ZIŅOJUMS
par sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojuma (sociālais pakalpojums) sniegšanu periodā no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31. decembrim
Nodibinājums “Caritas Latvija” kopš 2022. gada 1.februāra Latvijā sniedz sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām, kurām ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Šis pakalpojums tiek sniegts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” ietvaros.
Pakalpojuma mērķis: nodrošināt sociālekonomiskā iekļaušanas procesa īstenošanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, lai paaugstinātu personas sociālās funkcionēšanas spējas un integrāciju sabiedrībā.
Pakalpojuma sniedzēji. Iesākumā pakalpojumu sniedza 3 sociālie darbinieki un 18 sociālie mentori, bet, par cik sociālā pakalpojuma nodrošināšana ir apjomīgs un laika ietilpīgs darbs, turklāt Latvijā ir nemitīgs patvēruma meklētāju pieplūdums, jau ar marta mēnesi pievienojās vēl 2 sociālie darbinieki un papildus sociālie mentori. Pakalpojuma sniedzēju skaits pieauga līdz 5 sociāliem darbiniekiem un 23 sociāliem mentoriem. Līdz ar to sociālais pakalpojums tika nodrošināts arvien kvalitatīvāk.
Klientu portrets
Visā pakalpojuma sniegšanas periodā – no 2022.gada 1.februāra līdz 31. decembrim palīdzību saņēmuši 458 klienti, t.sk. 352 unikālie (jauniesaistītie) klienti. No tiem 285 klienti ir vīrieši jeb 62%, bet 173 ir sievietes jeb 38% (skat.1.tab.).
Klientu dzimums
Tabula Nr.1
| Skaits | % | |
| Vīrieši | 285 | 62 |
| Sievietes | 173 | 38 |
| Kopā | 458 | 100 |
No visiem klientiem 156 bija bērni (jeb 34% no klientu kopskaita), lielākais skaits no bērniem bija vecumposmā no 1 – 6 gadiem jeb 42%, nākamā lielākā grupa ir bērni vecumposmā no 7 – 12 gadiem jeb 33%, tad seko bērni vecumposmā no 13 – 17 gadiem jeb 17 % no bērnu kopskaita un bērni vecumposmā līdz vienam gadam bija 8%. (skat.tab.Nr.2).
Bērnu skaits
Tabula Nr.2
| Bērnu skaits | % | |
| Līdz 1gadam | 13 | 8 |
| 1-6 gadi | 66 | 42 |
| 7-12 gadi | 51 | 33 |
| 13-17 gadi | 26 | 17 |
| Kopā | 156 | 100 |
Klientu izcelsmes valsts
Patvēruma meklētāji Latvijā ieradušies no 24 valstīm – Afganistānas, Irānas, Irākas, Sīrijas, Šrilankas, Pakistānas, Turcijas, Eritrejas, Marokas, Kamerūnas, Brazīlijas, Kuveitas, Kubas, Kongo, Nigērijas, Gvinejas, Indijas, Ēģiptes, Tadžikistānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas.
Att.nr.1. Klientu izcelsmes valsts
Visbiežāk patvēruma meklētāji Latvijā ir ieradušies no Afganistānas (36%), Baltkrievijas (21%), kā arī Irākas (9%) un Krievijas (8%). Sīkāku informāciju par klientu izcelsmēs valsti un ieceļojušo skaitu, lūdzu skatīt 3.tabulā.
Tabula Nr.3
| Izcelsmes valsts | Klientu skaits | % | |
| 1 | Afganistāna | 164 | 36 |
| 2 | Baltkrievija | 98 | 21 |
| 3 | Irāka | 43 | 9 |
| 4 | Krievija | 35 | 8 |
| 5 | Irāna | 22 | 4,8 |
| 6 | Azerbaidžāna | 19 | 4,1 |
| 7 | Šrilanka | 15 | 3,2 |
| 8 | Sīrija | 12 | 2,6 |
| 9 | Ukraina | 8 | 1,7 |
| 10 | Tadžikistāna | 6 | 1,3 |
| 11 | Uzbekistāna | 6 | 1,3 |
| 12 | Indija | 4 | 0,8 |
| 13 | Kuba | 4 | 0,8 |
| 14 | Maroka | 4 | 0,8 |
| 15 | Kongo | 4 | 0,8 |
| 16 | Turcija | 3 | 0,6 |
| 17 | Nigērija | 3 | 0,6 |
| 18 | Gvineja | 2 | 0,4 |
| 19 | Brazīlija | 1 | 0,2 |
| 20 | Kamerūna | 1 | 0,2 |
| 21 | Eritreja | 1 | 0,2 |
| 22 | Pakistāna | 1 | 0,2 |
| 23 | Ēgipte | 1 | 0,2 |
| 24 | Kuveita | 1 | 0,2 |
| 458 |
Veids, kā klienti ieradušies Latvijā
Tabula Nr.4
| Patstāvīgi ieradies | Deportēts | Piedzimis | |
| skaits | 440 | 13 | 5 |
| % | 96% | 2,8% | 1% |
Klienti ieradušies Latvijā, lai lūgtu patvērumu dažādos veidos. Visvairāk – 96% ārvalstnieku, kas lūguši patvērumu šajā periodā Latvijā, ieradās patstāvīgi – kopskaitā 440 personas. 13 personas, jeb 2,8% tika atgriezti no citām ES dalībvalstīm, bet 5 patvēruma meklētāju vai bēgļa statusa ieguvušo vecāku bērniņi piedzima Latvijā.
Pakalpojumu saņēmušo personu skaits pa mēnešiem
Tabula Nr.5
| Mēnesis | Klientu skaits | % | |
| 1 | Februāris | 179 | 39 |
| 2 | Marts | 202 | 44 |
| 3 | Aprīlis | 216 | 47 |
| 4 | Maijs | 215 | 47 |
| 5 | Jūnijs | 215 | 47 |
| 6 | Jūlijs | 252 | 55 |
| 7 | Augusts | 246 | 54 |
| 8 | Septembris | 248 | 54 |
| 9 | Oktobris | 239 | 52 |
| 10 | Novembris | 231 | 50 |
| 11 | Decembris | 240 | 52 |
| Skaits vidēji mēnesī | 226 |
Pakalpojuma saņēmēju, jeb klientu skaits 11 mēnešu laikā ir svārstījies no 179 līdz 252 klientiem. Vismazāk klientu ir bijis pakalpojuma sniegšanas 1.mēnesī – februārī – 179 klienti, jeb 39% no visa pakalpojumu saņēmušo skaita (458 klienti) par periodu. Vislielākais klientu skaits bija jūlijā – 252 klienti, jeb 55% no visa pakalpojumu saņēmušo skaita. Nedaudz mazāks klientu skaits ir bijis septembrī un augustā – attiecīgi pa 248 un 246 klientiem, sastādot ap 54% no visa pakalpojumu saņēmušo skaita par periodu.
Klientu apjoma pieaugums jūlijā saistīts ar lielo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu no Afganistānas, kuri ieradās Latvijā ar NATO spēku atbalstu.
Sociālā pakalpojuma pārtraukšanas iemesli
Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājs ir tiesīgs saņemt no brīža, kad kļuvis par patvēruma meklētāju Latvijā līdz brīdim, kad pēc alternatīvā vai bēgļa statusa iegūšanas ir pagājuši 12 mēneši. Taču pakalpojuma izbeigšanas iemesli var būt dažādi. Visā pakalpojuma sniegšanas periodā pakalpojums tika izbeigts 181 klientiem, no kuriem 120 klienti patstāvīgi pameta Latviju, 21 klients tika atgriezts izcelsmes valstī vai mītnes zemē, bet 12 klienti nolēma, ka viņiem tomēr šāds sociālais pakalpojums nav nepieciešams un atteicās no pakalpojuma. Vēl 40 klientiem beidzās pakalpojuma saņemšanas periods (12 mēneši pēc alternatīvā vai bēgļu statusa iegūšanas), bet 7 klientiem pakalpojuma izbeigšanas iemesls bija – pilnībā izpildīts sociāli ekonomiskās iekļaušanas plāns (SEIP).
Klientu uzturēšanās vietas
Lielākā daļa klientu sākotnēji uzturas Ropažu novada Muceniekos Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMIC) “Mucenieki”, bet daļa klientu dzīvo citur. Klienti, kas pēc statusa iegūšanas pamet PMIC “Mucenieki”, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi Latvijā, arī izvēlās dažādas Latvijas pilsētas. Tā, gan patvēruma meklētāji, gan statusu ieguvušās personas ir dzīvojušas, piemēram, Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Saulkrastos, Ikšķilē un citur. Daļa šo klientu turpina dzīvot sākotnējās vietās, bet daļa nav varējuši iedzīvoties, tāpēc savas dzīvesvietas mainījuši, izvēloties citu pilsētu.
Sadarbība ar organizācijām
Visā pakalpojuma sniegšanas periodā Nodibinājuma “Caritas Latvija” klientu labā sadarbojās ar dažādām valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un uzņēmējiem.
Kā svarīgākās būtu minamas: Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Pilsonība un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), PMIC “Mucenieki”, Valsts robežsardze, Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA), Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), Nacionālais veselības dienests, Valsts Darba inspekcija, Izglītības iestādes (pirmsskolas izglītības iestādes un skolas), Ģimenes ārstu apvienība, Veselības aprūpes iestādes, Latvijas Cilvēktiesību centrs (CTC), Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”, Biedrība “Patvērums “Drošā māja””, ANO Bēgļu aģentūra, Biedrība “Dari labu”, Biedrība “Otrā elpa”, Biedrība “Krīzes grūtniecības centrs” (KGC), Labdarības organizācija “Ziedot.lv” u.c.
Vislielāko atbalstu no NVO sniedza biedrība “Patvērums “Drošā māja””, nodrošinot klientiem integrācijas un latviešu valodas kursus. Pēc šo kursu noklausīšanās klienti saņēma sertifikātu. Pateicība biedrībai “Patvērums “Drošā māja”” arī par tulku un juridiskās palīdzības nodrošināšanu, kā arī par sadarbību dažādu integrācijas un svētku pasākumu organizēšanā. Tāpat cieša sadarbība tika veidota ar Latvijas Cilvēktiesību centru (CTC), kas nodrošināja lielu daļu juridisko konsultāciju. Lielu atbalstu klienti un sociālā pakalpojuma sniedzēji varēja saņemt, pateicoties sadarbībai ar ANO Bēgļu aģentūru. Sadarbībā ar biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem” vairākām klientu ģimenēm tika nodrošināta iespēja kādu laiku dzīvot apmaksātos mājokļos. Šī organizācija daudz palīdzējusi, nodrošinot juridiskās konsultācijas un allaž bijuši padomdevēji pašiem pakalpojuma sniedzējiem. Klientiem daudz tika organizēta humānās palīdzības saņemšana (pārtika, higiēnas piederumi, mācību piederumi, apģērbs, apavi u.c. klientiem nepieciešamās lietas). Šeit talkā nāca tādas organizācijas kā biedrības “Dari labu” un“Otrā elpa”. Lielu atbalstu, īpaši, sākoties skolas mācību gadam, sniedza arī biedrība “Palīdzēsim viens otram”. Paldies arī organizācijai “Ziedot.lv”, pateicoties kurai mūsu klienti tika pie jauniem augstas kvalitātes brīvā laika apaviem. Sadarbībā ar biedrību “Krīzes grūtniecības centrs” (KGC) bērniem līdz 1 gada vecumam tika nodrošinātas iztrūkstošās lietas. Piemēram, grūtnieču un zīdaiņu apģērbs, higiēnas piederumi, rati u.c. lietas. Tā pat tika piesaistīti KGC krīzes konsultanti un vecmāte.
Pasākumu organizēšana
Pateicoties sadarbībai ar daļu no jau minētajām un citām organizācijām, kā arī uzņēmējiem, sociālie mentori un sociālie darbinieki ir varējuši sarīkot vairākus pasākumus patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Tās ir bijušas gan organizētas ekskursijas pa Rīgu, gan pasākumi biedrībā “Patvērums ”Drošā māja””, PMIC “Mucenieki” u.c. Viens no šādiem pasākumiem tika organizēts PMIC “Mucenieki”, lai atzīmētu Pasaules Bēgļu dienu jūnijā. PMIC iedzīvotājiem – gan lieliem, gan maziem tika sarīkoti īsti svētki. Tāpat bija vairāki Ziemassvētku pasākumi, kur “Caritas Latvija” sociālā pakalpojuma sniedzēji līdzdarbojās. Piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā pasākumā bērniem, kas norisinājās “Cinamon Alfa”, unpiparkūku cepšanas pasākumā PMIC “Mucenieki”.
Klienti ir ļoti pateicīgi par sniegto palīdzību, atbalstu, sapratni, līdzgaitniecību. Ir, protams, arī tādi, kas ar daudzām lietām ir neapmierināti un atklāti to izsaka. Piemēram, liela daļa patvērumu meklētāju, ierodoties Latvijā, uzreiz vēlas uzsākt darba gaitas, taču diemžēl, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, tas tik ātri nav nodrošināms. Taču, kad tas ir iespējams, sociālie mentori aktīvi iesaistās, lai palīdzētu klientiem atrast klienta specialitātei un iepriekšējai darba pieredzei pēc iespējas piemērotāku darbu. Grūtības sagādā arī jauna mājokļa atrašana (īpaši ģimenēm ar bērniem). Sociālie mentori ļoti lielu ieguldījumu veikuši arī šajā jomā. Proti, neskatoties uz grūtībām atrast piemērotu mājokli, uz jaunām mājām no PMIC ir pārmitinātas vairākas ģimenes (apmēram 40klienti). Problēmas sagādā arī grūtības atvērt bankās norēķinu kontu. Tas ir ilgstošs process, kurā aktīvi jāiesaistās sociālam mentoram, lai klientu maksimāli atbalstītu. Ir arī citas problēmas un barjeras klientu integrācijai Latvijā. Tas saistīts gan ar personisko, gan vides resursu mīnusiem. Piemēram, valodas barjera un nepilnīga iespēja apgūt latviešu valodu. Klientiem nākas saskarties ar daudziem izaicinājumiem integrācijas procesā arī valstiski nesakārtoto lietu dēļ.
Plusi un mīnusi klientu sociālai integrācijai
Sociālā pakalpojuma sniegšanas periodā pakalpojuma sniedzēji fiksējuši virkni pozitīvu un negatīvu iemeslu personu veiksmīgai integrācijai Latvijā. Klientu veiksmīga, jeb vispār integrācija Latvijā saistīta ar klienta iekšējiem, jeb personiskajiem resursiem, kā arī ar vides pieejamiem resursiem. Taču pirmkārt ir svarīga pašu klientu vēlme un motivācija palikt dzīvot Latvijā. Ļoti nozīmīgs faktors ir arī tas, vai klienti ir indivīdi jeb ieradies ar ģimenei. Tāpat, iemesls, kāpēc tika pamesta mītnes zeme. Arī kultūras atšķirības atkarībā no tā, kurā valstī, pasaules reģionā klients dzimis, uzaudzis, lielāko dzīves daļu nodzīvojis.
| Plusi/palīdzošie klienta un vides resursi;
Pozitīvie, jeb integrāciju veicinošie iemesli |
Mīnusi – klienta un vides resursu iztrūkums;
Negatīvie iemesli klientu integrācijai |
| Klienta personīgie resursi: | Klienta personīgie resursi: |
| Vēlmes integrēties / dzīvot Latvijā | Nav vēlmes integrēties / dzīvot Latvijā |
| Pietiekama motivācija | Motivācijas trūkums |
| Laba izglītība | Zems izglītības līmenis/analfabētisms |
| Darba pieredze | Nav darba pieredzes |
| Valodu prasme | Neprot valodas |
| Intensīvi apgūst latviešu valodu | Nevēlēšanās apgūt latviešu valodu |
| Aktīvi sadarbojas savas situācijas risināšanā | Nesadarbojas savas situācijas risināšanā |
| Cenšas ar visu maksimāli tikt pats galā, bet izmanto mentora pakalpojumu kā spēcīgu palīdzošo resursu. | Patērētāja pozīcija (piemēram, uzskata, ka mentoram viss jādara viņa vietā) |
| Ņem vērā mentora, sociālā darbinieka, citu palīdzošo iestāžu ieteikumus, rekomendācijas. | Ignorē mentora, sociālā darbinieka, citu palīdzošo iestāžu ieteikumus, rekomendācijas. |
| Pateicīgs par sniegto palīdzību un atbalstu | Nepateicīgs par sniegto palīdzību un atbalstu |
| Vēlme strādāt | Nav vēlmes strādāt |
| Vēlme mācīties | Nav vēlmes mācīties |
| LV ieradās pats | Nemiera celšana, sūdzības |
| Izmanto LV kā tranzīta valsti | |
| Deportēts no citas valsts u.c. | |
| Patīk Latvijas iedzīvotāji, attieksme, kultūra | Nepieņemama LV vide, kultūra |
| Apmierina klimats u.c. | Nepieņemams klimats |
| Vides resursi: | Vides resursi: |
| NVO atbalsts | |
| Klienti saņem psihoemocionālo atbalstu no sociālajiem darbiniekiem un sociālajiem mentoriem.
Ir iespēja saņemt psihologa konsultācijas |
|
| Veiksmīga sadarbība ar skolām u.c.iestādēm | Ierēdņu / iestāžu darbinieku negatīva attieksme pret kultūratšķirībām (piem., Rīgas Sociālais dienests) |
| Pieejamas daudz sadarbības/palīdzošās iestādes un organizācijas | Ierēdņu / iestāžu darbinieku negatīva attieksme pret patvēruma meklētāju, bēgli (piem., Rīgas Sociālais dienests) |
| Neizpratne par patvēruma meklētāju un bēgļu situāciju | |
| Kompetences trūkums palīdzības procesā patvēruma meklētājiem un bēgļiem | |
| Neveiksmīga sadarbība ar bankām. Ilgstošs process un grūtības atvērt LV bankas kontu patvēruma meklētājam līdz statusa iegūšanai. Ir situācijas, kad patvēruma meklētājam izsniegta darba atļauja, bet nevar uzsākt strādāt, jo nav bankas konts. Risks – nelegāla nodarbinātība. | |
| Klientu sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru ir formāla, klientiem netiek sniegta praktiskā palīdzība darba meklējumos | |
| Ierobežotas darba iespējas | |
| Minimāli pieejamas apmācības, t.sk.latviešu valodas apmācību augstāks līmenis par minimālo netiek piedāvāts. | |
| Patvēruma meklētāju bērniem skolās netiek nodrošināta valodas apmācība paredzētajā apjomā | |
| PMIC “Mucenieki” nodrošinātais pakalpojumu grozs | Trūkumi PMIC “Mucenieki” pakalpojumu groza nodrošināšanā |
Nodibinājuma “Caritas Latvija” misija ir mīlestību pārvērst darbos, strādājot un palīdzot cilvēkiem, neskatoties uz viņu piederību kādai noteiktai reliģiskai konfesijai, rasei, dzimuma vai tautībai. Tādējādi “Caritas Latvija” pateicīgi par iespēju būt līdzās personām, kas nonākušas Latvijā, lai meklētu patvērumu un lūgušas piešķirt bēgļa statusu – būt līdzās cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās.
Ziņojumu sagatavoja Judīte Briede – Jureviča, vadošais sociālais darbinieks.