BRĪVPRĀTĪGĀ PIEREDZE ITĀLIJĀ, CARITAS BREŠA (BRESCIA)
Breša ir ļoti sena pilsēta (dibināta vairāk nekā pirms 3000 gadiem) Itālijas ziemeļos, Lombardijā. Tā kā „Caritas Latvija” ir izveidojusies sadarbība ar Caritas Breša, tad varam padalīties ar iespaidiem, ko brīvprātīgā darba veikšanas laikā 2013./2014. gadā ieguva seminārists Jānis. Viņš no oktobra līdz maija beigām darbojās pastorālajā kalpošanā kā brīvprātīgais Brešas diecēzes Caritas. Jānim bija iespēja iesaistīties piecos projektos: ēdnīcā „Māte Eugēnija Menni”, konsultāciju centrā „Atvērtās durvis”, vīriešu naktspatversmē “Patvērums Caritas”, pārtikas noliktavā „Astoņas dienas” un konsultāciju centrā “Breša Rietumi”. Īss ieskats četros projektos. Ēdnīca „Māte Eugēnija Menni” no pirmdienas līdz sestdienai piedāvā bezmaksas pusdienas līdz apmēram 150 cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās. Darbā ir iesaistīti ir aptuveni 70 brīvprātīgie. Diecēzes konsultāciju centrs „Atvērtās durvis” pieņem cilvēkus problēmsituācijās no visas diecēzes. Tur viņiem sniedz pirmās konsultācijas uz visaktuālākajiem jautājumiem diecēzes vai draudzes teritorijas ietvaros, kā arī tiek sniegti atbilstoši risinājumi. Pārtikas noliktavā „Astoņas dienas” tiek atvesta un sašķirota pārtika, kas pēc tam tiek izvadāta pa citiem konsultāciju centriem un diecēzēm. Draudzes konsultāciju centrā „Breša Rietumi” tiek konsultēti cilvēki vajadzībās no deviņām apkārtējām draudzēm. Tiem, kuriem tas ir nepieciešams, tiek izsniegta pārtika, apģērbs, ir iespēja apmaksāt īres rēķinus un izdevumus par medikamentiem. Jānis ir priecīgs par iespēju iegūt vērtīgu pieredzi brīvprātīgajā darbā. Pateicoties tam, ir iegūtas jaunas zināšanas, jauni draugi un tā ir bijusi arī iespēja atvērt sirdi uz tuvāko. „Mans uzdevums bija iepazīties ar Caritas pedagoģiju. Laikam ejot es šajos projektos atradu savu vietu, izpratni un, galvenais, ļoti labu kontaktu ar šiem cilvēkiem gan ar vadītājiem, gan citiem projekta dalībniekiem. Būt šādā kalpošanā nenozīmē būt nebrīvam, tieši otrādi – es atbrīvojos no liekiem stereotipiem un aizspriedumiem, ka brīvprātīgais ir tikai instruments mērķu sasniegšanā. Patiesībā brīvprātīgais darbs man personīgi nozīmē kalpot no sirds un no sirds paciest kādas neērtas situācijas. Esot vienaudžu kolektīvā, kopā ar Caritas brīvprātīgajiem, es jutos ļoti labi un pietam apmierināts par iespēju iedziļināties šo jauniešu motivācijā, kāpēc viņi nāk kalpot šajā darbā. Dažiem no šiem jauniešiem bija ļoti svarīgi izmantot šo iespēju strādāt, iegūt darba pieredzi ar cilvēkiem, ar tehnoloģijām, iegūt simbolisku finansējumu darba izpildei, kas saistīti ar brīvprātīgā pienākumiem. Bija brīvprātīgie kas mani pārsteidza, ar savu atbildību, prieku un pat entuziasmu ar kādu viņi strādāja un prieku. Es redzēju, ka šie cilvēki ir kristīgās mīlestības ieskauti.” „Caritas Latvija” turpina sadarbību ar Caritas Breša un citām Eiropas organizācijām brīvprātīgo nosūtīšanā. Plānojam, ka arī nākotnē ieinteresētie un motivēti brīvprātīgie varēs piedalīties Eiropas Brīvprātīgā darba programmā.
PAVASARA KONCERTS SV. TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS DRAUDZĒ
Turpinot Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes Caritas grupas darbu, radās ideja par koncertu, kas būtu īpaši veltīts draudzes un tuvākās apkaimes vecākajai paaudzei. Šī gada 25. maijā to izdevās veiksmīgi īstenot. Galvenais 25. maija svētdienas notikums, protams, bija Sv. Mise, uz kuru Caritas grupas un draudzes locekļi atveda cilvēkus, kas dzīvo Imantā un no tuvumā esošā pansionāta „Ciāna”. Vistālākais ciemiņš ieradās no Slokas, kas tika atvests sadarbībā ar Alberta draudzes Caritas grupu. Pēc Sv. Mises notika koncerts, ko sniedza mūsu draudzes jaunieši un Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēni – gan individuāli, gan apvienojušies ansamblī. Visi jaunie mākslinieki izpelnījās patiesus aplausus, ovācijas un neizsakāmu prieku. Ne velti koncertā izskanēja vārdi „Gods Dievam augstībā!”, kuriem līdzi dziedāja arī visi klausītāji. Šis ir pirmais plašākais pasākums, kas rīkots Caritas paspārnē, bet noteikti ne pēdējais. Ceram, ka nākotnē šādi pasākumi kļūs par tradīciju, sadarbojoties biežāk ar Sv. Alberta draudzi, jo kopā ir plašākas iespējas rīkot pasākumus un arī cilvēkiem, kam šie pasākumi ir veltīti, būtu vairāk iespēju. Šajā pasākumā tika vākti ziedojumi, kas tiks veltīti Caritas grupas labo darbu īstenošanai, un par tiem esam pateicīgi savai visiem ziedotājiem. Kopā tika saziedoti 25 eiro. No sirds pateicos mūsu Caritas grupas dalībniekiem un visiem pārējiem par iespēju kopā strādāt, lūgties un priecāties. Juta Preisa, foto Inese Cibuļska
CARITAS LATVIJA BRĪVPRĀTĪGO TĀLĀKIZGLĪTĪBAS SEMINĀRS 17. MAIJĀ
Pēc lietainajām maija dienām 17.05.2014. beidzot bija iestājusies silta un saulaina diena, kurā tieši norisinājās Caritas brīvprātīgo tālākizglītības seminārs. Jau otro reizi tas notika Katoļu ielā 14, Betlēmes Žēlsirdības mājā, un kā katru reizi, pulcēja dažādu paaudžu cilvēkus. Vispirms, kā ierasts, dalībniekus uzrunāja un svētību semināra darbam deva priesteris. Šoreiz tas bija pr.Andris Priede. Savukārt, liecību sadaļā par brīvprātīgo kalpošanu ieslodzījuma vietās jau vairāku gadu garumā liecināja Kristīne. Viņa dalījās, ka, iesaistoties šajā sirds darbā, ir mainījusies arī pati. Pirmās lekcijas galvenais viesis bija LRKB Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis, kurš savā ikdienā kalpo ieslodzītajiem un palīdz viņiem atrast sevī mīlestību pret sevi pašu, līdzcilvēkiem un Dievu. Tas ir darbs, kas prasa lielu atdevi no abām iesaistītajām pusēm. M.Krūklis skaidroja, kā uzzināt brīvības atņemšanas iestādē esošās personas problēmas pamatsakni, kas mainījusi visu cilvēka vērtību skalu un dzīves uztveri, un censties to ar Dieva mīlestības palīdzību mainīt uz labāko pusi. Citējot M.Krūkļa teikto: „Katram cietumniekam aiz viņa rētām, zilumiem un kroplībām es redzu Dieva esamību, kas nepamet viņu un sargā.”. Tika sniegts ieskats gan par ieslodzīto pasaules uztveri, gan palīdzības nepieciešamību un lekcijas beigās tika piedāvātas dažādas iespējas kā iesaistīties kalpošanā arī brīvprātīgajiem. Otrais semināra viesis bija Mg.Psych. Ina Grasmane, kuras lekcijas tēma bija “Izdegšana kalpojot”. Grasmanes kundze lekciju aizsāka ar savu dzīvesstāstu, kas uzrunāja daudzus klātesošos. Lektore dalījās par to, kas palīdzēja viņai atrast savu ceļu, kā ar Dieva spēku var sevī atrast mieru un tālāko sparu, lai cīnītos ar pagurumu, tukšumu sirdī un dzīves grūtībām – ģimenes strīdiem, pārslodzi darbā, nemieru par nākotni. “Gremdē savu spēku Dieva spēkā un ik dienas darbojies Viņā, Viņa spēks ir neizsmeļams, tavs beigsies.” Ar šiem vārdiem Grasmanes kundze aizsāka sarunu par to, kāpēc cilvēkus piemeklē izdegšanas sindroms. Tikai caur Dievu ir iespējams saņemt neizsmeļamu spēku, taču katram cilvēkam sirdī ir kādi šķēršļi, kas neļauj Dieva nebeidzamajam spēkam pilnībā piepildīt gan miesu, gan garu. Tikai apzinoties šos šķēršļus un cīnoties ar tiem ir iespējams ielaist sevī nebeidzamo Dieva mīlestību. To, kā to izdarīt, arī mēģinājām iemācīties šīs lekcijas laikā. Lekcijas beigās sekoja semināra praktiskā daļa, kuras laikā katrs dalībnieks atzina sevī kādu problēmu, kas nospiež viņa sirdi un traucē saņemt pilnīgu Dieva žēlsirdību, un atstāja lapiņu ar to pie krusta, visiem kopīgi lūdzot Kunga žēlsirdību. Pateicamies gan rīkotājiem, gan viesiem, gan visiem dalībniekiem par seminārā gūtajām atziņām. Lāsma Plociņa, Eva Vanaga
ŽĒLSIRDĪBAS DIENA RĒZEKNĒ
Sestdien, 2014.gada 10.maijā Rēzeknes Katoļu vidusskolā notika nodibinājuma “Caritas Latvija” rīkotā Žēlsirdības diena, pulcinot Latgales draudžu brīvprātīgos žēlsirdības darbu veicējus un interesentus, kopā ap 40 cilvēku. Pasākumu atklāja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps V.E. Jānis Bulis ar uzrunu un pēc tās arī dodot svētību visiem klātesošajiem. Bīskaps savā uzrunā paskaidroja pirmo kristiešu kopienas dzīves iezīmes: mieru un harmoniju, liecību par augšāmcēlušos Kristu, kā arī rūpes par to, lai neviens no viņiem neciestu trūkumu. “Caritas Latvija” pārstāve lekcijā pievērsās jautājumiem par to, kas ir žēlsirdība Baznīcas izpratnē, iepazīstināja Žēlsirdības dienas dalībniekus ar Caritas organizācijas vēsturi, darbību un mērķiem starptautiskā mērogā, Latvijā un draudžu ietvaros. Atsaucoties uz pāvesta Benedikta XVI encikliku “Deus Caritas est”, tika atgādināts, ka ir svarīgi Baznīcai kā kopienai mīlestību pārvērst darbos un ka arī mīlestībai ir nepieciešama organizācija, lai sakārtotā veidā varētu kalpot kopienai. Saņemot Dieva mīlestību un dāvājot to tālāk līdzcilvēkiem, arī veidojas šis mīlestības kalpojums, kas izsaka vārda “caritas“ būtību. Tika izteikts aicinājums veidot arī Latgales draudzēs Caritas grupas kā pašpalīdzības grupas, kuras redz vajadzības draudzē un reaģē uz tām. Žēlsirdības dienas pasākumā Rēzeknē ar liecībām par žēlsirdības kalpojumu dalījās Rikavas un Krāslavas katoļu draudžu pārstāves. Rikavas Caritas grupa darbojas trešo gadu un palīdz cilvēkiem pārvarēt materiālas grūtības, apmeklē mājās un pansionātos vientuļos pensionārus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām, daudzbērnu ģimenes. Ar vietējās pašvaldības pretimnākšanu ir iekārtotas telpas, kur brīvprātīgās darbinieces pieņem apmeklētājus, uzklausa cilvēku problēmas un mēģina kopīgi rast risinājumus situācijām. Reizi nedēļā darbojas garīgās literatūras bibliotēka, izsniedzot grāmatas lasītājiem uz mājām. Rikavas Caritas grupas telpās tiek nodrošināta arī bezmaksas veļas mazgāšana. Pateicoties labdaru un sponsoru atbalstam, Ziemassvētkos ir iespēja sagādāt un pasniegt dāvanas vientuļajiem pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un daudzbērnu ģimenēm. Savukārt Krāslavas katoļu draudzes Caritas grupa darbojas jau 19 gadus, kopš 2006. gada tā ir reģistrēta kā biedrība ar mērķi veikt žēlsirdīgo darbību un atbalstīt cilvēkus garīgajās un materiālajās vajadzībās, neraugoties uz viņu pārliecību, uzskatiem, ticību un tautību. Biedrība vienreiz nedēļā (sestdienās) nodrošina siltas pusdienas bērniem no daudzbērnu un trūcīgām ģimenēm un pieaugušajiem (cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, maznodrošinātajiem, pensionāriem, bezpajumtniekiem). Brīvprātīgie pieņem un izsniedz arī apģērbu un apavus, organizē ārstniecisko fizkultūru, rīko draudzes locekļu tikšanās par ticības, veselības jautājumiem, reizi gadā vasarā ved uz Aglonas baziliku slimus cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti, reizi nedēļā ārste terapeite un ārsts neirologs rīko bezmaksas pieņemšanu. Žēlsirdības dienas pasākumā piedalījās arī Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns, kurš dalījās pieredzē par to, kā atbalsts vairākiem tūkstošiem cilvēku tiek organizēts Rēzeknes pilsētas pašvaldībā. Sociālā dienesta pārraudzībā ir pabalstu nodaļa, sociālo pakalpojumu nodaļa (nakts patversme, aprūpes mājās birojs, pensionāru sociālo pakalpojumu centrs) un atbalsta nodaļa (bērnu sociālo pakalpojumu centrs), kurās visās kopā strādā 183 darbinieki. G.Arbidāns atzina, ka iestādei ir arī liels finansiālais atbalsts no pašvaldības, tomēr bieži vien gan pansionāta iemītniekiem, gan bērniem trūkst tāds garīgs, sirds siltuma atbalsts, ko citviet Latvijā jau dāvā Caritas brīvprātīgie. Pasākuma gaitā tika vairākkārt aktualizēta vajadzība sadarboties pašvaldību un draudžu pārstāvjiem. Pēc garšīgām, siltām un sadraudzību veicinošām pusdienām Žēlsirdības dienas dalībnieki gatavojās praktiskajai daļai – pensionāru un bērnu apciemošanai Rēzeknes “Sociālā dienesta” iestādēs. Uz pensionāru sociālo pakalpojumu centru, kurā uzturas ap 185 cilvēki, devās vairāku draudžu pārstāvji priestera Rinalda Stankeviča MIC vadībā. Viņiem piebiedrojās arī Rēzeknes Katoļu vidusskolas audzēkņu vokālais ansamblis un saksofonistu kvartets, kuri sniedza koncertu pansionātā. Pēc aizkustinošā koncerta brīvprātīgie apmeklēja individuāli pansionātā dzīvojošos cilvēkus, kuriem par piemiņu dāvāja Rēzeknes Katoļu vidusskolas, kā arī Rīgas Katoļu ģimnāzijas audzēkņu darinātās apsveikuma kartiņas. Savukārt ciemos uz Bērnu sociālo pakalpojumu centru devās priesteris Arnis Maziļevskis kopā ar Daugavpils jauniešiem, kuri bija sagatavojuši muzikālus priekšnesumus, atraktīvas spēles un konkursiņus ar balvām. Žēlsirdības diena Rēzeknē ar tajā satiktajiem cilvēkiem, aktivitātēm bija žēlastību pilna. Jāņa Evaņģēlijs atgādina: “Jo no Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības” (Jņ 1, 16). Tas attiecas gan uz Caritas kalpotājiem, gan uz visiem tiem, kuriem viņi palīdz. Un, kā atzina viens no runātājiem Rēzeknē – nav jau pamata dalījumam: mēs un viņi, jo patiesībā visi mēs esam mēs. Anna Briška
JĒKABPILS CARITAS GRUPA UZSĀK SAVU DARBĪBU
Pateicamies Dievam par žēlastību, ka Viņš ir pavēris durvis un organizācija Caritas savu darbību ir uzsākusi arī Jēkabpilī! Tā nu jau Ziemassvētku laikā arī Jēkabpils Caritas sņēma brīnišķīgas pārtikas pakas, ar ko iepriecināja un pārsteidza cilvēkus, kuriem šie pārtikas līdzekļi varēja būt par svētību. Cilvēku atsaucība bija pārsteigumu pilna. Gavēņa laikā Jēkabpils Caritas grupa rīkoja lekcijas un sadraudzības vakaru par tēmu “Kā izdzīvot gavēņa laiku”, ko vadīja Jēkabpils katoļu draudzes priesteris Viktors Siļčonoks. Pēc lekcijas notika sadraudzība, kuras ietvaros bija iespēja priesterim uzdot sev interesējošus jautājumus, kā arī dalīties savā pieredzē un ceļā pie Dieva. Savukārt 1. maijā organizācijas Caritas ietvaros tika rīkots vienas dienas seminārs, kurā uzstājās misionārs no Beļģijas Džozefs Bastēns, kurš uzrunāja jēkabpiliešus un deva ieskatu par tēmu, ko iepriekš bija līdzdalījis Rīgā, – “Vai tu gribi būt normāls vai laimīgs?”. Pasākumu apmeklēja divdesmit divi dalībnieki, kuru vidū bija cilvēki gan no katoļu, gan luterāņu, gan brīvdraudžu draudzēm. Lekcijas papildināja kopīga agape, kā arī darba grupa pasākuma noslēgumā, kurā dalībnieki kopīgi pārrunāja dzirdēto un dalījās, ko caur šīm lekcijām atklāja priekš sevis, savai dzīvei un Jēzus klātbūtni tajā. Pēc jēkabpiliešu lūguma 7.maijā pēc Svētās Mises Jēkabpils katoļu baznīcā, bija iespēja Žozefam Bastēnam uzdot sev interesējošus jautājumus, starp kuriem aktuāls bija jautājums “kā sadzirdēt Dieva balsi ikdienā”. Sūtot mīļus sveicienus visām “Caritas Latvija” grupām un interesentiem un Dieva svētību, mīlestību un Viņa tuvumu vēlot. -Jēkabpils draudzes Caritas grupa-
CARITAS GAVĒŅA LAIKA REKOLEKCIJAS
No 4. līdz 6.aprīlim rekolekciju mājā Dzintaros notika „Caritas Latvija” organizētās Gavēņa laika rekolekcijas brīvprātīgajiem par tēmu: „Mana aicinājuma pilnība”. Rekolekcijas vadīja „Caritas Latvija” vadītājs priesteris Ingars Stepkāns, un tajās piedalījās 30 dalībnieki. Jau pati lekcijas tēma: „ …ja gribi būt pilnīgs…” (Mat 19:16-22), kas padziļināti tika iztirzāta I.Stepkāna lekcijās, raisīja pārdomas klausītājos – kā tas attiecināms konkrēti uz katru brīvprātīgo, uz viņa kalpošanu, pilnveidošanos žēlsirdībā un pieaugšanu Kristū. Savukārt pēc lekcijām darba grupās diskusijās dalībnieki mēģināja noskaidrot, kādas grūtības piedzīvotas praktiskajā darbībā un kas traucē personīgai izaugsmei, kas traucē būt pilnīgam un sekot Jēzum: ticības, paļāvības vai drosmes trūkums, šaubas vai pagurums. Bija atvēlēts laiks gan Sv.Misei, lekcijām, Vissvētākā Sakramenta adorācijai, gan individuālajām lūgšanām, meditācijai un grupu viedokļa prezentācijai. Arī māsas Ineses Ievas lekcija par brīvprātīgo darba motivāciju un tai sekojošā diskusija bija svētīga un vērtīga kā atziņu kopsavilkumu, kas uzrunāja gan jau pieredzējušos Caritas kalpotājus no draudzēm, gan tos, kuri, Caritas kustības ieinteresēti, rekolekcijās piedalījās pirmoreiz. Līvija Goluba
SEMINĀRA PAR LĪDZGAITNIECĪBU BIJUŠAJIEM LIKUMPĀRKĀPĒJIEM
No 2014. gada 17. līdz 19. martam Bruknā, Kalna svētību kopienā, norisinājās starptautisks seminārs par līdzgaitniecību bijušajiem likumpārkāpējiem. Semināru organizēja Latvijas Romas Katoliskās Baznīcas Cietuma kapelānu dienests sadarbībā ar labdarības organizāciju Caritas Latvija. Uz semināru izteikt savu viedokli un uzstāties ar priekšlasījumu par semināra tēmu bija uzaicināti pārstāvji no Tieslietu Ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta, brīvprātīgo cietuma atbalsta organizācijas Prison Fellowship Latvia un Resocializācijas un Integrācijas alianses. Semināra pamattēmu izvērsa priesteris un psihoterapeits no Lielbritānijas Malachy Keegan, kurš vairāku gadu garumā sagatavo līdzgaitniekus darbam ar bijušajiem likumpārkāpējiem; piedalījās arī viņa kolēģis Polijas Romas Katoliskās Baznīcas Cietuma kapelānu dienesta virskapelāns Pawel Wojtas. Semināra norisi nodrošināja Kalna svētību kopienas iemītnieki, cilvēki, kuri ikdienā cīnās par savu dzīvību – atbrīvošanos no atkarībām un antisociālas uzvedības. Semināru atklāja Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, kurš savā uzrunā norādīja uz trauslo robežu starp likumpārkāpēju un parastu sabiedrības locekli, starp rūdītu recidīvistu un cilvēku, kurš mazliet „noslīdējis” no godīga dzīves ceļa; uzrunas beigās bīskaps norādīja uz līdzjūtības un savstarpēja izlīguma nepieciešamību, kas spēj dziedināt jebkuras dvēseles sāpes. Seminārs noritēja draudzīgā gaisotnē, jebkurš viedoklis tika pieņemts un uzklausīts, netika izceltas atšķirības starp ticīgo un neticīgo, starp Baznīcas un Valsts nostāju vai starp dažādu konfesiju pārliecību, jo semināra centrā bija jautājums: kā palīdzēt cilvēkam, kurš nonācis grūtībās, gan upurim, gan varmākam, nešķirojot tos pēc jelkādiem kritērijiem? Protams, seminārā lielāka uzmanība tika piešķirta darbam ar likumpārkāpējiem (varmākām), tomēr nozieguma upuru tēma bija turpat blakus, un, kā varējām pārliecināties, cilvēka, kurš cieš, psiholoģija ir ļoti līdzīga – gan upurim, gan varmākam. Darba gaitā atklājās, ka līdzgaitniecība bijušajiem likumpārkāpējiem ir visaptverošas sociālas kustības, ko dēvē par Atjaunojošo taisnīgumu vai Taisnīguma atjaunošanu, viena no izpausmēm. Tādēļ, lai izprastu līdzgaitniecību un tai pienācīgi sagatavotos individuāli, valstiski un juridiski, ir jāizprot Atjaunojošā taisnīguma domāšanas veids. Atjaunojošā taisnīguma sociālā kustība ir radusies pagājušā gadsimta 70.-80. gados ASV un izplatījusies daudzās Rietumu demokrātiskajās valstīs kā, piemēram, Lielbritānijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Somijā, Norvēģijā un citur. Šīs kustības filozofijas pamatā ir kristīgās antropoloģijas uzskats par cilvēku, kurš ir radīts labs un kura būtībā ielikto labumu neviens un nekas nevar atņemt. To var aptumšot un izkropļot cilvēka būtībai neatbilstoša (amorāla un neētiska) rīcība un apstākļi, bet cilvēkam vienmēr paliek iespēja atteikties no ļaunā un tikt atjaunotam labajā. Šajā procesā cilvēks nav viens, viņš dzīvo starp citiem cilvēkiem, ar kuru starpniecību darbojas cilvēku Radītājs-Dievs, mudinot tos būt nesavtīgiem, žēlsirdīgiem, piedodošiem un meklēt savstarpēju izlīgumu un mieru. Atjaunojošais taisnīgums runā par upuri, varmāku un visu sabiedrību kopumā. Taču ne vienmēr cilvēki atsaucas Dieva aicinājumam, tādēļ pasaulē ir ļaunums, sāpes un ciešanas, un vienīgais, kas var glābt gan atsevišķu cilvēku un viņa ģimeni, gan veselas kopienas un tautas, ir cilvēkam dāvātā spēja būt līdzjūtīgam un piedot, kā arī nožēlot un lūgt piedošanu. Nebūt vienaldzīgam pret notikumiem sev apkārt, saprast savu līdzatbildību sabiedrības dzīvē (tas attiecas gan uz savu ģimeni un radiem, gan plašāku sabiedrību) un būt līdzās tiem, kuri ir pakrituši savā dzīves ceļā, lai viņi varētu piecelties un kopīgiem spēkiem turpinātu veidot laimīgu un plaukstošu sabiedrību. Atjaunojošā taisnīguma principi ir tikpat svarīgi veselīgai ģimenes dzīvei, nozieguma prevencijai, sabiedrības attieksmei pret tās nabagiem un atstumtajiem, valsts starpnozaru sadarbībai, kā arī katra individuāla sabiedrības locekļa garīgajai ekoloģijai. Tāda ir Atjaunojošā taisnīguma dzīves filozofija. Atjaunojošajam taisnīgumam ir daudz dažādu izpausmju – tās var atklāties jebkurā iniciatīvā, kas atbilst augstāk minētajiem principiem. Tomēr Atjaunojošā taisnīguma iniciatīvām ir viens nosacījums – tās var īstenoties, vienīgi cilvēkiem savstarpēji sadarbojoties, valsts sektoram ir jāsadarbojas ar nevalstisko sektoru, nevalstiskajā sektorā ir jāvalda savstarpējai sadarbībai. Tādēļ, klausoties semināra ārzemju lektoru priekšlasījumos, uzmanību raisīja šo valstu sabiedrības spēja sadarboties, apliecinot to, ka šī sabiedrība ir brīva no aizspriedumiem pret reliģiju, kā arī apvieno dažādus reliģiskus uzskatus, lai sasniegtu vienotu mērķi: palīdzēt cilvēkam, kurš ir pakritis un cieš, – upurim, varmākam, jebkuram sabiedrības loceklim. Tāpat ārzemju viesi, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem psiholoģijā, uz Atjaunojošā taisnīguma filozofiju un ilggadēju personisko pieredzi, uzsvēra nepieciešamību cilvēku uztvert kā vienotu fiziskos, psihiskos un garīgos procesus aptverošu būtni. Tika uzsvērta arī cilvēka akūtā nepieciešamība pēc mīlestības, pēc labvēlības un akceptācijas jebkurā dzīves posmā, bet jo īpaši bērnībā, personībai veidojoties, kā arī ārkārtīgi nozīmīgais Dieva darbs cilvēkā vai, laicīgi runājot, garīgā aprūpe, jo cilvēks, saskaroties ar skarbo dzīves realitāti, kurā bieži trūkst labvēlīgu attiecību, noglabā savus dvēseles ievainojumus zemapziņā un izveido savu izdzīvošanas modeli, ko nav iespējams izmainīt, iedarbojoties uz cilvēku tikai ar kognitīvi-biheiviorālām metodēm, jo bieži problēma nav cilvēka galvā, bet sirdī jeb cilvēka esamības dziļumos. Klausoties pašmāju profesionāļos, semināra dalībnieki varēja pārliecināties, ka mūsu atbildīgās iestādes – Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts Probācijas dienests – resocializācijas jomā iegulda ievērojamus resursus un izstrādā daudz dažādas kognitīvi-biheiviorālas un uz attiecībām balstītas resocializācijas programmas. Šīs iestādes rūpējas par notiesāto sociālajām vajadzībām, iesaista darbā brīvprātīgos un nodarbina notiesātos ieslodzījuma vietās, resocializācijas darbā ar sievietēm un jauniešiem tiek realizēti arī kultūras projekti saistībā ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un kultūras jomu profesionāļiem, tādējādi atverot cietumus plašākai sabiedrībai. Valsts Probācijas dienests blakus savai pamatfunkcijai – bijušo likumpārkāpēju piespiedu nodarbināšanai, uzvedības koriģēšanai un uzraudzībai – jau vairāku gadu garumā nodarbojas ar izlīguma meklēšanu starp likumpārkāpēju un upuri, sagatavo brīvprātīgos šim darbam un domā par ārzemēs sevi labi apliecinājušu programmu ieviešanu darbā ar dzimumnoziedzniekiem. Organizācijas Prison Fellowship Latviapārstāvis uzsvēra kristīgā Alfas kursa nozīmi ieslodzījuma vietās kā platformu tālākai līdzgaitniecības kustības izveidei, kā arī norādīja uz esošajām mentoringa (līdzgaitniecības) iestrādnēm darbā ar jauniešiem-likumpārkāpējiem un nepieciešamību apvienot spēkus (valstiskos un nevalstiskos) likumpārkāpēju resocializācijā. Savukārt Resocializācijas un Integrācijas alianses pārstāvis uzsvēra sociālas rehabilitācijas centru darbu un nozīmi likumpārkāpēju resocializācijā, kā arī piedāvāja iesaistīto valsts struktūru un nevalstisko organizāciju pūliņus apvienojošu sadarbības modeli. Apkopojot augstāk minēto, varam konstatēt, ka daudzos jautājumos mūsu un labāko ārzemju ekspertu domas un iestrādnes sakrīt, ka valsts struktūras un nevalstiskās organizācijas savā darbā cenšas pēc labākās sirdsapziņas un darbojas pieejamo finansiālo iespēju ietvaros, tomēr ir jomas, kurās joprojām dzīvojam aizspriedumos, piemēram, izpratnē par Valsts un Baznīcas sadarbību, kā arī par cilvēka garīgās būtības iekļaušanu pilnvērtīgā resocializācijā. Tāpat arī nespējam pilnvērtīgi savstarpēji sadarboties, lai nerastos situācijas, kad paralēli nodarbojamies ar vienu un to pašu tā vietā, lai apvienotu pūliņus, un
CARITAS LATVIJA BRĪVPRĀTĪGO TĀLĀKIZGLĪTĪBAS SEMINĀRS 22. MARTĀ
22.martā notika kārtējais „Caritas Latvija” organizētais brīvprātīgo tālākizglītības seminārs. Pirmo reizi tas tika rīkots sociāli karitatīvajā centra „Betlēmes žēlsirdības māja” telpās, Katoļu ielā 14 (blakus Sv. Franciska baznīcai). Seminārs pulcināja gan esošos brīvprātīgos, gan piesaistīja jaunus interesentus. Sākumā svētību deva, un vairāk par savu pieredzi caritas darbā stāstīja priesteris Marcins Vozņaks. Viņš mums atgādināja, ka, „kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara” (Mt 6, 3). Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests dalījās pārdomās, ka draudzes caritas kalpojums ir vērsts uz tiem, kuri grūtībās ir nonākuši nelabvēlīgu, piemēram, sociālo pārmaiņu rezultātā. Interesanti bija dzirdēt priestera novērojumus, kalpojot Talsu draudzē, laikā, kas sakrita ar krīzes sākumu, kā arī uzzināt, ka priesterim ir pieredze caritas kalpošanas jomā jau esot Polijā tūlīt pēc ordinācijas. Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas misionārs no Lietuvas, Andriuss, iepazīstināja ar Betlēmes žēlsirdības mājā esošā rehabilitācijas centra darbību, kā arī laipni ļāva mums iepazīties ar centra telpām, kas ikdienā tiek lietotas centra klientiem un darbiniekiem. Tālākajā semināra daļā m. Inese Lietaviete (Mag. Psych) lekcijā „Komunikācijas pamatiemaņas, komunikācijas barjeras” stāstīja par to, ar ko sākt savstarpējā komunikācijā, kā mācīties ieklausīties otrā cilvēkā, lai brīvprātīgajam uzticētos, kā informēt stāstītāju, ka viņa teiktais ir saprasts. Svarīgi, lai stāstītājs mums uzticētos, un, bieži, nelaimē nonākušai personai ir nepieciešams sajust otru cilvēku, kurš uzklausa. Spēlējām lomu spēli, lai, paši saprastu, kā ir, kad mūs klausās, vai (šoreiz gan mācību procesā) – gluži otrādi – neklausās. Pēc kafijas pauzes otrajā lekcijā „Es biju slims un jūs Mani apmeklējāt. Žēlsirdības darbi ikdienā” m. Inese īpašu uzmanību pievērsa tam, ka nedrīkstam aizmirst vecos cilvēkus. Viņa teica, ka par bērniem parūpējamies drīzāk, taču bieži aizmirstam vecos cilvēkus, kuri vieni paši ir savos dzīvokļos, slimnīcās un pansionātos. Lekcijā skaidroja kā brīvprātīgajam nebaidīties iet pie šiem cilvēkiem, jo saņemot viņu uzticību, brīvprātīgie dzird skaistus un interesantus dzīvesstāstus. Turklāt šie cilvēki mūs gaida, pat, ja ne vienmēr uzreiz atveras un uzticas. Tāpat svarīgi pašam brīvprātīgam saprast, kāpēc viņš iet? Kā vārdā mēs darbojamies? Atbilde ir Jēzus, jo „viņš staigāja labu darīdams” (Ap 10, 38). Svarīgi ir uzklausīt veco cilvēku, un, ja cilvēks ir ticīgs, kopīgi varam lūgties. Apciemojumu rezultātā vecie cilvēki pozitīvi izmainās, un, ja viņš ir pansionātā vai slimnīcā, pozitīvas izmaiņas vērojamas arī apkārtējos cilvēkos. Kā apstiprinājums tam bija brīnišķīgie stāsti, kad brīvprātīgie dalījās savā pieredzē. Ar smaidu beidzās šī diena, bet, varu teikt, ka beidzās diena, jo viss tikai sākas…. Paldies visiem organizētājiem un uz tikšanos 17.maijā, nākamajā „Caritas Latvija” brīvprātīgo tālākizglītības seminārā Betlēmes žēlsirdības mājā! Ilze Deruma, „Caritas Latvija”
SLAVĒT KUNGU AR ŽĒLSIRDĪBAS DARBIEM
Sestdien, 15.03., kad kā ziņoja sinoptiķi, Latvija piedzīvoja pirmo šī gada vētru, kas, turklāt, sākās no Kurzemes, „Caritas Latvija” biroja darbinieki un draudžu brīvprātīgo koordinatores Aija un Evita apmeklēja Liepājas Svētā Jāzepa katedrāles draudzi, lai sadraudzības garā ar klātesošajiem dalītos par caritas kalpojumu Baznīcā un konkrētās katoļu draudzēs. Caritas Žēlsirdības dienas Liepājā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar paliatīvās aprūpes kursu prezentāciju, ko sniedza ārste pediatre Jūlija Cīrule-Galuza. Kurss noris pie katedrāles draudzes un ir domāts visiem interesentiem, kuri vēlētos iesaistīties paliatīvās aprūpes atbalsta grupas kalpošanā. Mūs laipni uzņēma prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga pastāstot par esošajām draudzes aktivitātēm žēlsirdības laukā. Savukārt par garīgo kalpošanu, ko veic Marijas Leģiona māsas stāstīja māsa Marika. Kā ierasts, žēlsirdības dienas ietvaros tikāmies ar kādu cilvēku grupu, par kuru ikdienā atceramies retāk, lai tādējādi vērstu sabiedrības uzmanību uz šo mūsu brāļu un māsu vajadzībām, kuros turklāt tik ļoti ir redzams cietošais Kristus. Šoreiz tā bija valsts sociālas aprūpes centra „Kurzeme” filiāle „Iļģi”, kur mitinās cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem. Īsta kalpotāja ir Emeritas kundze no Grobiņas, kura kopā ar priesteri šos cilvēkus apmeklē ik mēnesi jau ļoti daudzu gadu garumā. Patiess bija arī viņas prieks par mūsu ierašanos. Bijām pārsteigti par centra klientu atvērtību uz sarunām, stāstot un rādot fotogrāfijas, kuros viņi redzami dažādos centra sarīkojumos. Pateicība Liepājas katedrāles mūziķiem, kuri bagātināja šo tikšanos! Ik reizi „Caritas Latvija” biroja komanda priecājas redzot, ka katrā Latvijas pusē ir cilvēki, kuri nesavtīgi ir nodevušies darbam tuvāko labā, turklāt nesaņemot par to nekādu materiāli taustāmu atlīdzību. Domājam, ka tas ir lielisks veids kā slavēt Kungu un to arī visiem no sirds novēlam īpaši šajā Lielā gavēņa laikā! „Caritas Latvija”/Foto: Gintars Heidemanis
VEIDOSIM PASAULI LABĀKU
Rīgas Katoļu ģimnāzijā noritēja projektu nedēļa „Veidosim pasauli labāku’’. Šajā laikā sadarbībā ar “Caritas Latvija” tika izstrādāts projekts „Jauniešu brīvprātīgais darbs” – ar mērķi iepazīt brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un Eiropā, veikt aptauju brīvprātīgo vidū un apciemot veco ļaužu pansionātu, kā arī krīzes centru „Māras centrs’’. Ar aptauju palīdzību mēs secinājām, ka: brīvprātīgais darbojas vidēji 4 gadus; visbiežāk palīdzību sniedz vienreiz nedēļā; iestādes vadība ir saprotoša un pretimnākoša; attiecības ar klientu – labas; sabiedrība ir tikai daļēji informēta par brīvprātīgo darbu; negatīvais, ar ko saskaras brīvprātīgais, ir apjauta, ka palīdzēt visiem nevar. Psiholoģiskā slodze prasa daudz laika, emocionālu izturību un dažreiz nav atgriezeniskas saites. Tiekoties ar pansionāta „Ciāna’’ klientiem, mūsu novērojumi bija šādi. Pansionāta mērķis: klientu dzīves kvalitātes uzlabošana, labsajūtas veicinašana, dažādu radošu aktivitāšu ieviešana klienta ikdienā, veicinot gan fizisko aktivitāti, pašaprūpi, gan radošu pašizpausmi drošā, terapeitiska vidē; izveidot kvalitatīvi pielāgotu vidi klientiem, lai motivētu un veicinātu visāda veida aktivitātes, gan emocionālās, gan fiziskās (sīkā motorika) un veicinātu klientu patstāvību un pašaprūpi. Domājot par klientu emocionālajām vajadzībām, pansionāts ir ieviesis vairākus terapijas veidus – mākslas, kustību un kanisterapiju (terapija, izmantojot suņus). Šobrīd nodarbības nodrošina brīvprātīgo darbs, ieinteresētība un atsaucība. Tiekoties ar šiem pansionāta klientiem, bija skaidri redzams, ka vecajiem ļaudīm ir īpaši liels prieks redzēt mūs – jauniešus, apmeklētājus un brīvprātīgos. Protams, lai nāktu pie šiem cilvēkiem, ir jābūt diezgan pacietīgam, jārunā skaļāk un skaidrāk, jāizturas ar cieņu. Nevajadzētu vaicāt, kā un kāpēc viņi šeit ir nonākuši. Savukārt „Māras centrā’’ mūs vienaldzīgus neatstāja bērni, jo viņi aktīvi piedalījās mūsu organizētajā pasākumā. Pēc šīs projekta nedēļas jaunieši saprata: kas ir brīvprātīgais darbs; kāpēc cilvēki to dara un kā viņi nonāk līdz brīvprātīgajam darbam. Rīgas Katoļu ģimnāzijas jaunieši: