Svētdien, 17. novembrī, jau trešo reizi tika atzīmēta Visapasaules trūcīgo diena, kuru 2017. gadā iedibināja pāvests Francisks, lai pievērstu uzmanību cilvēku saimes vājākajiem, neaizsargātākajiem locekļiem. Tiem, par kuru situāciju pāvests šī gada vēstījumā teic rūgtus vārdus: “[…]Viņi paši ir kļuvuši par daļu no cilvēku atkritumu tvertnes; pret viņiem izturas kā pret atkritumiem, un tie, kuri ir līdzdalīgi šajā pazemošanā, nejūt ne mazāko vainas sajūtu. Bieži vien, tiekot uzskatītiem par sabiedrības parazītiem, nabagiem nepiedod pat viņu nabadzību”. Jāatzīst, ka Franciska vārdi ir ļoti aktuāli arī šodienas Latvijā, kur tika atrasti līdzekļi kompensāciju izmaksai uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” atlaistajiem valdes locekļiem, bet neatradās līdzekļi solītajam algu pielikumam medicīnas darbiniekiem, kā arī līdzekļi invalīdu asistentiem. Vājākais tiek atstāts malā, kad varenie un bagātie dzīro.
Jēkaba katedrāles “Caritas” grupā pāvesta Franciska iniciatīva jau ir dziļi iesakņojusies – brīvprātīgie un viņu aprūpējamie trūcīgie, kā arī vientuļie draudzes locekļi pulcējas, lai svinētu. Lai svinētu nabadzību? Nebūt nē! Aprūpējamie un aprūpētāji pulcējas, lai svinētu Dieva klātbūtni, baudītu kopīgu sadraudzības mielastu un, ņemot vērā Vispasaules trūcīgo dienas datuma tuvumu Latvijas Valsts svētkiem, svinētu savas valsts dzimšanu un lūgtos par tās pastāvēšanu un labklājību.
Arī šajā gadā Vispasaules trūcīgo dienas svinības Jēkaba katedrālē iesākās ar pateicības Svēto Misi, kuru celebrēja draudzes administrators priesteris Pauls Kļaviņš, bet ar muzikālu priekšnesumu bagātināja kamerkoris “Versija” Vitas Timermanes vadībā un Ingus Kokina spēlēto ērģeļu skaņas.
Īsā un sirsnīgā homīlijā P. Kļaviņš atgādināja klātesošajiem par to, ka mēs visi esam nabagi Dieva priekšā, neviens no mums nav pilnīgs, un trūcīgie Baznīcai ir bagātība, liela dāvana. Nedaudz priesteris minēja arī Kalna svētību vārdus par nabadzību, kas atklāj materiālo trūkumu un garīgo izsalkumu kā iespēju gaidīt un saņemt nepieciešamo no Dieva. Priestera teiktais klausītājiem ļāva ieiet Dieva it kā “apgrieztajā” skatījumā uz cilvēkiem un viņu sociālo stāvokli – tas, kas pasaulē ir nicināts un vājš, ir spēcīgs ar savu spēju uzticēties Dievam un visu saņemt no Viņa rokām. Dieva loģikā kā vāji un nespēcīgi atklājas tie, kas, paļaujoties uz saviem sasniegumiem un spēku, nav spējīgi uzticēties un visu, kas nepieciešams miesas un gara uzturēšanai, saņemt no Kunga.
Pēc Svētās Mises draudzes trūcīgie un vientuļie pulcējās kopīgā mielastā ar “Caritas” brīvprātīgajiem, kā arī draudzes garīdzniekiem P. Kļaviņu, vikāru priesteri Aivaru Līci un diakonu Gunāru Konstantinovu Svētdienskolas telpās. Ar mūziku un dziesmām mielastu kuplināja kopienas “Effata” slavētāji Līga un Ģirts Reimati. Acis un garšas sajūtas priecēja brīvprātīgā Ģirta klātais galds, kura noformējums ar savu eleganci un ieturēto stilu atgādināja šīs pasaules vareno mielasta galdus, taču šis mielasts bija īpašs – klāts tiem, kas ir pirmie un vērtīgākie Kunga acīs.
Tā kā svinības notika valsts svētku priekšvakarā, klātesošie vispirms nodziedāja valsts himnu, kam sekoja īsa P. Kļaviņa uzruna, atgādinot par trūcīgo īpašo vietu Baznīcā. Prieku par šo kopīgo mielastu izteica katedrāles jaunais vikārs, atzīstot, kā šādā pasākumā piedalās pirmo reizi, bet diakons Gunārs, atceroties mielasta norises vietas vēsturi, izteica prieku par Dieva apredzību, ka vietā, kur savā laikā notikuši tikai vairāk vai mazāk oficiāli pasākumi, pulcējas nabagie ar saviem “Caritas ” draugiem, lai kopīgi svinētu svētkus.
Par labu sadarbību garīgās kārtas pārstāvjiem un brīvprātīgajiem pasākuma noslēgumā pateicās “Caritas” grupas koorinatore Anžella Roze-Jumiķe, apsveicot klātesošos arī valsts svētkos, kā arī trūcīgajiem tika pasniegtas dāvanas, kuras bija sarūpējuši daudzi labas gribas cilvēki.
Grūtajā mūsdienu situācijā Dievs katram nespēcīgajam un vājajam ir apsolījis īpašu savas Apredzības klātbūtni un Pats kļūst par viņu bagātību: “Es zinu tavus grūtumus un nabadzību, bet tu esi bagāts, (Atkl 2, 9)”.
“Caritas ” grupas brīvprātīgie pateicas labdarības biedrībai “Krūze”, nodibinājumam “Caritas Latvija”, Rīgas Svētā Jēkaba draudzei, kā arī visiem citiem labas gribas cilvēkiem par skaistajām, bagātīgajām dāvanām.
Stella Jurgena