27. novembris, 2019
Projekts “Sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (Nr.9.2.2.3/18/A/014)”
Projekta mērķis ir sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra un aprūpe mājās pakalpojumus) 50 Rīgas pilsētas bērniem (vecumā līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot)) ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 10 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem.
CARITAS LATVIJA Sociālo pakalpojumu centrs TERĒZES MĀJA bērniem ar invaliditāti viņu un ģimenes locekļiem piedāvā mūzikas terapijas nodarbības
Mūzikas terapeite Evija Rolle – Kupliņa vada gan individuālās nodarbības bērniem, gan nelielu grupu nodarbības. Nodarbības notiek otrdienās plkst. 10.00 līdz 18.00 O. Vācieša ielā 6, Rīgā, TERĒZES MĀJĀ. Pieteikties, rakstot uz e-pastu: terezesmaja@caritas.lv. Vienas sesijas ilgums 30-60 minūtes. Biežums – 1 reizi nedēļā. Īstermiņa mūzikas terapija 10-12 sesijas. Iespējama arī ilgtermiņa mūzikas terapija. Parasti pirms darba sākšanas ir viena sesija sarunai ar vecākiem (ja strādā ar bērnu).
Ļoti iecienītas ir nodarbības vecākiem sesdienās – “Bungu aplis”, kuru līdzvadītāji ir arī mūziķi Nils Īle un Migels Fernandess no Čīles.
Grupas mūzikas terapijas galvenie mērķi parasti saistīti ar saziņas un sadarbības prasmju attīstību, uzvedības kontroles attīstību vai ar emociju izpausmes, regulācijas, problēmrisināšanas prasmju attīstību, kā arī ar pašizpausmes un radošuma attīstību.
Evija Rolle – Kupliņa sagatavojusi nelielu ieskatu mūzikas terapijas pamatu izzināšanai.
Mūzikas terapija ir mūzikas zinātnisks pielietojums terapeitiskiem mērķiem, mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņas, ritma, melodijas un harmonijas, dinamikas u.c.) izmantošana mūzikas terapeita, klienta/pacienta individuālajā vai grupas attiecību procesā, ar mērķi veicināt un sekmēt komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, izteiksmi un organizāciju jeb fizisko, garīgo un sociālo veselību, tādējādi veicinot indivīda potenciālu attīstību un/vai atjaunotu viņa funkcijas un sasniegtu labāku dzīves kvalitāti.
Mūzikas terapijā specifiskie mērķi var būt attiecināmi uz klienta/ pacienta saslimšanas aktuālajām jomām:
sociālajā – attiecību, mijattiecību ar terapeitu, personālu un citiem pacientiem sapratne, prasmju dot un ņemt, uzklausīt, neapjukt u.c. izpratne, attīstīt spēles iemaņas, patstāvības sajūtu, motivāciju;
fiziskajā – lielās un smalkmotorikas kustību attīstība, rokas/acu koordinācijas, organizētu ritmisku kustību, galvas kustības u.c. attīstība;
komunikatīvajā – klausīšanās spēju, apzinātas dzirdes attīstība, vokālas verbalizācijas attīstība, valodas sapratnes, artikulācijas, imitācijas un žestu sapratnes veicināšana un attīstība;
emocionālajā – mazināt agresiju, bailes, trauksmi, obsesīvu uzvedību, antisociālus ieradumus, attīstīt emocionālas jūtu izpausmes un to kontroli.
Līdztekus specifiskajiem mērķiem arī tādi kā:
– pastiprināt klienta/ pacienta balss izmantošanas iespējas;
– stimulēt valodas attīstību un runas motorās koordinācijas spējas;
– attīstīt darbošanās – gaidīšanas (turn – taking) spējas;
– muzicējot kopā, veidot dialogus;
– attīstīt ķermeņa un identitātes apzināšanos;
– attīstīt fantāzijas izmantošanu domāšanā un muzicēšanā;
– veidot mūzikas terapijas struktūru, kurā klients/ pacients var pieredzēt un izpaust dažādas emocijas utt.
Mūzikas terapijas dziedinošais spēks palīdzēs ikvienam, kam nepieciešama garīgās un/vai fiziskās veselības uzlabošana. Mūzikas objektīvā un subjektīvā iedarbība uz cilvēka ķermeni un psihi dod iespēju mūziku izmantot visdažādāko slimību terapeitiskā ārstēšanā vai kā papildterapiju līdzās citām organisku slimību ārstēšanā. Mūzikas terapija palīdzēs fiziskas un garīgas invaliditātes, attīstības un uzvedības traucējumu, kā arī smadzeņu bojājumu, neirožu, psihožu, arī runas attīstības traucējumu un dzirdes bojājumu gadījumos.
Mūzikas terapijas laikā norisinās specifiskas muzikāli – terapeitiskas aktivitātes starp klientu/pacientu un terapeitu. Klientam/pacientam piemērotas mūzikas terapijas metodes pielietojums palīdz risināt dažādas fiziskas un emocionālas problēmas, piemēram, mazināt trauksmi, nervozitāti, hroniskas sāpes, sirdsdarbības, miega, ēšanas traucējumus, depresiju, nomāktību u.c.
Mūzikas terapija lieliski palīdz atgūties pēc dažādām fiziskām vai psihiskām traumām, ķirurģiskām operācijām, insulta sekām, kā arī vēža slimniekiem pirms un pēc operācijām, ķīmijterapijām.
Bērniem mūzikas terapija palīdzēs pie uzvedības, koncentrēšanās spēju traucējumiem, piemēram, hiperaktīvi bērni vai bērni ar autisma pazīmēm, emocionāli nestabili, agresīvi vai depresīvi bērni ar mūzikas terapijas palīdzību iemācās sevi izpaust sociāli adekvātā veidā, vairs nenodarot pāri sev un citiem.Ar mūzikas terapijas palīdzību iespējams uzlabot dzīves kvalitāti bērniem ar dažādiem cerebrāliem traucējumiem. Mūzikas terapija stimulē valodas attīstību, dialogu veidošanu un motoriskās koordinācijas spējas, veicina ātrāku fizisko un psihisko attīstību priekšlaikus dzimušiem bērniem, uzlabo komunikācijas spējas un attīstīta ķermeņa un identitātes apzināšanos bērniem autisma un Dauna sindroma gadījumā.
Mūzikas terapija ļoti labi palīdz adaptēties jaunajā skaņu vidē pēc kohleārā implanta (dzirdes aparāta) ievietošanas. Ar īpaši izstrādātām metodēm mūzikas terapeiti palīdz daudz ātrāk implanta radīto trokšņu vidē saklausīt, no kuras puses nāk skaņa, izšķirt skaņu dažādās frekvences, atšķirt to tembru daudzveidību.
Arī pie dažādām ādas slimībām un alerģijas izpausmēm, kuru iemesls varētu būt psiholoģiski faktori, it īpaši astmas gadījumā, pēc vairākām mūzikas terapijas sesijām simptomi mazinās vai pat izzūd.
Pieaugušajiem, kuriem nav izteiktu veselības traucējumu, bet ir vēlme vairāk izzināt un saprast sevi, mūzikas terapijas pieredze gan individuāli, gan grupā dod fantastisku iespēju atklāt sevī neredzēto, nedzirdēto, vēl neizzināto, un izlaist brīvībā sakrājušos neaptvertos talantus, spējas, emocijas un dvēseles spēku!
Muzicēšana grupā (uz bungām) kā stresa mazinātāja. Muzicēšana grupās, spēlējot bungas, kļūst arvien populārāks terapijas veids. Kā galvenās bungu spēlēšanas priekšrocības tiek minēts: 1) reaģēšana uz ritmu ir cilvēkam dabīga reakcija, padarot šo terapijas veidu par motivējošu dažādiem cilvēkiem; 2) neatkarīgi no vecuma, etniskās izcelsmes, kultūras utt., bungu spēlēšana ir interesanta visiem, tādēļ ir iespējams veidot grupas no dažādiem cilvēkiem; 3) bungu spēlēšana sniedz dažādus fiziskus ieguvumus, piemēram, tā ir mērena fiziska aktivitāte, kas sniedz relaksāciju un kur tiek izmantota sīkā motorika; 4) rodas spēcīga grupas identitāte un piederības sajūta, jo dalībnieki aktīvi veido mūziku kopā un ilgstoša, vienmērīga ritma atkārtošana apvieno cilvēkus fiziski, emocionāli un garīgi; 5) bungas var spēlēt cilvēki bez iepriekšējas pieredzes (Bittman et al., 2001).
Ritmiskā mūzika un īpaši bungu mūzika tiek izmantota kā terapeitiska aktivitāte, kas var izraisīt garastāvokļa uzlabošanos, stresa mazināšanos un relaksāciju terapeitiskā kontekstā. Lai gan muzicēšana grupā un bungu spēlēšana iepriekš ir pierādīta kā efektīva trauksmes un stresa ārstēšanā tādu pacientu grupās kā psihiski pacienti, narkomāni un cilvēki ar psiholoģiskām traumām, pašreizējie dati parāda, ka šādus pašus rezultātus var sasniegt arī cilvēki bez nopietnām diagnozēm vai labklājību pasliktinošiem apstākļiem. Dažādi pētījumi sniedz zinātnisku apstiprināšanu bungu spēlēšanai kā antistresa terapeitiskam veidam normālu, veselu cilvēku vidū. Turklāt dalībai bungu spēlēšanas vingrinājumos stresa mazināšanai var būt arī papildu fiziski ieguvumi. Liels skaits pētījumu atbalsta uzskatu, ka vidēji zemas intensitātes izturības vingrinājumi pazemina asinsspiedienu hipertensijas slimniekiem, izmantojot un stimulējot slāpekļa oksīda izdalīšanos no asinsvadiem, kas savukārt atslābina asinsvadu gludos muskuļus, lai sasniegtu lielāku aortas lūmena diametru. Ir apstiprināts, ka bungošanu var klasificēt kā zemas intensitātes vingrinājumu, tātad tas var ievērojami ietekmēt ne tikai stresa līmeni, bet arī vispārējo fizisko sagatavotību un sirds un asinsvadu veselību (Smith et al., 2014).
Bungošana un improvizācija tiek izmantota, lai nodrošinātu neverbālās pašizpausmes, pozitīvas grupas / sociālās pieredzes iespējas, izpētītu līderības iespējas, sadarbību, konfrontāciju un drošu vidi, lai atbrīvotu intensīvas emocijas (Coutinho et al., 2015). Pētījumos ir izmantoti dažādi piemēri, kā bungu spēlēšanu grupā var pielietot, piemēram, liekot pacientiem paust savas jūtas ar bungu spēlēšanas palīdzību, bet grupas biedriem – interpretēt viņu spēli. Citos pētījumos ir sniegti piemēri tam, kā dusmu vadības grupā tiek izmantota skaļa bungošana, lai atbrīvotu sakrātās dusmas. Bungošana šajā grupā tika izmantota arī, lai izteiktu citas emocijas, ieskaitot laimi, bailes un skumjas. Citi pētnieki ir izveidojuši uz sitaminstrumentu spēlēšanu balstītu mūzikas grupu pieaugušajiem ar smagiem un ilgstošiem garīgās veselības traucējumiem, lai šiem cilvēkiem sniegtu iespēju apgūt jaunas prasmes, strādājot komandā, lai attīstītu sociālās prasmes un pārliecību (Esala, 2013).
Bungu spēlēšanas pozitīvo ietekmi uz stresa mazināšanu arī apliecina pētījums, kurš tika veikts jauno medicīnas studentu vidū, kuri saskaras ar lielu stresu, pārslodzi un izdegšanas draudiem mācību dēļ. Rezultāti parādīja, ka sešu sesiju muzicēšana grupā uz bungām ir nesusi statistiski nozīmīgus uzlabojumus vairākiem parametriem, kas saistīti ar izdegšanu, garastāvokļi un tā traucējumiem (Bittman et al., 2004).
Pētot bungu spēlēšanu grupā ir iezīmējušās trīs galvenās iezīmes, kas sniedz augstus terapeitiskos rezultātus: 1) bungu spēlēšana kā neverbālās komunikācijas veids, kā saikne ar dzīvi ritma laikā un kā piezemējoša pieredzi, kas gan rada, gan atbrīvo enerģiju; 2) grupas īpašās iezīmes, ieskaitot grupu kā savienojuma telpu bungu ritmiskajās iezīmēs un caur tām, kā arī atvieglojot piederības, pieņemšanas, drošības un aprūpes sajūtas izjušanu, kā arī jaunu sociālo mijiedarbību; (3) mācīšanās, tai skaitā mācīšanās kā iekļaujošas darbības, kurās netiek izmantots kļūdīšanās jēdziens un kurā pastāv muzikāla brīvība (Perkins et al., 2016).
“Bungu apļi” – palīdz atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa, atslābināties un atjaunot enerģiju. Lai piedalītos netiek vērtētas dalībnieka ritmiskās iemaņas, jo ikvienam cilvēkam ir iespējams atrast instrumentu un ritmu atbilstoši viņa/s spējām. Visi Bungu apļa laikā dotie uzdevumi liek ieklausīties gan pārējo dalībnieku, gan savā ritmā, tā izslēdzot iespēju vienlaikus domāt par kādām blakus lietām/ problēmām. Bungu aplī uzsvars tiek likts vairāk uz izklaidi, atpūtu, pozitīvu emociju gūšanu, ne tik daudz uz nopietnu instrumenta apguvi.