Marija pirms vairākiem gadiem no Spānijas ieradās Latvijā un kļuva par neatņemamu Caritas Latvija komandas daļu, koordinējot brīvprātīgo darbu un stiprinot mūsu kopienu. Tagad, dodoties atpakaļ uz dzimto Spāniju, viņa atskatās uz šeit pieredzēto.
Intervijā Marija dalās pārdomās par latviešu pacietību, dabu, Katoļu baznīcas pieredzi un to, kāpēc īsts brīvprātīgais darbs pirmajā vietā vienmēr izvirza cilvēku.
Aicinām izlasīt šo iedvesmojošo sarunu!
MARIJA, KĀ TU NONĀCI LATVIJĀ UN CARITAS LATVIJA?
Latvijā ierados 2006. gadā, lai atbalstītu Opus Dei apustuliskā darba pirmos soļus Latvijā. Opus Dei ir Katoļu Baznīcas personālā prelātūra, ko veido laji un priesteri un kuras misija ir palīdzēt atrast Dievu ikdienas dzīvē – darbā, ģimenē un sabiedriskajos pienākumos. Esmu Opus Dei locekle kopš 1994. gada, un doties uz Latviju man ieteica vadība Romā, lai palīdzētu attīstīt organizācijas darbību šeit. Pēc ierašanās meklēju darbu savā profesijā – kā angļu un spāņu valodas pasniedzēja dažādās izglītības iestādēs. Savukārt 2019. gada sākumā uz laiku pārtraucu darba meklējumus un pasniegšanu, lai vairāk pievērstos jauniešu un ģimenes projektu vadīšanai.
2022. gada sākumā ieraudzīju „Caritas Latvija” darba sludinājumu par brīvprātīgā darba koordinatora amatu. Lasot prasības, sapratu, ka darbs atbilst manām prasmēm un cerībām, tāpēc pieteicos konkursā. Dažādu iemeslu dēļ manas darba attiecības ar „Caritas Latvija” sākās jūnijā. Iepriekšējos gados biju strādājusi ar ES jaunatnes projektiem, tāpēc labi pārzināju gan darbu ar brīvprātīgajiem, gan projektu rakstīšanas, vadīšanas un īstenošanas procesus.
──────────────────
ATSKATOTIES UZ CARITAS LATVIJA PAVADĪTO LAIKU, KAS TEV ŠAJOS GADOS IR BIJIS VISVĒRTĪGĀKAIS UN VISSPILGTĀK PALICIS ATMIŅĀ?
Darbs organizācijā „Caritas Latvija” mani ir bagātinājis daudzos aspektos: esmu iepazinusi Latvijas pilsētas, citus cilvēkus un sociālā darba pasauli Latvijā, kas man bija pilnīgi jauna pieredze. Tas deva iespēju iziet no komforta zonas. Atceros, ka pirmajā gadā mājās teicu: sešos mēnešos esmu iepazinusi vairāk jaunu cilvēku nekā iepriekšējos 16 gados. Esmu iepazinusi Katoļu baznīcu no man līdz šim nezināmas perspektīvas — nekad agrāk man nebija bijis tik daudz saskares ar bīskapiem, priesteriem un aktīviem katoļu lajiem.
Tomēr visvairāk mani ir bagātinājuši tieši cilvēki. Pirms dažiem gadiem man bija vēzis, un es apsolīju Dievam — ja izveseļošos, veltīšu savu laiku galvenokārt cilvēkiem, nevis tikai darbam, pasākumiem vai izglītībai. Esmu centusies pildīt šo solījumu, lai gan dažkārt atkal esmu pakļāvusies kārdinājumam daudz strādāt un mazāk tikties ar cilvēkiem. „Caritas Latvija” man ir devusi iespēju pavadīt laiku kopā ar daudziem cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa ir neticami un brīnišķīgi. Tāpēc pateicos Dievam par šo iespēju.
──────────────────
KO TEV NOZĪMĒ BRĪVPRĀTĪGAIS DARBS UN DARBS AR CARITAS LATVIJA BRĪVPRĀTĪGAJIEM?
Man brīvprātīgais darbs nav tikai darbs bez finansiāla atalgojuma sabiedrības labā. Tā galvenokārt ir iespēja iziet no komforta zonas, pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kurus citādi nekad nebūtu iepazinusi, atbalstīt viņus, cik vien manas iespējas ļauj, un veltīt viņiem savu laiku. Bieži vien situācijas ir ļoti sarežģītas un bez objektīva risinājuma, tāpēc cilvēki novērtē to, ka pret viņiem izturas kā pret līdzcilvēkiem, nevis kā pret sociālo dienestu klientiem.
Lielākā daļa „Caritas” brīvprātīgo spēj saskaņot šo darbu ar saviem profesionālajiem un ģimenes pienākumiem. Dažos gadījumos tie ir bezdarbnieki vai nesen pensionējušies cilvēki, taču kopumā šāda veida brīvprātīgie paliek uz īsāku laiku. Tie, kas patiesi un ilgstoši iesaistās „Caritas Latvija” darbā, ir nodarbināti cilvēki ar ikdienas pienākumiem. Daudzi brīvprātīgie (kaut ne visi) ir praktizējoši katoļi, kuri vēlas sekot Kristus piemēram, kalpojot tiem, kam nepieciešama palīdzība.
──────────────────
KO TU NO LATVIJAS UN CARITAS LATVIJA ŅEMSI LĪDZI, ATGRIEŽOTIES SPĀNIJĀ?
No Latvijas man līdzi būs daudz mīļu cilvēku un atmiņu. Esmu vienmēr izbaudījusi dabu, mieru un Latvijas korus, kas ir unikāla pieredze visā pasaulē. Tāpat arī cilvēku patriotismu valsts svētkos un latviešu tikumus — pacietību ciešanās un spēju atgūties no grūtībām. Ir viens aspekts, ko esmu vienmēr apbrīnojusi, bet nespēju atdarināt: mīlestība pret katra sīkuma ievērošanu un sagatavošanu, it īpaši svētkos un pasākumos. Spānijā vairāk tiek novērtēts vēriens un iespaidīgums, nepievēršot tik lielu uzmanību nepamanāmiem sīkumiem.
Savukārt Caritas Latvija kopumā ir ļoti skaista organizācija, kas cenšas sekot Kristum, kalpojot trūcīgajiem, nevis vienkārši NVO, kas risina pasaules problēmas. Man patika, ka šeit vienmēr tiek pārvērtēta sava darbība, lai neapstātos tikai pie ierastas NVO ietvara. To esmu novērojusi gan „Caritas Internationalis”, gan „Caritas Europa”, gan arī „Caritas Latvija”. Arvien vairāk sekularizētā Eiropā saglabāt šo līdzsvaru nav viegli.
──────────────────
KO TU GRIBĒTU PATEIKT CARITAS LATVIJA KOMANDAI UN BRĪVPRĀTĪGAJIEM, AR KURIEM KOPĀ ESI BIJUSI ŠOS GADOS?
Paldies par visu, ko esam kopā paveikuši un no kā esam guvuši prieku! Neaizmirstiet par Caritas Latvija draudžu grupām un saglabājiet veselīgu līdzsvaru starp visām savas dzīves jomām, lai neizdegtu, strādājot Caritas Latvija labā.