Caritas.lv

Pāvesta Franciska vēstījums pirmajā Vispasaules trūkumcietēju dienā

Parastā liturģiskā laikposma XXXIII svētdienā gada 19. novembrī Mīlēsim nevis vārdos, bet gan darbos [1] ,,Bērni, mīlesim ne ar vārdiem un ne ar mēli, bet gan darbos un patiesībā” (1 Jņ 3, 18). Šie apustuļa Jāņa vārdi izsaka pavēli, ko neviens kristietis nedrīkst neievērot. Nopietnība, ar kādu ,,mīļotais māceklis” nodod Jēzus pavēli, mūsdienās kļūst vēl skaidrāka, pretnostatot tukšus vārdus, kas tik bieži ir uz mūsu lūpām, un konkrētus darbus, pēc kuriem esam aicināti izvērtēt sevi. Mīlestība nepieļauj aizbildināšanos. Kurš vēlas mīlēt, kā mīlēja Jēzus, tam jāseko Viņa piemēram, īpaši, kad tas attiecas uz mīlestību pret trūkumcietējiem. Dieva Dēla mīlestības veids ir labi zināms, un Jānis to pasaka skaidri. Tas balstās uz diviem pīlāriem: Dievs pirmais mūs ir mīlējis (sal. 1 Jņ 4, 10, 19), un Viņš tā ir mīlējis, ka par mums ir atdevis savu dzīvību (sal. 1 Jņ 3, 16). Šāda mīlestība nedrīkst palikt neatbildēta. Lai gan sniegta bez nosacījumiem, neprasot neko pretī, tā tik ļoti aizdedz sirdis, ka tie, kuri to piedzīvo, tiek mudināti šai mīlestībai atbildēt, neskatoties uz viņu ierobežotību un grēkiem. Bet tas var notikt tikai tad, ja mēs savu iespēju robežās sirdīs pieņemam Dieva žēlastību un Viņa žēlsirdīgo mīlestību tā, lai mūsu griba un pat jūtas ir vērstas gan uz Dieva, gan tuvākā mīlēšanu. Tādā veidā žēlsirdība, kas nāk no Trīsvienības sirds, var veidot mūsu dzīves un nest līdzcietību un žēlsirdības darbus mūsu trūkumcietēju brāļu un māsu labumam. [2] ,,Nabags sauca, un Kungs to uzklausīja.” (Ps 34, 6) Baznīca vienmēr ir izpratusi šī sauciena svarīgumu. Par to Apustuļu darbu pirmajās lappusēs mums ir lieliska liecība, kad Pēteris lūdz, lai septiņi vīri, ,,gara un gudrības pilni” (6, 3), tiktu izvēlēti trūkumcietēju aprūpes kalpojumam. Tā noteikti ir viena no pirmajām zīmēm, ka kristīgā kopiena uziet uz pasaules skatuves: kalpošana trūkumcietējiem. Tas viss bija iespējams, jo viņi saprata, ka būt Jēzus māceklim nozīmē brāliskumu un solidaritāti, paklausot Mācītāja sacītajam, ka trūkumcietēji ir svētīgi un debesu valstības mantinieki (sal. Mt 5, 3). ,,Savus īpašumus un mantu viņi pārdeva un tos izdalīja visiem, cik kuram bija vajadzīgs.” (Apd 2, 45) Šajos vārdos skaidri izpaužas pirmo kristiešu sirsnīgās rūpes. Evaņģēlists Lūkass, bibliskais autors, kurš par žēlsirdību runā vairāk kā visi citi, ne tikai skaisti izsakās, aprakstot dalīšanās praksi pirmo kristiešu kopienā. No otras puses viņa vārdi ir adresēti ticīgajiem visās paaudzēs, tātad arī mums, lai uzturētu mūsu pašu liecību un iedrošinātu mūsu rūpes par tiem, kas ir trūkumā. Tādu pašu vēstījumu ar līdzīgu pārliecību izsaka arī apustulis Jēkabs, kurš savā vēstulē lieto spēcīgus un izteiksmīgus vārdus: ,,Klausieties, mani mīļie brāļi! Vai tad Dievs nav izredzējis tos, kas ir nabagi pasaules priekšā, par bagātiem ticībā un par tās valstības mantiniekiem, ko Viņš apsolīja tiem, kas Viņu mīl? Bet jūs esat nabagu iegrūduši negodā. Vai tad ne bagātnieki ir tie, kas jūs apspiež un vazā pa tiesām? (..) Ko tas līdz, mani brāļi, ja kāds saka, ka viņam ir ticība, bet ja viņam nav darbu? Vai ticība var viņu izglābt? Ja brālim vai māsai nebūtu ko apģērbt un pietrūktu dienišķā uztura un ja kāds no jums sacītu viņiem: ,,Ejiet mierā, sasildieties un paēdiet,” bet jūs nedotu viņiem to, kas miesai ir nepieciešams, ko tas līdzētu? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, pati sevī ir mirusi.” (2, 5 – 6; 14 – 17) [3] Tomēr ir bijuši brīži, kad kristieši nav pilnībā uzklausījuši šo aicinājumu, ļaujot tam piesārņoties ar pasaulīgu domāšānas veidu. Tomēr Svētais Gars turpināja aicināt viņus saglabāt savu skatienu, fokusētu uz būtisko. Viņš ir aicinājis vīriešus un sievietes, kuri dažādos veidos ir veltījuši savas dzīves kalpošanai trūkumcietējiem. Šo divtūkstoš gadu laikā cik gan daudzas vēstures lappuses ir sarakstījuši kristieši, kuri lielā vienkāršībā un pazemībā ar lielu sirsnību un radošu tuvākmīlestību ir kalpojuši saviem vistrūcīgākajiem brāļiem un māsām! Visievērojamākais piemērs ir svētais Asīzes Francisks, kuram gadsimtu gaitā sekojuši daudzi citi svēti brāļi un māsas. Viņš nebija apmierināts tikai ar spitālīgo apskaušanu un žēlsirdības dāvanu  došanu, bet gan izvēlējās doties uz Gubbio, lai paliktu kopā ar viņiem. Šajā satikšanā viņš saskatīja savas atgriežanās brīdi: ,,Kad es biju savos grēkos, likās pārāk grūti paraudzīties uz lepras slimniekiem, un tad Kungs pats mani aizveda pie viņiem, un es izrādīju tiem žēlsirdību. Viņus pametot, tas, kas man šķita smagi, bija pārvērties prāta un miesas saldumā.” (Testamentum 1 – 3: FF 110) Šī liecība parāda tuvākmīlestības un kristīgā dzīvesveida pārveidojošo spēku. Nedomāsim par trūkumcietējiem tikai kā mūsu labo brīvprātīgo darbu reizi nedēļā vai labas gribas improvizētu labdarības darbu saņēmējus, lai nomierinātu mūsu sirdsapziņu. Tomēr šādas labas un lietderīgas darbības var padarīt mūs jūtīgus pret cilvēku vajadzībām un netaisnību, kas bieži vien ir viņu gadījumā, tām būtu mūs jānoved pie patiesas saskarsmes ar trūcīgajiem un dalīšanās, kas kļūst par dzīvesveidu. Mūsu lūgšana un māceklības un atgriešanās ceļojums rod sava evaņģēliskā autentiskuma apstiprinājumu tieši šādā tuvākmīlestībā un gatavībā dalīties. Šāds dzīvesveids ļauj pieaugt priekam un dvēseles mieram, jo ar savām rokām mēs pieskaramies Kristus miesai. Ja mēs patiesi vēlamies sastapties ar Kristu, mums ir jāpieskaras Viņa miesai trūkumcietēju miesas ciešanās, kas ir kā atbilde Euharistijā dāvātajai sakramentālajai kopībai. Kristus Miesa, salauzta svētajā liturģijā, ir saskatāma caur tuvākmīlestību un dalīšanos mūsu visievainojamāko brāļu un māsu sejās un personās. Svētā Jāņa Hrizostoma pamācība vienmēr paliek aktuāla: ,,Ja jūs vēlaties godāt Kristus miesu, nenievājiet to, kad tā ir kaila; negodiniet euharistisko Kristu ar zīda drānām, kamēr ārpusē jūs atstājat novārtā citu Kristu, kas cieš no aukstuma un kailuma.” (Homilia in Matthaeum, 50, 3: PG 58) Tādēļ esam aicināti pasniegt trūkumcietējiem roku, tos satikt, ieskatīties to acīs, apskaut un ļaut sajust mīlestības siltumu, kas izlaužas cauri viņu vientulībai. Viņu pastieptā roka ir arī aicinājums iziet no mūsu drošības un komforta zonas un iepazīt nabadzību kā tādas vērtību. [4] Nekad neaizmirsīsim, ka Kristus mācekļiem nabadzība pāri visam ir aicinājums sekot nabadzīgajam Jēzum. Tas ir ceļojums, sekojot Viņam un ar Viņu, ceļojums, kas aizved uz debesu valstības svētībām (sal. Mt 5, 3; Lk 6, 20). Nabadzība nozīmē būt ar pazemīgu sirdi, kas pieņem radību ierobežotību un grēcīgumu un tādējādi palīdz pārvarēt kārdinājumu justies visvarenam un nemirstīgam. Nabadzība ir sirds nostāja, kas novērš naudas, karjeras

Caritas – Man, Draudzei, Pasaulei

Siguldas draudzes Caritas grupas prezentācija – “Caritas – Man, Draudzei, Pasaulei”, kas izskanēja 2017.gada 23.septembrī Caritas kalpotāju sezonas atklāšanā un ir projekta “Caritas komandas iniciatīvas līmeņa celšana” rezultāts. Tajā brīvprātīgās – Marita Vabeļa, Anita Strakša un Eva Viļķina dalās ar savu pieredzi, par to, ko nozīmē Caritas personīgi, visai draudzei un pasaulei kopumā. Video ir ietvertas arī Jāņa un Ingas liecības, ko viņu dzīvēs ir izmainījušas tikšanās ar Caritas kalpotājiem Baznīcā.

Caritas grupu attīstība

2017./2018.gadā “Caritas Latvija” sadarbībā ar biedrību “Go Beyond” realizē projektu “Caritas grupu attīstība”. Šis projekts ir nākamais loģiskais solis pēc veiksmīgi realizētā iepriekšējā gada projekta – “Caritas komandas iniciatīvas līmeņa celšana”. Tā ietvaros paredzēts: Caritas sezonas atklāšana 2017.gada 23.septembrī, tiekoties lūgšanā un sadraudzībā Caritas brīvprātīgajiem kalpotājiem no visas Latvijas; Adventa (2017.gada 1.-3.decembris) un Gavēņa (2018.gada 9.-11.marts) rekolekcijas Caritas kalpotājiem Dzintaros, Juliāna kardināla Vaivoda rekolekciju mājā; Caritas Sigulda organizētās apmācības Siguldas katoļu draudzē 2018.gada 11.februārī; Caritas Sigulda – Caritas vēstnešu – liecības “Caritas MAN, DRAUDZEI, PASAULEI” prezentācija draudzēs; Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzes Caritas grupas organizētā sadraudzība ģimenēm ar bērniem; pieredzes apmaiņas brauciens brīvprātīgajiem 2018.gada pavasarī.

Nopērc sveci un atbalsti trūcīgos!

19.novembrī pasaulē pirmo reizi tiks atzīmēta pāvesta Franciska izsludinātā Vispasaules trūkumcietēju diena. “Caritas Latvija” šajā dienā draudzēs uzsāks sveču akciju „Žēlsirdības uguns”, kuras ietvaros vāks līdzekļus Latvijas trūcīgajiem. Žēlsirdības jubilejas gada noslēgumā pāvests Francisks iedibināja Pasaules Trūkumcietēju dienu, lai kristiešu kopienas visā pasaulē kļūtu par vēl lielāku Kristus žēlsirdības pret vismazākajiem zīmi un trūkumcietēji tiktu uzskatīti par neatņemamu mūsu sabiedrības daļu, kurai ir uzticēta īpaša loma. Svētā tēva vēstījums šai dienai sniedz konkrētus rīcības piemērus. Viņš raksta: “Mēs esam aicināti tuvoties trūkumcietējiem, satikt viņus, ieskatīties acīs, apskaut un ļaut sajust mīlestības siltumu, kas izlaužas cauri viņu vientulībai. Viņu izstieptā roka ir arī aicinājums atstāt mūsu priekšstatus un ērtības un atzīt nabadzības vērtību.” Pāvests uzskata, ka galvenais mērķis ir padziļināt mūsu aicinājumu sekot Jēzum Viņa paša nabadzībā, pievērst mūsu skatienu Viņam, atpazīt un kalpot Viņam starp nabagiem, kas mūs uzrunā; rīkoties, lai palīdzētu viņiem izkļūt no atstumtības stāvokļa. Šāds gars dod iespēju atpazīt nabadzības tūkstoš sejas, ko izraisījusi sociālā netaisnība, morālās ciešanas, mazākuma alkatība un sabiedrības vispārējā vienaldzība. Vairākas „Caritas Internationalis” dalīborganizācijas jau rīko Caritas dienas nacionālā, diecēzes un draudzes līmenī. Šo dienu mērķis ir mobilizēt kristiešu kopienas un labas gribas cilvēkus izrādīt solidaritāti saviem trūcīgajiem brāļiem un māsām, atbalstot dažādās Caritas aktivitātes humānās palīdzības jomā. Šīs dienas visbiežāk notiek Adventa un Lielā gavēņa laikā. „Caritas Latvija” 19. novembrī draudzēs uzsāks sveču akciju „Žēlsirdības uguns”, kas norisināsies līdz Sveču dienai 2.februārim. Iegādājoties šīs akcijas sveces, draudzes cilvēki atbalstīs vairāk nekā 2000 trūcīgos, kam gada laikā palīdzību sniedz „Caritas”. “Caritas” sveces var iegādāties draudzēs vai arī interesēties “Caritas Latvija” birojā, zvanot par tālruni 29635337. Iepriekšējā gada sveču akcijā „Caritas Latvija” savāca 1222 eiro (skatīt infografiku), par kuriem tika atbalstītas ģimenes ar bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām – tika rīkotas divas vasaras nometnes, divas brīvdabas aktivitātes un filmētas sociālo stāstu īsfilmas.  

Projekta “Sper soli pasaulē” prezentācija

No 2017.gada 1.marta līdz 10.novembrim, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas projektu finansējumam, kā arī “Caritas Latvija” darbības atbalstītājiem, nodibinājums realizēja inovatīvu projektu “Sper soli pasaulē”, kura laikā tika izveidots inovatīvs metodiskais materiāls bērniem un jauniešiem ar autiskā spektra traucējumiem. 27.oktobrī NVO Namā notika projekta prezentācija plašākai sabiedrībai. Projekta “Sper soli pasaulē” ietvaros ir izveidoti video sociālie stāsti bērniem un jauniešiem ar autiska spektra traucējumiem (AST), kurus viņi var noskatīties kopā ar vecākiem, asistentiem un pedagogiem. Tajos ir atspoguļotas 11 tēmas, piemēram, skola, stomatologs, sabiedriskais transports, veikali u.c. Sociālie stāsti ir metode, kas palīdz bērniem un pusaudžiem saprast dažādas sociālās situācijas, kā arī attīsta empātijas spējas izprast citu cilvēku rīcību, domas un jūtas. Tos radīja Kerola Greja (Carol Gray) 1991.gadā kā metodi palīdzībai bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Sociālie stāsti drīz vien pierādīja sevi kā veiksmīga izglītošanas un atbalsta metode ne vien bērniem ar autismu, bet arī citiem bērniem un jauniešiem, kuriem jāpalīdz tikt skaidrībā ar dažādām dzīves situācijām, jāpalīdz iemācīties sabiedrībā pieņemtās normas. Tāpat arī sociālie stāsti sekmē komunikācijas un saziņas iemaņas, līdz ar to – integrāciju sabiedrībā. Sociālo stāstu metode ir lietojama praktiski visās situācijās, kurās bērniem un pusaudžiem ir jāizskaidro, kas  notiek, kāpēc citi tā rīkojas un kas jādara viņiem pašiem. Tāpat tos var izmantot, arī izskaidrojot kādu jaunu jēdzienu, piemēram, draudzība, cieņa. Lai arī Latvijā video sociālie stāsti ir inovatīva metode, pasaules praksē tā ir atzīta kā veiksmīga un tiek efektīvi izmantota. Ar sociālo stāstu metodi projekta prezentācijā klātesošos Rīgas pirmsskolu un skolu pedagogus, sociālo pedagogu asociācijas pārstāvjus, bērnu ar AST vecākus un asistentus iepazīstināja Latvijas Autisma centra vadītāja un psiholoģe Zane Kronberga un Latvijas Autisma apvienības biedre Nellija Repina. Klātesošajiem tika izdalīti ne tikai sociālo stāstu uzskates materiāli, bet bija arī iespēja noskatīties vienu no projekta ietvaros tapušajiem video sociālajiem stāstiem. Projekta prezentācijas noslēgumā sirsnīgu pateicību par atbalstu un ieguldītajām zināšanām video stāstu tapšanā “Caritas Latvija” vadītāja Egita Volinska izteica Latvijas Autisma centra vadītājai Zanei Kronbergai un Latvijas Autisma apvienības vadītājai Līgai Bērziņai. Tāpat arī projekta komandai – īpaši jauniešiem, kuri divu nedēļu intensīvā darbā piedalījās video stāstu filmēšanā, filmētājiem un montētājiem, atbalstītājiem, kā arī vecākiem. Sociālo Pedagogu asociācijas vārdā īpaši sirsnīgu pateicību izteica arī projekta “Sper soli pasaulē” vadītājai Diānai Mekšai. “Mēs esam ļoti pateicīgi un priecīgi, ka varējām būt šeit. Šis tiešām bija ļoti noderīgs un izzinošs pasākums. Ceram arī uz turpmāko sadarbību.” Ikviens klātesošais dāvanā saņēma projekta “Sper soli pasaulē” ietvaros tapušos video sociālos stāstus DVD formātā. Tāpat tie DVD formātā būs pieejami vecākiem, skolām un dienas centriem Latvijas Autisma apvienībā, kā arī drīzumā ievietoti interneta vidē (www.caritas.lv; www.autisms.lv, Facebook grupā “Vizuālais atbalsts”). Autisms ir iedzimts psihisks traucējums, ko raksturo cilvēka nosliece norobežoties no apkārtējās sabiedrības. To var novērot jau agrā bērnībā (līdz 3 g.v.) un tam ir dažādas formas – gan viegla, kad bērns pieaugot var izveidot patstāvīgu dzīvi, gan smaga, kad cilvēkam nepieciešama nepārtraukta aprūpe. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem vērojamas pamatgrūtības trīs svarīgās jomās: komunikācijā, sociālajā mijiedarbībā un elastīgajā domāšanā, tādēļ bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir daudz pacietīgāk jāmācās to, ko citi bērni apgūst intuitīvi vai sociālajās situācijās. LRKB IC [foogallery id=”3623″]

Paldies par ziedoto “Skolas akcijā”

“Caritas Latvija” pateicas visiem, kuri atsaucās “Skolas akcijai”, kas norisinājās no 24.augusta ar mērķi atbalstīt ģimenes, kurās aug skolas vecuma bērni, bet iztikas līdzekļi ir nepietiekoši, lai iegādātos visas skolai nepieciešamās lietas. Lielu pateicību izsaka arī vairāki desmitu ģimeņu, kas palīdzību saņēma Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzē un ģimenes, kuras apmeklē Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionāru māju Rīgā. Akcijas laikā cilvēki ziedoja apģērbu un apavus skolas vecuma bērniem, dažādas skolai nepieciešamas lietas un “Caritas Latvija” kontā šai akcijai saziedoti 208 eiro. Minētā summa tika izlietota, lai trūcīgām ģimenēm iegādātos kancelejas priekšmetus un skolas somas.