Aiz muguras ir intensīva un spilgta vasara, kurā Caritas Latvija uzņēmām bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot viņiem drošu, atbalstošu un attīstošu vidi.
Par to, kāda bija ikdienas dinamika, bērnu lielo un mazo sasniegumu mirkļi, kā arī par brīvprātīgo un komandas pašaizliedzīgo darbu, aicinām lasīt intervijā ar projekta vadītāju Dairi Mežvinski.

DAIRI, AIZ MUGURAS IR TRĪS INTENSĪVI VASARAS MĒNEŠI, KUROS “TERĒZES MĀJĀ” UZŅĒMĀT BĒRNUS AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM. KĀDS BIJA TAVS GALVENAIS MĒRĶIS, UZSĀKOT ŠO PROJEKTU?
Galvenais mērķis bija nodrošināt bērniem un jauniešiem lietderīgus un attīstošus laika pavadīšanas veidus, kas apvienoti ar pamataprūpes sniegšanu. Šis tomēr nebija parasts dienas centrs, bet tieši vasaras dienas aprūpes centrs. Vēlējos, lai kaut kas no vasaras priekiem ienāktu arī to bērnu ikdienā, kas apmeklēja dienas centru. Domāju, ka tas izdevās visai labi. Ļoti daudz laika pavadījām ārā, svaigā gaisā, gan spēlējot dažādas spēles, gan dodoties pastaigās un uz parku. Bija iespējams bērniem arī piedāvāt dalību piepūšamajās atrakcijās, putu ballītē, kā arī regulāri satikties ar lielajiem kanisterapijas suņiem. Lietainās dienās neiztikām arī bez kādas filmas. Tas viss papildus sociālās rehabilitācijas nodarbībām, kas notika teju katru dienu.
KĀDA BIJA IKDIENAS DINAMIKA UN ATMOSFĒRA “TERĒZES MĀJĀ” ŠAJĀ VASARĀ? KĀ IZSKATĪJĀS PARASTA DIENA KOPĀ AR BĒRNIEM?
Bērniem bija iespēja dienas centrā pavadīt 8 stundas katru darba dienu, un ceru, ka atmosfēra šajā laikā bija brīva un mājīga. Pirmā pusotra stunda no plkst. 9.00 tika pavadīta, bērniem aprūpētāju pavadībā spēlējoties un iejūtoties dienas centrā. Šajā laikā visas vasaras garumā tapa simtiem izkrāsotu lapu, kā arī pieejamās puzles tika saliktas desmitiem reižu. Pēc tam ap 10:30 sākās divas sociālās rehabilitācijas nodarbības, kas ilga līdz pat pusdienām 12:30. Sociālās rehabilitācijas ietvaros tika piedāvātas mūzikas terapijas, mākslas terapijas un ergoterapijas nodarbības, kā arī nodarbības ar drāmas terapijas un fizioterapijas elementiem. Pamatā darbs notika grupās, taču nepieciešamības gadījumā piedāvājām iespēju arī rīkot individuālās nodarbības. Pēc pusdienām bērni aprūpētāju pavadībā devās garākā pastaigā parasti gar Māras dīķi, kur atrodas bērniem pielāgoti rotaļu laukumi. Atgriežoties “Terēzes mājā”, bērnus gaidīja launags. Tur arī līdz vecāku ierašanās brīdim tika turpinātas spēles un rotaļas gan iekštelpās, gan pagalmā. Kā minēju, reizēm lietainās dienās pastaigu nomainīja kopīga multfilmas skatīšanās.
PROJEKTS IETVĒRA ĻOTI DAUDZVEIDĪGAS AKTIVITĀTES – NO INDIVIDUĀLAJĀM NODARBĪBĀM LĪDZ RADOŠĀM GRUPU DARBNĪCĀM UN PASTAIGĀM. KURAS NO ŠĪM AKTIVITĀTĒM BĒRNIEM IZRAISĪJA VISLIELĀKO ATSAUCĪBU UN PRIEKU?
Bērniem patika it visas nodarbības, kas viņiem tika piedāvātas. Taču īpaši bērni iecienīja mūzikas terapijas nodarbības, jo tajās bija iespējams gan izmēģināt jau zināmu instrumentu spēli, gan arī spēlēt pavisam neredzētus instrumentus, gan arī dziedāt.
KĀDAS PRAKTISKĀS VAI SOCIĀLĀS PRASMES BĒRNIEM IZDEVĀS ATTĪSTĪT VAI NOSTIPRINĀT ŠO TRĪS MĒNEŠU LAIKĀ?
Katram bērnam vasaras dienas centrs deva dažādas prasmes. Daži kļuva atvērtāki un tā vietā, lai meklētu vienatni, sāka labi justies kopā ar citiem. Citi apguva padzeršanos no krūzes, ne tikai no pielāgotas pudeles. Daži no bērniem sāka patstāvīgi ēst. Laika gaitā arī izveidojās dažādas draudzības starp bērniem, kas uzlaboja viņu komunikācijas un sociālās prasmes. Īpašs prieks par tiem bērniem, kas sākotnēji teju nemaz nereaģēja uz otra cilvēka uzrunu, kā arī nebija iespējams izveidot acu kontaktu. Trīs mēnešu laikā tas pamazām mainījās. Visneparastākā prasme, kas tika attīstīta, bija lapu grābšana. Bērni ļoti iemīļoja šo aktivitāti, kuru – var teikt – nejauši atklāja pagalmā.
BĒRNIEM AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM IR SVARĪGA DROŠA UN PIELĀGOTA VIDE. KĀ KOMANDA PARŪPĒJĀS PAR TO, LAI IKVIENS BĒRNS ŠEIT JUSTOS PIEŅEMTS, DROŠĪBĀ UN SAPRASTS?
Pirmkārt, jau pirms projekta uzsākšanas tika darīts viss iespējamais, lai telpas pielāgotu šiem bērniem. Ir tiesa, ka projekts notika sociālo pakalpojumu centrā, kas jau ir pielāgots bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Taču grupas uzņemšana lika ievest nelielas korekcijas, izņemot kādas mēbeles vai tieši otrādāk tās ievietojot telpās. Otrkārt, pieņemšanu un sapratni veicināja visas komandas aktīvā darbošanās ar bērniem. Mēs ne tikai piedāvājām kādu vienu laika pavadīšanas veidu visiem bērniem, bet centāmies nodrošināt gana plašu iespēju klāstu, no kā bērniem izvēlēties. Tādējādi bija iespējams, ka vienā un tajā pašā brīdī kāds spēlē bumbu spēles pagalmā, kāds turpat blakus krāso vai liek puzles, vēl kāds grābj lapas, savukārt iekšā bērni darbojas ar audioviziuālajām spēlēm, grāmatām, zīmēšanu un arī spēlēm ar rotaļlietām. Ar laiku jau zinājām, kurā aktivitāšu “punktā” katrs bērns dosies, tāpēc tos attiecīgi sagatavojām un pielāgojām viņiem.
VASARAS MĒNEŠI VECĀKIEM, KURI AUDZINA BĒRNUS AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM, BIEŽI VIEN IR LIELS IZSITIENS NO IKDIENAS RITMA. KĀDU ATBALSTU ŠIS PROJEKTS SNIEDZA BĒRNU ĢIMENĒM?
KĀDA BIJA ATGRIEZENISKĀ SAITE NO VECĀKIEM – KO VIŅI VISVAIRĀK NOVĒRTĒJA?
Pamatlieta, ko dienas centrs sniedza ģimenēm un ko arī vecāki visvairāk novērtēja, bija iespēja atstāt bērnu drošā un attīstību veicinošā vidē, lai viņi varētu turpināt darbību darba tirgū. Par šo iespēju paldies teica ļoti daudzi vecāki, un daži pat norādīja, ka bez dienas centra nezinot, kā būtu spējuši visu apvienot. Papildus tam vecāki ļoti novērtēja uzmanīgo un pēc iespējas individualizēto pieeju katram bērnam. Kā teica kāds vecāks: “Šeit bērni ne tikai bija pieskatīti, bet arī nodarbināti.”
KATRS SOCIĀLAIS PROJEKTS NES LĪDZI SAVUS IZAICINĀJUMUS. AR KĀDĀM NEGAIDĪTĀM SITUĀCIJĀM NĀCĀS SASKARTIES, UN KĀ KOMANDAI IZDEVĀS TĀS PĀRVARĒT?
Viens no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem bija fakts, ka dienas aprūpes centru apmeklēja arī daudzi bērni ar vidējiem un smagiem funkcionāliem traucējumiem. Praksē tas nozīmēja, ka šiem bērniem teju nepārtraukti bija nepieciešama individualizēta aprūpe un uzmanība. Ar šo izaicinājumu centāmies tikt galā dažādos veidos. Šeit liels paldies jāsaka, pirmkārt, jau darbiniekiem, kas ļoti pašaizliedzīgi strādāja, lai parūpētos par katru bērnu. Taču, otrkārt, milzīgs paldies jāsaka arī Nodibinājuma CARITAS LATVIJA brīvprātīgajiem, kurus vasaras garumā mēs centāmies piesaistīt un kuri veltīja savu brīvo laiku, lai palīdzētu bērniem un komandai ar lielā uzdevuma veikšanu. Cits faktors, ar ko nācās rēķināties, bija tas, ka projekts notika vasarā, kad daudzi speciālisti un darbinieki vēlas atpūsties un doties atvaļinājumā.
CIK LIELA NOZĪME ŠĀDA APJOMA DARBĀ BIJA KOMANDAS (SOCIĀLO DARBINIEKU, APRŪPĒTĀJU, SPECIĀLISTU) SALIEDĒTĪBAI UN PROFESIONALITĀTEI?
Par šo projektu noteikti var teikt, ka tas nav viena cilvēka veikums. Bez komandas to īstenot nebūtu iespējams. Pateicoties labai sadarbībai starp komandas dalībniekiem, varējām īstenot individuālāku pieeju pakalpojuma sniegšanā. Tāpat gadījās situācijas, kad bija jāaizvieto kāds kolēģis. Šādos gadījumos svarīgs bija komandas gars, un teju allaž kāds cits aprūpētājs piekrita nostrādāt papildus dienu.
VAI IR KĀDS ĪPAŠS STĀSTS, MIRKLIS VAI BĒRNA SASNIEGUMS ŠĪS VASARAS LAIKĀ, KAS TEV PAŠAM VISSPILGTĀK PALIKŠ ATMIŅĀ?
Projekta īstenošanas laikā esmu apguvis jaunu valodu – dienas centra bērnu valodu. Visu vasaru mēs nebeidzām priecāties par viņu izteicieniem, frāzēm vai skaņām, ko viņi komunicēja. Domāju, ka tas viss ilgi paliks manā atmiņā. Tāpat – bērnu smaidi. Neskatoties uz funkcionālajiem traucējumiem, šie bērni ir ļoti dzīvespriecīgi, to noteikti no viņiem var mācīties.
KO ŠĪ PIEREDZE MĀCA MUMS KĀ SABIEDRĪBAI, UN KĀPĒC ŠĀDI DIENAS APRŪPES CENTRU PROJEKTI VASARĀS IR TIK BŪTISKI RĪGAS ĢIMENĒM?
Domāju, ka šī pieredze māca daudz. Īpašs mirklis bija jūnija beigās vai jūlija sākumā, kad kādā smagā dienā es no malas es paskatījos uz bērniem un par spīti visam nogurumam priecājos, ka īstenojam šo projektu. Tobrīd nodomāju, ka mūsdienās bieži vien no šādiem bērniem atsakās, bet, lūk, mūsu projekts palīdz vecākiem un sniedz viņiem konkrētu un praktisku atbalstu. Tā ir galvenā mācība: nav tādu cilvēku, kas būtu “pārāk smagi” sabiedrībai. Taču ir nepieciešami konkrēti projekti un mehānismi, kas palīdzētu vecākiem un radiniekiem šo cilvēku aprūpē. Prieks, ka šovasar varējām sniegt šādu ļoti nozīmīgu pienesumu sabiedrībai, dienas centrā uzņemot kopumā 33 bērnus.