Tuvojas “Caritas Europa” reģi
onālā konference, kas šoreiz notiks 2018.gada 7.-9.maijā Gruzijā, Tbilisi. Tās laikā tiks ievēlēta jaunā “Caritas Eiropa” ģenerālsekretāre – zviedriete Marija Nīmane (Maria Nyman), taču līdzšinējais ģenerālsekretārs Horhe Nuņo Meijers (Horhe Nuño Mayer), kurš 2015.gadā apmeklēja arī “Caritas Latvija”, pildīs savus amata pienākumus vēl līdz 2019.gada maijam. Šajā reģionālajā konferencē Caritas liks sevišķu uzsvaru jauniešu kalpojumu Caritas, īpaši ņemot vērā, ka mēs kā visa Baznīca dzīvojam jauniešiem veltītās sinodes noskaņās. Piedāvājam iepazīties “Caritas Europa” prezidenta, Gentes bīskapa Luka Van Loja (Luc Van Looy), vēstījumu Caritas dalīborganizācijām, darbiniekiem un brīvprātīgajiem:
“”Caritas Europa” īstā būtība atklājas caur dalīborganizāciju vietējām iniciatīvām. Attiecībām starp Eiropas nacionālajām Caritas organizācijām un starp Caritas organizācijām citos kontinentos ir milzīga nozīme. Mēs varam redzēt kā nacionālie biroji savstarpēji komunicē un sadarbojas dažādās situācijās, kurās cilvēki ir vajadzībās. Spēcīgākie nacionālie biroji, kalpojot līdzcilvēkiem, ir gatavi palīdzēt projektu realizācijā mazākajiem birojiem. Bēgļu un migrantu situācija Eiropā, nabadzība, kas skar miljoniem Eiropas iedzīvotāju, un Sīrijas kara radītā krīze daudziem raisa nopietnas bažas. Caritas ieņem vadošo pozīciju palīdzības sniegšanā šiem cilvēkiem. Papildus sociālajām un materiālajām problēmām mēs saskaramies ar sava veida krīzi Eiropas politiskajā pasaulē, tādā līmenī, ka tiek runāts par Eiropas projekta krīzi. Mēs nevēlamies vienkārši no malas noskatīties šajā situācijā. Mēs esam tajā dziļi iesaistīti, balstoties uz mūsu kristīgajiem principiem un Evaņģēlijā ietverto Atklāsmi, tai pat laikā mēs darām visu, lai veicinātu visu mūsu kontinenta cilvēku labklājību, kā arī to cilvēku labklājību, kuri dzīvo tālu aiz kontinenta robežām.
Es vēlos iesākt ar pateicību daudziem profesionāļiem un ļoti daudziem brīvprātīgajiem visā Eiropā. [..] Jūs, mani dārgie “strādnieki Kunga nabagu vīna dārzā”, esat īstā Caritas seja, un mēs saņemam ļoti iepriecinošas ziņas par jūsu darbu visā Eiropā un īpaši grūtākajos reģionos, kurus ir skāris karš un nabadzība. [..] Es vēlētos atkārtot daļu no mana 2017.gada Ziemassvētku vēstījuma. Tajā es uzsvēru, ka Caritas organizācijai ir jābūt spēcīgai, lai apmierinātu daudzās mūsdienu sabiedrības vajadzības.
Tā kā politiskā un sociālā situācijā Eiropā šķiet trausla, mums jāpiedāvā mūsu cilvēkiem spēcīgu Caritas organizāciju, kas ir stingri iesakņota kristīgajā identitātē. Es vairāk vēlētos domāt brālības un subsidiaritātes terminos, nekā runāt tikai par solidaritāti. Es domāju par cilvēkiem, kuri nostiprinās pārliecībā, ka katrai cilvēciskajai personai ir tās pašas tiesības, tie paši pienākumi rūpēties par kopējo labumu, tās pašas ilgas pēc mierpilnas un draudzīgas sabiedrības. Tik ilgi kamēr iesaistāmies neaizsargāto grupu pārstāvībā un humanitārās palīdzības sniegšanā, tik ilgi mums ir iespēja neatlaidīgi pieprasīt šīs tiesības. Tik ilgi kamēr darbojamies cilvēku labā, mēs varam parādīt viņiem mūsu mīlestību. Padomā par to, kā pāvests Francisks izrāda rūpes par tiem no mums, kuri ir visnonievātākie. Protams, cilvēki meklē konkrētus iztikas līdzekļus, bet tas pēc kā viņi alkst visvairāk ir mīlestība, izpratne, nākotne, attiecības un integrācija. [..]
Kopā ar jums es gribu ticēt, ka miers un laime ir iespējami.”
onālā konference, kas šoreiz notiks 2018.gada 7.-9.maijā Gruzijā, Tbilisi. Tās laikā tiks ievēlēta jaunā “Caritas Eiropa” ģenerālsekretāre – zviedriete Marija Nīmane (Maria Nyman), taču līdzšinējais ģenerālsekretārs Horhe Nuņo Meijers (Horhe Nuño Mayer), kurš 2015.gadā apmeklēja arī “Caritas Latvija”, pildīs savus amata pienākumus vēl līdz 2019.gada maijam. Šajā reģionālajā konferencē Caritas liks sevišķu uzsvaru jauniešu kalpojumu Caritas, īpaši ņemot vērā, ka mēs kā visa Baznīca dzīvojam jauniešiem veltītās sinodes noskaņās. Piedāvājam iepazīties “Caritas Europa” prezidenta, Gentes bīskapa Luka Van Loja (Luc Van Looy), vēstījumu Caritas dalīborganizācijām, darbiniekiem un brīvprātīgajiem:
“”Caritas Europa” īstā būtība atklājas caur dalīborganizāciju vietējām iniciatīvām. Attiecībām starp Eiropas nacionālajām Caritas organizācijām un starp Caritas organizācijām citos kontinentos ir milzīga nozīme. Mēs varam redzēt kā nacionālie biroji savstarpēji komunicē un sadarbojas dažādās situācijās, kurās cilvēki ir vajadzībās. Spēcīgākie nacionālie biroji, kalpojot līdzcilvēkiem, ir gatavi palīdzēt projektu realizācijā mazākajiem birojiem. Bēgļu un migrantu situācija Eiropā, nabadzība, kas skar miljoniem Eiropas iedzīvotāju, un Sīrijas kara radītā krīze daudziem raisa nopietnas bažas. Caritas ieņem vadošo pozīciju palīdzības sniegšanā šiem cilvēkiem. Papildus sociālajām un materiālajām problēmām mēs saskaramies ar sava veida krīzi Eiropas politiskajā pasaulē, tādā līmenī, ka tiek runāts par Eiropas projekta krīzi. Mēs nevēlamies vienkārši no malas noskatīties šajā situācijā. Mēs esam tajā dziļi iesaistīti, balstoties uz mūsu kristīgajiem principiem un Evaņģēlijā ietverto Atklāsmi, tai pat laikā mēs darām visu, lai veicinātu visu mūsu kontinenta cilvēku labklājību, kā arī to cilvēku labklājību, kuri dzīvo tālu aiz kontinenta robežām.
Es vēlos iesākt ar pateicību daudziem profesionāļiem un ļoti daudziem brīvprātīgajiem visā Eiropā. [..] Jūs, mani dārgie “strādnieki Kunga nabagu vīna dārzā”, esat īstā Caritas seja, un mēs saņemam ļoti iepriecinošas ziņas par jūsu darbu visā Eiropā un īpaši grūtākajos reģionos, kurus ir skāris karš un nabadzība. [..] Es vēlētos atkārtot daļu no mana 2017.gada Ziemassvētku vēstījuma. Tajā es uzsvēru, ka Caritas organizācijai ir jābūt spēcīgai, lai apmierinātu daudzās mūsdienu sabiedrības vajadzības.
Tā kā politiskā un sociālā situācijā Eiropā šķiet trausla, mums jāpiedāvā mūsu cilvēkiem spēcīgu Caritas organizāciju, kas ir stingri iesakņota kristīgajā identitātē. Es vairāk vēlētos domāt brālības un subsidiaritātes terminos, nekā runāt tikai par solidaritāti. Es domāju par cilvēkiem, kuri nostiprinās pārliecībā, ka katrai cilvēciskajai personai ir tās pašas tiesības, tie paši pienākumi rūpēties par kopējo labumu, tās pašas ilgas pēc mierpilnas un draudzīgas sabiedrības. Tik ilgi kamēr iesaistāmies neaizsargāto grupu pārstāvībā un humanitārās palīdzības sniegšanā, tik ilgi mums ir iespēja neatlaidīgi pieprasīt šīs tiesības. Tik ilgi kamēr darbojamies cilvēku labā, mēs varam parādīt viņiem mūsu mīlestību. Padomā par to, kā pāvests Francisks izrāda rūpes par tiem no mums, kuri ir visnonievātākie. Protams, cilvēki meklē konkrētus iztikas līdzekļus, bet tas pēc kā viņi alkst visvairāk ir mīlestība, izpratne, nākotne, attiecības un integrācija. [..]
Kopā ar jums es gribu ticēt, ka miers un laime ir iespējami.”