zimejumu-izstade.a455807/?fbclid=IwAR3Wy6yZfB-yQ6Sqa_1q6hZqZKzOBmmJa7GQ7472WWpu55QPw2KG-qEMP1A) Foto: “Caritas Latvija”
Sociālā mentora atbalsts ikdienas situāciju risināšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejams visā Latvijā
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) noslēdzis septiņus sadarbības līgumus ar nevaldības organizācijām par sociālā mentora pakalpojuma sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem, kas kara rezultātā ieradušies Latvijā, ikdienas situāciju risināšanā. Finansējuma ietvaros pakalpojumu saņems vismaz 7 000 Ukrainas iedzīvotāju, un tas jau ir pieejams visā Latvijas teritorijā. Jaunie sadarbības partneri izraudzīti SIF organizētajā tirgus izpētes procesā 15 reģionos. Sociālā mentora pakalpojumu nodrošinās Ģimenes un audžuģimenes atbalsta biedrība “DOMUS”, nodibinājums “Caritas Latvija”, biedrība “Patvērums “Drošā māja””, Biedrība “Gaišo domu platforma”, Mācību centrs “FIBRA”, nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” un biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs”. Līgumu kopējā vērtība ir 700 000 EUR. Iepriekš vēstīts, lai pēc iespējas operatīvāk sniegtu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kas kara rezultātā nokļuvuši Latvijā, SIF sadarbībā ar Labklājības ministriju ir izveidojis jaunu atbalsta pakalpojumu. Lai saņemtu sociālā mentora pakalpojumu, Ukrainas iedzīvotājiem ir jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā. Sociālo dienestu sociālie darbinieki izvērtēs katra klienta individuālo gadījumu, un nepieciešamības gadījumā piesaistīs SIF nodrošinātu sociālo mentoru. Pakalpojums Ukrainas iedzīvotājiem jau ir pieejams visā Latvijas teritorijā un tiek īstenots sadarbībā ar 43 pašvaldību sociālajiem dienestiem, tā nodrošinot ērtā un vienkāršā veidā atbalstu uzņemšanas vietā. Pakalpojumu šobrīd jau izmanto 295 cilvēki no Ukrainas. Sociālā mentora pakalpojums Ukrainas iedzīvotājiem būs pieejams 60 dienas un sniegs praktisku palīdzību dažādu ikdienā būtisku jautājumu risināšanā. Tādējādi tiks veidota cilvēku izpratne par dzīvi Latvijā, palīdzot reālajās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt jaunas iemaņas, kā arī sniedzot atbalstu dažādu formalitāšu sakārtošanā, piemēram, dzīvesvietas, apģērba un darba iespēju nodrošināšanā vai nokļūšanai līdz palīdzības saņemšanas vietai. Lai nodrošinātu atbalstu, šobrīd piesaistīti aptuveni 50 sociālie mentori. Savukārt, augot pieprasījumam, plānots palielināt sniegtā pakalpojuma kapacitāti līdz 250 sociāliem mentoriem vai vairāk. Pakalpojumu būs iespējams nodrošināt līdz 2023.gadam vai pieejamā finansējuma beigām. Vienlaikus SIF sadarbībā ar nodibinājumu “Caritas Latvija” turpinās arī nodrošināt sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Sociālā mentora pakalpojums Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts. Avots: www.sif.gov.lv
RML un “CARITAS LATVIJA” projekts “Kristīgā balss katrā namā” realizēts veiksmīgi
Viena no 5 Radio Marija pamatvērtībām, kas nosaka mūsu identitāti ir misijas gars. Radio Marija mērķis ir palīdzēt Baznīcai evaņģelizācijas darbā, vēlamies, lai radio skanējums ļauj cilvēkiem nemitīgi piedzīvot Dieva klātbūtni. Tādēļ arī īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības atstumtajiem – nabagiem, slimajiem, vientuļajiem, ieslodzītajiem, kā arī citiem, kuri atstāti sabiedrības perifērijā. Pērnā gada pavasarī Katoļu Baznīcas labdarības organizācija “Caritas Latvija” izsludināja žēlsirdības projektu konkursu- 500 EUR labdarībai. Radio Marija darbiniekiem un brīvprātīgajiem ātri vien radās ideja projektam – “Kristīgā balss katrā namā” – sniegt atbalstu sociāli mazaizsargāto personu grupām un nodrošināt iespēju klausīties radio. Kopējās projekta izmaksas sastādija 972,97 eur, no kuriem 500 EUR tika finansēti no nodibinājuma “Caritas Latvija” projekta, bet 472,97 EUR no biedrības “Radio Marija Latvija” finansējuma. Projekta realizācijas pirmajā posmā ciešā sadarbībā ar brīvprātīgo Ingu Zvirgzdiņu un Caritas grupu draudžu koordinatoriem un brīvprātīgajiem tika apzināti Rīgas, Liepājas, Krāslavas un Cēsu apkārtnē dzīvojošie, maznodrošinātie draudžu locekļi, tika norunātas tikšanās. Mazie radio aparāti tika speciāli šim mērķim pasūtīti no Itālijas, šāda veida ierīces Radio Maria Pasaules ģimene izplata arī citviet pasaulē, tās var darboties gan ar elektrības pieslēgumu, gan ar baterijām, komplektā ietilpst arī austiņas. Projekta otrajā posmā notika dāvanu pasniegšana 7 Latvijas draudzēs, kurās aktīvi darbojas CARITAS grupas un ir iespējams Radio Marija dzirdēt FM frekvencēs. Akcija tika atklāta 14. novembrī – Vispasaules trūkumcietēju dienā, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Radio Marija Latvija komandas pārstāvji un brīvprātīgie piedalījās pasākumā, tikās ar cilvēkiem un kopā ar draudzes Caritas grupas pārstāvjiem pasniedza sagatavotos dāvanu komplektus – radio aparāts, kāds saldumiņš, radio programmiņas, kā arī pēc nepieciešamības tika veikta īsa pamācība, kā lietot pašu radioaparātu. Tam sekoja pasākumi 26. novembrī Rīgas Vissvētās Trīsvienības draudzē, 28. novembrī Rīgas Sv. Marija Magdalēnas draudzē un Olaines katoļu draudzē; 5. decembrī Krāslavas Sv. Ludvika draudzē, 15. decembrī Cēsu Kristus karaļa draudzē, 19. decembrī Liepājas pilsētā. Projekta mērķis ir sasniegts, jo esam nodrošinājuši 70 cilvēkiem iespēju būt kopā ar Baznīcu ikdienā, iekļaujot viņus radio klausītāju garīgajā kopienā. Esam nodrošinājuši iespēju praktizēt savu ticības dzīvi, bagātināties kulturāli un sociāli, klausoties Radio Marija programmu un aicinot arī aktīvi tajā iesaistīties. Viena no projekta realizētājām, RML komandas locekle Jolanta Grāvīte dalās savos iespaidos: “Katrā no 7 draudzēm jutāmies ļoti gaidīti un labi uzņemti. Cilvēkiem tas ir liels atbalsts un prieks saņemt šādu dāvanu. Savukārt, mums kā RML pārstāvjiem bija ļoti svarīgi sastapties un redzēt mūsu klausītājus klātienē. “ Nākotnē mēs vēlētos sniegt šāda veida atbalstu arī vietās, kur vēl neskan, bet drīzumā skanēs Radio Marija FM frekvencēs – Saldū, Tukumā un Rēzeknē. Projektu ir bijis iespējams realizēt, pateicoties “CARITAS LATVIJA” un “Radio Marija Latvija” ziedotājiem. Paldies arī visiem brīvprātīgajiem, kas iesaistījās, ziedojot savu laiku un resursus! Pārpublicēts no www.rml.lv
Saldus katoļu draudze
Biedrība “Caritas Saldus” Dibināta 2011.gadā 5.maijā Reģistrēta 2012.gadā 1.novembrī. Dibinātāji: Nodibinājums Caritas Latvija un Saldus Romas katoļu draudze. Karitatīvā darbība Saldū: Katru pirmdienu, trešdienu un piektdienu draudzes mājā darbojas zupas virtuve (no plkst.12.00) un katru reizi izdala aptuveni 120 porcijas Drēbju istaba Caritas koordinators – Jānis Radziņš