Caritas.lv

Iesaisties
Ziedo
Menu

Autors: Caritas

Sveicam 175. gadu Jubilejā mūsu draugus un atbalstītājus – vācu katoļu labdarības fondu Bonifatiuswerk!!!

Riga, 24.09.2024.   Bonifatiuswerk der deutschen Katholiken e.V. Sakarā ar Bonifatiuswerk 175 gadadienu vēlamies izteikt vissirsnīgāko pateicību par mūsu savstarpējo sadarbību jau daudzu gadu garumā. Bonifatiuswerk ir bijis klātesošs mūsu organizācijas izaugsmē jau no pašiem tās pirmsākumiem, jo tieši šogad svinam mūsu divdesmito dzimšanas dienu.  Bonifatiuswerk par pirms aptuveni desmit gadiem sniegtais finansējums brīvprātīgo apmācībām Rīgas un Liepājas diecēzēs, palīdzēja mums paplašināt žēlsirdības darbus un  stiprināt un attīstīt brīvprātīgo tīklu. Jo mūsu brīvprātīgie, kas veic žēlsirdības darbus un palīdz mazaizsargātajiem, vienmēr ir bijis mūsu darba prioritāte. Tāpat šajā laikā ir saņemts vairākkārtīgs jūsu sniegtais atbalsts bērnu ar īpašām vajadzībām nometnēm. Šī iniciatīva vēlāk ir pārtapusi daudz plašākā kustībā mūsu Baznīcas ietvaros. Kā viens no piemēriem tam ir arī Caritas sociālo pakalpojumu centra “Terēzes māja” izveide, kura pamatdarbība ir vērsta tieši uz atbalsta sniegšanu bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem. Liels atbalsts un mūsu darbam ir arī jūsu dāvana – ziedotais Boni busiņš, ko saņēmām pirms trim gadiem. Tas ir neatsverams palīgs Caritas izbraukumos un brīvprātīgo darbā, kuri izmanto busu, lai būtu mobili un pieejami savā kalpojumā un tādējādi sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams. Pagājušajā gadā sākām aktīvi attīstīt darbu ar jauniešiem. Pateicoties Bonifatiuswerk finansiālajam atbalstam, varējām izremontēt māju, kurā šobrīd darbojas Caritas Jauniešu centrs. Centra iesvētīšanā piedalījās abi Rīgas arhidiecēzes bīskapi, kā arī daudzi jaunieši, kuri pēc tam devās uz Pasaules Jauniešu dienām Lisabonā. Jauniešu centrā tiek realizēti gan dažādi Caritas projekti, tajā skaitā bēgļiem no Ukrainas, kā arī tā ir jauniešu neformālo tikšanos un sadraudzības vieta, gribam veidot to kā jauniešu garīgo aktivitāšu centru.  Jūsu atbalsts brīvprātīgā darba attīstībā ir bijis izšķirīgs arī pēdējos gados. Ar pateicību pieminu jūsu dāvāto iespēju – sniegto finansējumu brīvprātīgā darba koordinatoriem visas Latvijas mērogā, kas ļāva mums atkal atsākt ar jaunu sparu brīvprātīgā darba vadību pēc Covid pandēmijas radītajām sekām mūsu draudzēs. Šobrīd ar Bonifatiuswerk atbalstu tikko kā esam uzsākuši brīvprātīgā darba stiprināšanu divos Latvijas reģionos – Latgalē un Zemgalē, kur varējām pieņemt aktīvus brīvprātīgā darba koordinatorus. Neizsakāma pateicība par jūsu rīkotajām ziedojumu akcijām gan “Terēzes mājai”, gan brīvprātīgo kustībai. Un, protams, mūsu dzīvā atmiņā ir šī gada vizīte Vācijā, kuras laikā ar koncertu starpniecību tika vākti ziedojumi “Caritas Latvija” struktūrvienībai “Grašu bērnu ciemats”, kas ir neliels, kristīgs bērnu nams, kas atrodas Latvija vidienē. Daudzi bērni nav saņēmuši vecāku rūpes un mīlestību, līdz ar to viņu audzināšana prasa jo lielāku pašaizliedzību no bērnu nama darbiniekiem.  Sniegtais atbalsts viņu apkārtējās vides uzlabošanā ir ļoti augsti novērtēts. Noslēgumā gribam vēlreiz izteikt sirsnīgu pateicību arī par jūsu atbalstu “Svētās Ģimenes Mājas” atjaunošanā, kurā atrodas arī “Caritas Latvija” birojs un kurā nu jau tieši pirms sešiem gadiem viesojās pāvests Francisks.  No sirds pateicamies Bonifatiuswerk par ilggadēji sniegto atbalstu, sadarbību un sadraudzību, vēlot Dieva svētību Jūsu kalpojumam Baznīcā un īpaši Baznīcai diasporā. Nodibinājuma “CARITAS LATVIJA” Nodibinājuma “CARITAS LATVIJA” Valdes priekšsēdētāja Inese Švekle Valdes loceklis V.E. bīskaps Andris Kravalis   Riga, 24.09.2024.  Bonifatiuswerk der deutschen Katholiken e.V. Anlässlich des 175-jährigen Jubiläums des Bonifatiuswerkes möchten wir unseren herzlichsten Dank für unsere langjährige Zusammenarbeit aussprechen. Das Bonifatiuswerk war von Anfang an ein wesentlicher Bestandteil des Wachstums unserer Organisation, die in diesem Jahr ihr zwanzigjähriges Bestehen feiert. Der vor etwa zehn Jahren vom Bonifatiuswerk gewährte Zuschuss zur Ausbildung von Freiwilligen in den Diözesen, Riga und Liepāja hat uns geholfen, unsere karitative Arbeit auszuweiten und das Netzwerk der Freiwilligen zu stärken und weiterzuentwickeln. Denn unsere Freiwilligen, die karitative Dienste leisten und den Schutzbedürftigen helfen, waren immer eine unserer Prioritäten. In dieser Zeit haben wir auch wiederholt Ihre Unterstützung für Sommercamps für Kinder mit besonderen Bedürfnissen erhalten. Diese Initiative hat sich später zu einer viel breiteren Bewegung innerhalb unserer Kirche entwickelt. Ein Beispiel dafür ist die Gründung des Sozialzentrums “Theresia-Haus”, dessen Haupttätigkeit darin besteht, Unterstützung für Kinder mit besonderen Bedürfnissen und deren Eltern zu bieten. Eine große Hilfe für unsere Arbeit war auch Ihre Spende – der Boni-Bus, den wir vor drei Jahren erhalten haben. Er ist ein unverzichtbares Hilfsmittel für die Caritas-Ausflüge und die Arbeit der Freiwilligen, die den Bus nutzen, um mobil zu sein und so viele hilfsbedürftige Menschen wie möglich zu erreichen.   Im vergangenen Jahr haben wir begonnen, aktiv Jugendarbeit zu entwickeln. Dank der finanziellen Unterstützung des Bonifatiuswerkes konnten wir ein Haus renovieren, das heute das Caritas-Jugendzentrum beherbergt. An der Segnung des Zentrums nahmen beide Bischöfe der Erzdiözese Riga sowie viele Jugendliche teil, die später zu den Weltjugendtagen nach Lissabon reisten. Im Jugendzentrum werden verschiedene Caritas-Projekte durchgeführt, darunter auch für Flüchtlinge aus der Ukraine. Darüber hinaus ist es ein Ort der informellen Treffen und der Gemeinschaft für Jugendliche, und wir möchten es zu einem Zentrum für spirituelle Aktivitäten für junge Menschen ausbauen. Ihre Unterstützung für die Entwicklung der Freiwilligenarbeit war auch in den letzten Jahren von entscheidender Bedeutung. Mit Dankbarkeit erinnern wir uns an die von Ihnen gewährte Möglichkeit – die finanzielle Unterstützung für die Koordinatoren der Freiwilligenarbeit auf nationaler Ebene, die es uns ermöglichte, die Leitung der Freiwilligenarbeit nach den durch die COVID-Pandemie verursachten Auswirkungen in unseren Gemeinden wieder mit neuer Kraft aufzunehmen. Derzeit haben wir mit der Hilfe des Bonifatiuswerkes gerade erst begonnen, die Freiwilligenarbeit in zwei Regionen Lettlands – Latgale und Zemgale – zu stärken, wo wir aktive Koordinatoren für die Freiwilligenarbeit einstellen konnten. Unser besonderer Dank gilt auch Ihren Spendenaktionen für das „Theresia-Haus“ und die Freiwilligen Bewegung. Natürlich bleibt uns auch noch die diesjährige Reise nach Deutschland lebhaft in Erinnerung, während derer Spenden für die Caritas-Struktureinheit „Grašu-Kinderdorf“ in Lettland gesammelt wurden. Das ist ein kleines, christliches Waisenhaus im Zentrum Lettlands, wo viele Kinder keine elterliche Fürsorge und Liebe erfahren haben. Ihre Erziehung erfordert daher besonders viel Selbstaufopferung von den Mitarbeitern des Waisenhauses. Die Unterstützung zur Verbesserung Ihres Lebensumfeldes wird hoch geschätzt. Abschließend möchten wir nochmals unseren herzlichen Dank für Ihre Hilfe bei der Renovierung des „Hauses der Heiligen Familie“ aussprechen, in dem sich auch das Büro von „Caritas Lettland“ befindet. Vor genau sechs Jahren hat Papst Franziskus dieses Haus besucht Von Herzen danken wir dem Bonifatiuswerk für die langjährige Unterstützung, Zusammenarbeit und Freundschaft und wünschen Gottes Segen für Ihren Dienst

Viņa svētības pāvesta Franciska vēstījums VIII Vispasaules trūkumcietēju dienā

2024. gada 17. novembrī, parastā liturģiskā laika 33. svētdienā. “Nabagu lūgšana paceļas pie Dieva” (sal. Sīr 21, 5)   Dārgie brāļi un māsas! 1.Nabagu lūgšana paceļas pie Dieva (sal. Sīr 21, 5). Šajā lūgšanai veltītajā gadā, gaidot Jubilejas gadu, ko svinēsim 2025. gadā, šis bibliskās gudrības teiciens ir vispiemērotākais, gatavojoties astotajai Vispasaules trūkumcietēju dienai, kas tiks atzīmēta 17. novembrī. Patiešām, kristīgā cerība ietver pārliecību, ka mūsu lūgšana sasniedz Dievu. Ne tikai jebkura lūgšana, bet jo vairāk nabaga lūgšana! Pārdomāsim šo Vārdu un “lasīsim” to nabadzīgo cilvēku sejās un stāstos, kurus sastopam ikdienā, lai lūgšana kļūtu par sadraudzības ceļu pie viņiem un līdzdalību viņu ciešanās. 2. Sīraha dēla grāmata, par kuru mēs runājam, nav sevišķi zināma, tomēr tai ir vērts pievērsties tēmu bagātības dēļ, īpaši saistībā ar cilvēces attiecībām ar Dievu un pasauli. Tās autors Ben Sira bija skolotājs un Rakstu mācītājs Jeruzalemē, kurš visticamāk grāmatu rakstīja 2. gadsimtā pirms Kristus. Viņš bija gudrs cilvēks, dziļi iesakņots Izraēla tautas tradīcijās, un mācīja par dažādiem cilvēka dzīves aspektiem: darbu, ģimeni, sociālo dzīvi un jauniešu audzināšanu. Īpašu uzmanību viņš pievērsa tēmām, kas saistītas ar ticību Dievam un Likuma ievērošanu. Viņš risināja sarežģītos jautājumus par brīvību, ļaunumu un dievišķo taisnīgumu, kas joprojām ir ļoti aktuāli. Svētā Gara iedvesmots, Ben Sira centās norādīt ikvienam ceļu, pa kuru jāiet, lai dzīvotu gudru un cieņpilnu dzīvi Dieva un mūsu brāļu un māsu acīs. 3. Viena no tēmām, kurai šis iedvesmotais autors pievērš ievērojamu uzmanību, ir lūgšana. Viņš to dara ar lielu degsmi, jo pauž savu personīgo pieredzi. Patiesi, jēgpilni un auglīgi par lūgšanu rakstīt var tikai tas, kurš ik dienas bauda Dieva klātbūtni un klausās Viņa Vārdu. Ben Sira apliecina, ka viņš meklēja gudrību jau no jaunības: “Vēl būdams jauns, pirms biju sācis savus klejojumus, pēc gudrības es klaji lūkojos lūdzoties” (Sīr 51, 13). 4. Šajā ceļojumā viņš atklāja vienu no Atklāsmes pamatpatiesībām, proti, ka nabagiem Dieva sirdī ir priviliģēta vieta. Nabagu ciešanu priekšā Dievs ir “nepacietīgs”, kamēr Viņš nav tiem izrādījis taisnību. “Pazemīgā lūgšana ies mākoņiem cauri, tā nerimsies, līdz nebūs nonākusi galā, tā neatlaidīsies, līdz Visuaugstākais nebūs apraudzījis un īstenojis taisnīgajam lemto taisnību” (Sīr 35, 17-18). Dievs zina savu bērnu ciešanas, jo Viņš ir uzmanīgs un gādīgs Tēvs. Kā Tēvs Viņš rūpējas par tiem, kam tas visvairāk nepieciešams: nabadzīgajiem, atstumtajiem, tiem, kuri cieš un ir aizmirsti. Viņa Sirdī vieta ir ikvienam, jo Viņa acīs mēs visi esam nabagi un trūkumcietēji. Mēs visi esam ubagi, jo bez Dieva mēs nebūtu nekas. Mums nebūtu pat dzīvības, ja Dievs mums nebūtu to devis. Tomēr cik bieži mēs dzīvojam tā, it kā mēs būtu savas dzīves kungi vai it kā mums būtu tā jāiekaro! Pasaules mentalitāte pieprasa, lai mēs kļūtu par kaut ko, lai mēs par katru cenu kļūtu ievērojami, pārkāptu sociālās normas, lai uzkrātu bagātību. Cik bēdīga ir šī ilūzija! Laimi nevar iegūt, sabradājot citu cilvēku tiesības un cieņu. Karu izraisītā vardarbība skaidri parāda to cilvēku augstprātību, kuri uzskata sevi par vareniem cilvēku priekšā, taču Dieva acīs viņi ir nabagi. Cik daudz cilvēku tiek padarīti nabagi nepareizas, ar  ieročiem saistītas, politikas dēļ! Cik daudz nevainīgu upuru! Tomēr mēs nevaram novērsties no šīs realitātes. Kunga mācekļi zina, ka katrs no šiem “mazajiem” nes Dieva Dēla attēlu un katram no viņiem ir jāsaņem mūsu atbalsts un kristīgās mīlestības izpausmes. “Katrs kristietis un katra kopiena ir aicināti būt par Dieva darbarīkiem nabadzīgo atbrīvošanā un palīdzībā viņiem, lai tie varētu pilnībā integrēties sabiedrībā. Tas nozīmē, ka mums iejūtīgi un uzmanīgi jāieklausās nabagu saucienos un jāpalīdz viņiem” (Evangelii Gaudium, 187). 5. Šajā gadā, kas veltīts lūgšanai, mums ir jālūdz par nabadzīgajiem un jālūdz kopā ar viņiem. Tas ir izaicinājums, kas mums ir jāpieņem, un pastorālā aktivitāte, kas ir jākopj. Turklāt “visļaunākā diskriminācija, no kuras cieš nabagi, ir garīgās uzmanības trūkums. Lielum lielais nabagu vairākums ir īpaši atvērti ticībai. Viņiem Dievs ir vajadzīgs, un mēs nedrīkstam kavēties piedāvāt tiem Viņa draudzību, Viņa svētību, Viņa Vārdu, sakramentu svinēšanu un ceļu uz izaugsmi un briedumu ticībā. Prioritārajai izvēlei par labu nabagiem ir pirmām kārtām jāizpaužas privileģētā un prioritārā reliģiskajā uzmanībā” (turpat, 200). Tas viss prasa pazemīgu sirdi, kurai ir drosme kļūt par ubagu, sirdi, kas ir gatava atzīt sevi par nabagu un trūcīgu. Patiesi, starp nabadzību, pazemību un uzticēšanos pastāv savstarpēja saistība. Īsteni nabadzīgs cilvēks ir pazemīgs. Svētais bīskaps Augustīns teicis: “Nabagajiem nav ar ko lepoties, bagātajiem ir jācīnās ar savu lepnību. Tāpēc klausieties mani: esiet patiesi nabadzīgi, esiet tikumīgi, esiet pazemīgi” (Sprediķi, 14, 4). Pazemīgajiem nav ne ar ko lepoties, ne uz ko pretendēt. Viņi zina, ka nevar paļauties uz sevi, bet stingri tic, ka var atsaukties uz Dieva žēlsirdīgo mīlestību, stāvot Viņa priekšā kā pazudušais dēls, kurš atgriežas mājās nožēlojot grēkus, lai saņemtu Tēva apskāvienu (sal. Lk 15, 11-24). Trūcīgie, kuriem nav uz ko paļauties, saņem spēku no Dieva un pilnībā paļaujas uz Viņu. Patiešām, pazemība rada paļāvību, ka Dievs mūs nekad nepametīs un neatstās bez atbildes. 6. Nabagajiem, kuri dzīvo mūsu pilsētās un ir daļa no mūsu kopienām, es saku: nezaudējiet šo pārliecību! Dievs ir uzmanīgs pret katru no jums un ir jums tuvu. Viņš jūs neaizmirst un nekad nevarētu to izdarīt. Mēs visi esam piedzīvojuši lūgšanas, kas šķietami paliek bez atbildes. Reizēm mēs lūdzam atbrīvoties no posta, kas liek mums ciest un mūs pazemo, un šķiet, ka Dievs nedzird mūsu saucienu. Tomēr Dieva klusēšana nenozīmē, ka Viņš ir vienaldzīgs pret mūsu ciešanām; drīzāk tajā ir ietverts vārds, kas jāpieņem ar uzticību, nododot sevi Viņam un Viņa gribai. Sīrahs apliecina to vēlreiz: Viņa spriedums jo drīzi nāks (Sīr 21, 5). Tādējādi no nabadzības var izaugt visīstākās cerības dziesma. Atcerēsimies, “kad iekšējā dzīve noslēdzas savās interesēs, tad vairs nav vietas citiem, tur neienāk nabagi, vairs nav sadzirdama Dieva balss, nav izbaudāms Viņa mīlestības saldais prieks, izplēn degsme darīt labu” (Evangelii Gaudium, 2). 7. Vispasaules trūkumcietēju diena ir kļuvusi par katras baznīcas kopienas ierastu notikumu. Tā ir pastorāla iespēja, ko nedrīkst novērtēt par zemu, jo tā izaicina katru ticīgo ieklausīties nabagu lūgšanā, apzinoties viņu klātbūtni un vajadzības. Tā ir izdevīga iespēja īstenot iniciatīvas, kas konkrēti palīdz nabadzīgajiem, kā arī ievērot un atbalstīt daudzos brīvprātīgos,

Noslēgusies ESF projekta 3. kārta Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes Māja”

Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā (Nr. 9.2.2.3/22/A/024)   Projekta mērķis ir – sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs (turpmāk – bērni ar funkcionāliem traucējumiem), lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 15 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem, aizbildņiem (likumiskajiem pārstāvjiem) vai audžuģimenēm. Noslēgusies ESF projekta 3. kārta Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes Māja”     ESF projekta 3. kārtas ietvaros nodibinājums “CARITAS LATVIJA” (Nodibinājums) Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes Māja” Ojāra Vācieša ielā 6/1, īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektu “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā”.  Projektā dažādus sociālos pakalpojumus saņēma 50 bērni ar invaliditāti un 15 bērnu likumiskie pārstāvji. Projekta noslēgumā tika veikta bērnu likumisko pārstāvju aptauja.  Aptaujā tika lūgts brīvprātīgi piedalīties visu bērnu vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem. Uz aptaujas jautājumiem atbildēja 26, jeb 52% pakalpojuma saņēmēju likumiskie pārstāvji. Aptaujas rezultātu apkopojumā redzams, ka visas sniegtās atbildes uz jautājumiem, kā arī speciālistu darba kvalitāte ar “teicami” ir vērtēta no 50 – 100%. 16 respondenti jeb 61%  pakalpojuma sniegšanas kvalitāti vērtē kā teicamu, 9 respondenti jeb 35% kā ļoti labu, bet 1 respondents jeb 4% – kā labu. Ar šādiem pašiem vērtējumiem – skalā no teicami līdz vāji tika lūgts novērtēt speciālistu darba kvalitāti atbilstoši tam, kurus speciālistus bērns apmeklēja: ergoterapeits, mākslas terapeits, logopēds, speciālais pedagogs ar ABA terapijas elementiem, fizioterapeits, kanisterapeits, psihologs, mūzikas terapeits. Specialistu darba kvalitāti respondenti pārsvarā vērtē kā teicamu. Vislielāko atzinību izpelnījies kanisterapeits – 100% “teicami” vērtējums. Otrais augstākais “teicami” vērtējuma procents (82%) ir mūzikas terapeitam, bet trešais – 73% mākslas terapeitam. Viens vecāks viena speciālista – fizioterapeita darbu novērtējis ar atzīmi “apmierinoši”. Kopumā 70% speciālistu darbs ir novērtēts ar vērtējumu “teicami”, 29% ar vērtējumu “ļoti labi” un 0,8% ar vērtējumu “apmierinoši”. Aptaujas noslēgumā bērnu vecāki izteica sekojošus komentārus: Viss patika. Paldies! Turpināt arī 2024 gadā. Paldies, ka mans dēls var darboties jūsu centriņā! Paldies par šo skaisto gadu! Mums viss der un patīk. Paldies! Viss bija lieliski. Milzīgs paldies par ieguldīto darbu. Paldies par ieguldījumu. Veiktais darbs ievērojami uzlaboja mana bērna sociālās prasmes un pārliecību par sevi. Paldies par sniegtajām nodarbībām. Vēlos, lai nodarbības notiek biežāk. Paldies, ka palīdzējāt manam bērnam. Žēl, ka pakalpojums tika pārtraukts. Manam bērnam šis pakalpojums bija ļoti svarīgs un tas ļoti palīdzēja. Liels paldies par sniegto palīdzību. Gribam turpināt. Liela pateicība visiem speciālistiem un projekta komandai! Projekta vadītāja Inese Švekle 29.31.2023.  

ESF projekta 3. kārtas ietvaros bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā (Nr. 9.2.2.3/22/A/024) Projekta mērķis ir – sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs (turpmāk – bērni ar funkcionāliem traucējumiem), lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 15 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem, aizbildņiem (likumiskajiem pārstāvjiem) vai audžuģimenēm. ESF projekta 3. kārtas ietvaros bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Nodibinājums “CARITAS LATVIJA” (Nodibinājums) Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes Māja” Ojāra Vācieša ielā 6/1, īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā”. Projekta ietvaros sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piedāvājam arī 15 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.  Projektā izvirzītā problēma ir – Rīgas pilsētas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, nepieciešams pastāvīgi pilnveidot sociālās un funkcionālās prasmes. Projektā tiek iesaistītas arī mērķa grupas personas, kurām pakalpojumus piešķir Rīgas pašvaldības sociālais dienests, attiecīgi mazinot rindu pēc sociālajiem pakalpojumiem pašvaldībā. Sociālā rehabilitācija var sniegt bērnam ar funkcionāliem traucējumiem to palīdzību, kas vēlāk ietekmēs viņa dzīves kvalitāti sabiedrībā. Saskaņā ar speciālistu atzinumiem visefektīvākā palīdzība un rehabilitācija funkcionālo traucējumu mazināšanā vai novēršanā ir tieši iespējami agrākā vecumā. Tādējādi īpaša vērība būtu jāvelta bērniem tieši pirmskolas vecumā. Tomēr praksē apstiprinās, ka liela daļa pirmsskolas vecuma bērnu nesaņem nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus dažādu iemeslu dēļ: vecāku nepietiekamas izpratnes dēļ, nepietiekamu finanšu resursu dēļ, vecākiem nav iespējams bērnu izvadāt uz dažādām nodarbībām, iztrūkst komplekss starpdisciplinārs piedāvājums, kur speciālisti strādā komandā pēc individuāli izstrādāta plāna, vecāki nav informēti par rehabilitācijas iespējām u.c. Savlaicīgi neatpazītas un nenovērstas bērnu funkcionālās problēmas būtiski ietekmē viņu attīstību, panākumus mācībās un turpmāko dzīves kvalitāti. Par bērniem atbildīgi ir viņu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes. Nav iedomājama bērnu sociālā rehabilitācija bez aktīvas un atbildīgas ģimenes iesaistes. Tāpēc ir ļoti svarīgi rehabilitācijas procesā cieši sadarboties ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem un sniegt viņiem gan nepieciešamās zināšanas, gan atbalstu. Jāņem vērā, ka sociālā rehabilitācija bieži vien ir ilgstošs un nogurdinošs process, kurā pozitīva dinamika ne vienmēr ir vērojama ātri. Vecāki bieži nogurst vai viņiem vērojama izdegšana, ja jārūpējas par bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. ESF 3. kārtas projekta ietvaros sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņem 35 bērni. Bērnu sociālās rehabilitācijas procesā liela nozīme ir tieši komandas darbam, ko nodrošina visu iesaistīto speciālistu un ģimenes sadarbība izvirzītā mērķa sasniegšanai izstrādātā individuālā rehabilitācijas plāna ietvaros. Inese Švekle 29.09.2023.

Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā

Projekta “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā” (Nr. 9.2.2.3/22/A/024) mērķis ir – sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs (turpmāk – bērni ar funkcionāliem traucējumiem), lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 15 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem, aizbildņiem (likumiskajiem pārstāvjiem) vai audžuģimenēm. ESF projekta 3. kārtas ietvaros arī bērnu vecākiem piedāvājam saņemt atbalsta pakalpojumus Nodibinājums “CARITAS LATVIJA” (Nodibinājums) Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes Māja” Ojāra Vācieša ielā 6/1, īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā”. Projekta ietvaros sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piedāvājam arī 15 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm. Klientu likumiskajiem pārstāvjiem Nodibinājums piedāvā sekojošas aktivitātes: sociālā darbinieka konsultācijas; Radošā atbalsta grupas ar Ingu Lukašinsku; Dejas un kustību nodarbības ar Diānu Cērmani; Pastorālās konsultācijas; Veselības vingrošanas nodarbības ar Rudīti Skroderēnu. Bērnu vecāki labprāt iesaistās piedāvātajās nodarbībās, jo psihoemocionālais atbalsts un veselību stiprinošas aktivitātes palīdz rūpēties par bērniem un stiprina attiecības ģimenē, kā arī lauj iesaistīties darba tirgū. Pieteikties projektā var Rīgas valstspilsētas pašvaldībā deklarētas personas, rakstot uz epastu: lina.dancauska@caritas.lv; kontakttālrunis: 27729084. Vietu skaits ir ierobežots. Inese Švekle 19.03.2023.