2019. gadā sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētnieku – sociologu Māri Brantu piedalījāmies “Caritas Europa” organizētajā “Caritas CARES!” ziņojumā. Pētījuma ietvaros, pateicoties neaizstājamajai “Caritas” brīvprātīgo atsaucībai, tika ievākti dati par trūkumā nonākušo cilvēku, kuri vēršas pie “Caritas”, iespējām saņemt publiskos pakalpojumus – piemēram, veselības aprūpe, pasts, sabiedriskais transports utt. Datus ievāca “Caritas” brīvprātīgie, kuri kalpo Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, Cēsu, Jēkabpils, Krāslavas, Mazsalacas, Rīgas Sv. Franciska, Rīgas Vissvētākās Trīsvienības, Rikavas, Siguldas un Valmieras katoļu draudzēs.
2020. gada nogalē iznācis “Caritas Europa” pētījums, kurā apkopoti un analizēti četru valstu – Itālijas, Čehijas, Latvijas un Maltas – dati par sabiedrības neaizsargāto grupu piekļuvi šiem pakalpojumiem.
Interesanti atzīmēt, ka no četrām valstīm tiešā Latvijā visaugstākais respondentu skaits ir sievietes – 80.6 %, kas būtu izskaidrojams ar sieviešu spēju lūgt palīdzību, tai skaitā savu ģimenes locekļu labā, kā arī sieviešu īpatsvaru. Latvijā ir arī visaugstākais aptaujāto personu vidējais vecums – 58.8 gadi, kas varētu būt saistīts ar sabiedrības novecošanos, senioru nepietiekamo finansiālo nodrošinājumu, dodoties pensijā, vecvecāku ikdienas rūpēm par saviem mazbērniem, kamēr viņu vecāki pelna iztiku ārpus Latvijas. No četrām aptaujātajām valstīm, tieši Latvijā visvairāk palīdzība tiek sniegta lielāka cilvēku skaita mājsaimniecībām un jau minētajiem senioriem.
Zīmīgs pētnieku novērojums attiecībā uz visām aptaujā iekļautajām valstīm – privāta un komerciāla rakstura pakalpojumi kopumā ir plašāk pieejami, nekā publiskas dabas pakalpojumi, piemēram, medicīnas un sociālās palīdzības iestādes.
Pētījums pieejams šeit – https://www.caritas.eu/too-high-to-pass/.