Atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem “Terēzes mājā” – kanisterapija
Eiropas Savienības fonda projekta „Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā” Nr.9.2.2.3/20/A/026 Projekta mērķis ir sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem (vecumā līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot)) ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 10 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem. Atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem “Terēzes mājā” – kanisterapija Turpinās nodibinājuma “CARITAS LATVIJA” 1. septembrī uzsāktais ESF projekts “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā” (Nr. 9.2.2.3/20/A/026) īstenošanas otrā kārta. Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes māja”, O. Vācieša ielā 6/1, Rīgā, sniegtie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek organizēti pēc individuāli sastādīta sociālās rehabilitācijas plāna. Rehabilitācijas plānā katram bērnam ir paredzētas vairāk kā 3 dažādas nodarbības. Šoreiz vēlamies izcelt kanisterapijas nodarbības, kuras ir jauns pakalpojums mūsu projektā. Kanisterapija – metode, kas pastiprina rehabilitācijas efektivitāti, izmantojot speciāli selekcionētu un apmācītu suni, kuru vada kvalificēts speciālists kanisterapijā. Nodarbības plānotas sadarbībā ar centra speciālistiem (ergoterapeits, fizioterapeits, logopēds, mākslas, mūzikas terapeiti, psihologs u.c.) konkrēta mērķa sasniegšanai atbilstoši bērna rehabilitācijas programmai. Suns palīdz rast motivāciju attīstīties. Kanisterapijā tiek izmantoti speciāli selekcionēti, labi socializēti, īpaši atlasīti suņi – terapeiti. Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes māja” vada pieredzējusi sunīšu trenere – kanisterapeite Vladislava Akimova. Viņas organizētās nodarbības palīdz bērniem attīstīt sociālās iemaņas, sunīši iedrošina bērnus un ir kā draudzīgie pavadoņi bērniem dažādu iemaņu apgūšanā. Bērni rotaļājas ar sunīti – ķemmē to, baro, spēlē spēles, kopā lasa grāmatas un pastaigājas kopā, kā arī veic citas aktivitātes. Trenerei ir 5 speciāli apmācīti suņi. Katras nodarbības sākumā tiek izvēlēts un piemeklēts konkrētam bērnam individuāli visatbilstošākais sunītis, lai veiktās aktivitātes nodarbības laikā būtu rezultatīvas. Pieteikties projektā var rakstot – terezesmaja@gmail.com. Inga Elme 25.11.2020. [foogallery id=”5715″]
Kanisterapija “Terēzes mājā”
Eiropas Savienības fonda projekta „Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā” Nr.9.2.2.3/20/A/026 Projekta mērķis ir sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem (vecumā līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot)) ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 10 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem. [foogallery id=”5715″]
Vispasaules trūkumcietēju dienā trūcīgie saņem Dzīvības maizi un dāvanas
Šā gada 15. novembrī, atsaucoties pāvesta Franciska aicinājumam, daudzas kristiešu draudzes pasaulē jau ceturto reizi atzīmēja Vispasaules trūkumcietēju dienu, lai veltītu īpašu uzmanību tiem, kurus šīs pasaules varenie nesaredz un nesadzird. Šā gada pāvesta vēstījuma temats ņemts no Sīraha dēla grāmatas Vecajā Derībā un šā brīža kontekstā kļuvis īpaši aktuāls: “Izstiep savu roku pretī nabagam” (Sīr 7, 32). Pasaulē plosās viena no primitīvākajām dzīvības formām – vīruss, paralizējot ierasto dzīvi, valstu atbildīgās institūcijas izdod nepieciešamos rīkojumus tā ātrākai savaldīšanai, pulcēšanās un fizisks rokas pieskāriens šobrīd liegts, arī kopīgs mielasts var no priecīgas kopā būšanas izvērsties par slimības un nelaimes cēloni, bet vai tas nozīmē aizvērt sirdi, pametot trūcīgo šajā laikā vienu un bez palīdzības? “Caritas” grupas visā pasaulē pielāgojas jaunajiem apstākļiem un turpina palīdzēt trūcīgajiem. Arī Jēkaba katedrāles draudzes “Caritas” turpina aprūpēt savus trūcīgos un 15. novembra novakarē aicināja tos sanākt pie citāda mielasta – Dieva Vārda un Euharistijas galda Svētajā Misē. Vakara Svēto Misi svinēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, par muzikālo ietērpu rūpējās svētā Kamila lūgšanu grupas dalībnieces, un jāpiemin, ka šīs lūgšanu grupas dalībnieki kalpo slimnīcās, sniedzot roku tiem, kam trūkst veselības. Savā homīlijā, komentējot Svēto Rakstu lasījumus un pāvesta vēstījumu, arhibīskaps norādīja, ka Evaņģēlija (Mt 25, 14-30) līdzība par talentiem atklāj horizontālo kristīgās dzīves aspektu cilvēku attiecībās, uzdevumu mīlēt tuvāko kā sevi pašu. Mēs katrs pats esam kā talents, jo jau ieņemšanas brīdī cilvēks saņem “starta paketi” – nepieciešamo fizisko, psiholoģisko un garīgo potenciālu, sacīja arhibīskaps, bet rodas jautājums, kā dzīves laikā iesākuma šis “iesākuma komplekts” tiek attīstīts un pielietots. Atsaucoties uz pāvesta vēstījumu, arhibīskaps minēja arī vairākus došanas un rokas pielietojuma veidus – tā var būt roka, kas nes nāvi un postu, izdala narkotikas, dod kukuli, un ir svarīgi, lai šī roka ir tuvākmīlestības instruments. Roka arī ir talents, lai ar to darītu labu, dotu īstajam, iepazīstot trūkumcietēju vajadzības, un Kungs reiz jautās, kā esi lietojis savu roku. Arhibīskapa teiktais ļauj arī saprast šī brīža situācijas smagumu un vērtību maiņu – par neaptveramu, ilgotu dāvanu kļūst otra rokas pieskāriens, apskāviens, siltums, jo pat ģimenēs, kur tas ir iespējams, bailes bieži neļauj sniegt otram tik nepieciešamās maiguma izpausmes. Arhibīskaps savā homīlijā nevairījās arī no grūtās Covid-19 pandēmijas tēmas, un, komentējot pāvesta vēstījumu, atgādināja, ka vīruss sācis ne tikai graut mūsu pierasto stabilitāti, bet ir arī atraisījis cilvēku pozitīvo potenciālu – tās ir medicīnas darbinieku un garīdznieku rokas, kuras darbojas, lai gādātu cietējiem zāles un mierinājumu, visu labas gribas cilvēku rokas, kuras atvērtas, lai palīdzētu tuvākajam šajā laikā un tuvinātu epidēmijas pārvarēšanas brīdi. Homīlijas noslēgumā arhibīskaps aktualizēja pirmā lasījuma (Sak 31, 10-13, 19-20, 30) vārdus par krietno sievieti, izceļot Rakstos pieminētās īpašības – čaklumu un uzticamību – vīra sirds var uz viņu paļauties, viņa ir nomodā par vīra namturību, un vai tās nav īpašības, kuras vīri cer ieraudzīt savās izredzētajās visos laikos un gadsimtos? Kā ļoti nozīmīgu sievietes talentu viņš izcēla senajā Radīšanas dienā paša Kunga doto uzdevumu būt par palīgu vīrietim, iedvesmot viņu uz lieliem, varonīgiem darbiem, palīdzēt viņam noticēt saviem spēkiem. Nedaudz pieskaroties psalma vārdiem par auglīgo mātišķību, arhibīskaps norādīja, ka šajā sievietei dotajā spējā iedvesmot iemiesota arī mātes sūtība – palīdzēt cilvēkam, vīrietim izaugt, pilnībā īstenojot viņam dotās spējas. Arhibīskapa vārdi izgaismoja sievietes “starta paketi” un augšanas ceļu – būt pilntiesīgam, uzticamam palīgam vīrietim, un šajā kontekstā var izprast arī sievietes varu un atbildību – viņa var vīrieša roku atvērt tuvākā vajadzībām, mudinot viņu rūpēties par vājākajiem un viņa var šo roku arī aizvērt, rezervējot vīrieša devību tikai sev. Uzrunā arhibīskaps pieskārās arī vīrieša sūtībai attiecībās ar sievieti – palīdzēt ieraudzīt viņai savu skaistumu, noticēt tam, lai tas var uzplaukt pilnā mērā, kā paredzēts Dieva plānā. Visai negaidīti, pat provocējoši izskanēja arhibīskapa atziņa, ka vīrietis bez sievietes atbalsta ir “liels trūkums” un arī sievietē bez vīrieša atbalsta zūd būtiskais, ko Kungs viņai piešķīris – tas nespēj izraisīties pilnos ziedos. Radīšanas stāsts vēstī, ka Kungs radīja cilvēku kā vīrieti un sievieti, tikai viņi abi kopā ir pilnais Dieva attēls. Virspusēji raugoties, izvērstais pirmā lasījuma skaidrojums par vīrieti, sievieti un viņu būtisko nepieciešamību vienam pēc otra, šķiet neiederīgs Vispasaules tūkumcietēju dienas kontekstā, taču tas izgaismo pašlaik ļoti izplatītu, grūtu trūkuma un nabadzības veidu – otra cilvēka klātbūtnes trūkumu. Tādas otra cilvēka klātbūtnes trūkumu, kas ļauj kļūt par dzīvā Dieva attēlu un pilnībā īstenot savus talentus, vispirms mācoties dāvāt savu maigumu, rūpes un mīlestību pašam tuvākajam, iemīlētajam, kurā atspoguļojas Kunga vaiga skaistums, lai sirds augtu liela un spētu mīlēt daudzus, kuri nav tuvinieki un dažkārt šķiet pat nemīlami, bet kuriem ir nepieciešams sirds siltums un palīdzība. Svētās Mises noslēgumā dažus sirsnīgus vārdus sacīja draudzes administrators Pauls Kļaviņš, pateicoties arhibīskapam, “Caritas” grupas brīvprātīgajiem un Jēkaba draudzes trūcīgajiem, kuri bija sanākuši Kunga namā pie Viņa galda, jo, kā ir teicis pāvests Francisks, viņi ir mūsu “pase” uz debesīm. Pēc Svētās Mises draudzes trūcīgie saņēma dāvanas, kuras pasniedza “Caritas” grupas brīvprātīgie. Jēkaba katedrāles “Caritas” grupas brīvprātīgie pateicas Z. Stankevičam, P. Kļaviņam un vikāram Aivaram Līcim par atbalstu un klātbūtni, nodibinājumam ”Caritas Latvija” par ziedotajām higiēnas precēm, NATO karavīriem no Spānijas par ziedoto pārtiku, brīvprātīgajiem kalpotājiem par viņu darbu un katram labas gribas cilvēkam, kurš šajā nenoteiktības pilnajā laikā ir sniedzis savu atvērto roku draudzes trūcīgajiem. Stella Jurgena Pārpublicēts no www.katolis.lv
Pāvesta Franciska vēstījums IV Vispasaules trūkumcietēju dienā
“Pasniedz roku nabagam” (sal. Sīr 7, 32) “Pasniedz roku nabagam” (sal. Sīr 7, 32). Sena gudrība piedāvā šos vārdus kā svētīgu likumu, kam dzīvē sekot. Šodien tie izskan ar visu savu saturisko spēku, pievēršot mūsu uzmanību būtiskajam un palīdzot pārvarēt vienaldzības barjeras. Nabadzība izpaužas dažādos veidolos, kas pieprasa uzmanību vienā īpašā aspektā: katrā no tiem mums ir iespēja satikt Kungu Jēzu, kurš atklāj savu klātbūtni vismazākajos brāļos (sal. Mt 25, 40). 1. Atvērsim Sīraha dēla grāmatu no Vecās Derības. Te mēs atrodam gudrības skolotāja vārdus, kurš dzīvoja aptuveni divsimt gadu pirms Kristus. Viņš meklēja gudrību, kas dara cilvēkus labākus un spējīgākus dziļāk izprast lietu būtību. Viņš to darīja Izraēla tautas smagu pārbaudījumu laikā, ciešanu, skumju un posta laikā, ko izraisīja svešas varas kundzība. Būdams stiprs ticībā, iesakņojies sentēvu tradīcijā, Sīrahs vispirms vērsās pie Dieva un lūdza gudrības dāvanu. Un Kungs neatteica viņam savu palīdzību. Jau no pirmajām grāmatas lappusēm autors sniedz padomus attiecībā uz daudzām konkrētām dzīves situācijām, viena no kurām ir nabadzība. Viņš uzstāj, ka grūtībās vajag paļauties uz Dievu: “Nelaimes brīdī nepārsteidzies. Pieķeries Kungam un neatkāpies, un mūža beigās tu būsi apveltīts ar daudziem pēcnācējiem. Lai kas tev gadītos, pieņem visu un pazemojumos esi pacietīgs, jo zeltu pārbauda ugunī, bet Dievam patīkamos – pazemojumu ēzē. Slimībās un trūkumā uzticies Viņam. Paļaujies uz Viņu, un Viņš tev palīdzēs, esi taisns savās gaitās un ceri uz Viņu! Jūs, kas bīstaties Kunga, gaidiet Viņa žēlastību un nenovirzieties sāņus, lai nepakristu.” (Sīr 2, 2–7) 2. Lapu pēc lapas mēs atklājam vērtīgu padomu krātuvi par to, kā rīkoties, esot tuvās attiecībās ar Dievu Radītāju, kurš mīl savu radību, ir taisnīgs un apredzības pilns pret visiem saviem bērniem. Šī nemitīgā atsaukšanās uz Dievu tomēr nenovērš uzmanību no konkrētā cilvēka, gluži pretēji – šīs abas lietas ir cieši saistītas. To skaidri parāda fragments, no kura ir ņemta šī gada vēstījuma tēma (sal. Sīr 7, 29–36). Lūgšana Dievam nav atdalāma no solidaritātes ar nabagiem un cietējiem. Lai Dievam mūsu pielūgsme būtu patīkama, ir jāatzīst, ka katra persona, pat vistrūcīgākā un nicinātākā, nes sevī Dieva attēlu. Tādējādi mēs saņemam Dieva svētības dāvanu, kuru piesaista devība, ko izrādām nabagiem. Tādēļ lūgšanai veltītais laiks nekad nevar kļūt par ieganstu tam, ka atstājam novārtā tuvāko, kurš atrodas grūtībās. Gluži pretēji: Kunga svētība nonāk pār mums un lūgšana sasniedz savu mērķi, kad tā tiek apvienota ar kalpošanu nabagiem. 3. Cik gan ļoti aktuāla arī mums ir šī Vecās Derības mācība! Tiešām – Dieva vārds pārsniedz telpu un laiku, reliģijas un kultūras. Dāsnums, kas atbalsta vājo, mierina nomākto, atvieglo ciešanas un atjauno cieņu tiem, kam tā atņemta, ir patiesi cilvēciskas dzīves priekšnosacījums. Izvēle pievērst uzmanību trūkumcietējiem un viņu dažādajām vajadzībām nevar būt atkarīga no laika resursiem vai privātām interesēm, nedz arī no bezpersoniskiem pastorāliem vai sociāliem projektiem. Dieva žēlastības spēku nedrīkst apslāpēt ar narcistisko tieksmi vienmēr pirmajā vietā likt sevi. Grūti ir vienmēr atcerēties par trūkumcietējiem, bet tas ir ļoti nepieciešams, ja mēs vēlamies piešķirt īsto virzienu mūsu personiskajai un sabiedrības dzīvei. Nav runa par daudzvārdību, bet gan par dievišķās mīlestības iedvesmotu konkrētu iesaisti. Katru gadu Vispasaules trūkumcietēju dienā es atkārtoju šo Baznīcas dzīves pamatpatiesību, jo nabagi ir un vienmēr būs pie mums (sal. Jņ 12, 8), lai palīdzētu mums pieņemt Kristus klātbūtni mūsu ikdienas dzīvē. 4. Tikšanās ar trūkumcietēju vienmēr mums ir izaicinājums un jautājums. Ko mēs varam darīt, lai novērstu vai vismaz remdētu viņa atstumtību un ciešanas? Kā mēs varam palīdzēt viņa garīgajā nabadzībā? Kristīgā kopiena ir aicināta iesaistīties šajā dalīšanās pieredzē, apzinoties, ka tā nevar šo uzdevumu deleģēt citiem. Lai palīdzētu nabagiem, mums pašiem ir svarīgi dzīvot evaņģēliskajā nabadzībā. Mēs nevaram uzskatīt, ka ar mums “viss ir kārtībā”, kamēr kāds no cilvēku saimes ir nobīdīts malā un kļūst kā ēna. Dieva tautai jāsadzird tik daudzo trūkumcietēju mēmais kliedziens, vienmēr un visur viņai jābūt gatavai dot nabagiem vārdu, solidarizēties un aizstāvēt viņus liekulības un tik daudzu nepiepildītu solījumu priekšā, kā arī aicināt viņus iesaistīties kopienas dzīvē. Tas tiesa, ka Baznīca nedod visaptverošus risinājumus, bet ar Kristus žēlastību tā piedāvā savu liecību un sadarbības žestus. Tāpat Baznīca jūt pienākumu norādīt uz to cilvēku vajadzībām, kuriem trūkst dzīvei nepieciešamā. Kristīgā tauta ir apņēmusies arvien atgādināt visiem par kopīgā labuma lielo vērtību, un tas tiek īstenots, cenšoties panākt, lai netiek aizmirsts neviens no tiem, kuru cilvēciskā cieņa tiek aizskarta viņu pamatvajadzībās. 5. Rokas pasniegšana ļauj pieredzēt, vispirms pašam sniedzējam, ka mēs spējam darīt lietas, kas piešķir dzīvei jēgu. Cik daudz pasniegtu roku mēs redzam katru dienu! Diemžēl arvien biežāk steiga ievelk mūs vienaldzības virpulī tādā mērā, ka nespējam novērtēt to labo, kas ik dienas tiek veikts neuzkrītoši un ļoti dāsni. Gadās, ka tikai tad, kad notikumi izjauc mūsu dzīves gaitu, acis kļūst spējīgas saskatīt labestību “svētajos mums blakus”, kuri “dzīvo tuvu mums un ir Dieva klātbūtnes atspulgs” (Gaudete et exsultate, 7), bet par kuriem neviens nerunā. Sliktas ziņas aizpilda laikrakstu lappuses, internetu un televīzijas ekrānus tik lielā mērā, ka šķiet, ļaunums valda neierobežoti. Tā tomēr nav. Protams, netrūkst ļaunprātības un vardarbības, izmantošanas un korupcijas, tomēr dzīve pārsvarā ir caurausta ar cieņpilnu attieksmi un dāsnumu, kas ne tikai līdzsvaro ļaunumu, bet iedvesmo pacelties tam pāri un piepilda sirdis ar cerību. 6. Pasniegta roka ir zīme; tā ir zīme, kas acumirklī norāda uz tuvumu, solidaritāti un mīlestību. Šajos mēnešos, kad visa pasaule bija vīrusa valgos, kas nesa sāpes un nāvi, izmisumu un apmulsumu, cik gan daudz pasniegtu roku mēs esam redzējuši! Ārsta pasniegtā roka, kurš rūpējas par katru pacientu, mēģinot atrast īstās zāles. Medmāsas vai medbrāļa pasniegtā roka, kuri strādā virsstundas, lai aprūpētu slimos. To cilvēku pasniegtā roka, kuri strādā administrācijā un nodrošina līdzekļus, lai glābtu pēc iespējas vairāk dzīvību. Farmaceita pasniegtā roka, kurš, pakļaujot riskam sevi, sniedz palīdzību tik daudziem. Priestera pasniegtā roka, kurš ar sāpju pilnu sirdi sniedz svētību. Brīvprātīgā pasniegtā roka, palīdzot tiem, kuri dzīvo uz ielas, vai tiem, kuriem gan ir jumts virs galvas, tomēr nav, ko ēst. To vīriešu un sieviešu pasniegtā roka, kuri nodrošina neatliekamos pakalpojumus un rūpējas par drošību. Un mēs varētu uzskaitīt vēl daudzas pasniegtas rokas, izveidot labo darbu litāniju. Visas šīs rokas ir metušas izaicinājumu
Projekts “PROTI un DARI!” turpinās
Informējam, ka projekta “PROTI un DARI!” darbības laiks ir pagarināts līdz 2021. gada oktobrim. Izmantojām mums doto silto vasaras laiku lietderīgi – darbs ar jauniešiem norisinājās ļoti aktīvi. Vasaras periodā no jūnija līdz augustam (ieskaitot) kopumā savās programmās darbojās 16 jaunieši. Jūlijs bija pēdējais projekta mēnesis romu jauniešu komandai. Priecājamies, ka šajā laikā Egija, Anna un Angelīna pēc prasmju apguves (manikīrs, grāmatvedība) ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās, lai tālāk veiksmīgi darbotos izvēlētajās nozarēs. Toties četri jaunieši – Arturs, Ņikita, Kristīne un Laimonis ir iesaistījušies nodarbinātībā, noslēdzot darba līgumus. Septembrī Klostera ielas telpās tikāmies ar Rīgas domes Labklājības departamenta darbiniekiem Andri un Dzelmi, kā arī mentori Alīnu un projekta jaunieti Anniju Mariju, lai pārrunātu projekta gaitu. Sarunas laikā savstarpēji labāk iepazināmies un nostiprinājām jau līdz šim labo sadarbību. 2020. gada septembris
Atbalsts vecākiem – pašpalīdzības grupa, izmantojot neirografikas tehniku
[foogallery id=”5682″]
Atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem “Terēzes mājā”
Eiropas Sociālā fonda projekts “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā” (Nr.9.2.2.3/20/A/026) Projekta mērķis ir sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem (vecumā līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot)) ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 10 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem. Atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem “Terēzes mājā” Šogad 1. septembrī nodibinājums “CARITAS LATVIJA” uzsāka ESF projekta “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Rīgā” (Nr.9.2.2.3/20/A/026) īstenošanas otro kārtu. Projekta mērķis ir sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 50 Rīgas pilsētas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas. Projektā arī ir iekļauti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 10 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenēm. Projekta kopējais finansējums ir 206 750.00 EUR. Projekta īstenošanas laiks – 2020.gada 1.septembris – 2022.gada 28.februāris. Mūsu organizētie sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir: sociālās rehabilitācijas pakalpojumi (30 bērniem), dienas aprūpes centra pakalpojumi (15 bērniem), mājas aprūpes pakalpojumi (5 bērniem). Sociālo pakalpojumu centrā “Terēzes māja”, O. Vācieša ielā 6/1, Rīgā, sniegtie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek organizēti pēc individuāli sastādīta rehabilitācijas plāna katram bērnam starpdisciplināras komandā sociālā darbinieka vadībā. Pieejamas ir fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda nodarbības, kā arī psihologa, mākslas un mūzikas terapeita, speciālā pedagoga nodarbības. Īpašu atzinību gūst arī kanisterapijas nodarbības. Šīs nodarbības sniedz milzīgu atbalstu bērnu veselības uzlabošanā un stiprināšanā, sociālās integrācijas, pašaprūpes, komunikācijas uzlabošanas un neatkarīgas dzīves veicināšanā. Arī vecākiem sniedzam emocionālu un izglītojošu atbalstu. Aprūpe mājās atslogo vecākus no ikdienas rūpēm, ļauj atpūsties, apmeklēt sociālās rehabilitācijas u.c. nodarbības, iesaistīties darba tirgū. Vecākiem organizējam dažādas nodarbības un atbalsta grupas, piemēram: neirografikas, bungu (mūzikas) terapijas, mākslas terapijas un ārstnieciskās vingrošanas, kustību terapijas nodarbības. Nodarbības bērniem un vecākiem ir bezmaksas. Nodarbību grafiks bērniem Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Nodarbību darba laiki darba dienās no pl 10 līdz pl 18 Bērnu psihologs Ergoterapija Logopēds/Speciālais pedagogs Ergoterapija Kanisterapija Mākslas terapija Mūzikas terapija Mākslas terapija Fizioterapija Logopēds Aicinām pieteikties uz mūsu Sociālo pakalpojumu centra “Terēzes māja” piedāvātajiem pakalpojumiem, zvanot pa tālruni: 28619735 vai 28333236. E-pasts: terezesmaja@gmail.com 07.09.2020. Inga Elme Sociālo pakalpojumu vadītāja [foogallery id=”5733″] Foto: Bonifatiuswerk/Arina Solntzeff
Aprūpes mājās pakalpojums
Projekta mērķis ir sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem (vecumā līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot)) ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 10 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem. Aprūpes mājās pakalpojums Aprūpes mājās pakalpojumu projekta ietvaros atbalstu saņēmuši 5 bērni. Līdz ar to piecas ģimenes ir saņēmušas atbalstu. Atbalsts ir sniegts gan bērna pieskatīšanā, ēdināšanā, ķermeņa aprūpē, pavadīšanā kopā ar vecākiem uz dažādām aktivitātēm, rehabilitācijas nodarbībām u.c. Aprūpes pakalpojums dzīvesvietā saņēma bērni ar īpašu kopšanu: • Līdz 4 gadu vecumam ieskaitot līdz 50h nedēļā; • No 5-17 gadu vecumam ieskaitot līdz 10h nedēļā. Pirms pakalpojuma uzsākšanas tika izstrādāts aprūpes plāns, kurā noteiktas konkrētas aktivitātes bērna aprūpē un palīdzībai ģimenei kopumā. Priecājamies, ka varējām darbā iesaistīt jau pieredzējušus aprūpētājus, kuriem ir gan piemērota pieredze, gan izglītība – Guntu Ķilkuti, Ludmilu Buteli, Agritu Antonišķi, Zitu Kļaviņu. Pateicamies ģimenēm un aprūpētājiem par sadarbību projektā! 31.07.2020.
Sociālo pakalpojumu centra “TERĒZES MĀJA”, O. Vācieša ielā 6, darba laiki jūlijā:
Sociālais darbinieks Dace Rodina pieņem katru trešdienu, ceturtdienu no plkst. 10:00 -18:00 un katru otro ceturtdienu pēc pieprasījuma un pieraksta. ( no 13.07 atvaļinājumā) Sociālais darbinieks Mārīte Šīre pieņem katru dienu no plkst. 14:00 – 18:00. Ergoterapeits Kristīne Mežiņa pieņem pēc iepriekšēja pieraksta. Mākslas terapeite Vineta Mugureviča pieņem pēc iepriekšēja pieraksta. Logopēde Antra Krauce pieņem pēc iepriekšēja pieraksta. Lai pieteiktos pie centra speciālistiem lūgums sazināties ar centra koordinatori, zvanot pa tālruni 29635337
Projekta “PROTI un DARI!” aktualitātes
Atskatoties uz to kā mums ir gājis pēdējo mēnešu laikā, tad, lai gan tie ir pagājuši “COVID-19” negaidītajā ēnā, tomēr jūtam gandarījumu, ka esam spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Prieks, ka Olga un Vasīlijs ir spējuši iesaistīties nodarbinātībā, līdz ar to projektā savu dalību turpina četri romu jaunieši. Lai gan vairākiem jauniešiem aktīva dalība projektā no aprīļa uz laiku bija jāpārtrauc, ņemot vērā ierobežotās aktivitāšu iespējas šajā neparastajā laikā, taču tagad darbs ir atsācies ar jaunu sparu – maijā projektu ir uzsākuši veseli pieci jaunieši! Līga un Ieva šobrīd mācās attālināti autoskolā, toties Angelīna un Kristīne tālmācībā apgūst grāmatvedību. 2020. gada jūnijs