Meklējam sabiedrisko attiecību speciālistu
Sabiedrisko attiecību speciālists/-e Darba vieta: Rīga / attālināti Darba veids: Nepilna laika Atalgojums: no 945 EUR līdz 1180 EUR (bruto) Mēs meklējam: Sabiedrisko attiecību speciālistu/-i, kurš/-a spēj veidot un uzturēt pozitīvu nodibinājuma tēlu, stratēģiski komunicēt ar sabiedrību un medijiem, informēt par nodibinājuma īstenoto darbību. Galvenie pienākumi: Izstrādāt un īstenot sabiedrisko attiecību un komunikācijas stratēģiju Sagatavot preses relīzes, rakstus, paziņojumus un citus komunikācijas materiālus Sadarboties ar medijiem, viedokļu līderiem un partneriem Organizēt preses pasākumus, kampaņas un publiskus pasākumus Uzraudzīt publisko tēlu un reputāciju, analizēt mediju saturu Piesaistīt ziedojumus, sadarboties ar ziedotājiem, t.sk., uzņēmumiem Sadarboties ar vadības komandu Prasības kandidātiem: Augstākā izglītība komunikācijā, sabiedriskajās attiecībās, mārketingā vai līdzīgā jomā Vismaz 2 gadu pieredze sabiedrisko attiecību vai komunikācijas jomā Teicamas latviešu valodas zināšanas, labas angļu valodas prasmes Spēja skaidri un pārliecinoši izteikties rakstiski un mutiski Stratēģiskā domāšana, iniciatīva un precizitāte Labas laika plānošanas un sadarbības prasmes Mēs piedāvājam: Dinamisku un atbildīgu darbu profesionālā komandā Iespēju ietekmēt nodibinājuma tēlu un attīstību Konkurētspējīgu atalgojumu Profesionālās izaugsmes un apmācību iespējas Elastīgu darba laiku / hibrīda darba iespējas Pieteikšanās:Lūdzam sūtīt CV un motivācijas vēstuli uz info@caritas.lv līdz 2026. gada 27. janvārim.
Uzsākts projekts “Dienas aprūpes centrs bērniem ar invaliditāti “Terēzes māja””
Informējam, ka “CARITAS LATVIJA” jūlijā ir uzsācis Eiropas Savienības fonda finansētu projektu “Dienas aprūpes centrs bērniem ar invaliditāti “Terēzes māja”” (projekta Nr. 4.3.5.1/2/24/A/009). Projekts paredzēts bērniem ar invaliditāti no 7 līdz 18 gadu vecumam, kopumā dienas aprūpes centru apmeklē 25 bērni, šobrīd esam nokomplektējuši pilnu grupu. Projekta ietvaros bērniem paredzētas dažādas nodarbības – gan grupā, gan individuāli saskaņā ar katram bērnam sastādīto rehabilitācijas plānu. Bērniem šobrīd tiek piedāvāta iespēja apmeklēt ergoterapijas, mūzikas terapijas, kanisterapijas, kā arī dažādas radošās nodarbības. Nodarbības vada ārstniecības personu reģistrā reģistrētas ārstniecības personas, kā arī nozares speciālisti. Dienas aprūpes centrs pieejams laikā pēc skolas 2 – 3 reizes nedēļā. Projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi. Projekta kopējais budžets ir 95 040 EUR, no tā ES finansējums – 80 784 EUR Kontaktinformācija: projekta vadītājs Gatis Gudrais, 22 451 273, gatis.gudrais@caritas.lv
Meklējam Caritas Latvija reģionālo koordinatoru Zemgalē
Caritas Latvija meklē aktīvu un motivētu personu reģionālā koordinatora amatam Zemgalē. Mūsu mērķis ir sniegt atbalstu trūcīgajiem un mazaizsargātajiem sabiedrības locekļiem. Nepieciešamā kvalifikācija: Vēlama augstākā izglītība, izglītība sociālā darba specialitātēs tiks uzskatīta par priekšrocību. Augsta atbildības izjūta, precizitāte, pašiniciatīva, labas komunikācijas prasmes. Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros. Pieredze projektu sagatavošanā un vadībā tiks uzskatīta par priekšrocību. Zināšanas par Latvijas Romas katoļu Baznīcas struktūru. Autovadītāja tiesības. Pienākumi: Sadarboties ar Latvijas Romas katoļu Baznīcas draudžu Caritas grupām Zemgalē, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju un sadarbību, kā arī veicināt jaunu grupu izveidi. Veidot un uzturēt kontaktus ar vietējām pašvaldībām, lai veidotu sadarbību Caritas žēlsirdības programmu atbalstam. Veikt reģiona mazaizsargāto personu vajadzību izvērtējumu, gatavot piedāvājumu nepieciešamajiem sociālajiem pakalpojumiem un cita veida atbalstam, tostarp izveidot atbalsta punktus apģērbu un pārtikas izdalīšanai. Organizēt apmācības un komandas veidošanas aktivitātes brīvprātīgajiem, lai stiprinātu viņu prasmes un veicinātu veiksmīgu Caritas iniciatīvu realizēšanu. Piedāvājam: Atalgojums līdz 1473 EUR bruto (nepilna slodze). Atbildīgu un interesantu darbu Zemgales reģionā, elastīgs darba laiks. Iespēju paplašināt zināšanas un profesionālas iemaņas. Darba uzsākšana no 2026. gada februāra. Ja vēlies palīdzēt citiem un veidot pozitīvas pārmaiņas, pievienojies mūsu komandai! Pieteikuma dokumentus – motivētu pieteikuma vēstuli, CV un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas – iesūtīt uz e-pastu: info@caritas.lv. Pieteikumus gaidām līdz 12. janvārim.
Atskats uz Caritas Latvija darbu 2025. gadā kopā ar bīskapu A. Kravali
Projekts “Radi dzīvesprieku” – klātbūtne, kas mazina vientulību senioru vidū
Nodibinājums “Caritas Latvija” veiksmīgi noslēdzis projektu “Radi dzīvesprieku” (Nr. 4.3.4.2/1/24/A/029) , kura mērķis bija mazināt senioru sociālo atstumtību un vientulību sociālās aprūpes centros, veicinot cieņu, iekļaušanu un starppaaudžu sadarbību. Projekta laikā astoņos sociālās aprūpes centros Rīgā un reģionos tika īstenotas 47 dažādas aktivitātes, iesaistot vairāk nekā 600 seniorus. Aktivitātes ietvēra radošas un praktiskas nodarbības, atbalsta grupas, kustību un mūzikas nodarbības, spēļu pēcpusdienas, kā arī izbraukumus ārpus pansionātiem uz kultūras, dabas un garīgajām vietām visā Latvijā. Senioriem bija iespēja apmeklēt Rundāles pili, Aglonas baziliku, Valgundes klosteri, piedalīties kulinārijas darbnīcās, iepazīt muzeju ekspozīcijas un baudīt kopīgas aktivitātes, kas veicināja socializāciju un emocionālo labsajūtu. Īpaši nozīmīga projektā bija brīvprātīgo, tostarp jauniešu, iesaiste, kas veicināja starppaaudžu dialogu un savstarpēju izpratni. Šajās satikšanās reizēs galvenā vērtība bija vienkārša cilvēciska klātbūtne – saruna, uzmanība un kopā pavadīts laiks. Projekta lielākais apliecinājums tā nozīmīgumam bija senioru vēlme turpināt satikšanās: “Lūdzu, nāciet vēl”. Projektu “Radi dzīvesprieku” līdzfinansēja Eiropas Savienība. Nodibinājums “Caritas Latvija” pateicas visiem sadarbības partneriem, brīvprātīgajiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem par ieguldījumu projekta īstenošanā. Nodibinājums “Caritas Latvija” turpinās darbu, lai arī turpmāk būtu klātesošs tiem, kuriem visvairāk nepieciešama uzmanība, cieņa un cilvēcīgs atbalsts. Projekta īstenošanas vietas ir pieejamas personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Aicinām uz bezmaksas pasākumu
“Caritas Latvija” aicina uz praktisku nodarbību, kurā kopīgi apgūsim, kā no papīra izgatavot skaistus rotājumus: eņģelīšus un sniegpārsliņas. Pasākums notiks Caritas Jauniešu centrā Ojāra Vācieša ielā 6 k-4, pirmdien, 29. decembrī plkst. 17:00. Tālrunis informācijai: 27 713 506 Pasākums iespējams pateicoties projektam, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds. * Pasākums paredzēts personām, kurām Sociālā dienestā piešķirts trūcīgās mājsaimniecības statuss vai mājsaimniecības krīzes situācijā statuss.
Projekts “Radi dzīvesprieku” Nr.4.3.4.2/1/24/A/029
Caritas darbinieku apmācības “Traumu pārvaldība” Gruzijā
SIA “Caritas misija” noslēdz ALTUM atbalstīto biznesa projektu, izstrādājot un ieviešot jaunas aprūpētāju apmācību programmas
Sociālais uzņēmums “Caritas misija” ir veiksmīgi īstenojis biznesa projektu, kura mērķis bija radīt praktisku atbalstu ģimenēm, kas aprūpē bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī smagi slimu un gulošu pacientu piederīgajiem. Biznesa projekts īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros. SIA “Caritas misija” projektā izstrādāja divas pieaugušo neformālās izglītības programmas: “Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem aprūpe” un “Aprūpes pamati smagi slimu cilvēku aprūpē”. Abas programmas ir licencētas Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra Interešu izglītības programmu licencēšanas, neformālās izglītības programmu atļauju izsniegšanas un pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides programmu saskaņošanas komisijā, nodrošinot profesionālu kvalitāti un iespēju izmantot iegūtās zināšanas aprūpētāju kvalifikācijas celšanā. Projekta laikā tika sagatavotas divas aprūpētāju grupas, kurās mācības pabeidza personas ar dažādu pieredzi — gan profesionāli aprūpētāji, gan vecāki un tuvinieki, kuri aprūpi veic mājas apstākļos. Apmācības nodrošināja pieredzējuši veselības aprūpes speciālisti un lektori no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes. Dalībnieki apguva komunikāciju un ētikas principus, higiēnas un drošības prasības, aprūpes pamatus un ergonomiku, pirmās palīdzības sniegšanu, kā arī citus svarīgus jautājumus. Noslēgumā tika organizēta arī supervīzija, sniedzot profesionālu atbalstu praksē iegūtajām zināšanām. Apmācības kursu beidzēji veiksmīgi nokārtoja gala pārbaudījumu un saņēma apliecības par izglītības programmas apguvi. Uzņēmuma “Caritas misija” valdes priekšsēdētāja Inese Švekle apmācību projekta noslēgumā atzīmēja – “Mūsu darbs ir par cilvēkiem, kuri ikdienā nes milzīgu rūpju un atbildības slogu. Ar šo projektu mēs viņiem dodam instrumentus, zināšanas un emocionālu atbalstu, lai rūpes būtu drošākas, profesionālākas un īstenotas ar cieņu.” Projektā radītās apmācības palīdz stiprināt ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, uzlabot aprūpes pieejamību smagi slimiem pacientiem, veicināt cieņpilnu un drošu aprūpi mājas apstākļos. Šis projekts paplašina pieejamos sociālos pakalpojumus Latvijā un sniedz zināšanas cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt saviem tuviniekiem, nemainot profesiju un neiegūstot formālu medicīnisku izglītību. Interese par apmācībām turpina augt un SIA “Caritas misija” turpinās piedāvāt kursus arī turpmāk. Pieteikšanās turpmākai apmācībai notiks tiešsaistē. Interesentus par aprūpētāju apmācību aicinām sekot līdzi informācijai mājas lapā – www.caritas.lv. Supervīzijas pasākums:
Svētā tēva Leona vēstījums IX Vispasaules trūkumcietēju dienā
2025. gada 16. novembrī, parastā liturģiskā laika 33. svētdienā “Tu esi mana cerība” (sal. Ps 71, 5) 1.“Kungs, Tu mana cerība.” (Ps 71, 5) Šie vārdi nāk no sirds, ko nomāc smagas grūtības: “Tu liki man redzēt daudz bēdu un ļauna,” (Ps 71, 20) sauc psalmists. Tajā pašā laikā viņa sirds paliek atvērta un paļāvīga. Palikdams nelokāms ticībā, viņš apzinās Dieva atbalstu, ko sauc par “patvēruma klinti, stipru cietoksni” (Ps 71, 3). Tādēļ viņš nemainīgi tic, ka cerība uz Dievu nekad nepieviļ: “Pie Tevis, Kungs, es patveros, lai nekļūtu es kaunā mūžam.” (Ps 71, 1) Dzīves pārbaudījumu vidū mūsu cerību iedvesmo stingra un mierinoša pārliecība par Dieva mīlestību, ko Svētais Gars ir izlējis mūsu sirdīs. Šī cerība nepieviļ (sal. Rom 5, 5). Tāpēc svētais Pāvils varēja rakstīt Timotejam: “Tāpēc mēs arī pūlamies un tiekam pulgoti, ka ceram uz dzīvo Dievu.” (1 Tim 4, 10) Dzīvais Dievs patiesi ir “cerības Dievs” (Rom 15, 13), un Kristus ar savu nāvi un augšāmcelšanos pats ir kļuvis par “mūsu cerību” (1 Tim 1, 1). Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs esam glābti šajā cerībā, un mums ir jāpaliek stingri iesakņotiem tajā. 2. Nabadzīgie var liecināt par stipru un nelokāmu cerību tieši tāpēc, ka viņi to iemieso neskaidrības, nabadzības, nestabilitātes un marginalizācijas apstākļos. Viņi nevar paļauties uz drošību, ko sniedz vara un manta. Gluži pretēji – viņi ir atkarīgi no šīm lietām un bieži vien kļūst par to upuriem. Viņiem cerība neizbēgami jāmeklē citur. Atzīstot, ka Dievs ir mūsu pirmā un vienīgā cerība, arī mēs pārejam no īslaicīgām cerībām uz ilgstošu cerību. Kad mēs vēlamies, lai Dievs mūs pavada dzīves ceļā, materiālā bagātība kļūst relatīva, jo mēs atklājam patieso dārgumu, kas mums ir nepieciešams. Vārdi, ko Kungs Jēzus teica saviem mācekļiem, joprojām paliek spēcīgi un skaidri: “Nekrājiet sev mantu virs zemes, kur rūsa un kodes bojā un kur zagļi izrok un zog! Bet krājiet mantu debesīs, kur nedz rūsa, nedz kodes bojā un kur zagļi neizrok un nezog.” (Mt 6, 19-20) 3. Smagākā nabadzības forma ir nepazīt Dievu. Kā pāvests Francisks raksta Evangelii Gaudium: “Visļaunākā diskriminācija, no kuras cieš nabagi, ir garīgās uzmanības trūkums. Lielum lielais nabagu vairums ir īpaši atvērti ticībai. Viņiem Dievs ir vajadzīgs, un mēs nedrīkstam kavēties tiem piedāvāt Viņa draudzību, Viņa svētību, Viņa Vārdu, sakramentu svinēšanu un ceļu uz izaugsmi un briedumu ticībā” (200). Šeit mēs redzam pamatu, kā arī būtisku izpratni par to, kā mēs varam atrast savu bagātību Dievā. Kā uzsver apustulis Jānis: “Ja kāds saka: Es mīlu Dievu un ienīstu savu brāli, tas ir melis. Jo kā tas, kas nemīl savu brāli, ko viņš redz, var mīlēt Dievu, ko neredz.” (1 Jņ 4, 20) Tas ir ticības likums un cerības noslēpums: visi šīs zemes labumi, materiālās realitātes, pasaulīgās baudas, ekonomiskā labklājība, lai cik svarīgi tie arī būtu, nevar nest laimi mūsu sirdīm. Bagātība bieži vien rada vilšanos un var novest pie traģiskām nabadzības situācijām – galvenokārt nabadzības, kas rodas no nespējas atzīt mūsu vajadzību pēc Dieva un mēģinājuma dzīvot bez Viņa. Prātā nāk svētā Augustīna sacītais: “Lai visa tava cerība ir Dievā: sajūti savu vajadzību pēc Viņa un ļauj Viņam piepildīt šo vajadzību. Bez Viņa viss, kas tev pieder, tikai padarīs tevi vēl tukšāku.” (komentārs psalmam 85, 3) 4. Dieva Vārds mums saka, ka kristīgā cerība ir pārliecība katrā dzīves ceļa posmā, jo tā nav atkarīga no mūsu cilvēciskajiem spēkiem, bet no Dieva, kurš vienmēr ir uzticīgs, apsolījuma. Tāpēc kristieši jau no paša sākuma kā cerības simbolu izvēlējušies enkuru, kas nodrošina stabilitāti un drošību. Kristiešu cerība ir kā enkurs, kas nostiprina mūsu sirdis Kunga Jēzus apsolījumā, kurš mūs glāba ar savu nāvi un augšāmcelšanos un atkal nāks pie mums. Šī cerība turpina norādīt mums uz “jaunajām debesīm” un “jauno zemi” (2 Pēt 3, 13) kā mūsu eksistences patieso horizontu, kur katra dzīve atradīs savu patieso jēgu, jo mūsu patiesā dzimtene ir debesīs (sal. Fil 3, 20). Tādēļ Dieva pilsēta mudina mūs uzlabot cilvēku pilsētas. Mūsu pilsētām jāsāk līdzināties Viņa pilsētai. Cerība, ko, pateicoties Dieva mīlestībai, Svētais Gars ielej mūsu sirdīs (sal. Rom 5, 5), dara cilvēku sirdis par auglīgu augsni, kur var uzplaukt mīlestība par dzīvi pasaulei. Baznīcas tradīcija pastāvīgi ir uzsvērusi trīs teoloģisko tikumu – ticības, cerības un mīlestības – savstarpējo saistību. Cerība rodas no ticības, kas to baro un uztur, balstoties mīlestībā, kas ir visu tikumu māte. Mums visiem šeit un tagad ir vajadzīga mīlestība. Mīlestība nav tikai apsolījums. Tā ir tagadnes realitāte, kas ir jāpieņem ar prieku un atbildību. Mīlestība iesaista mūs un vada mūsu lēmumus kopējā labuma virzienā. Un pretēji – tiem, kam trūkst mīlestības, trūkst ne tikai ticības un cerības; viņi atņem cerību arī saviem kaimiņiem. 5. Tādējādi Bībeles aicinājums uz cerību ietver pienākumu bez vilcināšanās uzņemties atbildību vēsturē. Mīlestība patiesībā “ir lielākais sociālais bauslis” (Katoļu Baznīcas katehisms, 1889). Nabadzībai ir strukturāli cēloņi, kas jārisina un jānovērš. Tikmēr katrs no mums ir aicināts sniegt jaunas cerības zīmes, kas liecinās par kristīgo mīlestību, tāpat kā daudzi svētie to darījuši gadsimtu gaitā. Piemēram, slimnīcu un skolu institūcijas tika izveidotas, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem un atstumtajiem. Šīm institūcijām vajadzētu būt katras valsts sociālās politikas daļai, taču kari un nevienlīdzības bieži vien tam neļauj īstenoties. Šodien cerības zīmes arvien biežāk sastopamas aprūpes centros, nepilngadīgo kopienās, uzklausīšanas un pieņemšanas centros, zupas virtuvēs, bezpajumtnieku patversmēs un skolās maznodrošinātajiem. Cik daudzas no šīm klusajām cerības zīmēm bieži paliek nepamanītas, taču ir tik svarīgas, lai mēs atmestu savu vienaldzību un iedvesmotu citus iesaistīties dažādās brīvprātīgā darba formās! Nabadzīgie nav traucēklis Baznīcai, bet mūsu mīļotie brāļi un māsas, jo ar savu dzīvi, vārdiem un gudrību viņi mūs liek saskarē ar Evaņģēlija patiesību. Vispasaules trūkumcietēju dienas svinības ir domātas, lai atgādinātu mūsu kopienām, ka nabadzīgie ir visu mūsu pastorālo aktivitāšu centrā. Tas attiecas ne tikai uz Baznīcas labdarību, bet arī uz vēstījumu, ko tā svin un sludina. Dievs uzņēmās viņu nabadzību, lai mūs bagātinātu ar viņu balsīm, stāstiem un sejām. Jebkura nabadzības forma bez izņēmuma aicina mūs konkrēti piedzīvot Evaņģēliju un sniegt iedarbīgas cerības zīmes. 6. Tāds ir aicinājums, ko mums sniedz šī Jubilejas svinēšana. Nav nejaušība, ka Vispasaules trūkumcietēju diena tiek svinēta