Aicinājumi Vispasaules trūkumcietēju dienai tuvojoties
18. novembrī, dienā, kad Latvija svinēs savu simtgadi, pasaulē tiks atzīmēta arī Vispasaules trūkumcietēju diena. Šogad tā tiks atzīmēta otro gadu, un pāvests Francisks aicina katoļu kopienas visā pasaulē sadzirdēt nabagā saucienu un viņam atbildēt. Kā šīs dienas tēma šogad ir izraudzīti 37. psalma vārdi “Šis nabags sauc un Kungs viņu uzklausa” (Ps 34,7). Pāvests ir sagatavojis arī vēstījumu, kurā citastarp aicina Trūkumcietēju dienā “pabarot nabagos”. Viņš norāda, ka aizvadītajā gadā vairākās diecēzēs kopīgs mielasts bagātināja svinības. “Daudzi atrada mājas siltumu, svētku ēdiena prieku un solidaritāti no to cilvēku puses, kuri vēlējās dalīties mielastā vienkāršā un brālīgā veidā. Es vēlētos, lai arī šogad un nākotnē šī diena tiktu svinēta priekā par atkal atklāto iespēju būt kopā. Lūgties kopā kopienā un dalīties svētdienas mielastā,” raksta pāvests. Tāpēc arī organizācija “Caritas Latvija”, kuras redzeslokā ir daudzi trūkumcietēji un pasaules atstumtie, aicina draudzes un ikvienu labas gribas cilvēku rūpīgi iedziļināties pāvesta vēstījumā un īstenot šo soli – kopīgu mielastu. “Katoļu diecēzes un žēlsirdības organizācijas, kopienas tiek iedrošinātas organizēt svētku maltīti cilvēkiem, kas piedzīvo trūkumu, doties uz patversmēm, cietumiem, slimnīcām, pansionātiem, rehabilitācijas centriem un citur, lai šie pāvesta vārdi var aizsniegt ikvienu. 18. novembris, kad svinam arī Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu, var kļūt par iespēju pie ģimenes vai draugu pulka svinību galda aicināt arī cilvēkus, kas ir vientuļi un sabiedrības atstumti,” mudina “Caritas Latvija” pārstāve Egita Volinska. Viņa arī aicina visu novembra mēnesi savu iespēju robežās veltīt tam, lai īstenotu pāvestam tik tuvo “satikšanās kultūru” ar cilvēkiem, kuriem ikdienā paskrienam garām. Atsaucoties pāvesta aicinājumam, “Caritas Latvija” ir ieplānojusi vairākas novembra aktivitātes. Tā sestdien, 3. novembrī, organizācija kopā ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta maģistrantūras pirmā kursa studentiem dosies pie Žēlsirdības misionārēm, lai praktiski palīdzētu un būtu kopā ar bezpajumtniekiem zupas virtuvē. Savukārt svētdien, 4. novembrī, kad tiek atzīmēta Bāreņu svētdiena, draudzes var ne tikai lūgties par bērniem, kas nesaņem vecāku mīlestību un rūpes, bet arī tikties ar ģimenēm, kas ir adoptējušas bērnus, kļuvušas par audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm vai mentoriem, kā arī apmeklēt bērnus ārpusģimenes aprūpes iestādēs. 18. novembrī pl. 18.30 Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles “Caritas” grupa svinēs Svēto Misi kopā ar cilvēkiem, kas saņem draudzes “Caritas” materiālo un garīgo atbalstu. Pēc dievkalpojuma paredzēta svinīga sadraudzība. Ja kādam ir vēlēšanas šo pasākumu atbalstīt, pastāv iespēja sagatavot nelielas dāvaniņas un līdz 18. novembrim tās nogādāt katedrāles pārtikas lādē. Savukārt sestdien, 24. novembrī, pl. 12 “Caritas Latvija” organizē sadraudzības pasākumu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Pasākums notiks Rīgā, O.Vācieša ielā 6, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudzes mājā. Pasākumu var atbalstīt gan ar savu brīvprātīgo kalpošanu gan finansiālo atbalstu turpmākajam “Caritas” darbam šai mērķa grupai. Lai Vispasaules trūkumcietēju diena kļūtu ne tikai par lokālu notikumu, “Caritas Latvija” aicina pievienoties starptautiskai inicaitīvai, ko īsteno Žēlsirdības misionāru laju kopiena. Tā aicina 18. novembrī veidot “Lūgšanu tiltu” par visiem, kas dzīvo trūkumā. Šī iniciatīva radās pērn, un tajā piedalījās cilvēki ko vairāk nekā 100 vietām. Iniciatīvā var piedalīties gan draudzes, gan individuāli cilvēki, kas apņemas 18. novembrī konkrētā laikā lūgties par trūkumcietējiem. Lai pievienotos “Lūgšanu tiltam”, līdz 17. novembrim var rakstīt iniciatīvas autoriem uz e-pastu: kontakt@svd-partner.eu vai arī līdz 9. novembrim “Caritas Latvija” uz e-pastu: info@caritas.lv, norādot valsti, vietu, savu vārdu vai arī draudzi. Visas lūgšanu vietas tiks apkopotas un publicētas mājaslapā https://www.svd-partner.eu/welttag-der-armen/. Lai dalītos par savām idejām un iniciatīvām, kas tiks īstenotas, atzīmējot Vispasaules trūkumcietēju dienu, “Caritas Latvija” aicina rakstīt uz e-pastu: info@caritas.lv. LRKB IC
Pāvesta Franciska vēstījums otrajā Vispasaules trūkumcietēju dienā
Šis nabags sauc un Kungs viņu uzklausa 1. “Šis nabags sauc un Kungs viņu uzklausa” (Ps 34,7). Psalmista vārdi kļūst arī par mūsējiem brīdī, kad tiekam aicināti sastapties ar dažādiem ciešanu un marģinalizācijas apstākļiem, kuros dzīvo daudzi mūsu brāļi un māsas, ko esam pieraduši apzīmēt ar vispārīgo terminu “nabagi”. Cilvēkam, kurš šos vārdus raksta, šie apstākļi itin nemaz nav sveši. Tieši otrādi, viņš pats ir pieredzējis nabadzību, bet tomēr viņš to pārvērš slavas un pateicības Kungam dziesmā. Šis psalms šodien ļauj arī mums, kas esam iestiguši visdažādākajos nabadzības veidos, saprast, kuri ir tie īstie trūkumcietēji, kuriem esam aicināti pievērst savu skatienu, lai sadzirdētu viņu saucienu un saskatītu viņu vajadzības. Vispirms mums ir teikts, ka Kungs uzklausa nabagus, kas sauc uz Viņu, un ir labs pret tiem, kuri meklē Viņā patvērumu ar skumju, vientulības un atstumtības plosītu sirdi. Viņš dzird tos, kuru cieņa tiek mīdīta, un, kuriem, neskatoties uz to, pietiek spēka, lai paceltu savu skatienu uz augšu un saņemtu gaismu un mierinājumu. Viņš dzird tos, kuri tiek vajāti maldīgas taisnības vārdā, kurus apspiež politikas, kas nav sava vārda cienīgas, un kuri ir vardarbības iebiedēti; un kuri tomēr apzinās, ka Dievs ir viņu Glābējs. No šīs lūgšanas īpaši iznirst pamestības sajūta un paļāvība uz Tēvu, kurš uzklausa un pieņem. Uz šo vārdu viļņa varam daudz dziļāk izprast, ko Jēzus gribēja teikt ar svētību: “Svētīgi garā nabadzīgie, jo viņiem pieder debesu valstība” (Mt 5,3). Ņemot vērā šo vienreizējo un, visādā ziņā, nepelnīto un pilnībā neizsakāmo pieredzi, rodas tomēr vēlēšanās nodot to tālāk citiem – vispirmām kārtām tiem, kuri, kā psalmists, ir nabagi, tiek atstumti un marģinalizēti. Patiešām, nevienam nav jājūtas izslēgtam no Tēva mīlestības – īpaši, šajā pasaulē, kas bieži vien noliek priekšā bagātības kā visaugstāko labumu un ved pie noslēgšanās sevī. 2. Psalmā tiek izmantoti trīs darbības vārdi, lai raksturotu nabaga attieksmi un viņa attiecības ar Dievu. Pirmkārt, vārds “saukt”. Nabadzību nevar izteikt vienā vārdā. Tā kļūst par saucienu, kas paceļas uz debesīm un aizsniedz Dievu. Ko tad citu izsaka trūcīgā cilvēka sauciens, ja ne viņa ciešanas un vientulību, viņa vilšanos un cerību? Mēs varam jautāt: Kā tas var būt, ka šis sauciens, kas paceļas līdz pat Dievam, nespēj nonākt līdz mūsu ausīm, un mēs paliekam vienaldzīgi un nejūtīgi? Šajā Dienā mēs esam aicināti veikt nopietnu sirdsapziņas izmeklēšanu, lai saprastu, vai patiešām esam spējīgi sadzirdēt trūkumcietējus. Lai saklausītu viņu balsi, mums ir nepieciešams palikt klusumā un ieklausīties. Ja mēs paši pārāk daudz runājam, tad nespēsim viņus sadzirdēt. Es bīstos, ka daudzas iniciatīvas, lai cik tās būtu nozīmīgas un vajadzīgas, bieži vien tiek rīkotas, lai mēs vairāk izpatiktu sev nekā patiesi atbildētu nabagu saucienam. Šādā gadījumā mēs nespējam adekvāti atbildēt viņu saucieniem un just līdzi viņu stāvoklim. Mēs esam tik ļoti iesprostoti šajā kultūrā, kas spiež mūs skatīties spogulī un pārlieku nodarboties ar sevi, ka domājam, ka pietiek tikai ar kādu nesavtīgu žestu un nav vajadzības tieši iesaistīties. 3. Otrais darbības vārds: “atbildēt”. Psalmists saka, ka Kungs ne tikai dzird nabaga saucienu, bet arī atbild. Kā to apliecina visa pestīšanas vēsture, Viņa atbilde ir mīlestības pilnā dalīšanās ar trūkumu cietošā cilvēka stāvokli. Tā tas notika tad, kad Ābrahams, neraugoties uz savu un sievas Sāras vecumu un to, ka viņiem nebija bērnu, izteica Dievam vēlmi pēc pēcnācēja (sal. Rad 15,1-6). Tā tas notika, kad Mozus degošajā ērkšķu krūmā, kas dega un nesadega, saņēma dievišķā vārda atklāsmi un misiju izvest tautu no Ēģiptes (sal. Izc 3,1-15). Un šī atbilde apstiprinājās visā tautas ceļojumā cauri tuksnesim: kad tā cieta badu un slāpes (sal. Izc 16,1-16; 17,1-7) un kad krita vislielākajā postā, tas ir, neuzticībā derībai un elkdievībā (sal. Izc. 32,1-14). Dieva atbilde trūkumcietējam vienmēr ir pestīšanas atbilde, lai dziedētu dvēseles un miesas ievainojumus, atjaunotu taisnību un palīdzētu atkal dzīvot cienīgu dzīvi. Dieva atbilde ir arī aicinājums katram, kurš uz Viņu tic, darīt to pašu savu cilvēcisko iespēju robežās. Vispasaules trūkumcietēju diena būs maza atbilde, kas no visas visā pasaulē izkaisītās Baznīcas puses būs adresēta visu veidu un visu zemju nabagiem, lai tie nedomātu, ka viņu sauciens ir bijis tukša skaņa. Iespējams, tā ir kā ūdens piliens nabadzības tuksnesī; un tomēr tā var kļūt par dalīšanās zīmi visiem tiem, kuri cieš trūkumu, lai tie sajustu kāda brāļa vai kādas māsas aktīvo klātbūtni. Nabagiem nav vajadzīgi starpnieki. Viņiem ir vajadzīga personīga iesaistīšanās no to puses, kuri dzird viņu saucienu. Lai cik nepieciešama un providenciāla pirmajā brīdī būtu palīdzības sniegšana, ticīgo rūpes nevar ar to aprobežoties. No viņiem tiek prasīta šī “mīlestības pilnā uzmanība” (apust. pamud. Evangelii gaudium, 199), kuras rezultātā otrs cilvēks tiek cienīts kā persona un tiek meklēts viņa labums. 4. Trešais darbības vārds ir „atbrīvot”. Bībeles nabadzīgais dzīvo ar pārliecību, ka Dievs iestāsies viņa labā, lai tam atgrieztu cieņu. Nabadzība nav meklēta, bet egoisma, augstprātības, alkatības un netaisnīguma radīta. Seni kā cilvēks ļaunumi, bet vienmēr grēki, kas iesaista daudzus nevainīgus, novedot līdz dramatiskām sociālām konsekvencēm. Darbība, ar kuru Kungs atbrīvo, ir pestīšanas akts tiem, kas parādīja Viņam savas bēdas un bažas. Nabadzības važas tiek sarautas ar Dieva iejaukšanās spēku. Daudzi psalmi vēstī un svin šo pestīšanas vēsturi, kura atbilst nabaga personīgajai dzīvei: „Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko nabadzīgā postu, nav apslēpis no tā savu vaigu, bet ir to uzklausījis, kad tas sauca pēc palīdzības” (Ps 22,25). Iespēja kontemplēt Dieva vaigu ir Viņa draudzības, Viņa tuvības, Viņa pestīšanas zīme. „Tu esi uzlūkojis manu postu un zinājis manas dzīves bēdas; […] Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā” (Ps 31,8-9). Veltīt trūkumcietējam „plašāku vietu” ir tas pats, kas atbrīvot viņu „no mednieku cilpas” (Ps 91,3), izraut no viņa ceļā izliktā slazda, lai viņš varētu brīvi staigāt un skatīties uz dzīvi ar skaidrām acīm. Dieva pestīšana ir kā roka, kura stiepjas pretī nabadzīgajam, ir atvērta uzņemšanai, aizstāv un ļauj just viņam vajadzīgo draudzību. Ar šo konkrēto un taustāmo tuvību iesākas patiess atbrīvošanas ceļš: „Katrs kristietis un katra kopiena tiek aicināta būt par Dieva instrumentu nabagu atbrīvošanai un paaugstināšanai, lai tie varētu pilnībā integrēties sabiedrībā; tas paredz, lai mēs būtu paklausīgi un uzmanīgi, dzirdot nabaga saucienu un viņam palīdzot (Evangelii gaudium, 187). 5. Es esmu ļoti aizkustināts, zinot,