Pāvests Francisks jau kopš sava pontifikāta sākuma pievērš īpašu uzmanību trūcīgajiem cilvēkiem un vēl 24.novembra rīta homīlijā atgādina būtiskos jautājumus, kurus varam uzdot sev: “Vai es viņus apģērbju un protu mierināt?” un saista šos jautājumus ar ieklausīšanos Svētā Gara balsī un sava iekšējā tempļa šķīstīšanu .[1]
Pārliekot akcentu no skrupulozām rūpēm tikai par indivīda morālo tīrību, kas nereti tiek izprasta pat kā norobežošanās no citiem, uz iziešanu pie līdzcilvēkiem, pāvests, līdzīgi Kristum, jau kļūst par zīmi, kurai runā pretī. Ērtā ticībā nostiprinājies indivīds nevēlas iet pie tiem citādajiem, neveiksmīgajiem, netīrajiem un smirdīgajiem, kas nereti ir rupju muti, “kunga prātā” un kuri “paši pie visa vainīgi”. Taču pāvesta aicinājums atver ļoti lielas iespējas ieaugt Baznīcā tiem, kuri nejūtas ļoti svēti, bijuši līdzīgās situācijās un grib ticību ne tikai teoretizēt-kas ir pareizi un kas nepareizi, bet to izdzīvot darbos arī tad, kad Dievs klusē. Tas dod iespējas arī tiem, kuru attieksme pret Baznīcu ir pat noliedzoša, bet ir dzīva sirdsapziņa, kas redz netaisnību, otra ciešanas, trūkumu un mudina tuvākajam palīdzēt.
Būtībā Svētais Tēvs aktualizē senas, jau Vecajā Derībā ierakstītas Dieva pavēles, kuras Kristus ir atkārtoti nostiprinājis Jaunajā Derībā ar savu dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Lev 19, 13 un At 24, 14-21 Kungs pavēl izmaksāt laikā algu strādniekam, rūpēties par bāreņiem un atraitnēm, lai tie nesauc uz debesīm, un Rakstu vārdi ir smagi – saprotam, ka pāridarījums mazākajām ir grēks, kas sauc uz debesīm. Jēzus ļoti radikālā veida norāda, kā iet prom no šī nāves grēka – “Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt 25, 40) un Kungs min tās cilvēku grupas, kuriem bieži tuvojamies nelabprāt-cietumnieki, slimi, kaili…
Lai rosinātu Baznīcu pievērsties mazākajiem un vājākajiem, kuri dzīvo mums līdzās, pāvests Francisks iedibinājis Vispasaules trūcīgo dienu, kuru pirmo reizi svinējām šā gada 19.novembrī. Savā aicinājumā pāvests atgādina:”Bērni, mīlēsim ne ar vārdiem un ne ar mēli, bet gan darbos un patiesībā” (1 Jņ 3, 18).[2]
Mēs-Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Caritas grupa, atsaucoties pāvesta aicinājumam, šajā dienā kopā ar saviem aprūpējamiem trūcīgajiem piedalījāmies īpašā Svētajā Misē, kuru trūcīgo nodomā un par viņiem celebrēja draudzes vikārs pr. V.Vārpsalietis. Aicinājām arī draudzes locekļus atsaukties Svētā Tēva aicinājumam, ziedojot trūcīgajiem pārtiku un higiēnas preces.
Šajā svētdienā Kristus mūsu Caritas grupas trūcīgo veidolā ieņēma goda vietu pirmajās rindās un bija klātesošs Mises upurī šajā īpašajā veidā. Pēc Svētās Mises mūsu trūcīgos uzrunāja draudzes administrators, pr. Pauls Kļaviņš, un katrs saņēma dāvanu – draudzes locekļu sarūpēto pārtiku un higiēnas preces.
Mūsu Caritas grupai šī pāvesta iniciatīva ir ļoti nozīmīga, jo sniedz atbalstu trūcīgo iekļaušanai Baznīcas dzīvē, ko esam sākuši, piedāvājot viņiem ne tikai ikdienas vajadzībās ļoti nepieciešamās pārtikas pakas, apģērbu, higiēnas preces, bet arī Bībeles stundas, kristīgu filmu demonstrācijas, kopīgu lūgšanu un slavēšanu. Lēni, bet noteikti tie, kuri ir, kā saka pāvests Francisks, mūsu ceļš uz debesīm, sava veida pase uz paradīzi, [3] atplaukst, sāk paši palīdzēt citiem, kas ir sliktākā situācijā, daži saņēmuši Sakramentus. Pāvests uzsver šīs līdzsvarotās pieejas nepieciešamību trūcīgajam līdzcilvēkam, atgādinot, ka “mūsu pienākums ir ne tikai dot maizi, bet arī dalīties ar viņiem savā ticībā. [4]
Pateicamies visiem, kas atsaucās pāvesta Franciska aicinājumam, piedalījās kopā ar mums un mūsu trūcīgajiem Svētajā Misē 19.novembrī, kā arī ziedoja pārtiku un higiēnas preces.
Stella Jurgena
[1] Skat. http://lv.radiovaticana.va/news/2017/11/24/
[2] Skat. http://katolis.lv/biblioteka/uzrunas-un-vestijumi/francisks/
[3] Sal. http://lv.radiovaticana.va/news/2017/11/20/
[4]. http://lv.radiovaticana.va/news/2017/11/20
Publicēts no www.katolis.lv, foto – www.jekabakatedrale.lv