2018.gada 9.februārī Siguldas Romas katoļu draudzes pasākumu centrā notika seminārs “Palīdzība senioriem ar demenci”. Piedāvājam iepazīties ar draudzes Caritas grupas brīvprātīgās kalpotājas Ilzītes liecību par seminārā pieredzēto.
“Kopā ar Siguldas katoļu draudzes Caritas grupas brīvprātīgajiem jau vairākus gadus apciemoju Siguldas pansionāta “Saullēkts” seniorus. Esmu iepazinusies ar daudziem brīnišķīgiem cilvēkiem, arī ar senioriem ar demenci.
Tā kā man iepriekš nav bijusi liela pieredze ar cilvēkiem, kuriem ir smadzeņu darbības traucējumi, ir bijuši brīži, kad es neesmu sapratusi, kā man rīkoties. Vienīgais, ko sapratu, ka cilvēks ir jānomierina, jāuzklausa, arī tad, ja atkārto vairākas reizes vienu un to pašu un jāapskauj.
Bieži domāju, kādi cēloņi ir šādām saslimšanām un uzvedībai, un kā man attiecīgajā situācijā cilvēkam pielāgoties, lai mans apciemojums iepriecinātu cilvēku, kuru es apciemoju, un nenogurdinātu mani pašu.
Radās nepieciešamība uzzināt vairāk par saskarsmi ar cilvēkiem (ne tikai senioriem), kuriem ir demence. Tā arī radās doma, ka nepieciešama apmācība (seminārs).
Bija liels prieks un pārsteigums, ka seminārs bija tik apmeklēts. Bija ieradušies sociālo aprūpes centru aprūpētāji gan no Rīgas, Raunas, Allažiem, Siguldas, kuriem senioru ar demenci aprūpe ir ikdienas darbs.
Seminārā, kuru vadīja Ieva Lietaviete, MgPsych, vienkāršā veidā uzzinājām, ka mums nav jāmaina cilvēka uzvedība, bet varam mainīt savu un pielāgoties. Uzzināju par daudzām lietām, ko es varu darīt kopā ar senioru apciemojuma laikā – dziedāt, kopā lasīt, skatīties albumus. Svarīgākais – ieklausīties ar acīm, ausīm un sirdi.
Mans lielākais ieguvums bija saprast, ka katra cilvēka ar demenci uzvedība ir saistīta ar jūtām – bailēm, apjukumu, nepārliecinātību par sevi, un tās ir īstas… Tādos brīžos cilvēks vienkārši ir jānomierina, jāapskauj, jāuzslavē. Jābūt priecīgam.
Bija liels prieks par sirsnīgo un draudzīgo kopā būšanu, par lielo ieinteresētību, dalīšanos.
Domāju, ka semināra apmeklētāji, kuri ikdienā aprūpē seniorus ar demenci, kas ir smags darbs, mājās aizbrauca stiprināti un priecīgi.”