Sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalsts patvēruma meklētājiem 2022.gadā
ZIŅOJUMS par sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojuma (sociālais pakalpojums) sniegšanu periodā no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31. decembrim Nodibinājums “Caritas Latvija” kopš 2022. gada 1.februāra Latvijā sniedz sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām, kurām ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Šis pakalpojums tiek sniegts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” ietvaros. Pakalpojuma mērķis: nodrošināt sociālekonomiskā iekļaušanas procesa īstenošanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, lai paaugstinātu personas sociālās funkcionēšanas spējas un integrāciju sabiedrībā. Pakalpojuma sniedzēji. Iesākumā pakalpojumu sniedza 3 sociālie darbinieki un 18 sociālie mentori, bet, par cik sociālā pakalpojuma nodrošināšana ir apjomīgs un laika ietilpīgs darbs, turklāt Latvijā ir nemitīgs patvēruma meklētāju pieplūdums, jau ar marta mēnesi pievienojās vēl 2 sociālie darbinieki un papildus sociālie mentori. Pakalpojuma sniedzēju skaits pieauga līdz 5 sociāliem darbiniekiem un 23 sociāliem mentoriem. Līdz ar to sociālais pakalpojums tika nodrošināts arvien kvalitatīvāk. Klientu portrets Visā pakalpojuma sniegšanas periodā – no 2022.gada 1.februāra līdz 31. decembrim palīdzību saņēmuši 458 klienti, t.sk. 352 unikālie (jauniesaistītie) klienti. No tiem 285 klienti ir vīrieši jeb 62%, bet 173 ir sievietes jeb 38% (skat.1.tab.). Klientu dzimums Tabula Nr.1 Skaits % Vīrieši 285 62 Sievietes 173 38 Kopā 458 100 No visiem klientiem 156 bija bērni (jeb 34% no klientu kopskaita), lielākais skaits no bērniem bija vecumposmā no 1 – 6 gadiem jeb 42%, nākamā lielākā grupa ir bērni vecumposmā no 7 – 12 gadiem jeb 33%, tad seko bērni vecumposmā no 13 – 17 gadiem jeb 17 % no bērnu kopskaita un bērni vecumposmā līdz vienam gadam bija 8%. (skat.tab.Nr.2). Bērnu skaits Tabula Nr.2 Bērnu skaits % Līdz 1gadam 13 8 1-6 gadi 66 42 7-12 gadi 51 33 13-17 gadi 26 17 Kopā 156 100 Klientu izcelsmes valsts Patvēruma meklētāji Latvijā ieradušies no 24 valstīm – Afganistānas, Irānas, Irākas, Sīrijas, Šrilankas, Pakistānas, Turcijas, Eritrejas, Marokas, Kamerūnas, Brazīlijas, Kuveitas, Kubas, Kongo, Nigērijas, Gvinejas, Indijas, Ēģiptes, Tadžikistānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas. Att.nr.1. Klientu izcelsmes valsts Visbiežāk patvēruma meklētāji Latvijā ir ieradušies no Afganistānas (36%), Baltkrievijas (21%), kā arī Irākas (9%) un Krievijas (8%). Sīkāku informāciju par klientu izcelsmēs valsti un ieceļojušo skaitu, lūdzu skatīt 3.tabulā. Tabula Nr.3 Izcelsmes valsts Klientu skaits % 1 Afganistāna 164 36 2 Baltkrievija 98 21 3 Irāka 43 9 4 Krievija 35 8 5 Irāna 22 4,8 6 Azerbaidžāna 19 4,1 7 Šrilanka 15 3,2 8 Sīrija 12 2,6 9 Ukraina 8 1,7 10 Tadžikistāna 6 1,3 11 Uzbekistāna 6 1,3 12 Indija 4 0,8 13 Kuba 4 0,8 14 Maroka 4 0,8 15 Kongo 4 0,8 16 Turcija 3 0,6 17 Nigērija 3 0,6 18 Gvineja 2 0,4 19 Brazīlija 1 0,2 20 Kamerūna 1 0,2 21 Eritreja 1 0,2 22 Pakistāna 1 0,2 23 Ēgipte 1 0,2 24 Kuveita 1 0,2 458 Veids, kā klienti ieradušies Latvijā Tabula Nr.4 Patstāvīgi ieradies Deportēts Piedzimis skaits 440 13 5 % 96% 2,8% 1% Klienti ieradušies Latvijā, lai lūgtu patvērumu dažādos veidos. Visvairāk – 96% ārvalstnieku, kas lūguši patvērumu šajā periodā Latvijā, ieradās patstāvīgi – kopskaitā 440 personas. 13 personas, jeb 2,8% tika atgriezti no citām ES dalībvalstīm, bet 5 patvēruma meklētāju vai bēgļa statusa ieguvušo vecāku bērniņi piedzima Latvijā. Pakalpojumu saņēmušo personu skaits pa mēnešiem Tabula Nr.5 Mēnesis Klientu skaits % 1 Februāris 179 39 2 Marts 202 44 3 Aprīlis 216 47 4 Maijs 215 47 5 Jūnijs 215 47 6 Jūlijs 252 55 7 Augusts 246 54 8 Septembris 248 54 9 Oktobris 239 52 10 Novembris 231 50 11 Decembris 240 52 Skaits vidēji mēnesī 226 Pakalpojuma saņēmēju, jeb klientu skaits 11 mēnešu laikā ir svārstījies no 179 līdz 252 klientiem. Vismazāk klientu ir bijis pakalpojuma sniegšanas 1.mēnesī – februārī – 179 klienti, jeb 39% no visa pakalpojumu saņēmušo skaita (458 klienti) par periodu. Vislielākais klientu skaits bija jūlijā – 252 klienti, jeb 55% no visa pakalpojumu saņēmušo skaita. Nedaudz mazāks klientu skaits ir bijis septembrī un augustā – attiecīgi pa 248 un 246 klientiem, sastādot ap 54% no visa pakalpojumu saņēmušo skaita par periodu. Klientu apjoma pieaugums jūlijā saistīts ar lielo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu no Afganistānas, kuri ieradās Latvijā ar NATO spēku atbalstu. Sociālā pakalpojuma pārtraukšanas iemesli Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājs ir tiesīgs saņemt no brīža, kad kļuvis par patvēruma meklētāju Latvijā līdz brīdim, kad pēc alternatīvā vai bēgļa statusa iegūšanas ir pagājuši 12 mēneši. Taču pakalpojuma izbeigšanas iemesli var būt dažādi. Visā pakalpojuma sniegšanas periodā pakalpojums tika izbeigts 181 klientiem, no kuriem 120 klienti patstāvīgi pameta Latviju, 21 klients tika atgriezts izcelsmes valstī vai mītnes zemē, bet 12 klienti nolēma, ka viņiem tomēr šāds sociālais pakalpojums nav nepieciešams un atteicās no pakalpojuma. Vēl 40 klientiem beidzās pakalpojuma saņemšanas periods (12 mēneši pēc alternatīvā vai bēgļu statusa iegūšanas), bet 7 klientiem pakalpojuma izbeigšanas iemesls bija – pilnībā izpildīts sociāli ekonomiskās iekļaušanas plāns (SEIP). Klientu uzturēšanās vietas Lielākā daļa klientu sākotnēji uzturas Ropažu novada Muceniekos Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMIC) “Mucenieki”, bet daļa klientu dzīvo citur. Klienti, kas pēc statusa iegūšanas pamet PMIC “Mucenieki”, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi Latvijā, arī izvēlās dažādas Latvijas pilsētas. Tā, gan patvēruma meklētāji, gan statusu ieguvušās personas ir dzīvojušas, piemēram, Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Saulkrastos, Ikšķilē un citur. Daļa šo klientu turpina dzīvot sākotnējās vietās, bet daļa nav varējuši iedzīvoties, tāpēc savas dzīvesvietas mainījuši, izvēloties citu pilsētu. Sadarbība ar organizācijām Visā pakalpojuma sniegšanas periodā Nodibinājuma “Caritas Latvija” klientu labā sadarbojās ar dažādām valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un uzņēmējiem. Kā svarīgākās būtu minamas: Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Pilsonība un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), PMIC “Mucenieki”, Valsts robežsardze, Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA), Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), Nacionālais veselības dienests, Valsts Darba inspekcija, Izglītības iestādes (pirmsskolas izglītības iestādes un skolas), Ģimenes ārstu apvienība, Veselības aprūpes iestādes, Latvijas Cilvēktiesību centrs (CTC), Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”, Biedrība “Patvērums “Drošā māja””, ANO Bēgļu aģentūra, Biedrība “Dari labu”, Biedrība “Otrā elpa”, Biedrība “Krīzes grūtniecības centrs” (KGC), Labdarības organizācija “Ziedot.lv” u.c. Vislielāko atbalstu no NVO sniedza biedrība “Patvērums “Drošā māja””, nodrošinot klientiem integrācijas un latviešu